C30603819 / C-1501-20 · Court orders enforcement of land rent arrears against apartment owners under mandatory lease law. (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa)

Legislator summary

AI generated

The court ordered the enforcement of land rent arrears against eight apartment owners in favor of the Landowners' Guild. The plaintiff acquired rights via assignment and argued that mandatory leases under the Land Reform Law create a legal obligation to pay rent without requiring a written contract. The court upheld the claim, ruling that the statutory duty to pay rent exists independently of any agreement between the parties.

Legislator headnote

AI generated

Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 4. panta 5. daļa; Civillikums 1071. noteikums: The court established that the obligation to pay land rent arises from statutory mandatory lease provisions and does not depend on the existence of a written contract between the parties.

Keywords

AI generated

mandatory lease land rent arrears statutory obligation assignment of claims enforcement proceedings apartment owners land reform law

Cited Legislation

AI generated

Likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 4. panta 5. daļa

Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. pants

Civillikums 1071. noteikums

Dzīvokļa īpašuma likums 13. pants

Cited Case Law

AI generated

Senāta lietas SKC-71/2009

Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K.

Senāta lietas SKC-43/2011

ECLI:LV:RVPT:2020:0129.C30603819.3.S

Court orders enforcement of land rent arrears against apartment owners under mandatory lease law.

AI generated

C30605019 / C-6050-19

Court allows partial enforcement of land rent debt against some tenants but dismisses claims against others.

C30685419 / CA-1461-20

Landlord appeal dismissed for unpaid rent claims; court upheld partial first-instance judgment on specific years.

C29468617 / CA-0220-19

Landlord wins partial rent collection appeal; court orders payment for late period and state fees.

C30644718 / C-2311-19

Landlord wins partial claim for rent against apartment owner based on statutory forced lease rules.

C33387919 / CA-1543-20

Court partially allowed enforcement of land rent debt, awarding interest and costs while rejecting minor claim.

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1501-20/34

ECLI:LV:RVPT:2020:0129.C30603819.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 29.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” prasībā vienkāršotā procedūrā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/,

/pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2019. gada 23. aprīlī saņemts AS “Zemes īpašnieku ģilde” prasības pieteikums vienkāršotā

procedūrā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ par parāda piedziņu.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/laikā no 2003. gada 21. oktobra līdz 2017. gada

27. septembrim bija reģistrētas /pers. I/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /numurs B/, kas sastāv no zemesgabala 1132 m2

platībā. Uz šī zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka /adrese/ (bijusī /adrese/), kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīta minētā zemes

gabala daļa 1106 m2 platībā.

Prasītājs, noslēdzot cesijas līgumu, no zemes īpašnieka ir ieguva prasījuma tiesības pret ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas

maksas parādu samaksu.

Norāda, ka starp zemes īpašnieku un atbildētājiem ir pastāvējušas un pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē

likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4. panta piektā daļa un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un

54. pants, kā arī Civillikuma normas.

Atbilstoši tiesību zinātnē un judikatūrā paustajām atziņām, rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu)

noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal. sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K. Torgāns, Saistību

tiesības, TNA, R., 2014, 347. lpp.). No tā izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt zemes nomas maksas samaksu zemes īpašniekam, kur nomas

maksa tiek aprēķināta atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta un Civillikuma 1071. noteikumiem (atbilstoši

kopīpašuma domājamās daļas apmēram, kā noteikts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmajā daļā).

Norāda, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrā daļa attiecīgajā laika posmā noteica, ja puses nevar

vienoties, zemes gabala nomas maksa ir 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā,

ēku nododot privatizācijai. Laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim likums noteica dzīvokļa īpašuma īpašnieka pienākumu

kompensēt nekustamā īpašuma nodokli.

Atbildētāji kā dzīvokļa īpašuma īpašnieki nav maksājuši zemes īpašniekam nomas maksu par laiku no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada

30. aprīlim par ēkas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu. Prasītāja advokāts pirms prasības celšanas nosūtījis atbildētājiem paziņojumus par

maksājamo zemes nomas maksu, bet samaksa nav saņemta.

Prasība pamatota ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo un otro daļu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071.,1805., 1838.,

2141., 2142. pantiem.

Prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/ parādu 131,58 euro, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. B/ parādu 130,56 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. C/ parādu 130,56 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. D/ parādu 130,90 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. E/ parādu 131,92 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. F/ parādu 131,24 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. G/ parādu 131,92 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim, no /pers. H/ parādu 128,85 euro apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz

2011. gada 30. aprīlim.

Prasītājs ir lūdzis piedzīt tiesāšanās izdevumus no atbildētājiem, ko veido valsts nodeva 157,13 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 18,49

euro, izdevumi advokāta palīdzībai un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 203,00 euro, kā arī noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājiem

likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[3] 2019. gada 7. jūlijā tiesā saņemti atbildētājas /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, uzskata par nepamatotu. Norāda,

ka nomas maksas aprēķins nav pareizs, nomas maksai par 2009. gadu jābūt 9,03 euro un 2010.gadu jābūt 11,29 euro.

[4] 2019. gada 3. jūlijā tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, uzskata par nepamatotu. Norāda, ka

nomas maksas aprēķins nav pareizs, nomas maksai par 2009. gadu jābūt 9,00 euro un 2010.gadu jābūt 11,26 euro.

[5] 2019. gada 3. jūlijā tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, uzskata par nepamatotu.

[5.1] Atbildētājas/pers. A/ ieskatā cesijas akts starp zemes īpašniekiem un AS “Zemes īpašnieku ģilde” neatbilst Civillikuma nosacījumiem par

cesiju.

Atbildētājas ieskatā zemes īpašnieka tiesības prasīt maksu par zemes nomu izriet no likuma un nevar būt par cesijas priekšmetu.

Norāda, ka likumiskās (piespiedu) nomas attiecības starp zemes un dzīvojamas mājas īpašniekiem ir sakārtojamas un pārveidojamas par

līgumiskām, noslēdzot līgumu vai ar tiesas spriedumu. Proti, ar spriedumu nomas līgumu atzītu par noslēgtu un tikai pēc tam prasījuma tiesības par zemes

nomas maksas piedziņu var cedēt.

Nomas tiesiskās attiecības starp zemes gabala īpašnieku un atbildētāju laika posmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim izriet no

likuma, nomas tiesiskās attiecības nebija sakārtotas ne ar tiesisku darījumu, ne ar tiesas spriedumu, nav iespējams izlemt jautājumu par zemes nomas

maksas parāda piedziņu, vispirms neveicot piespiedu nomas tiesisko attiecību konstatēšanu pēc būtības, bet to var realizēt vienīgi ar zemes gabala

īpašnieku, nevis Prasītāju, jo uz cesionāru ar cesijas līgumu nepāriet zemes gabala īpašnieka tiesības un pienākumi nodibināt ar dzīvokļa īpašnieku, tai

skaitā - Atbildētāju - nomas tiesiskās attiecības.

[5.2] Atbildētāja /pers. A/ nepiekrīt parāda aprēķinam. Norāda, ka atbildētājai nav parādu par zemes nomas maksu par laika posmu no

2009.gada līdz 2011. gada 30. aprīlim.

Līdz 2011.gada aprīlim zemes īpašnieks /pers. I/ nav lūdzis atbildētāju vai apsaimniekotāju noslēgt zemes nomas līgumu vai samaksāt nomas

maksu.

2011.gada 2.maijā starp zemes īpašnieku un dzīvojamas mājas /adrese/ apsaimniekotāju SIA ,,VF AMATNIEKS” bija noslēgts zemes nomas

līgums par zemes gabalu, ko lieto atbildētāja. Šajā līguma nebija minēts par nesamaksāto nomas maksu par iepriekšējiem gadiem. No tā var secināt, ka

zemes gabala īpašnieks /pers. I/, brīvprātīgi atteicās no nomas maksas par iepriekšējiem gadiem.

Atbildētāja, apmaksājot visus SIA “VF AMATNIEKS” izrakstītos rēķinus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, paļāvās, ka viņai

nav nekādu parādu par zemes nomu, jo ne dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, ne zemes īpašnieks par šo periodu nav izteicis pretenzijas.

Bijušā SIA “VF Amatnieks” izpilddirektore /pers. M/ savos paskaidrojumos norādījusi, ka zemes īpašnieka /pers. I/ pilnvarotā persona /pers. N/

piekrita, ka zemes nomas līgums tiek slēgts no 2011. gada 2. maija. Zemes īpašnieks nekad nav prasījis no atbildētājas nomas maksu par periodu līdz

2011. gada 30. aprīlim.

[5.3] Norāda, ka, aprēķinot zemes nomas maksu par 2009. – 2010. gadu, jāievēro likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” pārejas noteikumu 40. punkts. Prasītājs, to neievērojot, ir pārkāpis Civillikuma 3. pantu.

Norāda, ka atbilstoši Civillikuma 3. pantam, piemērojot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otro daļu

kopsakarā ar pārējās noteikumu 40. punktu, ir jāatzīst, ka zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam

aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk par 25 %.

Atsaucas uz Augtākās tiesas 2015.gada 28.oktobra spriedumu lietā SKC-0109/2015 (C28195708), kurā norādīts ka, izšķirot strīdu par nomas

maksas apmēru laika periodā līdz 2011. gada 1. februārim, nomas maksa par 2008., 2009., 2010.gadu, nosakāma, piemērojot 25 % ierobežojumu

visos zemes piespiedu nomas gadījumos neatkarīgi no tā, vai iepriekš līgums bijis noslēgts, vai nav bijis noslēgts.

Līdz ar to zemes nomas maksai par 2009. gadu bija jābūt 9,08 euro, bet par 2010. gadu 11,34 euro.

[6] 2019.gada 18.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. H/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, uzskata par nepamatotu, jo ir

iestājies Komerclikumā noteiktais noilgums.

[7] 2020.gada 4.janvārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāju /pers. D/, /pers. B/, /pers. A/, /pers. H/ paskaidrojumiem.

Prasītājs atsauksmē norāda, ka saistība maksāt nomas maksu pastāv uz likuma, nevis līguma pamata. Atsaucoties uz Satversmes tiesas 2011. gada

27. janvāra spriedumu lietā Nr.2010-22-01, norāda, ka Satversmei neatbilstošā normā noteiktais zemes nomas maksas aprobežojums nav piemērojams,

jo konkrētais Satversmes tiesas sprieduma secinājums, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 40. punkts

ir neatbilstošs Satversmes 105. pantam, liedz tiesai šīs normas tieši piemērot, izskatot strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nav izbeigušās ar izpildījumu.

Norāda, ka tiesa skata prasību tās robežās, secīgi tiesa nav tiesīga noteikt zemes nomas maksu par laika periodu, par kuru puses to nav lūgušas.

[8] Atbildētāji/pers. C/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ paskaidrojumus tiesai nav snieguši.

[9] Lietas dalībnieki nav lūguši izskatīt lietu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība vienkāršotā procedūrā par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma

daļēji.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta ceturtās daļu tiesa pēc savas iniciatīvas sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.

pantā noteiktajam sprieduma saturam.

[12] Lietā nav strīda par to, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, uz kuras atrodas dzīvojamā ēka /adrese/

(bijusī /adrese/) un kas sastāv no zemesgabala 1132 m2 platībā, un kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīta minētā zemes gabala

daļa 1106 m2 platībā, no 2003. gada 21. oktobra līdz 2017. gada 27. septembrim bija reģistrētas /pers. I/.

Tiesa konstatē, ka nepastāv strīds, ka starp zemes īpašnieku /pers. I/ un daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem pastāvēja piespiedu

nomas attiecības.

[13] Tiesa konstatē, ka atbildētājai /pers. A/ kopš 2007. gada 20. jūlija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.47 daudzdzīvokļu mājā

/adrese/.

Atbildētājai/pers. B/ kopš 2001. gada 19. marta nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.48 daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētājai/pers. C/ kopš 2002. gada 28.oktobra nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.49 daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētājai/pers. D/ kopš 2005. gada 27.decembra nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.51 daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētājai/pers. E/ laika posma no 2005.gada 1.novembra līdz 2018.gada 4.oktobrim bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.52

daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētājai/pers. F/ kopš 2007. gada 6. jūlija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.53 daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētājam/pers. G/ laika posma no 2002.gada 19.aprīļa līdz 2012.gada 27.janvārim bija nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.54

daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētājam/pers. H/ kopš 2008. gada 23. janvāra nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.56 daudzdzīvokļu mājā /adrese/.

Atbildētāji nav apstrīdējuši, ka viņiem strīdus periodā, proti, laika posmā no 01.01.2009. līdz 30.04.2011., piederēja attiecīgie dzīvokļu īpašumi,

kā arī no ierakstiem zemesgrāmatā secināms, ka minētie atbildētāji bija dzīvokļu īpašnieki strīdus periodā.

[14] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par prasītāja prasījuma tiesībām, proti, atbildētāja /pers. A/ paskaidrojumos ir iebildusi, norādot, ka zemes

īpašnieks /pers. I/ ir atteicies no zemes nomas maksas prasījuma par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. maijam, 2011. gada 2.

maijā noslēdzot zemes nomas līgumu.

Tiesa minēto iebildumu uzskata par nepamatotu, jo no lietā pievienotā 2011. gada 2. maija zemes nomas līguma, kas noslēgts starp /pers. I/ un

SIA “VF Amatnieks” par strīdus zemesgabala nomu, nav konstatējams, ka zemes īpašnieks būtu atteicies no prasījuma par zemes nomu par

iepriekšējiem periodiem.

Iebildumu nepamatotību apliecina arī zemes īpašnieka /pers. I/ izteiktā griba cedēt šo prasījumu prasītājam - 2017. gada 28. augustā noslēdzot

cesijas līgumu.

[15] Atbildētāja /pers. A/ savos paskaidrojumos apstrīd to, ka prasītājam ir prasījuma tiesības, jo zemes īpašnieka tiesības prasīt maksu par zemes

nomu izriet no likuma un nevar būt par cesijas priekšmetu saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu.

Tiesa uzskata šo iebildumus par nepamatotiem, jo Civillikuma 1793. pants pieļauj cesiju pēc likuma bez agrāka kreditora gribas izteikuma, pēc

tiesas sprieduma, pēc tiesiska darījuma, vienalga vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pamata vai labprātīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1798. panta jēgai par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi. Turklāt Civillikuma 1801. pants neprasa parādnieka

piekrišanu cesijai.

Tiesa konstatē, ka prasītājs atbilstoši Civillikuma 1805. pantam no cesijas brīža ir tiesīgs darboties ar kreditora tiesībām.

Līdz ar to tiesa nekonstatē ierobežojumu zemes īpašniekam cedēt no likuma izrietošos prasījumus prasītājam.

[16] Atbildētāja /pers. A/ savos paskaidrojumos iebildusi pret prasību, norādot, ka visus SIA “VF Amatnieks” rēķinus ir apmaksājusi un paļāvās,

ka tai nav parāda par zemes nomu.

Tiesa minētos iebildumus uzskata par nepamatotiem, jo saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksa ir jāpierāda tam, kurš apgalvo, ka samaksa ir

veikta.

No lietas materiāliem konstatējams, ka zemes nomas līgums starp /pers. I/ un SIA “VF Amatnieks” noslēgts 2011. gada 2. maijā, bet par

iepriekšējo periodu līgums nav bijis slēgts un rēķini nav tikuši izrakstīti, bet ar 2017. gada 28. augusta cesijas līgumu zemes īpašnieks /pers. I/ prasījumu

par zemes nomu par strīdus periodu cedēja prasītājam.

Tādējādi nav pamata konstatēt, ka atbildētājas ir samaksājušas zemes nomas maksu par periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30.

aprīlim.

[17] Tiesa konstatē, ka starp lietā ir strīds par zemes nomas maksas parāda apmēru par periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31.

decembrim, lietā nav strīda par zemes nomas parāda aprēķinu par laika periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim.

Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai nu no neatļautas darbības vai pēc likuma.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka starp zemes īpašnieku un dzīvokļa īpašniekiem nebija noslēgts zemes nomas līgums, neatbrīvo atbildētājus no

pienākuma maksāt zemes nomas maksu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv uz likuma pamata.

Dzīvokļu īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja

dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Tiesas uzskata, ka prasītājam saskaņā ar noslēgto cesijas līgumu ir tiesības prasīt zemes nomas parādu no dzīvokļu īpašniekiem saskaņā ar

Civillikuma 927. pantu, kurš noteic īpašnieka tiesības pār lietu, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta

pirmās daļas 3. punktu un 54. panta otro daļu (redakcijās no 2009. gada līdz 2011. gadam).

Tiesa konstatē, ka aprēķinot zemes nomas parādu par periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim, prasītājs ir piemērojis šādu

procentu likmi: no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. oktobrim 5 %, no 2009. gada 1. novembra līdz 2011. gada 1. aprīlim 6 % no zemes

kadastrālās vērtības.

Tiesa konstatē, ka vairāki atbildētāji ir iebilduši par zemes nomas maksas aprēķināto apmēru par strīdus periodu, norādot, ka prasītājs nav ņēmis

vērā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otro daļu kopsakarā ar pārejas noteikumu 40. punktu.

Līdz ar to ir nepieciešams konstatēt, kāds bija normatīvais regulējums strīdus periodā.

[17.1] Tiesa konstatē, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 54. panta otrās daļas

pirmais teikums redakcijās, kas bija spēkā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. oktobrim, noteica, ka zemes gabala nomas maksa privatizētā

dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu

40. punktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2008. gada 27. marta līdz 2009. gada 31. oktobrim) privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam

zemes gabala nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 54. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010. gadā

nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 %.

Savukārt Privatizācijas likuma 54. panta otrās daļas pirmais un otrais teikums redakcijās, kas ir spēkā no 2009. gada 1. janvāra, noteica, ka zemes

gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka

darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu 40. punktu (redakcijā, kas bija

spēkā no 2009. gada 1. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim) privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam zemes gabala nomas maksa,

kas noteikta atbilstoši šā likuma 54.panta otrajā daļā paredzētajai kārtībai, 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto

zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 %.

Ar Satversmes tiesas spriedumiem (2009. gada 15. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-36-01 un Satversmes tiesas 2011. gada 27. janvāra

spriedumu lietā Nr. 2010-22-01) minētās normas (attiecībā uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām) atzītas par spēku zaudējušām.

Judikatūrā ir atzīsts, ka likumdevēja mērķis ir nomas maksas pieauguma 25 % ierobežojumu 2008., 2009. un 2010.gadā piemērot visos zemes

piespiedu nomas gadījumos neatkarīgi no tā, vai iepriekš nomas līgums bijis noslēgts, vai nav bijis noslēgts. [..] Izšķirot pušu strīdu par nomas maksas

apmēru par 2008., 2009. un 2010.gadu tiesai ir jāpiemēro paredzēto nomas maksas pieauguma ierobežojumu. (skat. Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2013. gada 1. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-0097/2013 un 2015. gada 28. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-0109-15).

[17.2] Civillikuma 3. pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība ir radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ņemot vērā minēto un Civilprocesa likuma 5. panta sestā daļā noteikto, tiesa par pamatotu atzīst atbildētāju argumentu, ka prasītājs, aprēķinot

zemes nomas maksu par 2009. – 2010. gadu, nav ņēmis vērā, ka zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam

gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk par 25 %.

[17.3] Ievērojot Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 40. punktu, zemes nomas apmērs 2009. un 2010. gadā ir nosakāms, ņemot vērā

2007. gada zemes nomas maksu un secīgi 2008. gada nomas maksu.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju 2007. gada 1. janvārī strīdus zemesgabala kadastrālā vērtība bija 6709 LVL, kas saskaņā ar

Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu ir 9546,05 euro.

Ņemot vērā minēto, dzīvojamai mājai zemes nomas maksu par 2009. un 2010. gadu aprēķina, vispirms aprēķinot zemes nomas maksu

2007. gadam, proti, 9546,05 euro (kadastrālā vērtība 2007. gadā) x 5% x 1106 m2 / 1132 m2 = 466,34 euro, secīgi 2008. gadā zemes nomas maksa

bija 466,34 + 25% = 582,92 euro, līdz ar to 2009. gadā 582,92 euro + 25% = 728,66 euro, bet 2010. gadā 728,66 euro + 25% = 910,82 euro.

[17.3.1] Tiesa atzīst, ka no atbildētājām par labu prasītājam, atbilstoši atbildētāju īpašumā esošajām domājamām daļām, piedzenams zemes nomas

maksas parāds par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim atbilstoši šādam aprēķinam:

a. No /pers. A/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,42 euro (par 2009.gadu 9,08 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 387/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,34 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 387/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,85 euro, pavisam kopā 34,27 euro;

b. No /pers. B/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,26 euro (par 2009.gadu 9,00 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 384/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,26 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 384/31073 (domājamās daļas kopīpašumā)), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,74 euro, pavisam kopā 34,00 euro;

c. No /pers. C/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,26 euro (par 2009.gadu 9,00 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 384/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,26 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 384/31073 (domājamās daļas kopīpašumā)), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,74 euro, pavisam kopā 34,00 euro;

d. No /pers. D/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,31 euro (par 2009.gadu 9,03 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 385/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,28 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 385/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,77 euro, pavisam kopā 34,08 euro;

e. No /pers. E/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,47 euro (par 2009.gadu 9,10 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 388/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,37 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 388/31073 (domājamās daļas kopīpašumā)), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,88 euro, pavisam kopā 34,35 euro.

f. No /pers. F/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,36 euro (par 2009.gadu 9,05 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 386/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,31 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 386/31073 (domājamās daļas kopīpašumā)), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,81 euro, pavisam kopā 34,17 euro;

g. No /pers. G/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20,47 euro (par 2009.gadu 9,10 euro, kas

aprēķināti 728,66 euro (nomas maksa mājai) x 388/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,37 euro, kas aprēķināti 910,82

euro (nomas maksa mājai) x 388/31073 (domājamās daļas kopīpašumā)), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim

13,88 euro, pavisam kopā 34,35 euro.

h. No /pers. H/ par laika periodu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 20 euro (par 2009.gadu 8,89 euro, kas aprēķināti

728,66 euro (nomas maksa mājai) x 379/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), par 2010. gadu 11,11 euro, kas aprēķināti 910,82 euro

(nomas maksa mājai) x 379/31073 (domājamās daļas kopīpašumā), bet par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim 13,56

euro, pavisam kopā 33,56 euro.

[17.3.2] Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata par noraidāmu prasītāja prasību daļā pret /pers. A/ par 97,31 euro (131,58 – 34,27 euro), pret /pers.

B/ par 96,56 euro (130,56 – 34 euro), pret /pers. C/ par 96,56 euro (130,56 – 34 euro), pret /pers. D/ par 96,82 euro (130,90 – 34,08 euro), pret

/pers. E/ par 97,57 euro (131,92 – 34,35 euro), pret /pers. F/ par 97,07 euro (131,24 – 34,17 euro), pret /pers. G/ par 97,57 euro (131,92 – 34,35

euro), pret /pers. H/ par 95,29 euro (128,85 – 33,56 euro) piedziņu.

[17.3.3] Tiesa uzskata par nepamatotiem prasītāja iebildumus, ka tiesa nav tiesīga noteikt nomas maksu par 2007. un 2008. gadu, jo puses šādu

prasījumu nav izvirzījušas un nav samaksājušas valsts nodevu.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Līdz ar to tiesas ieskatā atbildētāji, iebilstot pret prasību, ir tiesīgi izteikt iebildumus par to, iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to kā aprēķināma

zemes nomas maksa strīdus periodā.

[17.4] Atbildētājs/pers. H/ ir iebildis pret prasību, norādot, ka ir iestājies noilgums un atsaucies uz Komerclikuma 406. pantu, kas noteic

komercdarījumu noilgumu 3 gadu laikā.

[17.4.1] Tiesas ieskatā atbildētājs nepamatoti uzskata, ka strīda izšķiršanā ir piemērojami Komerclikuma noteikumi par noilgumu.

Komerclikuma 1. pantā noteikts, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība

(personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Savukārt, Komerclikuma 388. pantā noteikts, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Tiesa konstatē, ka strīdus periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim zemesgabala īpašnieks bija /pers. I/, lietā nav gūti

pierādījumi, ka viņš ir bijis reģistrēts komercreģistrā kā komersants, līdz ar to uz šo periodu nav attiecināms Komerclikuma 406. pants par

komercdarījumu noilgumu.

Tiesas ieskatā šo apstākli nemaina tas, ka 2017. gada 28. augustā prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem ir cedētas komersantam – SIA

“Zemes īpašnieku ģilde”, jo atbilstoši Civillikuma 1800. panta uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesības, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība

izriet (skat. Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 28. februāra spriedumu lietā Nr. C30698716).

[17.4.2] Atbilstoši Civillikuma 1895. pantam vispārējais civiltiesiskais noilgums saistību tiesībās ir 10 gadi.

No lietas materiālos esošās informācijas konstatējams, ka zvērinātu advokātu birojs “AMICUS CURIAE” ar 2018. gada 5. novembra paziņojumu

ir informējis atbildētājus par cesijas līgumu, ko noslēdzis iepriekšējās zemes īpašnieks un prasītājs, kā arī par zemes nomas parādu par laika periodu no

2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim.

Civillikuma 1905. pantā noteikts, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka atbildētāji ar 2018. gada 5. novembra paziņojumu ir tikuši informēti par zemes nomas parādu par strīdus

periodu, kas pārtrauc noilgumu, tādējādi nav konstatējams saistību noilgums.

[18] No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 157,13 euro un lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 18,49 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Līdz ar to proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram no katra atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva

5,12 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,60 euro apmērā.

[19] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājiem ar lietas vešanu saistītos izdevumus 203 euro apmērā, ko veido izdevumi advokāta palīdzības

samaksai, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotais zvērinātas advokātes Elīnas Dupates izrakstītais rēķins.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji [..].

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi – proti, izdevumi advokāta palīdzības samaksai, prasībās, kurām ir mantisks raksturs, un kurās prasības summa

nepārsniedz 8500 euro, ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 % no prasījumu apmierinātās daļas, kā to noteic Civilprocesa likuma

44. panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkts. Savukārt Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa paredz, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās

instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 % no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības

apmēra.

Apmierinātā prasījumu daļa lietā ir 272,78 euro, līdz ar to 15 % no apmierinātās prasības summas ir 40,92 euro, kas ir maksimālā summa, ko tiesa

šajā lietā var piedzīt advokāta palīdzības samaksai par prasības izskatīšanu pirmās instances tiesā.

Ņemot vērā minēto, par labu prasītājam piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai no katra atbildētāja 5,12 euro.

[20] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 96. panta piekto daļu, 97., 192., 193., 194., 250.25 pantiem, tiesa

nosprieda

Akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” prasību vienkāršotā procedūrā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers.

G/, /pers. H/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Akciju sabiedrībai “Zemes īpašnieku ģilde”, reģistrācijas Nr.40003974813, zemes

nomas maksas parādu 34,27 euro par laiku no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim un tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 5,12 euro, ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,60 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5,12 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Akciju sabiedrībai “Zemes īpašnieku ģilde”, reģistrācijas Nr.40003974813, zemes

nomas maksas parādu 34 euro par laiku no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. aprīlim, valsts nodevu 5,12 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos