Defendant convicted of tax evasion and fined for avoiding VAT and income tax payments.

Krimināllieta Nr.15840020519

SPRIEDUM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2021.gada 2.jūlijā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

piedaloties prokuroram Uldim Kursinskim

aizstāvim Andrim Purmalim

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās

daļas.

Aprakstošā daļa

(1) /pers. A/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un konkrēti:

/pers. A/ no 2014.gada 26.marta bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā

adrese /adrese A/, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.

/pers. A/ būdams atbildīgs par SIA /Nosaukums A/ saimniecisko darbību, nodokļu atskaitēs sniegto informāciju, tostarp, aprēķinātajām un valsts

budžetā iemaksājamajām nodokļu summām, un saskaņā ar likumu ,,Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, likumu ,,Par

grāmatvedību” 2.panta pirmo, otro un trešo daļu un 7.panta pirmo un piekto daļu, 10.panta pirmo daļu un citiem normatīvajiem aktiem, atbildīgs arī par

minētā uzņēmuma likumos noteikto nodokļu maksājumu nomaksu valsts budžetā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, līdz 2015.gada 22.septembrim veica

uzņēmējdarbību uzņēmuma vārdā un deklarēja Valsts Ieņēmumu dienestā SIA /Nosaukums A/ valsts budžetā maksājamos pievienotās vērtības un

iedzīvotāju ienākuma nodokļus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Zinot par uzņēmuma nodokļu parādu, kuru apmērs 2014.gada 22.decembrī pārsniedza 16000 euro, /pers. A/ apzinoties to, ka SIA /Nosaukums

A/ pietiek naudas līdzekļu, pārkāpa likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā pirmās daļas 2.punktā noteikto, ka nodokļu maksātāju pienākums ir

noteiktā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

/pers. A/ rīkojās ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, nenomaksāja valsts budžetā pilnā apmērā aprēķinātās nodokļu un nodevu

summas, tā apzināti izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 7079,21 euro apmērā, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 8540,51

euro apmērā, no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas 17104,84 euro apmērā, no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas

6,77 euro apmērā.

Norādītajā veidā /pers. A/ laika posmā no 2014.gada 15.maija līdz 2015.gada 22.septembrim izvairījās no pievienotās vērtības un iedzīvotāju

ienākuma nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas par kopējo summu 32731,33

euro.

SIA /Nosaukums A/ iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāds sāka veidoties no 2014.gada 15.maija iesniedzot SIA /Nosaukums A/ ziņojumu

par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska

valsts nodevu par 2014.gada maiju.

SIA /Nosaukums A/ sistemātiski deklarējusi sekojošus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā par laika posmu no 2014.gada

maija līdz 2015.gada septembrim (ieskaitot):

- par 2014.gada maiju deklarēti 3,87 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 15.maijs, pamatparāds uz 2014.gada maija pēdējo datumu

3,87 euro;

- par 2014.gada jūniju deklarēti 911,51 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 16.jūnijs, (2014.gada 30.jūnijā samaksāts 4 euro)

pamatparāds uz 2014.gada jūnija pēdējo datumu 911,41 euro;

- par 2014.gada jūliju deklarēti 908,74 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 16.jūlijs, pamatparāds uz 2014.gada jūlija pēdējo datumu

1820,15 euro;

- par 2014.gada augustu deklarēti 879,02 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 15.augusts, (2014.gada 13.augustā samaksāts 940 euro

un 26.augustā samaksāts 930 euro) pamatparāds uz 2014.gada augusta pēdējo datumu 855,94 euro;

- par 2014.gada septembri deklarēti 851,12 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 15.septembris, pamatparāds uz 2014.gada septembra

pēdējo datumu 1707,07 euro;

- par 2014.gada oktobri deklarēti 810,62 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 15.oktobris, (2014.gada 7.oktobrī samaksāts 370 euro)

pamatparāds uz 2014.gada oktobra pēdējo datumu 2158,29 euro;

- par 2014.gada novembri deklarēti 775,1 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 14.novembris, pamatparāds uz 2014.gada novembra

pēdējo datumu 2933,28 euro;

- par 2014.gada decembri deklarēti 722,56 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 15.decembris, pamatparāds uz 2014.gada decembra

pēdējo datumu 3655,95 euro;

- par 2015.gada janvāri deklarēti 597,34 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.janvāris, pamatparāds uz 2015.gada janvāra pēdējo

datumu 4253,29 euro;

- par 2015.gada februāri deklarēti 912,06 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 16.februāris, (VID piedziņas darbību rezultātā februārī

piedzīti 2254,14 euro) pamatparāds uz 2015.gada februāra pēdējo datumu 3017,27 euro;

- par 2015.gada martu deklarēti 504,39 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 16.marts, pamatparāds uz 2015.gada marta pēdējo

datumu 3521,66 euro;

- par 2015.gada aprīli deklarēti 712,6 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.aprīlis, pamatparāds uz 2015.gada aprīļa pēdējo datumu

4234,26 euro;

- par 2015.gada maiju deklarēti 773,27 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.maijs, pamatparāds uz 2015.gada maija pēdējo

datumu 5007,53 euro;

- par 2015.gada jūniju deklarēti 840,4 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 12.jūnijs, pamatparāds uz 2015.gada jūnija pēdējo datumu

5847,93 euro;

- par 2015.gada jūliju deklarēti 852,66 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 10.jūlijs, pamatparāds uz 2015.gada jūlija pēdējo datumu

6700,59 euro;

- par 2015.gada augustu deklarēti 1069,39 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 12.augusts, pamatparāds uz 2015.gada augusta pēdējo

datumu 7769,98 euro;

- par 2015.gada septembri deklarēti 870,53 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 11.septembris, (2015.gada 14.septembrī samaksāts

100 euro) pamatparāds uz 2015.gada 22.septembri 8540,51 euro.

Pretēji likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektajā daļā noteiktajam, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad

bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu nodokļa izmaksai, vai arī izmaksājot algu skaidrā naudā, algas nodoklis budžetā iemaksājams nākamajā

dienā pēc algas izmaksas, /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, bez attaisnojoša iemesla noteiktā termiņā un pilnā apmērā par laika periodu

no 2014.gada maija līdz 2015.gada septembrim (ieskaitot) aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu veica daļēji, nesamaksājot valsts budžetā

iedzīvotāju ienākuma nodokli 8540,51 euro apmērā.

SIA /Nosaukums A/ valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pamatparāds sāka veidoties no 2014.gada 31.jūlija iesniedzot SIA

/Nosaukums A/ ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2014.gada jūniju.

SIA /Nosaukums A/ sistemātiski deklarējusi sekojošus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus valsts budžetā par laika

posmu no 2014.gada jūnija līdz 2015.gada augustam (ieskaitot):

- par 2014.gada jūniju deklarēti 2502,79 euro, nomaksas termiņš 2014.gada 31.jūlijs, pamatparāds uz 2014.gada jūlija pēdējo datumu

2499,1 euro;

- par 2014.gada jūliju deklarēti 2473,38 euro, nomaksas termiņš 2014.gada 29.augusts, (2014.gada augustā samaksāts 1530 euro)

pamatparāds uz 2014.gada augusta pēdējo datumu 3442,87 euro;

- par 2014.gada augustu deklarēti 2405,51 euro, nomaksas termiņš 2014.gada 30.septembris, (2014.gada septembrī samaksāts 2300 euro)

pamatparāds uz 2014.gada septembra pēdējo datumu 3580,53 euro;

- par 2014.gada septembri deklarēti 2370,11 euro, nomaksas termiņš 2014.gada 31.oktobris, (2014.gada oktobrī samaksāts 2430 euro)

pamatparāds uz 2014.gada oktobra pēdējo datumu 3527,91 euro;

- par 2014.gada oktobri deklarēti 2090,78 euro, nomaksas termiņš 2014.gada 28.novembris, (2014.gada novembrī samaksāts 400 euro)

pamatparāds uz 2014.gada novembra pēdējo datumu 5229,96 euro;

- par 2014.gada novembri deklarēti 1973,49 euro, nomaksas termiņš 2014.gada 30.decembris, (2014.gada decembrī samaksāts 700 euro)

pamatparāds uz 2014.gada decembra pēdējo datumu 6513,72 euro;

- par 2014.gada decembri deklarēti 1525,72 euro, nomaksas termiņš 2015.gada 15.janvāris, (VID piedziņas darbību rezultātā 2015.gada

janvārī piedzīts 2000 euro) pamatparāds uz 2015.gada janvāra pēdējo datumu 6094,79 euro;

- par 2015.gada janvāri deklarēti 2084 euro, nomaksas termiņš 2015.gada 16.februāris, pamatparāds uz 2015.gada februāra pēdējo datumu

8178,79 euro;

- par 2015.gada februāri deklarēti 1403,64 euro, nomaksas termiņš 2015.gada 16.marts, (2015.gada martā samaksāts 400 euro, VID

piedziņas darbību rezultātā piedzīts 62,86 euro) pamatparāds uz 2015.gada marta pēdējo datumu 9122,43 euro;

- par 2015.gada martu deklarēti 1748,44 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.aprīlis, pamatparāds uz 2015.gada aprīļa pēdējo

datumu 10870,87 euro;

- par 2015.gada aprīli deklarēti 1867,71 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.maijs, (VID piedziņas darbību rezultātā 2015.gada

maijā piedzīts 1159 euro) pamatparāds uz 2015.gada maija pēdējo datumu 11642,66 euro;

- par 2015.gada maiju deklarēti 1995,09 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.jūnijs, (VID piedziņas darbību rezultātā 2015.gada

jūnijā piedzīts 856,4 euro) pamatparāds uz 2015.gada jūnija pēdējo datumu 12831,22 euro;

- par 2015.gada jūniju deklarēti 1955,33 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.jūlijs, (VID piedziņas darbību rezultātā 2015.gada

jūlijā piedzīts 1261,61 euro) pamatparāds uz 2015.gada jūlija pēdējo datumu 13604,74 euro;

- par 2015.gada jūliju deklarēti 2290,34 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 17.augusts, pamatparāds uz 2015.gada augusta pēdējo

datumu 15895,09 euro;

- par 2015.gada augustu deklarēti 2043,22 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 15.septembris, (2014.gada septembrī samaksāts 200

euro, VID piedziņas darbību rezultātā 2015.gada septembrī piedzīts 679,75 euro) pamatparāds uz 2015.gada 22.septembri 17104,84 euro.

Pretēji likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās

iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti VID izsniegtajā paziņojumā, /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, bez

attaisnojoša iemesla, noteiktā termiņā un pilnā apmērā par laika periodu no 2014.gada jūnija līdz 2015.gada augustam (ieskaitot) aprēķināto valsts

sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu veica daļēji, nesamaksājot valsts budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 17104,84

euro apmērā.

SIA /Nosaukums A/ pievienotās vērtības nodokļa pamatparāds sāka veidoties no 2014.gada 20.oktobra, iesniedzot SIA /Nosaukums A/

pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par 2014.gada septembri.

SIA /Nosaukums A/ sistemātiski deklarējusi sekojošus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā par laika posmu no 2014.gada

septembra līdz 2015.gada augustam (ieskaitot):

- par 2014.gada septembri deklarēti 4972,76 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 20.oktobris, pamatparāds uz 2014.gada oktobra

pēdējo datumu 4972,76 euro;

- par 2014.gada oktobri deklarēti 2647,79 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 20.novembris, pamatparāds uz 2014.gada novembra

pēdējo datumu 7620,55 euro;

- par 2014.gada novembri deklarēti 2645,01 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2014.gada 22.decembris, pamatparāds uz 2014.gada decembra

pēdējo datumu 10265,56 euro;

- par 2014.gada decembri deklarēti 2267,7 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.janvāris, pamatparāds uz 2015.gada janvāra

pēdējo datumu 12533,26 euro;

- par 2015.gada janvāri deklarēti 612,92 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.februāris, pamatparāds uz 2015.gada februāra pēdējo

datumu 13146,18 euro;

- par 2015.gada februāri deklarēti 383,21 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.marts, (2015.gada martā samaksāts 100 euro, VID

piedziņas darbību rezultātā piedzīts 1646 euro) pamatparāds uz 2015.gada marta pēdējo datumu 11870,84 euro;

- par 2015.gada martu deklarēti 325,38 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.aprīlis, (2015.gada aprīlī VID piedziņas darbību

rezultātā piedzīts 834 euro) pamatparāds uz 2015.gada aprīļa pēdējo datumu 11416,02 euro;

- par 2015.gada aprīli deklarēti 567,2 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.maijs, pamatparāds uz 2015.gada maija pēdējo datumu

11983,22 euro;

- par 2015.gada maiju deklarēti 767,99 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 25.jūnijs, pamatparāds uz 2015.gada jūnija pēdējo

datumu 12751,21 euro;

- par 2015.gada jūniju deklarēti 415,17 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.jūlijs, (2015.gada jūlijā VID piedziņas darbību rezultātā

piedzīts 2844,81 euro) pamatparāds uz 2015.gada jūlija pēdējo datumu 10582,65 euro;

- par 2015.gada jūliju deklarēti 1937,86 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 20.augusts, (2015.gada augustā VID piedziņas darbību

rezultātā piedzīts 6152,67 euro) pamatparāds uz 2015.gada augusta pēdējo datumu 6943,17 euro;

- par 2015.gada augustu deklarēti 2156,3 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2015.gada 21.septembris, (2015.gada septembrī samaksāts 200

euro, VID piedziņas darbību rezultātā piedzīts 1099 euro) pamatparāds uz 2015.gada 22.septembri 7079,21 euro.

Pretēji Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajam, nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, reģistrēts nodokļa

maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, bez attaisnojoša

iemesla, noteiktā termiņā un pilnā apmērā par laika periodu no 2014.gada septembra līdz 2015.gada augustam (ieskaitot) aprēķināto pievienotās vērtības

nodokļa samaksu neveica, nesamaksājot valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli 7079,21 euro apmērā.

SIA /Nosaukums A/ uzņēmējdarbības riska valsts nodevas parāds sāka veidoties no 2015.gada 15.septembra pēc iesniegtā ziņojuma par valsts

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts

nodevu par 2015.gada augustu.

SIA /Nosaukums A/ deklarējusi valsts budžetā maksājamu uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2015.gada augustu 6,84 euro, nodokļa

nomaksas termiņš 2015.gada 15.septembris, pamatparāds uz 2015.gada 22.septembri 6,77 euro.

Pretēji Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.751 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku

prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā” 3.punktā (redakcijā līdz 2015.gada 31.decembrim) noteiktajam, ka valsts nodevu par

pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, bez

attaisnojoša iemesla noteiktā termiņā un pilnā apmērā par 2015.gada augustu aprēķināto uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksu neveica,

nesamaksājot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu valsts budžetā 6,77 euro apmērā.

Tādā veidā, pārkāpjot likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 2.punktu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmo daļu, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piekto daļu, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmo daļu, Ministru

kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.751 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju

fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā” 3.punktu, /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis, laika posmā no 2014.gada 15.maija līdz

2015.gada 22.septembrim rīkojās ar SIA /Nosaukums A/ naudas līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, bet ar likumu noteiktos un SIA /Nosaukums A/

deklarētos obligātos nodokļu un nodevu maksājumus valsts budžetā savlaicīgi un pilnā apmērā neveica.

Tādejādi /pers. A/ izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas par kopējo summu 32731,33 euro un šajā apmērā nodarīja valstij materiālo zaudējumu, kas saskaņā ar

likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu ir lieli apmēri.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.

(2) /pers. A/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un konkrēti:

/pers. A/ no 2015.gada 30.septembra bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums B/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/,

juridiskā adrese /adrese A/, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.

/pers. A/ būdams atbildīgs par SIA “/Nosaukums B/” saimniecisko darbību, nodokļu atskaitēs sniegto informāciju, tostarp, aprēķinātajām un valsts

budžetā iemaksājamajām nodokļu summām, un saskaņā ar likumu ,,Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, likumu ,,Par

grāmatvedību” 2. panta pirmo, otro un trešo daļu un 7. panta pirmo un piekto daļu, 10. panta pirmo daļu un citiem normatīvajiem aktiem, atbildīgs arī par

minētā uzņēmuma likumos noteikto nodokļu maksājumu nomaksu valsts budžetā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā līdz 2017.gada 7.aprīlim veica

uzņēmējdarbību uzņēmuma vārdā un deklarēja Valsts ieņēmumu dienestā SIA “/Nosaukums B/” valsts budžetā maksājamos pievienotās vērtības un

iedzīvotāju ienākuma nodokļus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Zinot par uzņēmuma nodokļu parādu, kuru apmērs 2016.gada 20.jūlijā pārsniedza 18500 euro, /pers. A/ apzinoties to, ka SIA “/Nosaukums B/”

pietiek naudas līdzekļu, pārkāpa likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15.pantā pirmās daļas 2.punktā noteikto, ka nodokļu maksātāju pienākums ir

noteiktā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

/pers. A/ rīkojās ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, nenomaksāja valsts budžetā pilnā apmērā aprēķinātās nodokļu un nodevu

summas, tā apzināti izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 14991,34 euro apmērā, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 7802,97

euro apmērā, no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas 16774,62 euro apmērā, no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas

4,52 euro apmērā. Norādītajā veidā /pers. A/ laika posmā no 2016.gada 7.marta līdz 2017.gada 7.aprīlim izvairījās no pievienotās vērtības, iedzīvotāju

ienākuma nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas par kopējo summu 39573,45

euro.

SIA “/Nosaukums B/” iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas pamatparāds sāka veidoties no 2016.gada 7.marta iesniedzot SIA “/Nosaukums

B/” paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām par 2016.gada februāri.

SIA “/Nosaukums B/” sistemātiski deklarējusi paziņojumos par fiziskajai personai izmaksātajām summām un ziņojumos par valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu

norādījusi sekojošus iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksājumus valsts budžetā par laika posmu no 2016.gada februāra līdz 2017.gada februārim

(ieskaitot):

- par 2016.gada februāri deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 7.marts, par 2016.gada martu deklarēti 572,94 euro,

nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 11.marts, (29.martā samaksāts 99,51 euro) pamatparāds uz 2016.gada marta pēdējo datumu 523,43 euro;

- par 2016.gada martu deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.aprīlis, par 2016.gada aprīli deklarēti 704,92 euro, nodokļa

nomaksas termiņš 2016.gada 12.aprīlis, (aprīlī samaksāts 198,87 euro) pamatparāds uz 2016.gada aprīļa pēdējo datumu 1079,49 euro;

- par 2016.gada aprīli deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.maijs, par 2016.gada maiju deklarēti 639,22 euro, nodokļa

nomaksas termiņš 2016.gada 12.maijs, pamatparāds uz 2016.gada maija pēdējo datumu 1768,7 euro;

- par 2016.gada maiju deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 6.jūnijs, par 2016.gada jūniju deklarēti 700,09 euro, nodokļa

nomaksas termiņš 2016.gada 15.jūnijs, pamatparāds uz 2016.gada jūnija pēdējo datumu 2518,79 euro;

- par 2016.gada jūniju deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.jūlijs, par 2016.gada jūliju deklarēti 874,19 euro, nodokļa

nomaksas termiņš 2016.gada 15.jūlijs, pamatparāds uz 2016.gada jūlija pēdējo datumu 3442,99 euro;

- par 2016.gada jūliju deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.augusts, par 2016.gada augustu deklarēti 908,64 euro,

nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.augusts, pamatparāds uz 2016.gada augusta pēdējo datumu 4401,62 euro;

- par 2016.gada augustu deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.septembris, par 2016.gada septembri deklarēti 753,35

euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.septembris, pamatparāds uz 2016.gada septembra pēdējo datumu 5204,97 euro;

- par 2016.gada septembri deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.oktobris, par 2016.gada oktobri deklarēti 750 euro,

nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 14.oktobris, (VID piedziņas darbību rezultātā piedzīts 148,9 euro) pamatparāds uz 2016.gada oktobra pēdējo

datumu 5856,07 euro;

- par 2016.gada oktobri deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 7.novembris, par 2016.gada novembri deklarēti 633,86

euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.novembris, (VID piedziņas darbību rezultātā piedzīts 143,38 euro) pamatparāds uz 2016.gada

novembra pēdējo datumu 6396,55 euro;

- par 2016.gada novembri deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 5.decembris, par 2016.gada decembri deklarēti 616,86

euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.decembris, pamatparāds uz 2016.gada decembra pēdējo datumu 7063,41 euro;

- par 2016.gada decembri deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2017.gada 5.janvāris, par 2017.gada janvāri deklarēti 709,73 euro,

nodokļa nomaksas termiņš 2017.gada 16.janvāris, pamatparāds uz 2017.gada janvāra pēdējo datumu 7823,14 euro;

- par 2017.gada februāri deklarēti 50 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2017.gada 6.marts, (VID piedziņas darbību rezultātā piedzīts 70,18

euro) pamatparāds uz 2017.gada marta pēdējo datumu 7802,97 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāds uz 2017.gada 7.aprīli 7802,97 euro.

Pretēji likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piektajā daļā noteiktajam, ka algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad

bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai, vai arī izmaksājot algu skaidrā naudā, algas nodoklis budžetā iemaksājams nākamajā dienā

pēc algas izmaksas, darba devējs, kas darbiniekam darba samaksu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli iemaksā budžetā tajā pašā

dienā, kurā viņš devis maksājuma uzdevumu darba samaksas pārskaitīšanai no sava konta uz darbinieka kontu kā arī 17.panta desmitajā daļā

noteiktajam, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar

nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša

piektajā datumā. /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums B/” valdes loceklis, bez attaisnojoša iemesla noteiktā termiņā un pilnā apmērā par laika periodu no

2016.gada februāra līdz 2017.gada februārim (ieskaitot) aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu veica daļēji, nesamaksājot valsts budžetā

iedzīvotāju ienākuma nodokli 7802,97 euro apmērā.

SIA “/Nosaukums B/” valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu pamatparāds sāka veidoties no 2016.gada 15.marta iesniedzot SIA

“/Nosaukums B/” ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli

un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par 2016.gada februāri.

SIA “/Nosaukums B/” sistemātiski deklarējusi sekojošus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu maksājumus valsts budžetā par laika

posmu no 2016.gada februāra līdz 2017.gada februārim (ieskaitot):

- par 2016.gada februāri deklarēti 1498,56 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.marts, (2016.gada martā samaksāts 99,3 euro)

pamatparāds uz 2016.gada marta pēdējo datumu 1399,26 euro;

- par 2016.gada martu deklarēti 1726,99 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.aprīlis, (2016.gada aprīlī samaksāts 240 euro)

pamatparāds uz 2016.gada aprīļa pēdējo datumu 2886,24 euro;

- par 2016.gada aprīli deklarēti 1593,57 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 16.maijs, (VID piedziņas darbību rezultātā 2016.gada

maijā piedzīts 290,61 euro) pamatparāds uz 2016.gada maija pēdējo datumu 4189,21 euro;

- par 2016.gada maiju deklarēti 1704,5 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.jūnijs, pamatparāds uz 2016.gada jūnija pēdējo

datumu 5893,71 euro;

- par 2016.gada jūniju deklarēti 1989,59 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.jūlijs, pamatparāds uz 2016.gada jūlija pēdējo

datumu 7883,3 euro;

- par 2016.gada jūliju deklarēti 1997,13 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.augusts, pamatparāds uz 2016.gada augusta pēdējo

datumu 9880,43 euro;

- par 2016.gada augustu deklarēti 1728,38 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.septembris, (VID piedziņas darbību rezultātā

2016.gada septembrī piedzīts 178,98 euro) pamatparāds uz 2016.gada septembra pēdējo datumu 11429,83 euro;

- par 2016.gada septembri deklarēti 1721,41 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 17.oktobris, pamatparāds uz 2016.gada oktobra

pēdējo datumu 13151,24 euro;

- par 2016.gada oktobri deklarēti 1588,15 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.novembris, (VID piedziņas darbību rezultātā

2016.gada novembrī piedzīts 345,48 euro) pamatparāds uz 2016.gada novembra pēdējo datumu 14393,91 euro;

- par 2016.gada novembri deklarēti 1456,38 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 15.decembris, pamatparāds uz 2016.gada decembra

pēdējo datumu 15850,28 euro;

- par 2016.gada decembri deklarēti 1620,57 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2017.gada 16.janvāris, pamatparāds uz 2017.gada janvāra

pēdējo datumu 17470,86 euro;

- par 2017.gada janvāri un februāri deklarēti 0 euro, (VID piedziņas darbību rezultātā 2017.gada februārī piedzīts 18,37 euro, 2017.gada

martā un aprīļa sākumā samaksāti 677,87 euro) pamatparāds uz 2017.gada 7.aprīli 16774,62 euro.

Pretēji likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās

iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti VID izsniegtajā paziņojumā (sākot ar 2015.gada 1.oktobra valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas ir veicamas pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumā), /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums B/” valdes loceklis, bez

attaisnojoša iemesla, noteiktā termiņā un pilnā apmērā par laika periodu no 2016.gada februāra līdz 2017.gada februārim (ieskaitot) aprēķināto valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu samaksu veica daļēji, nesamaksājot valsts budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

16774,62 euro apmērā.

SIA “/Nosaukums B/” pievienotās vērtības nodokļa pamatparāds sāka veidoties no 2016.gada 20.aprīļa, iesniedzot SIA “/Nosaukums B/”

pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par 2016.gada 1.ceturksni.

SIA “/Nosaukums B/” sistemātiski deklarējusi sekojošus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā par laika posmu no 2016.gada

1.ceturkšņa līdz 2017.gada februārim (ieskaitot):

- par 2016.gada 1.ceturksni deklarēti 3240,98 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 20.aprīlis, (2016.gada 29.martā samaksāts 100

euro) pamatparāds uz 2016.gada aprīļa pēdējo datumu 3140,98 euro;

- par 2016.gada aprīli un maiju deklarēti 3719,78 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 20.jūnijs, pamatparāds uz 2016.gada jūnija

pēdējo datumu 6860,76 euro;

- par 2016.gada jūniju deklarēti 1688,31 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 20.jūlijs, pamatparāds uz 2016.gada jūlija pēdējo

datumu 8549,07 euro;

- par 2016.gada jūliju deklarēti 2232,07 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 22.augusts, (VID piedziņas darbību rezultātā 2016.gada

augustā piedzīts 35,78 euro) pamatparāds uz 2016.gada augusta pēdējo datumu 10745,37 euro;

- par 2016.gada augustu deklarēti 1582,7 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 20.septembris, (VID piedziņas darbību rezultātā

2016.gada septembrī piedzīts 220,24 euro) pamatparāds uz 2016.gada septembra pēdējo datumu 12107,82 euro;

- par 2016.gada septembri deklarēti 1248,14 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 20.oktobris, (VID piedziņas darbību rezultātā

2016.gada oktobrī piedzīts 180,57 euro) pamatparāds uz 2016.gada oktobra pēdējo datumu 13175,39 euro;

- par 2016.gada oktobri deklarēti 752,83 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 21.novembris, (2016.gada novembrī VID piedziņas

darbību rezultātā piedzīts 165,63 euro) pamatparāds uz 2016.gada novembra pēdējo datumu 13762,59 euro;

- par 2016.gada novembri deklarēti 704,71 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2016.gada 20.decembris, (VID piedziņas darbību rezultātā

2016.gada decembrī piedzīts 49,11 euro) pamatparāds uz 2016.gada decembra pēdējo datumu 14418,19 euro;

- par 2016.gada decembri deklarēti 621,64 euro, nodokļa nomaksas termiņš 2017.gada 20.janvāris, (VID piedziņas darbību rezultātā

2017.gada janvārī piedzīts 48,49 euro) pamatparāds uz 2017.gada janvāra pēdējo datumu 14991,35 euro;

- par 2017.gada janvāri un februāri deklarēti 0 euro, pamatparāds uz 2017.gada 7.aprīli 14991,34 euro.

Pretēji Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, reģistrēts

nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums B/” valdes loceklis, bez

attaisnojoša iemesla, noteiktā termiņā un pilnā apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.ceturkšņa līdz 2017.gada februārim (ieskaitot) aprēķināto

pievienotās vērtības nodokļa samaksu neveica, nesamaksājot valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli 14991,34 euro apmērā.

SIA “/Nosaukums B/” uzņēmējdarbības riska valsts nodevas parāds sāka veidoties no 2017.gada 15.marta pēc iesniegtā ziņojuma par valsts

sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts

nodevu par 2017.gada februāri 5,04 euro apmērā, nodokļa nomaksas termiņš 2017.gada 15.marta, pamatparāds uz 2017.gada 7.aprīli 4,52 euro.

Pretēji Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumu Nr.836 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā” (redakcijā

līdz 2016.gada 31.decembrim) 3.punktā noteiktajam, ka valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša

piecpadsmitajam datumam, /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums B/” valdes loceklis, bez attaisnojoša iemesla noteiktā termiņā un pilnā apmērā par 2017.gada

februāri aprēķināto uzņēmējdarbības riska valsts nodevas samaksu neveica, nesamaksājot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu valsts budžetā 4,52 euro

apmērā.

Tādā veidā, pārkāpjot likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas otro punktu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta

pirmo daļu, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta piekto daļu un desmito daļu, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmo

daļu, Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumu Nr.836 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017.gadā” 3.punktu, /pers.

A/ kā SIA “/Nosaukums B/” valdes loceklis, laika posmā no 2016.gada 7.marta līdz 2017.gada 7.aprīlim rīkojās ar SIA “/Nosaukums B/” naudas

līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, ar likumu noteiktos, SIA “/Nosaukums B/” deklarētos, obligātos nodokļu un nodevu maksājumus valsts budžetā

savlaicīgi un pilnā apmērā neveica, tādejādi izvairoties no pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto

iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nomaksas par kopējo summu 39573,45 euro un šajā apmērā nodarīja valstij materiālo zaudējumu, kas

saskaņā ar likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu ir lieli apmēri.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[1] Tiesas izmeklēšanā, pēc apsūdzības noklausīšanās, apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka saprot par kādu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu

tiek apsūdzēts un pilnībā atzina savu vainu abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Apsūdzētais atzina Valsts

ieņēmuma dienesta pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju attiecībā par SIA /Nosaukums A/ nodarītiem zaudējumiem valsts budžetam 28 495,83

euro apmērā, un attiecībā par SIA /Nosaukums B/ nodarītiem zaudējumiem valsts budžetam 39 573,45 euro apmērā, ko apstiprināja ar savu parakstu.

[2] Pēc pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālās būtības un seku izskaidrošanas, apsūdzētais /pers. A/ un aizstāvis Andris Purmalis izteica

viedokli, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Prokurors tiesas sēdē pievienojās izteiktajam viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, bet pārbaudīt apsūdzētā

personību raksturojošos datus.

[2.1] Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļa paredz trīs nosacījumus, kad tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu: 1) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; 2) tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par

apsūdzētā vainu; 3) apsūdzētais, bet obligātas aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.

[2.1.1] Apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, neapstrīdēja

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un kvalifikāciju, un viņa aizstāvis, piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai.

[2.1.2] Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainu, jo apsūdzētā vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā

ir pierādīta pilnībā ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un viņš sodāms. Abu noziedzīgo nodarījumu faktiskie apstākļi atbilst nodarījumu

juridiskajai kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

Tāpēc tiesa nolēma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, bet pārbaudīt apsūdzētā

personu raksturojošos datus.

Taisot notiesājošu spriedumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek

izdarīts.

[3] Izvērtējot apsūdzētam /pers. A/ nosakāmā soda veidu un mēru par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 35. un

46.panta nosacījumiem, tiesa ņem vērā katra izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību ietekmējošo apstākļu

esamību, kā arī apsūdzētā personību raksturojošās ziņas.

Nosakot sodu /pers. A/, tā veidam un apmēram jābūt tādam, lai tiktu sasniegts soda mērķis.

Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[4] Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā soda ar brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem

gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un atņemot

tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tiesai jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība.

[5.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. A/ izdarījis divus smagus noziegumus.

[5.2] Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas konstatēts, ka viņš agrāk nav sodīts (1.sējums lietas 236.lapa).

/pers. A/ apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni - trīs un astoņus gadus veci.

Tiesas sēdē /pers. A/ norādīja, ka šobrīd strādā par apdrošināšanas brokera asistentu, ikmēneša ienākumi ap 500 euro mēnesī.

/pers. A/ izdarīto ļoti nožēloja, jo atzīst, ka nodokļus maksājis nepilnīgi. Sapratis, ka veicot uzņēmējdarbību nepareizi pieņēmis lēmumus. Bija

nepareizi izvēlēts personāls un nepareizi noteiktas prioritātes. Nebijis pietiekami kompetents, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, ko turpmāk vairs

neatkārtos.

Šobrīd nonācis grūtā situācijā gan finansiāli, gan morāli, jo zaudējis ģimeni. Mēģina visu sākt no jaunā, kā darbinieks nevis kā neveiksmīgs

uzņēmējs. Notikušais ir liela mācību stunda.

[5.3] /pers. A/ izdarījis divus smagus noziegumus, kas apdraud tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā. Tiesa secina, ka /pers. A/ veicot

uzņēmējdarbību nepilnīgi veica nodokļu un tiem pielīdzināmos maksājumus valsts budžetā laika periodā no 2014.gada 15.maija līdz 2017.gada 7.aprīlim,

tādējādi radot valstij kaitējumu 68 069,28 euro apmērā. Saskaņā ar likumu ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20.pantu

kaitējuma apmērs pārsniedzis lielu apmēru trīs reizes. Valsts ieņēmuma dienesta pieteiktais materiālā kaitējuma apmērs līdz lietas iztiesāšanai nav sākts

atlīdzināt.

[5.4] Tāpēc ņemot vērā sprieduma [5.1], [5.2] un [5.3] rindkopā konstatēto un apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, lai sasniegtu soda mērķi, tiesa

atzīst, ka apsūdzētam /pers. A/ pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas par abu smago noziegumu izdarīšanu ir nosakāms sankcijā paredzētais

smagākais soda veids - brīvības atņemšanas sods.

[6] Nosakot soda mēru, tiesai jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi – tā noteikts Krimināllikuma 46.panta trešajā daļā.

Tiesa par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies izdarītajā

un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, tiesa atbildību pastiprinošus apstākļus apsūdzētam /pers. A/ nekonstatē.

Tā kā konstatēts viens atbildību mīkstinošais apstāklis, tad brīvības atņemšanas sods nosakāms tuvu panta sankcijā paredzētam minimālam

apmēram, ar ko tiks sasniegts soda mērķis.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atjaunot taisnīgumu, aizsargāt

sabiedrības drošību, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Bet sodam jābūt arī

tādam, kas labotu vainīgo, tas ir resocializētu sodīto personu.

[7] Mantas, kurai uzlikts arests lietā nav, un tā kā nav konstatēta manta apsūdzētam, kuru var konfiscēt, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams

piemērot mantas konfiskāciju.

Krimināllikuma 218.panta otrā daļa paredz obligātu papildsoda – tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību, vai uz noteiktu

nodarbošanos, vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem – piemērošanu.

Lai ierobežotu /pers. A/ tiesības pieņemt lēmumus uzņēmumu interesēs, tiesa uzskata, ka obligātais papildsods piemērojams tuvu maksimālam

apmēram - atņemot tiesības nodarboties ar visu veidu uzņēmējdarbību uz trim gadiem.

[8] Galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ņemot vērā lietā konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli /pers. A/, nosakāms saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo un ceturto daļu, piemērojot labvēlīgu daļēju sodu saskaitīšanas principu, pievienojot piespriesto papildsodu.

[9] Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa nosaka: ja, nosakot sodu – brīvības atņemšanu, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem

gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka

vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Augstākās tiesas Senātas 2018.gada 8.augusta nolēmumā lietā Nr.SKK-434/2018 ir norādījis, ka lemjot par iespēju notiesāt personu nosacīti, ir

jāievēro soda mērķis. Proti, ir jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgā nodarījuma

recidīva novēršanu, aizsargās sabiedrības drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesātās personas resocializāciju.

Jāievēro ne tikai vainīgās personas personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu (noziedzīgā nodarījuma smagums,

izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Turklāt pēc visu minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot,

vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Tiesa konstatējusi, ka /pers. A/ raksturojas pozitīvi. Citi noziedzīgi nodarījumi pēc apsūdzībā norādītiem nav izdarīti, ziņu par administratīviem

pārkāpumiem nav. Tiesas sēdē izteiktā nožēla par izdarītiem noziegumiem bija patiesa.

Tiesa uzskata, ka piemērojot apsūdzētam reālu brīvības atņemšanas sodu, iespēja valstij saņemt zaudējuma atlīdzināšanu pēc iespējas ātrāk būs

zudusi. Toties nosakot sodu nosacīti ar pietiekami ilgu pārbaudes laiku, /pers. A/ netiks liegta iespēja strādāt un segt zaudējumus, būt apgādniekam

saviem nepilngadīgajiem bērniem.

Tiesa atzīst, ka sodam nevajadzētu būt tādam, kas rada vainīgajai personai pārlieku lielas ciešanas.

Tāpēc tiesa ir guvusi pārliecību, ka nav nepieciešama apsūdzētā izolācija no sabiedrības, jo viņš nav bīstams sabiedrībai, /pers. A/ neizciešot

brīvības atņemšanas sodu turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Lai /pers. A/ pierādītu, ka spēj ievērot normatīvos aktos noteikto, tad

pārbaudes laiks nosakāms tuvāk maksimālam pieļaujamam laikam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu /pers. A/ pārraudzība pārbaudes laikā uzdodama Valsts probācijas dienestam.

Noteiktajā pārbaudes laikā /pers. A/ varēs pierādīt, ka ir labojies, varēs apzinīgi izpildīt Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus, samaksāt

valstij nodarītos zaudējumus, tāpēc arī nosakāms pietiekami ilgs pārbaudes laiks.

[14] Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis dzīvesvietas maiņas paziņošana (1.sējums lietas 220.-221., 228.-229.lapa).

Tiesa uzskata, ka taisot spriedumu piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

[15] Cietušā Valsts ieņēmuma dienesta pieteiktā kaitējuma kompensācijas summas veidošanās norādīta kaitējuma kompensācijas pieteikumos.

Kompensācijas apmērs ir nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu pamatparāda apmērs attiecībā par SIA /Nosaukums A/ nodarītiem

zaudējumiem valsts budžetam 28 495,83 euro apmērā, ņemot vērā labprātīgi veiktās iemaksas un piespiedu kārtā veiktās iemaksas (1.sējums lietas 14.-

17.lapa).

Kompensācijas apmērs ir nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu pamatparāda apmērs attiecībā par SIA /Nosaukums B/ nodarītiem

zaudējumiem valsts budžetam 39 573,45 euro apmērā, ņemot vērā labprātīgi veiktās iemaksas un piespiedu kārtā veiktās iemaksas (1.sējums lietas 29.-

31.lapa).

Valsts ieņēmuma dienesta pārstāve tiesas izmeklēšanā uzturēja kaitējuma kompensācijas apmērus un lūdz piedzīt materiālā kaitējuma

kompensāciju 68 069,28 euro apmērā no /pers. A/.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.pantam, cietušajam pienākas atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmo daļu, tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu.

Tiesa secina, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Tādējādi

zaudējumi 68 069,28 euro apmērā par labu valstij piedzenami no /pers. A/.

[16] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.puntu un 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi piedzenami attiecīgi no

notiesātā par labu valstij.

Apsūdzētais /pers. A/ noziedzīgos nodarījumus izdarījis būdams pilngadīgs, tiesas rīcībā nav dokumenti par to, ka viņam būtu piešķirts

maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss.

Iztiesāšanā pēc norīkojuma /pers. A/ aizstāvību realizēja advokāti E.Golts un A.Purmalis, kuriem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.,

367.pantu, pienākas atlīdzība par veikto darbu 293,60 euro apmērā (3.sējums lietas 56., 61.lapa).

Šie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu ir piedzenami no /pers. A/, jo tiesa neatrod iemeslus, kuru dēļ

/pers. A/ būtu atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas.

[17] CD disku ar SIA /Nosaukums A/ konta izrakstu, SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ kontu izrakstus (3.sējums lietas 35.lapa)

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu atzīt par dokumentu un glabāt krimināllietas materiālos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 524., 527.-530.pantu tiesa

nos prie da

(1) atzīt par vainīgu /pers. A/ (/pers. A/) pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem,

atņemot tiesības nodarboties ar visu veidu uzņēmējdarbību uz 3 (trim) gadiem.

(2) atzīt par vainīgu /pers. A/ (/pers. A/) pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem,

atņemot tiesības nodarboties ar visu veidu uzņēmējdarbību uz 3 (trim) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu /pers. A/ (/pers. A/) galīgo sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji

saskaitot piespriestos sodus – brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 3 (trim) mēnešiem, atņemot tiesības nodarboties ar visu veidu uzņēmējdarbību uz 4

(četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, piespriesto brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ (/pers. A/) neizpildīt un noteikt nosacīti, ja 3 (trīs) gadu

pārbaudes laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos

pienākumus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.pantu /pers. A/ (/pers. A/) pārraudzību pārbaudes laikā uzdot Valsts probācijas dienestam.

Uzdot par pienākumu /pers. A/ (/pers. A/) 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta

teritoriālā struktūrvienībā pēc deklarētās dzīvesvietas.

/pers. A/ (/pers. A/) piemēroto drošības līdzekli - dzīvesvietas maiņas paziņošana negrozīt.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/) par labu valstij materiālā kaitējuma kompensāciju 68 069,28 euro (sešdesmit astoņi tūkstoši sešdesmit deviņi eiro

un divdesmit astoņi centi) apmērā.

Kaitējuma kompensācija iemaksājama valsts budžeta kontā /konta numurs/, Valsts kase reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, norādot

krimināllietas numuru.

Kaitējuma kompensācijas labprātīgai izpildei nosakāms termiņš – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākums iesniegt tiesai

dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/) par labu valstij procesuālos izdevumus par advokātu darbu 293,60 euro (divi simti deviņdesmit trīs eiro un

sešdesmit centi) apmērā, nosakot 30 (trīsdesmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālie izdevumi maksājami: Tiesu administrācija, Valsts kase TRELLV22, konta numurs /konta numurs/. Pēc samaksas maksājuma

dokuments iesniedzams Kurzemes rajona tiesā.

CD disku, SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ kontu izrakstus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu atzīt par

dokumentiem un glabāt krimināllietas materiālos.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Tiesnese A.Eglija