Court allows VAT and income tax refund claim, ordering agency to pay within three years.

Lietas Nr. A420461512

Lietas arhīva Nr. AA43-1066-14/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2014.gada 1.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa,

tiesneses I.Kaļiņina un U.Mihailova,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar

Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 3.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „/nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) vērsās Valsts ieņēmumu dienestā

(turpmāk – Dienests) ar pieprasījumu par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) pārmaksas Ls 2306,41 atmaksu

un pieprasījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) pārmaksas Ls 1605,5 atmaksu.

Ar Dienesta Nodokļu pārvaldes Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītājas 2012.gada 29.februāra lēmumu

Nr.8.19.7.2-9/4939 nolemts atmaksāt UIN pārmaksu Ls 410,95, novirzīt UIN pārmaksu Ls 1,05 uzņēmējdarbības riska

valsts parāda segšanai un atteikts atmaksāt UIN pārmaksu Ls 1193,05.

Ar Dienesta Nodokļu pārvaldes Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja 2012.gada 7.marta lēmumu

Nr.8.19.7.2-9/5427 nolemts PVN pārmaksu Ls 0,01 novirzīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas parāda segšanai un Ls

21,3 atmaksāt uz komercdarbības kontu kredītiestādē, bet sakarā ar noilgumu atteikt PVN pārmaksas Ls 2285,1 atmaksu.

Nepiekrītot minētajiemm lēmumiem, pieteicēja tos apstrīdēja.

[2] Ar Dienesta ģenerāldirektora 2012.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.22.4.6/30624 (turpmāk – Lēmums Nr.1) un

2012.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.22.4.6/30651 (turpmāk – Lēmums Nr.2) apstrīdētie lēmumi atstāti negrozīti.

Lēmumos norādīts, ka pieteicēja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteiktajā termiņā nav

Dienestam iesniegusi pamatotu pieprasījumu par PVN un UIN pārmaksas izmantošanu. Pret pieteicējas amatpersonu

2009.gada 29.decembrī uzsāktais un 2011.gada 26.janvārī izbeigtais kriminālprocess nav uzskatāms par šķērsli likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteikto tiesību izmantošanai.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

Dienests pieteicējai atmaksātu pārmaksāto PVN Ls 2285,10 apmērā un UIN Ls 1193,05 apmērā.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka pārmaksātie nodokļi ir atmaksājami, jo visi Dienesta nosacījumi ir izpildīti.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 3.aprīļa spriedumu apmierināts pieteicējas pieteikums par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Kaut arī Lēmumos Nr.1 un Nr.2 ir konstatēts apstāklis, ka pret pieteicējas amatpersonu 2009.gada 29.decembrī

uzsākts kriminālprocess Nr.1130148709, kas izbeigts 2011.gada 26.janvārī, Dienests no vispārējā triju gadu termiņa nav

izslēdzis likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 133. un 134.punktā noteiktos laika periodus.

[4.2] Ņemot vērā to faktisko apstākli, ka 2010.gada 23.jūlijā Dienesta Vidzemes nodokļu un muitas administrācijas

direktors ar lēmumu Nr.23.1-12/17166, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešo daļu, nolēma

neatmaksāt PVN pārmaksu Ls 3793,84 sakarā ar kriminālprocesu Nr.1130148709, kas uzsākts pret pieteicējas amatpersonu,

trīs gadu termiņā nebija ieskaitāms laiks no minētā 2010.gada 23.jūlija lēmuma pieņemšanas līdz 2011.gada 26.janvārim, kad

pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanas atteikuma pamats vairs nav uzsāktais kriminālprocess, jo minētajā datumā pret

pieteicējas amatpersonu uzsāktais kriminālprocess izbeigts.

[4.3] Savukārt, ņemot vērā to faktisko apstākli, ka pieteicēja laika posmā no 2009.gada 29.decembra līdz 2011.gada

26.janvārim, kamēr pret tās amatpersonu bija uzsākts kriminālprocess Nr.1130148709, sakarā ar uzsākto kriminālprocesu

nebija iesniegusi Dienestā iesniegumu par pārmaksātā UIN atmaksāšanu, trīs gadu termiņā nebija ieskaitāms laiks no

kriminālprocesa Nr.1130148709 uzsākšanas līdz tā izbeigšanai.

Tātad PVN pārmaksas pieprasīšanas trīs gadu termiņā nebija ieskaitāmi seši mēneši un trīs dienas, savukārt UIN

pārmaksas pieprasīšanas trīs gadu termiņā nebija ieskaitāms viens gads un 28 dienas.

[4.4] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja, 2012.gada 17. un 27.februārī pieprasot atmaksāt PVN un UIN

pārmaksu, ir ievērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteikto triju gadu termiņu nodokļu

pārmaksas pieprasīšanai. Līdz ar to tiesa arī atzīst, ka izskatāmajā lietā pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga

administratīvā akta izdošanai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 3.aprīļa spriedumu Dienests iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteicējas pieteikumu noraidīt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minēto.

[5.1] Pirmās instances tiesa ir nonākusi pie nepareiza sprieduma lietā, jo nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma

103.panta otro daļu. Proti, tiesa, realizējot objektīvās izmeklēšanas principu administratīvajā procesā, ir nepamatoti

paplašinājusi un nepareizi interpretējusi lietas faktiskos apstākļus un līdz ar to arī tiesiskos apstākļus.

[5.2] Pirmās instances tiesa nav vērtējusi apstākli, ka no krimināllietas izbeigšanas dienas pieteicēja bija tiesīga realizēt

tiesības uz PVN un UIN pārmaksas izmantošanu. Pirmās instances tiesa nav vērtējusi, ka pieprasījums par PVN un UIN

pārmaksu atmaksu pieteicēja Dienestā iesniedza 2011.gada 19.augustā, un VID, izvērtējot minētos iesniegumus, nolēma

pieprasīto PVN un UIN pārmaksu neatmaksāt, jo nodokļu maksātājs joprojām nebija iesniedzis gada pārskatu, kas var

ietekmēt pārmaksas apmēru. Pieteicēja šos Dienesta 2011.gada 16.septembra lēmumus Nr.8.19.7-12/25659 un Nr.8.19.7-

12/25683 nav apstrīdējusi.

[5.3] Pirmās instances tiesa pamatojās vienīgi uz pieteicējas norādīto kriminālprocesu, bet nav vērtējusi to apstākli, ka

pieteicēja ilgstoši neiesniedza Dienestam pieprasītos dokumentus, kas ir būtiski, izvērtējot lūgumu par pārmaksas atmaksu.

[6] Uz tiesas sēdi pieteicējas pārstāvis nebija ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņots. Administratīvā

apgabaltiesa konstatēja, ka par tiesas sēdes laiku un vietu pieteicējai paziņots savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicējas pārstāves klātbūtnes.

Tiesas sēdē Dienesta pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā

apgabaltiesa atzīst, ka Dienesta apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteicējas pieteikums ir apmierināms.

[8] Ievērojot, ka ar Lēmumiem daļēji pieteicējas pieprasījumi tika apmierināti, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka

pieteicēja pārsūdzējusi Lēmumu Nr.1 daļā, ar kuru Dienests atteicis atmaksāt UIN pārmaksu Ls 1193,05 (1697,56 euro), kas

izveidojusies par 2007.gadu, un Lēmumu Nr.2 daļā, ar kuru Dienests atteicies atmaksāt PVN pārmaksu par 2008.gada

septembri Ls 470,41, par 2008.gada oktobri Ls 1754,01, par 2008.gada novembri Ls 60,68, kopā Ls 2285,1 (3251,40

euro).

[9] Pārsūdzētie Lēmumi pamatoti ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktu, kas noteic, ka nodokļu

maksātājiem ir tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu

segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

Atbilstoši minētajai tiesību normai pieteicēja UIN pārmaksu par 2007.gadu bija tiesīga pieprasīt līdz 2011.gada

30.aprīlim, savukārt 2008.gada septembra PVN pārmaksu – līdz 2011.gada 17.oktobrim, 2008.gada oktobra PVN

pārmaksu – līdz 2011.gada 15.novembrim, 2008.gada novembra PVN pārmaksu – līdz 2011.gada 15.decembrim.

Dienests konstatējis, ka pieteicēja pieprasījumu atmaksāt UIN pārmaksu Dienestā iesniegusi 2012.gada 17.februārī,

savukārt pieprasījumu atmaksāt PVN pārmaksu – 2012.gada 27.februārī (lietas 24., 41.lapa), tādējādi Dienests secinājis,

ka pieteicēja iesniegusi pieprasījumus pēc likumā noteiktā triju gadu termiņa.

Lietā ir strīds par to, vai Dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējas tiesībām pieprasīt konkrēto nodokļu pārmaksas

atmaksu ir iestājies noilgums.

[10] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 16.maijam,

citastarp noteica, ka pārmaksātās nodokļu summas neatmaksā, ja pret nodokļu maksātāju uzsākts kriminālprocess par

noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par

kriminālprocesa izbeigšanu personu reabilitējošu apstākļu dēļ vai spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums.

Pret pieteicējas amatpersonu 2009.gada 29.decembrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.1130148709 par nodokļa

deklarācijas un gada pārskata neiesniegšanu, par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu. Tas atbilstoši minētajai tiesību

normai liedza pieteicējai tiesības prasīt atmaksāt PVN un UIN pārmaksu.

Kriminālprocess tika izbeigts 2011.gada 26.janvārī, cita starpā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 379.panta

pirmās daļas 1.punktu.

Kriminālprocesa likuma 380.pants noteic, ka gadījumā, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kāds paredzēts šā

likuma 379.panta pirmajā daļā, persona netiek reabilitēta.

Tātad kriminālprocesa izbeigšana pret pieteicēju 2011.gada 26.janvārī neietekmēja tiesisko situāciju, ka pieteicējai

sakarā ar kriminālprocesu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešajai daļai bija liegtas tiesības saņemt

nodokļu pārmaksas atmaksu.

[11] 2011.gada 17.maijā stājās spēkā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešās daļas redakcija, kas vairs

neparedz nodokļu pārmaksas neatmaksāšanu kriminālprocesa dēļ.

Vienlaikus likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar 133. un 134.punktu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 133.punkts noteic, ka nodokļu maksātājiem, attiecībā uz

kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija atbilstoši šā likuma

28.panta trešajai daļai sakarā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas

neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, ir tiesības triju gadu laikā pēc

konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no nodokļu administrācijas atteikuma

atmaksāt pārmaksātās nodokļu summas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai

pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu

segšanai.

Savukārt pārejas noteikumu 134.punkts noteic, ka nodokļu maksātājiem, kuri līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi

šā likuma 28.panta trešajā daļā, nav iesnieguši nodokļu administrācijai iesniegumu par pārmaksātās nodokļu summas

atmaksāšanu sakarā ar uzsākto kriminālprocesu, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa

maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no kriminālprocesa uzsākšanas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt

nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu

nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

Atbilstoši minētajām normām pieteicējai 2011.gada 17.maijā atjaunojās tiesības prasīt PVN un UIN pārmaksas

atmaksu, turklāt likumdevējs noteicis, ka no triju gadu termiņa nodokļu pārmaksas pieprasīšanai izslēdzams periods, kad

nodokļu maksātājam sakarā ar uzsākto kriminālprocesu bija liegtas tiesības saņemt nodokļu pārmaksas.

Likuma pārejas noteikumu 133.punkts attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājs jau bija iesniedzis iesniegumu

par pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu, bet kriminālprocesa dēļ saņēmis Dienesta atteikumu, savukārt 134.punkts

attiecas uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri kriminālprocesa dēļ Dienestā pieprasījumu par pārmaksātās nodokļu summas

atmaksāšanu nebija iesnieguši.

[12] Izskatāmajā lietā Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja 2010.gada 8.jūlijā bija vērsusies Dienestā ar

iesniegumu par PVN pārmaksas atmaksu un 2010.gada 23.jūlijā saņēmusi Dienesta atteikumu kriminālprocesa dēļ (lietas

22.-23.lapa).

Tādējādi saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 133.punktu Dienestam, rēķinot PVN

pārmaksas atmaksas triju gadu termiņu, no tā bija pienākums atskaitīt laiku no 2010.gada 23.jūlija līdz likuma grozījumu

spēkā stāšanās dienai 2011.gada 16.maijam, t.i., deviņus mēnešus un 23 dienas.

Tādējādi pieprasīt PVN pārmaksas atmaksāšanu par 2008.gada septembri (Ls 470,41) pieteicēja bija tiesīga līdz

2012.gada 9.augustam, par 2008.gada oktobri (Ls 1754,01) līdz 2012.gada 7.septembrim, bet par 2008.gada novembri (Ls

60,68) līdz 2012.gada 8.oktobrim.

[13] Par UIN pārmaksu pieteicēja laikā, kad norisinājās kriminālprocess, Dienestā ar iesniegumu par pārmaksātās

nodokļu summas atmaksāšanu nav vērsusies. Ņemot vērā tā brīža tiesisko regulējumu, apgabaltiesai nav pamata apšaubīt,

ka UIN pārmaksas atmaksa nav pieprasīta sakarā ar kriminālprocesu.

Tādējādi saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 134.punktu Dienestam, rēķinot UIN

pārmaksas atmaksas triju gadu termiņu, no tā bija pienākums atskaitīt laiku no kriminālprocesa uzsākšanas 2009.gada

29.decembra līdz 2011.gada 16.maijam, t.i., viens gads četri mēneši un 17 dienas.

Līdz ar to pēdējā diena, kad pieteicēja bija tiesīga pieprasīt UIN pārmaksas atmaksāšanu par 2007.gadu (Ls

1193,05), bija 2012.gada 17.septembris.

[14] Ņemot vērā visu minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicēja, 2012.gada 17. un 27.februārī pieprasot atmaksāt

PVN un UIN pārmaksu, ir ievērojusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteikto triju gadu termiņu

nodokļu pārmaksas pieprasīšanai. Tātad pieteicējai tiesības prasīt PVN pārmaksas Ls 2285,10 un UIN pārmaksas Ls

1193,05 atmaksu nav noilgušas.

[15] Dienests apelācijas sūdzībā norāda, ka pieteicēja iesniegumus par PVN un UIN pārmaksas atmaksu Dienestā

iesniedza jau 2011.gada 19.augustā un Dienests, izvērtējot minētos iesniegumus, nolēma pieprasīto PVN un UIN pārmaksu

neatmaksāt. Tā kā pieteicēja šos lēmumus nav pārsūdzējusi un tie ir kļuvuši neapstrīdami, Dienests uzskata, ka

administratīvais process minētajā jautājumā jau ir noslēdzies.

Pārbaudot minēto argumentu, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka, Dienests, izskatot pieteicējas 2011.gada

19.augusta pieprasījumus par PVN un UIN pārmaksas atmaksu, 2011.gada 16.septembrī ir pieņēmis lēmumu Nr.8/19/7-

12/25659 un lēmumu Nr.8.19.7-12/25683, ar kuriem nolemts neatmaksāt pieprasītās nodokļu pārmaksas, jo UIN pārmaksai

par 2007.gadu ir iestājies noilgums un attiecībā uz PVN pieteicēja nav iesniegusi gada pārskatu par 2010.gadu (lietas 18. un

37.lapa).

Minētie lēmumi ir pieteicējai nelabvēlīgi negatīvi administratīvi akti, tas ir, tādi administratīvie akti, ar kuriem tiesiskā

situācija nav izmainīta.

Ja attiecībā uz personu ir izdots nelabvēlīgs negatīvais administratīvais akts, tad šī persona, kā to atzīst Augstākā

tiesa, var jebkurā laikā vēlreiz vērsties ar iesniegumu iestādē, atkārtoti izsakot lūgumu izdot labvēlīgu pozitīvu administratīvo

aktu (t.i., labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiesiskās attiecības tiktu aktīvi ietekmētas) (sk. Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.SKA-84 9.punktu ). Tiesību normās nav

atrodams pamatojums neizskatīt šādu atkārtotu iesniegumu pēc būtības, ja vien personai piemīt subjektīvās tiesības šādu

iesniegumu iesniegt.

Tā kā Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka uz iesniegumu iesniegšanas brīdi 2012.gada februārī triju gadu

termiņš tiesībām pieprasīt atmaksāt pārmaksāto nodokli pieteicējas gadījumā nebija beidzies, Dienestam atkārtotie

iesniegumi bija jāizskata un jāizdod attiecīgs administratīvais akts, ko Dienests arī ir izdarījis, pieņemot šajā lietā

pārsūdzētos lēmumus.

[16] Apkopojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmumi to pārsūdzētajā daļā nav pamatoti.

Pieteicēja lūdz uzlikt Dienestam pienākumu izmaksāt tai PVN un UIN pārmaksu. Likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 28.panta ceturtā daļa, citastarp, noteic Dienesta pienākumu pirms nodokļu pārmaksas atmaksas izlemt jautājumu

par to, vai pārmaksa ir novirzāma nodokļu parādu segšanai, tāpēc apgabaltiesa secina, ka jautājums par pārmaksas atmaksu

vai novirzīšanu ir jāizlemj Dienestam tiesas sprieduma izpildes laikā, ņemot vērā tos apstākļus, kādi pastāvēs uz sprieduma

izpildes brīdi.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa nevar uzlikt pienākumu VID izmaksāt pieteicējai konkrēto PVN pārmaksu, bet

var tikai atzīt tiesības uz šo pārmaksu.

[17] Lai arī pirmās instances tiesa nav pareizi aprēķinājusi no triju gadu termiņa izskaitāmo periodu, tas nav novedis

pie pirmās instances tiesas sprieduma gala rezultāta nepareizības.

[18] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts,

tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tā kā pieteicējas pieteikums ir apmierināts, tad no atbildētājas par labu pieteicējai ir piespriežama samaksātā valsts

nodeva par pieteikumu Ls 20 (28,46 euro).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt SIA „/nosaukums/” pieteikumu.

Atzīt SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu

3251,40 euro un uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu 1697,56 euro.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese

/adrese A/, tās samaksāto valsts nodevu 28,46 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa

Tiesneses I.Kaļiņina, U.Mihailova