Administrative court dismissed compensation claim as losses were not causally linked to the permit refusal.

Lietas Nr. A420391112

Lietas arhīva Nr. AA43-0551-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016. gada 30. maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S. Gintere,

tiesneses I. Amona un L. Konošonoka,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Post-Nevada” (pēc reorganizācijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Garkalns”) pieteikumu par labvēlīga administratīvā

akta izdošanu, ar kuru sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Garkalns” tiktu atlīdzināti nodarītie zaudējumi 88 139,51 latu

apmērā, kā arī izdevumi par juridiskās palīdzības sniegšanu 1770 latu apmērā, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Garkalns” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 11. decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA „Post-Nevada” ar 2011. gada 26. augusta iesniegumu vērsās Rīgas domē par zaudējumu 88 139,51

latu apmērā un izdevumu par juridiskās palīdzības sniegšanu 1770 latu apmērā atlīdzināšanu, sakarā ar atteikumu izsniegt

pašvaldības atļauju spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai /adrese/.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2011. gada 27. septembra lēmumu Nr. 3671 pieteicējas iesniegums noraidīts, jo uz

lēmuma pieņemšanas brīdi nav konstatējams neviens administratīvais akts vai tiesas nolēmums par Rīgas pilsētas

izpilddirektora 2006. gada 19. septembra lēmuma Nr. 1-43/RD-06-3390-rd (turpmāk – Atteikums) atzīšanu par prettiesisku.

[2] SIA „Post-Nevada” vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2011. gada

27. septembra lēmuma Nr. 3671 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pamatojot šādi.

[2.1] Zaudējumi pieteicējai nodarīti ar Atteikumu, atsakot pieteicējai izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai.

[2.2] Pieteicēja 2006. gada 17. jūlijā noslēdza telpu nomas līgumu Nr. 06.2006/NL-3 ar SIA „Arka Investīcijas” kā

iznomātāju. Ņemot vērā, ka Rīgas dome 2006. gada 29. augusta sēdē ir pieņēmusi lēmumu noraidīt iesniegto lēmuma

projektu par atļaujas izsniegšanu, pieteicēja nevarēja bez minētas atļaujas saņemt licenci spēļu zāles atvēršanai, tādējādi

telpas nevarēja lietot tiem primāriem mērķiem, kādiem ir tikušas nomātas.

[2.3] SIA „Arka Investīcijas” 2006. gada 30. novembrī cēla prasību pret pieteicēju par nomas maksas piedziņu. Ar

tiesas spriedumu ir daļēji apmierināta SIA „Arka Investīcijas” prasība. Starp pieteicēju un SIA „Arka Investīcijas”

2011. gada 11. martā tika noslēgts izlīgums, kas paredzēja, ka pieteicēja samaksās nomas maksas pamatparādu 40 880,07

latus, līgumsodu 40 880,07 latus, kā arī segs tiesas izdevumus 1107,60 latu apmērā, likumiskos procentus 3119,93 latu

apmērā, kopā 85 987,67 latus. Pieteicēja juridiskās palīdzības nodrošināšanai izlietojusi 1770 latus.

[2.4] Starp Rīgas domes rīcību un pieteicējai nodarītajiem zaudējumiem pastāv cēloņsakarība, jo nomas līguma

noslēgšana ir priekšnoteikums dokumentu iesniegšanai, lai varētu saņemt atļauju spēļu zāles atvēršanai. Nomas līgums tika

iesniegts Rīgas domē, līdz ar to domei bija iespējas to izpētīt un arī izvērtēt, vai atteikums varētu nodarīt kaitējumu

pieteicējas likumīgajām interesēm. Nepamatotā Atteikuma dēļ pieteicēja nevarēja uzsākt lietot telpas spēļu zāles vajadzībām.

[3] Rakstveida paskaidrojumos pirmās instances tiesai Rīgas dome norādīja, ka pieteikums ir noraidāms. Rīgas dome

uzskata, ka zaudējumi pieteicējai ir radušies sakarā ar pieteicējas valdes priekšsēdētāja rīcību, noslēdzot līgumu, kura

saistības pieteicēja nevar izpildīt. Slēdzot līgumu, valdes loceklim bija jāapzinās riski, ka atļauju azartspēļu rīkošanai var arī

neizsniegt.

[4] Administratīvā rajona tiesa ar 2014. gada 11. decembra spriedumu noraidīja SIA „Post-Nevada” pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, atlīdzinot pieteicējai zaudējumus un izdevumus par juridisko palīdzību.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā ir paredzētas tiesības nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā prasīt

atbilstīgu atlīdzinājumu. Arī Administratīvā procesa likuma 92. pants ikvienam paredz tiesības prasīt atbilstīgu

atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem, kas viņam nodarīti ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums)

7. panta pirmā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums.

Saskaņā ar minētā likuma 6. panta pirmo daļu tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko

rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās

radītajām laika ziņā sekojošajām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu

iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

[4.2] Tiesa konstatēja, ka ar Atteikumu pieteicējai nav izsniegta atļauja spēļu zāles atvēršanai /adrese/. Ar spēkā stājušos

Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 8. marta spriedumu administratīvajā lietā Nr. A42545506 Atteikums ir atzīts par

prettiesisku. Līdz ar to tiesa konstatēja formālu pamatu pieteicējas prasījumam par zaudējumu atlīdzinājumu – lēmums, ar

kuru ir atteikts izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai ir atzīts par prettiesisku.

Lietā ir noskaidrojams, vai Rīgas domes prettiesiskais administratīvais akts ir tiešā cēloniskā sakarā pieteikumā

norādītajiem zaudējumiem.

Pieteicējas ieskatā zaudējumi viņai ir radušies, jo, atbilstoši tiesību normās noteiktajam regulējumam, lai iesniegtu

dokumentus spēļu zāles atvēršanai, bija jānoslēdz telpu nomas līgums ar telpu īpašnieku, ko pieteicēja izdarīja. Vēlāk starp

pieteicēju un telpu īpašnieku ir risināts civiltiesisks strīds, un pieteicējai ar tiesas spriedumu piespriests samaksāt telpu

iznomātājam nomas maksas pamatparādu, līgumsodu un tiesas izdevumus, kā arī likumiskos procentus 6 % gadā no

pamatparāda summas. Pieteicējai kopējie zaudējumi saistībā ar noslēgto telpu nomas līgumu ir 88 139,51 lati.

Kā pierādījumu pieteicēja ir iesniegusi AS „Citadele banka” maksājuma apstiprinājumus, no kuriem ir redzams, ka

pieteicēja ir pārskaitījusi naudas summu 60 422,71 latu apmērā SIA „Arka Investīcijas”, kā arī 2,18 latus Tiesu

administrācijai saistībā ar lietas Nr. C270991056 izskatīšanas izdevumiem (lietas 104. – 107. lapa). No pieteicējas konta

izraksta redzams, ka pieteicēja ir pārskaitījusi SIA „Arka Investīcijas” naudas summu 25 569,32 latu apmērā (lietas 110. un

111. lapa).

[4.3] Pieteicēja 2006. gada 17. jūlijā noslēdza telpu nomas līgumu ar SIA „Arka Investīcijas” par telpu /adrese/, nomu

(lietas 60. – 66. lapa).

Iesniegumu spēļu zāles atvēršanai pieteicēja pašvaldībā ir iesniegusi 2006. gada 27. jūlijā un sākotnēji pašvaldība bija

sagatavojusi lēmuma projektu, ar kuru bija paredzēts atļaut pieteicējai atvērt spēļu zāli /adrese/ (lietas 108. un 109. lapa).

2006. gada 19. septembrī Rīgas dome atteica izsniegt pieteicējai atļauju spēļu zāles atvēršanai minētajā adresē.

[4.4] Laikā, kad pieteicēja vērsās pie atbildētājas un lūdza izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai, Azartspēļu un izložu

likuma 42. panta pirmās daļas 2. punkts noteica, ka reizē ar iesniegumu ir jāiesniedz dokumenti (to kopijas), kas apliecina

īpašuma tiesības uz telpām, kurās plānots atvērt spēļu zāli, un telpu īpašnieka rakstveida apliecinājumu par piekrišanu atvērt

spēļu zāli vai dokumentus (to kopijas), kas pierāda iesniedzēja tiesības lietot telpas vai apliecina iespēju iegūt tiesības lietot

telpas, kurās paredzēts atvērt spēļu zāli, kopā ar telpu īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem (to kopijām). Ja

persona, kura parakstījusi dokumentu, kas apliecina iespēju iegūt tiesības lietot telpas, nav telpu īpašnieks, papildus

iesniedzams telpu īpašnieka rakstveida apliecinājums par piekrišanu atvērt spēļu zāli šajās telpās.

No tiesību normas gramatiskā teksta redzams, ka iesniegumam par spēļu zāles atvēršanu nav obligāti pievienojams

telpu nomas līgums. Pilnīgi pietiekami bija iesniegt apliecinājumu tam, ka pieteicējai būs tiesības lietot telpas, kurās tā bija

plānojusi atvērt spēļu zāli. Tas nozīmē, ka no tiesību normām neizrietēja pieteicējas pienākums uzņemties ilglaicīgas

saistības un noslēgt telpu nomas līgumu par telpām, kurās tā plānoja atvērt spēļu zāli. Turklāt Azartspēļu un izložu likumā ir

ietvertas tiesību normas, kas dod pašvaldībai tiesības neizsniegt atļauju atvērt spēļu zāli. Līdz ar to privātpersona, vēršoties

pašvaldībā ar lūgumu izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai, nevar paredzēt to, kāds būs pašvaldības lēmums.

Tiesa norādīja, ka no piesardzīgas komercprakses viedokļa ir tikai pašsaprotami, ka uzņēmējs neuzņemsies risku un

neiesaistīsies ilgtermiņa saistībās ar telpu īpašnieku, uzliekot sev papildus izdevumu slogu, par tādu telpu nomu, kuras vēl

nav iespējams izmantot paredzētajam mērķim. Tieši tāpēc tiesību norma ir paredzējusi privātpersonai iespēju iesniegt

apliecinājumu tam, ka tai būs iespējams lietot telpas gadījumā, ja atļauja spēļu zāles atvēršanai tiks izsniegta.

[4.5] Administratīvā procesa likuma 96. pants paredz, ka iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju

robežās darīt visu iespējamo, lai samazinātu savus zaudējumus vai kaitējumu.

Tiesa konstatēja, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja kā ilglaicīgs tirgus dalībnieks azartspēļu nozarē (reģistrēta

1991. gadā un atzīta par vienu no lielākajiem un vecākajiem uzņēmumiem spēļu biznesā Latvijā), nevarēja nezināt, ka

pašvaldībai ir tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu. Līdz ar to pieteicēja varēja paredzēt šādu situāciju un neslēgt telpu nomas

līgumu, tādā veidā samazinot savus zaudējumus vai vispār izvairoties no to rašanās. Tā kā pieteicēja to nav darījusi, tiesa

atzina, ka pieteicēja nav pildījusi tai ar likumu uzlikto pienākumu rīkoties tā, lai samazinātu savus zaudējumus.

Tiesa atzina, ka pieteicējai zaudējumi faktiski ir radušies nevis tāpēc, ka pašvaldības atteikums atļaut atvērt spēļu zāli

konkrētajā adresē ir prettiesisks, bet tāpēc, ka pieteicēja pati ir rīkojusies neapdomīgi un pieļāvusi zaudējumu iestāšanos.

Tiesa norādīja, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējama ne tikai pieteicējas pašas vaina, bet arī cēloņsakarības trūkums

starp prettiesisku administratīvo aktu un pieteicējai nodarītajiem zaudējumiem, jo tiesību normas neuzlika pieteicējai par

pienākumu slēgt telpu nomas līgumu ar telpu īpašnieku.

Tiesa uzskatīja, ka izskatāmajā gadījumā nav nozīmes tam, ka sākotnēji Rīgas dome bija sagatavojusi lēmuma

projektu, ar kuru spēļu zāles atvēršana bija atļauta, jo jebkurā gadījumā tas nevarēja radīt pieteicējai tiesisko paļāvību, ka

gala lēmums būs pieteicējai labvēlīgs. Turklāt telpu nomas līgums ir noslēgts pirms lēmuma projekta sagatavošanas, kas vēl

vairāk apstiprina to, ka pieteicējai tiesiskā paļāvība uz viņai labvēlīgu administratīvo aktu nemaz nevarēja izveidoties.

[4.6] Tiesa piekrita pieteicējas viedoklim, ka pieteicējai konkrētajos apstākļos varēja rasties zināma pārliecība par to, ka

viņai spēļu zāles atvēršanas atļauja netiks atteikta. Tomēr, lai rastos tiesiski aizsargājama paļāvība, ir jābūt skaidri izteiktam

iestādes apsolījumam, ka tā pieņems pieteicējai labvēlīgu lēmumu.

Tiesa atsaucās uz iepriekš norādīto, ka pieteicēja telpu nomas līgumu bija noslēgusi pirms lēmuma projekta, ar kuru

Rīgas dome bija paredzējusi atļaut pieteicējai atvērt spēļu zāli /adrese/ sagatavošanas. Tas nozīmē, ka Rīgas dome

pieteicējai nebija izteikusi skaidru apsolījumu izdot tai labvēlīgu administratīvo aktu pirms nomas līguma slēgšanas.

Pieteicēja pati izvēlējās dibināt nomas tiesiskās attiecības pirms iesnieguma iesniegšanas iestādē spēļu zāles atļaujas

saņemšanai, lai gan tiesību normā tas nav norādīts kā obligāts priekšnoteikums. Tādējādi pieteicēja pati uzņēmās risku,

noslēdzot nomas līgumu, kura spēkā stāšanās saskaņā ar tā 3.1. punktu ir tā noslēgšanas brīdis. Pieteicēja pati radīja

situāciju, kurā tā nonāca savas komersantam neraksturīgas piesardzības trūkuma dēļ, pārlieku paļaujoties uz pašvaldības

rīcību, kura līguma noslēgšanas brīdī vēl nebija skaidri paredzama. Minētā iemesla dēļ pieteicējas paļāvība nav tiesiski

aizsargājama un nerada tai tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu no pašvaldības budžeta.

[4.7] Saskaņā ar konstatēto un secināto, tiesa atzina, ka pieteicējas pieteikums par zaudējumu 88 139,51 latu apmērā un

izdevumu par juridiskās palīdzības sniegšanu 1770 latu apmērā atlīdzināšanu nav pamatots un ir noraidāms.

[5] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota šādi.

[5.1] Tiesa atsaukusies uz terminu „piesardzīga komercprakse”, taču to nav spriedumā iztulkojusi un skaidrojusi.

Pieteicējas ieskatā ar terminu „piesardzīga komercprakse” nevar izprast Komerclikuma 169. panta pirmajā daļā minēto

pienākumu valdes un padomes loceklim pildīt pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo ne lietas Nr. A42545506

ietvaros, ne šajā lietā, ne kādā citā civillietā vai administratīvajā lietā ar spēkā stājušos spriedumu nav konstatēts, ka

uzņēmuma īpašniekiem un/vai kreditoriem būtu nodarīts jebkāds zaudējums, šādas prasības nav izvirzītas vai celtas un nav

iztiesātas, neeksistē tiesas spriedums, kas varētu būt pamats, lai tiesa atsauktos uz Komerclikuma 169. panta pirmo daļu.

Tādējādi tiesa ir izmantojusi argumentu, kas neattiecas uz izskatāmo lietu.

[5.2] Pieteicējas ieskatā tiesa ir nepamatoti iejaukusies līgumu slēgšanas brīvībā un nav pareizi tulkojusi Azartspēļu un

izložu likuma 42. panta pirmās daļas 2. punktu, jo tiesa sajaukusi īpašnieka apliecinājumu kā īpašnieka piekrišanu, lai viņam

piederošajās telpās tiktu organizētas azartspēles, ar lietošanas tiesību konstituējošo pamatu. Likums paredz azartspēļu

organizētājam izmantot vienu no diviem variantiem, nodibinot attiecības ar telpu īpašnieku – slēgt vai nu uzreiz nomas

līgumu vai nu parakstīt ar viņu nodomu protokolu vai citu priekšlīgumu. Pieteicēja atsaucas uz Civillikuma 1541. pantā

reglamentēto par priekšlīgumu un Civillikuma 1534. pantā – par nodomu protokolu, norādot, ka priekšlīgums ir saistošs

pusēm, savukārt nodomu protokols ir nesaistoša nodomu paušana.

No Azartspēļu un izložu likuma 42. panta pirmās daļas 2. punkta pieteicēja secina, ka pašvaldība izskata tikai pusēm

saistošus dokumentus, un tas saistīts ar principu, ka pašvaldības atļauja tiek izsniegta tikai konkrētam azartspēļu

organizētājam konkrētajā adresē un arī konkrētajās telpās. Likums nepieļauj iespēju izsniegt atļauju tādam azartspēļu

organizētājam, kuram nav noslēgts saistošs līgums ar telpu īpašnieku, lai nerastos situācija, ka pašvaldībai tiek iesniegts

nesaistošs nodomu protokols, pašvaldība izsniedz atļauju, taču azartspēļu organizētājs neuzsāk telpās uzņēmējdarbību, bet

cits azartspēļu organizētājs nevar saņemt pašvaldības atļauju azartspēļu organizēšanai konkrētās telpās, jo uz tām jau ir

izsniegta atļauja, kura ir spēkā, nav anulēta, atcelta.

Pieteicējas ieskatā Azartspēļu un izložu likums varētu runāt gan par saistošu, gan par nesaistošu līgumu, tie šā likuma

izpratnē ir pilnīgi tiesiski. Izvēles tiesības kāda veida līgumu slēgt pieder tikai un vienīgi azartspēļu organizētājam un telpu

īpašniekam, nevis pašvaldībai. Pašvaldība nevar diktēt noteikumus vai pieprasīt dokumentus, kas atbilst pašvaldības

izpratnei par dokumentu noformēšanu.

[5.3] Pieteicēja uzsver, ja likumdevējs gribētu, lai azartspēļu organizators iesniegtu pašvaldībai tikai telpu īpašnieka

apliecinājumu par iespēju iegūt telpu lietošanas tiesības nākotnē, tad likumdevējs, veicot 2006. gada 8. jūnijā grozījumus

Azartspēļu un izložu likumā 42. panta trešajā daļā, kuri tiesas ieskatā ļauj atteikt azartspēļu organizatoram atļaujas

izsniegšanu, attiecīgi grozītu arī 42. panta pirmo daļu, nosakot, ka pašvaldībai obligāti iesniedzams tikai telpu īpašnieka

apliecinājums jeb cits nesaistošs dokuments. Taču situācija ir pilnīgi pretēja. Puses – azartspēļu organizētājs un telpu

īpašnieks – ir noformējušās savas attiecības atbilstoši likuma prasībām un pašvaldībai saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 59. pantu ir pienākums tās respektēt, kā arī informācijas iegūšanas stadijā izvērtēt visas iespējamas sekas, kas varētu

iestāties iesniedzējam gadījumā, ja pašvaldība atsaka atļaujas izsniegšanu. Ja pašvaldība pieņem iesniedzējam negatīvu

lēmumu, šāda rīcībai ir kvalificējama kā izdarīta ļaunā nolūkā, un tādējādi pašvaldība ir uzņēmusies pilnīgi visas sekas, kas

izriet no tās prettiesiskās darbības.

Pieņemot, ka no prettiesiskās darbības neizriet nekāds pienākums atlīdzināt zaudējumu cietušajai pusei, tiesa ar šādu

secinājumu apgāž juridisku principu ius ex iniuria non oritur, jo pašvaldībai tādējādi ir tiesības neatlīdzināt savas rīcības

dēļ nodarītos zaudējumus.

[5.4] Pieteicējas ieskatā tiesa nepamatoti atsaukusies uz Administratīvā procesa likuma 96. pantu, jo norma norāda uz

iesniedzēja subjektīvām zināšanām un viņa rīcībā esošajām praktiskajām iespējām, attiecīgi runa ir par iesniedzēja subjektīvi

uztveramo situāciju.

Iesniedzējs zina, ka jebkurā biznesa segmentā, arī azartspēļu biznesā ir sīva konkurence. Azartspēļu un izložu likuma

41. pantā skaidri noteiktas vietas, kur nevar tikt organizētas azartspēles. Tādējādi starp azartspēļu organizētājiem aktivizējās

konkurence, cīņa par vietām, kur varētu organizēt azartspēles. Vienīgais, kas šo konkurenci ierobežoja - finanšu iespēju

esamība izdarīt pietiekamus ieguldījumus telpu labiekārtošanā un remontā un iegādāties/izvietot spēļu tehniku. Tieši šādas

konkurences apstākļos pieteicēja, ņemot vērā savas subjektīvās zināšanas par situāciju azartspēļu tirgū, kā arī stingri

vadoties no spēkā esošas likumdošanas, ir noslēgusi nomas līgumu ar iznomātāju SIA „Arka Investīcijas”, jo tikai nomas

līgums, nevis abstrakts un puses nesaistošs priekšlīgums vai nodomu protokols, garantēja pieteicējai tiesības nodarboties

ar ieplānoto uzņēmējdarbību konkrētajās telpās. Ir jāņem vērā, ka telpu iznomātājs nebija gatavs parakstīt citus dokumentus,

tai skaitā izsniegt apliecinājumu, jo bija cits reāls nomnieks uz šīm telpām. Tiesa, pretēji Administratīvā procesa likuma

103. panta otrajā daļā noteiktajam, nebija noskaidrojusi lietas apstākļus.

[5.5] Nepastāv strīds par to, ka Rīgas dome ir nodarījusi zaudējumus pieteicējai ļaunā nolūkā, jo ir apzināti pieņēmusi

prettiesisku administratīvo aktu. Pieteicēja nevarēja zaudējumus novērst, jo Rīgas domes lēmums ir ārpus pieteicējas

kontroles. Tādējādi Rīgas dome nevar atsaukties uz atlīdzināmo zaudējumu apmēra jebkādu samazinājumu.

[5.6] Pieteicēja atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu, norādot, ka nekas neliecināja, ka Rīgas dome varētu atteikt

atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai.

[6] Rīgas dome rakstveida paskaidrojumā Administratīvajai apgabaltiesai norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota

un ir noraidāma. Rīgas dome atsaucās uz judikatūrā pausto, ka likumdevējs nav strikti noteicis pašvaldības administratīvā

akta saturu, kā arī to, ka tāds attiecīgajos apstākļos ir jāizdod, līdz ar to azartspēļu organizētājam nav pamata uzskatīt, ka

nelabvēlīga lēmuma gadījumā pašvaldībai jāatlīdzina izdevumi (Augstākās tiesas 2014. gada 16. maija spriedums

Nr. SKC-37/2014). Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka izdevumi, kas radušies azartspēļu organizētājam pirms

pašvaldības atļaujas saņemšanas, ir azartspēļu organizētāja risks, attīstot šo komercdarbību, un pašvaldībai nav pienākums

tos atlīdzināt (Augstākās tiesas 2014. gada 16. maija spriedums Nr. SKC-37/2014).

[7] 2016. gada 5. februārī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts SIA „Garkalns” (reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/)

iesniegums par to, ka ar Uzņēmumu reģistra 2015. gada 15. oktobra lēmumu SIA „Post-Nevada” reorganizācijas rezultātā

pievienota SIA „Garkalns” un ar Uzņēmumu reģistra 2015. gada 15. oktobra lēmumu SIA „Post-Nevada” tikusi izslēgta no

komercreģistra.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 9. februāra lēmumu SIA „Post-Nevada” aizstāta ar SIA „Garkalns” kā

pieteicēju administratīvajā lietā Nr. A420391112 saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 33. panta pirmo daļu.

[8] SIA „Garkalns” 2016. gada 18. marta iesniegumā apgabaltiesai norādījusi, ka uztur pieteikumu un apelācijas

sūdzību tajos minētajos apjomos, nepiesaka jaunus lūgumus, papildinājumus un pierādījumus, taču vienlaikus izteikusi

lūgumu noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē, lai paustu savu viedokli.

Motīvu daļa

[ 9] Izvērtējot pieteicējas lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietas

izskatīšanai mutvārdu procesā nav pamata. Pirmās instances tiesā lieta tika izskatīta mutvārdu procesā, lietas izskatīšanā ir

piedalījušies pieteicējas pārstāvji un pauduši pieteicējas viedokli lietā. Lūgumā pieteicēja nav norādījusi, kādi vēl apstākļi,

kas nav noskaidroti pirmās instances tiesā, būtu noskaidrojami. Savukārt papildu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai

apgabaltiesa pieteicējai bija noteikusi konkrētu termiņu. Ievērojot minēto un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

304. panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota

un pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma

motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtēja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti atzina, ka nav

pamata izdot pieteicējai labvēlīgu aktu par zaudējumu 88 139,51 latu (125 411,22 euro) apmērā un izdevumu par juridiskās

palīdzības sniegšanu 1770 latu (2518,48 euro) apmērā atlīdzību. Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas tā

motivācijai, to neatkārtojot.

Ņemot vērā lietas apstākļus un pieteicējas apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa papildus norāda turpmāko.

[12] Apgabaltiesa norāda, ka konkrētās lietas ietvaros tā nav tiesīga pārvērtēt apstākļus, kas attiecas uz Atteikuma

prettiesiskumu. Tie ir izvērtēti Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 8. marta spriedumā lietā Nr. A42545506, kurā cita

starpā atzīts, ka Atteikumā nav ietverts pienācīgs pamatojums, kādā veidā izpaudīsies būtisks valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskarums gadījumā, ja tiks izdots pieteicējas prasītais labvēlīgais

administratīvais akts – atļauja spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai /adrese/. Apgabaltiesa konstatēja arī

uzklausīšanas pienākuma pārkāpumu.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot pieteicējas prasījumu par zaudējumu, kas pieteicējas ieskatā radušies Atteikuma

rezultātā, ir jānoskaidro, vai pieteicējas norādītie zaudējumi vispār varēja rasties tieši šā lēmuma dēļ.

[13] Azartspēļu un izložu likuma 26. panta (redakcijā kas bija spēkā pieteicējas 2006. gada 27. jūlija iesnieguma

iesniegšanas un Atteikuma pieņemšanas laikā) pirmā daļa noteica, ka kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licence dod

tiesības atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli licencē norādītajā vietā, un šo licenci izsniedz kapitālsabiedrībām, kuras ir

saņēmušas licenci spēļu automātu spēles, ruletes, kāršu un kauliņu spēļu vai bingo organizēšanai (panta pirmā daļa).

Atbilstoši šā panta otrajai daļai, lai saņemtu kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licenci, azartspēļu organizētājs iesniedz

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) zemesgrāmatu nodalījuma norakstu, kas apliecina iesniedzēja īpašuma tiesības uz telpām, kurās paredzēts atvērt

kazino, spēļu zāli vai bingo zāli, vai dokumentus (to kopijas), kas pierāda viņa tiesības lietot telpas, kurās paredzēts atvērt

kazino, spēļu zāli vai bingo zāli, kopā ar attiecīgā zemesgrāmatu nodalījuma norakstu. Ja persona, kura parakstījusi

dokumentu, kas pierāda telpu lietošanas tiesības, nav telpu īpašnieks, papildus iesniedzams telpu īpašnieka rakstveida

apliecinājums par piekrišanu atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli šajās telpās;

2) to ēkas stāvu plānu, kuros paredzēts atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli, norādot telpas, kurās tiks organizētas

azartspēles;

3) konkrētā kazino, spēļu zāles vai bingo zāles attīstības plānu nākamajam darbības gadam, norādot paredzētos

azartspēļu veidus, spēļu galdu un azartspēļu automātu skaitu, darbinieku skaitu, paredzamo ieņēmumu un izdevumu apjomu

un sadalījumu;

4) saskaņā ar šo likumu izsniegtu pašvaldības atļauju atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un organizēt attiecīgās

azartspēles konkrētajās telpās;

5) informāciju par kazino, spēļu zāles vai bingo zāles vadītāju (administratoru) (..);

6) izziņu, kas apliecina, ka kazino, spēļu zāles vai bingo zāles telpu plānojums un labiekārtojums atbilst to normatīvo

aktu prasībām, kuri ir spēkā attiecībā uz sabiedriskajām ēkām un būvēm, ņemot vērā cilvēku skaitu, kādam tās paredzētas.

Azartspēļu un izložu likuma 42. panta pirmajā daļā noteikts, lai saņemtu šā likuma 26. un 27. pantā minēto atļauju atvērt

kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās

telpās, azartspēļu organizētājs iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kuram pievieno:

1) azartspēļu organizēšanas licences apliecinātu kopiju;

2) dokumentus (to kopijas), kas apliecina īpašuma tiesības uz telpām, kurās plānots atvērt kazino, spēļu zāli, bingo

zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu, un telpu īpašnieka rakstveida apliecinājumu par piekrišanu atvērt

kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu šajās telpās vai dokumentus (to kopijas), kas

pierāda iesniedzēja tiesības lietot telpas vai apliecina iespēju iegūt tiesības lietot telpas, kurās paredzēts atvērt kazino, spēļu

zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu, kopā ar telpu īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem

(to kopijām). Ja persona, kura parakstījusi dokumentu, kas apliecina iespēju iegūt tiesības lietot telpas, nav telpu īpašnieks,

papildus iesniedzams telpu īpašnieka rakstveida apliecinājums par piekrišanu atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru

vai derību likmju pieņemšanas vietu šajās telpās.

No minētā tiesiskā regulējuma apgabaltiesa secina, ka pašvaldības atļauja spēļu zāles atvēršanai ir viens no

dokumentiem, kas jāiesniedz Izložu un azartspēļu inspekcijai, lai tā izsniegtu spēļu zāles licenci. Pašvaldības atļaujas

saņemšanai komersantam pašvaldībā jāiesniedz tikai šādi dokumenti: azartspēļu organizēšanas licence, dokuments, kas

apliecina komersanta tiesības lietot konkrētas telpas vai iespēju iegūt telpas lietošanā, kā arī telpu īpašnieka piekrišana šādas

telpas lietot.

Citi dokumenti, kuri norādīti Azartspēļu un izložu likuma 26. pantā, paredzēti iesniegšanai Izložu un azartspēļu

uzraudzības inspekcijai, kuras kompetencē ir vērtēt šos dokumentus un pieņemt attiecīgu lēmumu. Pašvaldībai lēmuma

pieņemšanai par spēļu zāles atvēršanu cita starpā nav nepieciešama izziņa par telpu plānojuma un labiekārtojuma atbilstību

normatīvajiem aktiem.

Apgabaltiesa piekrīt pieteicējas argumentam, ka tiktāl, ciktāl tas nepieciešams pašvaldības atļaujas spēļu zāles

atvēršanai saņemšanai, izvēles tiesības kāda veida līgumu slēgt ar telpu iznomātāju pieder tikai un vienīgi azartspēļu

organizētājam un telpu īpašniekam. Pašvaldībai nav tiesību pieprasīt cita veida dokumentu vai tāda satura dokumentu

iesniegšanu, kas nav paredzēti Azartspēļu un izložu likuma 42. panta pirmajā daļā.

Konkrētajā gadījumā neizriet, ka pašvaldība, pieņemot Atteikumu, būtu pieteicējai pieprasījusi normatīvajos aktos

neparedzētus dokumentus. Līdz ar to nav pamata secināt, ka ar Atteikumu pieteicējai varēja tikt radīti zaudējumi, kas saistīti

ar Azartspēļu un izložu likuma 42. panta pirmajā daļā norādīto dokumentu iegūšanu vai formalitāšu nokārtošanu.

Vienlaikus norādāms, ka izskatāmajā gadījumā nav zināms, kāda satura lēmumu būtu pieņēmusi Izložu un azartspēļu

inspekcija, izvērtējot pieteicējas iesniegumu un iesniegtos dokumentus, tostrap pozitīvu atbildētājas lēmumu, atļaujas

iegūšanai.

[14] Pieteicēja prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu saista ar zaudējumiem, kas radušies saistībā ar izbeigto līgumu

par neapdzīvojamo telpu nomu /adrese/.

Lietas materiāliem pievienota Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā

Nr. C27099106 noraksta kopija un Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 26. janvāra sprieduma

noraksta kopija (lietas 44. – 54. lapa). No minētajiem tiesu spriedumiem secināms, ka SIA „ARKA Investīcijas” bija

vērsusies tiesā ar prasību par saistību izpildi un parāda piedziņu no SIA „Post-Nevada” saistībā ar 2006. gada 17. jūlijā

starp SIA „ARKA Investīcijas” kā iznomātāju un SIA „Post-Nevada” kā nomnieku noslēgto neapdzīvojamo telpu nomas

līgumu Nr. 06.2006/NL-3 par telpām /adrese/. Kasācijas instances tiesa ir atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesas

spriedumu, ar kuru minētais nomas līgums izbeigts ar 2007. gada 1. martu un no SIA „Post-Nevada” par labu SIA „ARKA

Investīcijas” piedzīts nomas maksas pamatparāds, līgumsods un tiesas izdevumi, kā arī par labu valstij ar lietas vešanu

saistītie izdevumi.

Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot nomas līgumu, sprieduma motīvu daļā cita starpā konstatējusi, ka atbilstoši nomas

līguma 1.3. punktam nomātās telpas tika nodotas nomniekam spēļu zāles un kafejnīcas vajadzībām, proti, nomnieks telpas

varēja izmantot vienlaicīgi gan spēļu zāles, gan kafejnīcas vajadzībām. Tāpat apgabaltiesa konsatējusi, ka SIA „Post-

Nevada” paredzēja iespēju, ka telpās izvietotā kafejnīca darbosies neatkarīgi no spēļu zāles, uz ko norāda nomas līguma

11.1. punkts, kurā iznomātājs devis piekrišanu daļu no telpām nodot apakšnomā bāra/kafejnīcas ierīkošanai un darbības

nodrošināšanai. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesa, atsaucoties uz Civillikuma 2113. panta noteikumiem par nomas līguma

priekšmetu un balstoties uz konstatētajiem apstākļiem, secināja, pirmkārt, ka starp pusēm noslēgtais līgums paredzēja

nedzīvojamo telpu nomu, nevis iznomātājam piederošo telpu pielāgošanu kādas konkrētas komercdarbības veikšanai;

otrkārt, ka līguma priekšmets nebija nomnieka apņemšanās ierīkot iznomātājam piederošajās telpās spēļu zāli, tādējādi

padarot līguma izpildi atkarīgu no pašvaldības lēmuma, ja līguma par spēļu zāles ierīkošanu izpildes priekšnosacījums būtu

pašvaldības atļaujas saņemšanai.

No minēto tiesas spriedumu argumentācijas Administratīvā apgabaltiesa secina, ka 2006. gada 17. jūlijā starp SIA

„ARKA Investīcijas” un SIA „Post-Nevada” noslēgtais neapdzīvojamo telpu nomas līgums Nr. 06.2006/NL-3 bija par

konkrētu nedzīvojamo telpu /adrese/ nomu un tajā pieteicējai nebija ietverti nekādi ierobežojumi attiecībā uz telpu lietošanu,

proti, pieteicēja nomātās telpas varēja izmantot gan kafejnīcas, gan azartspēļu zāles, gan cita komercdarbības veida

vajadzībām. Konstatējams, ka nerealizējās pieteicējas nodoms par azartspēļu zāles ierīkošanu nomātajās telpās, jo

pašvaldība nedeva atļauju pieteicējai spēļu zāles atvēršanai, taču pieteicēja lietā nav iesniegusi nekādus pierādījumus tam, ka

nomātās telpas nebija iespējams izmantot citām (tostarp nomas līgumā paredzētām) vajadzībām.

Apgabaltiesa uzskata, ka konstatētajos faktiskajos apstākļos nav pamata secināt, ka zaudējumi, kas pieteicējai radušies

neapdzīvojamo telpu nomas līguma Nr. 06.2006/NL-3 izbeigšanas rezultātā, būtu cēloniskā sakarā ar Atteikumu, kā to

paredz Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6. panta pirmā daļa. Proti, nav konstatējama objektīva saikne starp iestādes rīcību

un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām. Atteikums nebija un nevarēja būt galvenais faktors,

kura rezultātā pieteicējai iestājās sekas, kas saistītas ar nedzīvojamo telpu nomas līguma nosacījumu izpildi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Garkalns” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Garkalns” tiktu atlīdzināti nodarītie zaudējumi 88 139,51 latu (125 411,22 euro) apmērā,

kā arī izdevumi par juridiskās palīdzības sniegšanu 1770 latu (2518,48 euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personīgais paraksts) S. Gintere

Tiesneses (personīgais paraksts) I. Amona

(personīgais paraksts) L. Konošonoka