Court dismissed request to force city to sell land, citing privatization law restrictions on Free Port zones.

Lieta Nr.A42731409

Lietvedības Nr.A3069-10/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 5.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicējam J.K. un pieteicēja pārstāvei R.S.,

atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas

domes, pārstāvei G.K.,

atklātā tiesas sēdē 2010.gada 23.februārī izskatīja administratīvo lietu

Nr.A42731409 J.K. pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izdot

pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu – nodot atsavināšanai Rīgas pilsētas

pašvaldībai piekrītošu zemes gabalu /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 26.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.K.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2009.gada 31.marta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta

administratīvā lieta Nr.A42731409 par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei

(turpmāk arī – atbildētāja) izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu –

nodot atsavināšanai Rīgas pilsētas pašvaldībai piekrītošu zemes gabalu

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/ (turpmāk –

Zemesgabals).

[2] No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas dome 2009.gada 17.februārī

pieņēma lēmumu Nr.4778 (prot. Nr.121, 78§) (turpmāk – Lēmums), atsakot

garāžu īpašnieku kooperatīvajai biedrībai „/Nosaukums/”, pieteicējam J.K.,

A.M., V.V. un V.J. nodot atsavināšanai un privatizācijai Zemesgabalu.

Lēmums pamatots ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un

privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta otro daļu,

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 5.panta otro daļu un Rīgas

brīvostas likuma 4.panta pirmo daļu.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs iesniedza pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem:

[3.1] Privatizācijas ierosinājums nav skatīts pēc būtības. Rīgas dome ir

tikai atrakstījusies un faktiski atteikusies pieņemt lēmumu.

[3.2] 2000.gadā, kad tika iesniegts privatizācijas ierosinājums,

Zemesgabals nebija Rīgas brīvostas teritorija un tāds var nebūt arī nākotnē.

[3.3] 2000.gada 11.oktobrī viss kooperatīvs „/Nosaukums/” tika ierakstīts

zemesgrāmatā un faktiski bija tiesīgs privatizēt zemi zem savām būvēm.

Zemesgabals līdz pat pieteikuma iesniegšanas brīdim nav ienests

zemesgrāmatā un tā piederība nav noskaidrota. Tādēļ var gadīties, ka

Zemesgabals ir piekritīgs valstij kā bezsaimnieka manta, nevis Rīgas domei.

[4] Rīgas dome tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

neatzīst pieteicēja pieteikumu, un lūdz tiesu noraidīt pieteikumu, pamatojoties

uz šādiem argumentiem:

[4.1] Zemesgabala piekritība ir noskaidrota un norādīta Lēmumā. Turklāt

lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izskatāmas

civiltiesiskā kārtībā, un saskaņā ar Civillikuma 1044.pantu īpašuma prasību

var celt tikai lietas īpašnieks.

[4.2] Rīgas domei, pieņemot lēmumu konkrētajā lietā, bija jāvadās pēc

Rīgas brīvostas likuma. Proti, jāvērtē Zemesgabala nepieciešamība valsts

pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Lēmuma pieņemšanai nepieciešamie fakti bija konstatējami un tiesiskā

situācija viennozīmīgi nosakāma, savukārt iestādei saskaņā ar spēkā esošajiem

tiesību aktiem nebija rīcības brīvības.

[4.3] Zemesgabala atrašanās Rīgas brīvostas teritorijā noteikta ar

Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumiem Nr.690 „Noteikumi par

Rīgas brīvostas robežu noteikšanu”. Turklāt saskaņā ar spēkā esošajiem

normatīvajiem aktiem Rīgas pilsētas pašvaldībai un valstij nav aizliegts

pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma izmantošanu arī pēc privatizācijas

un/ vai atsavināšanas ierosinājumu saņemšanas.

[4.4] Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.pants regulē

personu loku, kam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un

realizēt savas pirmpirkuma tiesības uz konkrēto nekustamo īpašumu. Realizēt

savas pirmpirkuma tiesības iespējams vienīgi gadījumā, ja Rīgas dome pieņem

lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai (gadījumos, kad

nepastāv normatīvajos aktos noteikti ierobežojumi).

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumā ietverto prasījumu

uzturēja, minot pieteikumā norādītos argumentus.

[6] Tiesas sēdē Rīgas domes pārstāve pieteikumu neatzina un lūdza to

noraidīt, minot Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētos argumentus.

Motīvu daļa

[7] Pieteicējs pieteikumā ir izteicis prasījumu par Lēmuma atcelšanu un

pienākuma uzlikšanu atbildētājai izdot labvēlīgu administratīvo aktu.

Sasaistot izteikto prasījumu ar iepriekš iestādē izteiktajiem prasījumiem,

secināms, ka pieteicējs ir izteicis prasījumus par to, lai tiesa uzliek par

pienākumu atbildētājai izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu –

nodod privatizācijai zemes gabalu /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/.

Skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir

jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikumi. Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde

atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi

kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts.

Pieteicējs savā pieteikumā tiesai un iesniegumā iestādei savā izteiksmes

veidā nav bijis konsekvents un norādījis uz vēlmi gan privatizēt, gan nodot

atsavināšanai strīdus Zemesgabalu. Līdz ar to tiesa vērtēs gan privatizācijas,

gan atsavināšanas iespējas.

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas

dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms. Tiesa norāda sekojošo:

[8.1] Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas

sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk - Privatizācijas

pabeigšanas likums) 5.panta otrās daļas 1.punktā noteikts - saskaņā ar

likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.panta

pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga

iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā

zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka Zemesgabals ir apbūvēts (uz tā atrodas

būvju komplekss – garāžas) un pieteicējs ir šo ēku kopīpašnieks.

Pieteicējam, atbilstoši ierakstam Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā

Nr.29284-631 un Nr.29284-486, pieder 303/195425 un 230/195425

nekustamā īpašuma domājamās daļas – garāža Nr.631 un Nr.486.

[8.2] Izskatāmajā lietā atbildētāja ir atsaukusies uz Rīgas brīvostas

likums 4.panta pirmo daļu - valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā

nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt. Lietā pēc būtības nav strīda, ka

Zemesgabals, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta

noteikumiem Nr.690 „Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu” (2.

un 3.pielikums), atrodas Rīgas brīvostas teritorijā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” I daļā

noteiktajā definīcijā, privatizācija ir vienveidīgu darbību kopums, kuru

rezultātā mainās privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks.

Attiecīgi secināms, ka konkrētajā gadījumā, privatizācija ir viens no valsts

vai pašvaldību zemes atsavināšanas veidiem Rīgas brīvostas likuma

izpratnē.

[8.3] Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta sestajā daļā un 7.panta

ceturtā daļa nosaka, ka lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša

apbūvēta zemesgabala nodošanu vai lēmumu par atteikšanos nodot šādu

zemesgabalu privatizācijai ir tiesīga pieņemt pašvaldības dome (padome).

Izskatāmajā lietā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu nodot

Zemesgabalu privatizācijai. Kā izriet no Privatizācijas pabeigšanas likuma

6.panta sestās daļas noteikumiem, lēmumā par atteikumu nodot

privatizācijai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu

zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas

komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

Rīgas brīvostas likuma 2.pantā ir definēts šī likuma mērķis - šis likums

nosaka Rīgas brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību, lai

veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju

piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu

radīšanu. Tātad šāda likuma un tajā noteiktā regulējuma nepieciešamība ir

saistīta gan ar valsts, gan pašvaldības komercdarbību.

Ņemot vērā definēto mērķi, to, ka šo jautājumu – Rīgas brīvostas zemes

nepieciešamība komercdarbības veikšanai (tai skaitā starptautiskā aprite),

jau ir izlēmis Latvijas Republikas likumdevējs, kas ir uzskatījis par

nepieciešamu noteikt papildus aizliegumu Rīgas brīvostas teritorijā esošās

valsts un pašvaldības zemes atsavināšanai, tad atbildētājai, tiesas ieskatā,

lēmuma pieņemšanā par šāda veida Zemesgabala privatizāciju nav rīcības

brīvības – atbildētājai bija un ir pienākums atteikt nodot privatizācijai šo

Zemesgabalu.

[8.4] Izvērtējot pieteicēja izteikto iebildi, ka 2000.gadā, kad tika

iesniegts privatizācijas ierosinājums, Zemesgabals nebija Rīgas brīvostas

teritorija un tāds var nebūt arī nākotnē, tiesa norāda, ka šīs lietvedības

ietvaros tiesa pārbauda Rīgas pilsētas pašvaldības rīcību saistībā ar

pieteicēja 2006.gada 30.augusta iesniegumu (lietas 14.-15.lapa). Savukārt

Zemesgabals Rīgas brīvostas teritorijā bija iekļauts jau, vēlākais, ar Ministru

kabineta 2001.gada 11.decembra noteikumiem Nr.516 „Noteikumi par Rīgas

brīvostas robežu noteikšanu”, kas stājās spēkā 2002.gada 6.februārī.

[8.5] Izvērtējot jautājumu par iespējamo Zemesgabala atsavināšanu,

tiesa norāda, ka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta

pirmā daļa nosaka - pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā

nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības iestādēm to funkciju

nodrošināšanai. Ņemot vērā spriedumā 8.3.punktā izdarītos secinājumus,

tiesa konstatē, ka nepastāv priekšnoteikumi tam, lai būtu iespējams nodot

Zemesgabalu atsavināšanai.

[8.6] Tiesas sēdē pieteicējs apšaubīja to, vai Zemesgabals ir piekritīgs

atbildētājai. Tiesa, izvērtējot šos pieteicēja iebildumus, norāda, ka pieteicējs

nonāk pretrunā pats ar sevi, jo gadījumā, ja Zemesgabals nav piekritīgs

Rīgas pilsētās pašvaldībai, tad pieteicējam nebija pamata vērsties ar

iesniegumu pašvaldībā un ar pieteikumu par pašvaldības Lēmumu tiesā.

Tiesai, uzklausot atbildētājas pārstāves paskaidrojumus, kā arī iepazīstoties

ar viņas uzrādīto Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņas neapstiprinātu

kopiju, atbilstoši kurai Zemesgabals uz 1929.gada 23.aprīli piederēja Rīgas

pilsētas pašvaldībai, nerodas šaubas par īpašumtiesību piekritību. Ņemot

vērā, ka pieteicējs nenorādīja ne uz vienu apstākli vai pierādījumu, kas ļautu

apšaubīt Zemesgabala piekritību Rīgas pilsētas pašvaldībai, tiesa noraida

šādas pieteicēja iebildes kā nepamatotas.

[9] Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka nepastāv

priekšnoteikumi tam, lai tiesa uzliktu par pienākumu Rīgas pilsētas

pašvaldībai nodot privatizācijai vai atsavināšanai apbūvēto zemes gabalu

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt J.K. pieteikumu

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2010.gada 5.martā.