Court fully allowed small claims suit for unpaid property management fees and court costs against individual defendant.

Lietas Nr. C28201716

Lietas arhīva Nr. C-0306-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2016.gada 13.jūlijā

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu un

konstatēja:

Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 11.februārī iesniegusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā maza

apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

2016.gada 18.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

2016.gada 28.aprīlī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 36.lapa). Ar Alūksnes rajona tiesas tiesneses 2016.gada 9.maija

lēmumu lieta pieņemta izskatīšanai (lietas 39.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis”) apsaimniekošanā

saskaņā ar 2011.gada 7.jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas

domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada

26.septembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.569) atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu no 2007.gada 20.februāra līdz 2010.gada 21.septembrim atbildētājam bija nostiprināta

īpašuma tiesība uz dzīvokli Nr.18, /adrese/.

Nezināmu iemeslu dēļ atbildētājs nav noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par minēto dzīvokli.

Saskaņā ar apsaimniekošanas līgumiem prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav norēķinājies

par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Atbildētāja parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem pamatots ar Piedzenamās summas aprēķinu.

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš

minēto periodu.

Latvijas Republikas likumā (zaudējis spēku 2011.gada 1.janvārī) “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku

pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Latvijas Republikas 1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 2005.gada 22.februāra MK noteikumiem Nr.135

“Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu” un 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1014

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Savukārt, norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1013

“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2010.gada 14.jūlijā atbildētājam tika sūtīts brīdinājums par parāda samaksu, taču atbildētājs to nesaņēma. 2015.gada 29.oktobrī atbildētājam tika

sūtīts pirmstiesas brīdinājums par parāda samaksu, taču atbildētājs to nesaņēma.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1765., 1779., 1828.pantu, likuma “Par dzīvokļa

īpašuma likumu” 8.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, 2005.gada 22.februāra MK noteikumiem

Nr.135 “Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”, 2008.gada 9.decembra MK noteikumiem Nr.1014

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām.

Prasītāja lūdz tiesu:

- pieņemt lietu izskatīšanai, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 713,40 EUR, likumiskos procentus 435,16 EUR, samaksāto

valsts nodevu 172,28 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 1325,54 EUR;

- atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2016.gada 19.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa nosūtījusi atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi prasības pieteikumu un

paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 20.martam (lietas 35.lapa).

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav sniedzis, nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada

9.maijā, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 13.jūlijā (lietas 40.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā

sekojošu iemeslu dēļ.

No lietas 9.lapā esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs

A/redzams, ka atbildētājam n o 2007.gada 7.marta līdz 2010.gada 7.decembrim reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ar kadastra

Nr./numurs B/, kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta septīto daļu, Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam

vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma

51.panta otro daļu.

Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

No lietas 10.-15.lapā esošā 2002.gada 26.septembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.569 ar tā pielikuma Nr.1

kopijām redzams, ka Rīgas domes Īpašumu departaments nodevis Rīgas pašvaldības uzņēmumam bezpeļņas organizācijai namu pārvaldei “Vecmīlgrāvis”

(pēc reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis”) pārvaldīšanā Rīgas pašvaldības nekustamos īpašumus, tajā skaitā daudzdzīvokļu māju

/adrese/.

No lietas 33.lapā esošās LR Uzņēmumu reģistra izziņas kopijas redzams, ka ar 2010.gada 29.decembri reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA

“Vecmīlgrāvis” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

2011.gada 5.jūlijā noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar kuru prasītāja uzņēmusies pārvaldīt arī māju /adrese/

(līguma kopija 16.-20.lapa, pielikuma Nr.1 kopija lietas 21.-23.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un piegādā dzīvokļu īpašniekiem komunālos pakalpojumus.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Kā arī norādīts

juridiskajā literatūrā: ”Likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu”

(Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, Mans Īpašums, 17.lpp.).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tiesiskās attiecības sakarā ar dzīvokļu īpašumiem līdz 2010.gada 31.decembrim regulēja likums “Par dzīvokļa īpašumu”.

No prasības pieteikumā esošā parāda aprēķina (lietas 4.lapa) redzams, ka apsaimniekošanas izdevumu un komunālo maksājumu parāds izveidojies

par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 21.septembrim.

Starp atbildētāju un dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāju nav noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Līdz ar to

tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju regulē likuma “Par dzīvokļa īpašumu” normas.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmā daļa nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Savukārt, minētā likuma 12.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami

dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās

mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā

samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No minētajām tiesību normām, kuras regulē pušu tiesiskās attiecības, nepārprotami izriet, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par

apsaimniekošanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem noteikts ar likumu. Savukārt, šāds saistību rašanās pamats paredzēts Civillikuma 1402.pantā.

Līdz ar to apstāklis par pušu līguma neesamību neatbrīvo atbildētāju no pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Kā izriet no lietā esošā Apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un likumisko procentu aprēķina (lietas 24.lapa), atbildētāja

pamatparāds par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2010.gada 21.septembrim ir 713,40 EUR, ko prasītāja arī lūdz piedzīt.

Prasītāja 2010.gada 14.jūlijā nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu lūdzot samaksāt parādu 10 dienu laiku (lietas 25.lapa – brīdinājums, lietas 26.lapa

– pasta kvīts kopija, lietas 27.lapa – aploksnes kopija). No lietas 28.lapā esošā pirmstiesas brīdinājuma un lietas 29.lapā esošā vairumā nodoto

reģistrēto sūtījumu saraksta redzams, ka prasītāja 2015.gada 29.oktobrī atbildētājam nosūtījusi brīdinājumu, dodot laiku līdz 2015.gada 30.novembrim

nomaksāt labprātīgi izveidojošos parādu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret aprēķināto pamatparāda summu un tās aprēķina kārtību. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs savas

saistības lietā būtu izpildījis un parāda summu būtu pilnībā vai daļēji samaksājis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētājs pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā

ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par

maksājumu parāda 713,40 EUR piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā

noteikts – nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā

noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Prasītāja par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.novembrim aprēķinājusi likumiskos procentus 435,16 EUR apmērā (lietas

24.lapa).

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret aprēķināto summu un tās aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķināto procentu aprēķins ir pamatots

un no atbildētāja prasītājas labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 435,16 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda

summas 713,40 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 172,28 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 7.-8.lapa – maksājuma uzdevumi).

Prasītāja nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 5,70 EUR (lietas 2.lapa).

Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 1 EUR piedzenama no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantu

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt pilnībā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas

namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) pamatparādu 713,40 EUR (septiņi simti trīspadsmit euro 40

centi) un likumiskos procentus par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.novembrim 435,16 EUR (četri simti trīsdesmit pieci euro 16

centi), kopā 1148,56 EUR (viens tūkstotis viens simts četrdesmit astoņi euro 56 centi).

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas

namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) tiesāšanās izdevumus 176,98 EUR (viens simts septiņdesmit seši

euro 98 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 172,28 EUR (viens simts septiņdesmit divi euro 28 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR

(četri euro 70 centi).

Piedzītās summas iemaksājamas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” vienā no norēķinu kontiem:

a) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”;

b) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”;

c) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”;

d) LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB banka”;

e) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – AS “Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ 6% (sešus procentus) gadā no neatmaksātās

pamatparāda summas 713,40 EUR (septiņi simti trīspadsmit euro 40 centi) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas līdz sprieduma

pilnīgai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Piedzīt /pers. A/(personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij tiesas izdevumus 1 EUR (viens euro) –

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij (1 EUR) jānomaksā: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, konts

LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, bankas kods: TRELLV22, mērķis: kods 21499 (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

Uzdot /pers. A/kvītis par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniegt Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2016.gada 13.jūlijā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Tiesnese I.Puriņa