Supreme Court dismisses protest against double sentencing as prior judgment was legally effective at the time. The court rejects the claim of double jeopardy because the earlier sentence was already in force when the new final sentence was calculated. The court rules that the lower courts correctly applied the statutory provision for combining sentences from effective prior judgments. The protest is inadmissible as it lacks legal basis under the Criminal Procedure Law. The court upholds the finality of the combined sentence despite the protest's arguments. The decision clarifies the timing requirements for avoiding double jeopardy in cumulative sentencing. The court emphasizes that effective prior judgments must be considered when calculating final penalties. The protest fails to demonstrate any violation of the principle against double punishment. The court concludes that the procedural handling of the sentence combination was entirely correct. The decision affirms the validity of the combined sentence under the relevant criminal code provisions.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the prosecutor's protest against the final sentence imposed on the defendant. The prosecutor argued that the defendant was punished twice for the same offense because a prior judgment had already been executed. The court found that the prior judgment was legally effective at the time the new final sentence was calculated, making the combination of sentences lawful. Consequently, the court rejected the claim of double jeopardy and upheld the lower courts' decision to combine the sentences.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 50.panta 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 63. nodaļa. Ja iepriekšējais spriedums ir stājies spēkā, tad jauno galīgo sodu noteikšana, ņemot vērā iepriekšējo sodu, nesāp dubultās sodīšanas principa pārkāpumu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. 12020002412
Lietas arhīva Nr. SKK-J-0052-14
LĒMUMS
Rīgā 2014.gada 13.martā
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis V.Čiževskis,
tiesnesis P.Opincāns,
tiesnesis A.Freibergs
izskatīja lietu rakstveida procesā sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa iesniegto
protestu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu un
Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 1.jūlija lēmumu
konstatēja
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu
/G.K./, /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10
mēnešiem un ar policijas kontroli uz 1 gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sods /G.K./ noteikts pēc spriedumu kopības ar Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas 2012.gada 14.jūnija spriedumu un galīgais sods /G.K./ noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu un policijas
kontroli uz 1 gadu.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 1.jūlija lēmumu, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /G.K./ apelācijas
sūdzību, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedums atstāts negrozīts.
Minētais apelācijas instances tiesas lēmums kasācijas kārtībā nav pārsūdzēts un 2013.gada 17.augustā stājies spēkā.
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu un Rīgas
apgabaltiesas 2013.gada 1.jūlija lēmumu protestu iesniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors
A.Kalniņš, kurš lūdz grozīt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu un Rīgas apgabaltiesas 2013.gada
1.jūlija lēmumu, atceļot tos daļā par /G.K./ galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
Pamatojot šādu lūgumu, virsprokurors norāda, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2013.gada 18.martā un Rīgas pilsētas
Ziemeļu rajona tiesa 2013.gada 17.maijā, nosakot /G.K./ galīgo sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, ņēmušas vērā ar
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 14.jūnija spriedumu /G.K./ piespriesto sodu, t.i., minētais sods pievienots
divas reizes.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 14.jūnija spriedumu /G.K./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 180.panta
otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta
pirmo daļu brīvības atņemšanas sods /G.K./ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Ar Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas 2013.gada 11.februāra lēmumu nolemts izpildīt ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada
14.jūnija spriedumu /G.K./ piespriesto brīvības atņemšanas sodu.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu /G.K./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmajā
daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem un ar policijas kontroli uz 1 gadu. Saskaņā
ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /G.K./ galīgais sods noteikts, ņemot vērā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
2012.gada 14.jūnija spriedumu, brīvības atņemšana uz 1 gadu un policijas kontrole uz 1 gadu. Ar Rīgas apgabaltiesas 2013.gada
1.jūlija lēmumu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedums atstāts negrozīts. Rīgas pilsētas Kurzemes
rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedums stājies spēkā 2013.gada 17.augustā.
Turklāt ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu /G.K./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 310.panta
pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta piekto daļu /G.K./ galīgais sods noteikts, ņemot vērā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 14.jūnija
spriedumu, brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedums 2013.gada
28.maijā stājies spēkā.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu /G.K./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmajā
daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un ar policijas kontroli uz 1 gadu. Saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /G.K./ galīgais sods noteikts, ņemot vērā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada
17.maija spriedumu, brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem un policijas kontrole uz 1 gadu. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona
tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedums 2013.gada 13.jūlijā stājies spēkā.
Augstākā tiesa atzīst, ka virsprokurora protests ir noraidāms.
Augstākās tiesas ieskatā, virsprokurors Kriminālprocesa likuma 25.pantā paredzētā dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa
(ne bis in idem) pārkāpuma dēļ atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu un Rīgas apgabaltiesas
2013.gada 1.jūlija lēmumu daļā par /G.K./ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu lūdzis nepamatoti.
Uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta sprieduma taisīšanas dienu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas
tiesas 2012.gada 14.jūnija spriedums bija stājies spēkā, tādējādi saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesa, nosakot /G.K./ galīgo sodu, pamatoti ir ņēmusi vērā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas
2012.gada 14.jūnija spriedumu /G.K./ noteikto sodu.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, taisot spriedumu 2013.gada 18.martā un nosakot galīgo sodu /G.K./ saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, nav pieļāvusi dubultās sodāmības nepieļaujamības principa pārkāpumu, tādējādi arī Rīgas
apgabaltiesai nebija tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par /G.K./ noteikto galīgo sodu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa
nolēma
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa protestu noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis (paraksts) V.Čiževskis
Tiesnesis (paraksts) P.Opincāns
Tiesnesis (paraksts) A.Freibergs