Court dismissed police disciplinary dismissal as institution's internal discretion is not subject to judicial review.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĒZEKNES TIESU NAMS

Lietas Nr.A420593712

Lietas arhīva Nr.A42-02635-13/41

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2013.gada 10.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis P.Novičenoks

ar tulcēm K.Borisenoku un D.Bodži,

piedaloties pieteicēja /D.B./ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Dacei Ozoliņai, atbildētāja Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes – Iekšlietu ministrijas pārstāvei /V.Z./, Valsts policijas pārstāvjiem – /I.G./, /G.G./ un /I.V./,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu /D.B./, personas kods /personas kods/ (turpmāk – Pieteicējs) pieteikumā par Iekšlietu

ministrijas 2012.gada 12.novembra lēmuma Nr.1-66/117 atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas priekšnieka 2012.gada

6.jūnija lēmums Nr.216, ar kuru Pieteicējam piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2012.gada 27.aprīlī saņemta informācija, ka Pieteicējs visticamāk

ir izdarījis Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā un 323.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, proti, ka Pieteicējs laika

posmā no 2010.gada marta līdz 2012.gada 16.aprīlim ir saņēmis atalgojumu Valsts policijā, neveicot dienesta pienākumus, tādējādi

izkrāpjot no valsts naudas līdzekļus vismaz Ls 4 200 apmērā. Bez tam, pirmstiesas kriminālprocesā ir secināts, ka Pieteicēju ir

atbalstījis Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Personāla vadības nodaļas (turpmāk – Personāla vadības nodaļa) priekšnieks

/G.Z./, nodrošinot amatu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē. Pieteicējam ar procesa virzītāja 2012.gada 27.aprīļa lēmumu

kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums (1.sējums, lietas 42.-44.lapa).

[2] Ar Valsts policijas 2012.gada 27.aprīļa pavēli Nr.903 Pieteicējs, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa

piemērošanu un saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 14.panta otro daļu, tika atstādināts no Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Jaunbūves iecirkņa (turpmāk – Jaunbūves iecirknis) inspektora pienākumu

pildīšanas (1.sējums, lietas 55.lapa).

[3] Ar Valsts policijas priekšnieka 2012.gada 28.aprīļa rīkojumu noteikts uzsākt dienesta pārbaudes lietu Valsts policijas Latgales

reģiona pārvaldes darbinieku rīcības izvērtēšanai saistībā ar Pieteicēja dienesta gaitām Jaunbūves iecirknī (1.sējums, lietas

45.lapa).

[4] Ar 2012.gada 24.maija lēmumu pret Pieteicēju tika ierosināta disciplinārlieta (1.sējums, lietas 60.-71lapa). Disciplinārlietas

izmeklēšanas gaitā konstatēti sekojoši apstākļi:

[4.1] Pieteicējs, būdams Jaunbūves iecirkņa inspektors, saņemot prettiesisku Personāla vadības nodaļas priekšnieka /G.Z./ mutisku

rīkojumu, ka Pieteicējs nepildīs Jaunbūves iecirkņa inspektora pienākumus, bet nodarbosies ar sporta organizēšanu, nav precizējis

rīkojuma tiesiskumu, finansējumu un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vadības piekrišanu šādai prasībai. Pieteicējs nav

atteicies pildīt šādu rīkojumu, par šādu rīkojumu nav ziņojis augstākstāvošām amatpersonām un nepamatoti saņēmis atlīdzību kā

Jaunbūves iecirkņa inspektors. Pieteicējs neieradās savā darba vietā Jaunbūves iecirknī, nepildīja savus tiešos amata pienākumus,

kas noteikti amata aprakstā. Tāpat Pieteicējs apzināti prettiesiski norādījis nepatiesus rezultātus savas amatpersonas novērtēšanas

veidlapā un novērtējuma protokolā.

[4.2] Dienesta pārbaudes lietas ietvaros ir noskaidrots, ka Pieteicējs 2010.gada 27.septembrī iesniedzis Valsts policijas

priekšniekam ziņojumu ar lūgumu atjaunoties dienestā (1.sējums, lietas 118.lapa).

[4.3] Pieteicēja iesniegums par atjaunošanos Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas Centra iecirkņa (turpmāk – Centra iecirknis) inspektora amatā ticis saskaņots ar Centra iecirkņa priekšnieku A.Kovaļovu,

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa (turpmāk Daugavpils iecirknis) priekšnieku /A.T./, Personāla vadības

nodaļas priekšnieku /G.Z./, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieku /J.P./ un Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku /G.M./ (1.sējums, lietas 121.lapa).

[4.4] 2010.gada 29.septembrī Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas biroja priekšnieks /I.P./ apstiprinājis aprakstu Pieteicēja

inspektora amatam Centra iecirknī, ar kuru Pieteicējs iepazinies 2010.gada 30.septembrī (1.sējums, lietas 122.-124.lapa)

[4.5] Ar Valsts policijas priekšnieka 2010.gada 20.oktobra pavēli Pieteicējs iecelts Centra iecirkņa inspektora amatā (1.sējums,

lietas 125.-126.lapa).

[4.6] Pamatojoties uz Pieteicēja 2010.gada 25.oktobra ziņojumu par pārcelšanu no Centra iecirkņa uz Jaunbūves iecirkni (1.sējums,

lietas 127.lapa), kas saskaņots ar Centra iecirkņa priekšnieku /A.K./, Jaunbūves iecirkņa priekšnieku /M.N./, Daugavpils iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas priekšnieku /I.P./, Daugavpils iecirkņa priekšnieku /A.T./, Personāla vadības nodaļas priekšnieku /G.Z./,

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieku /A.L./, Pieteicējs ar Valsts

policijas priekšnieka 2010.gada 27.oktobra pavēli pārcelts Jaunbūves iecirkņa inspektora amatā (1.sējums, lietas 128.-129.lapa).

[4.7] 2010.gada 29.oktobrī Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas biroja priekšnieks /I.P./ apstiprinājis aprakstu Pieteicēja inspektora

amatam Jaunbūves iecirknī, ar kuru Pieteicējs iepazinies 2010.gada 29.oktobrī (1.sējums, lietas 130.-132.lapa).

[4.8] Dienesta pārbaudes gaitā aptaujātie Jaunbūves darbinieki /J.Š./, /I.L./, /Č.P./, /J.V./, /A.B./ un Jaunbūves iecirkņa priekšnieks

/M.N./ paskaidrojuši, ka Pieteicējs faktiski iecirknī nav strādājis, viņam nav bijusi piestiprināta apkalpojamā teritorija un nav bijis

ierādīts kabinets, Pieteicējs nav bijis iekļauts dežūru sarakstā, viņam nav nodoti izskatīšanai nekādi materiāli un neviens no iecirkņa

darbiniekiem viņu darba vietā no 2010.gada 26.oktobra nav redzējis. Tajā pašā laikā Jaunbūves iecirkņa priekšnieks /M.N./ ir

norādījis Pieteicēja darba uzskaites tabulā katru darba dienu astoņas stundas, jo viņam bija informācija, ka Pieteicējs reāli strādā citā

amatā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē.

[5] Pamatojoties uz dienesta pārbaudes gaitā un disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā konstatētajiem faktiem, ar Valsts policijas

priekšnieka 2012.gada 6.jūnija lēmumu Nr.216 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) Pieteicējam, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma

(turpmāk - Disciplināratbildības likums (ja nav minēts citādi redakcijā no 2012.gada 25.aprīļa līdz 2012.gada 31.decembrim))

13.panta otrās daļas 6.punktu, 14.panta pirmo daļu un 21.panta pirmās daļas 1.punktu un pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk -

Dienesta gaitas likums (ja nav minēts citādi redakcijā no 2011.gada 21.septembra līdz 2012.gada 31.decembrim)) piemērots

disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta (1.sējums, lietas 85.-96.lapa).

[6] Pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdēja Iekšlietu ministrijā, kura ar 2012.gada 12.novembra lēmumu Nr.1-66/117 (turpmāk –

Lēmums) Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu (2.sējums, lietas 47.-57.lapa) atstāja bez apmierinājuma, bet Sākotnējo Lēmumu –

negrozītu (1.sējums, lietas 20.-34.lapa).

Izvērtējot Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus, Iekšlietu ministrija secināja, ka Sākotnējā lēmumā ir ņemti vērā

visi Pieteicēja norādītie argumenti, tādēļ Iekšlietu ministrija ir pievienojusies Sākotnējā lēmumā norādītajam pamatojumam, atzīstot to

par pietiekamu un pamatotu.

[6.1] Lēmumā konstatēts, ka Sākotnējā Lēmumā konstatētie pārkāpuma izdarīšanas faktiskie apstākļi ir konstatēti pareizi un tie

apstiprinās ar dienesta pārbaudes gaitā iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem.

[6.2] Lēmumā ir atzīts, ka Sākotnējā lēmumā ir izdarīti pareizi secinājumi par Pieteicēja pārkāptajām ārējām un iekšējām tiesību

normām, tādējādi ar galīgo lēmumu ir atzīts, ka Pieteicējs ar savu rīcību ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, neievērojot sekojošu tiesību

normu prasības (1.sējums, lietas 23.lapa).

[6.2.1] Valsts policijas 2005.gada 31.maija noteikumu Nr.1 „Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss”

(turpmāk - Ētikas kodekss) (1.sējums, lietas 213.-216.lapa):

1) 2.punkta prasības – policijas darbinieks pildot dienesta pienākumus, kā arī ārpus dienesta vietas un laika ievēro Ētikas kodeksā

noteiktos pamatprincipus, bet situācijās, kuras nav minētas Ētikas kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajām uzvedības

normām;

2) 6.punkta prasības – policijas darbinieks, pildot savus pienākumus ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības, rīkojas objektīvi un

taisnīgi, ar savu izturēšanos un rīcību veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai;

3) 17.punkta prasības – policijas darbinieka uzvedība ir nevainojama gan pildot amata pienākumus, gan personiskajā dzīvē, kas

nekaitē ne dienesta, ne paša reputācijai;

4) 20.punkta prasības – policijas darbinieks ar savu izturēšanos pret personu nedrīkst radīt pamatu aizdomām par negodprātīgu rīcību

vai ietekmējamu stāvokli.

[6.2.2] Amata apraksta 11.punktā noteiktos pienākumu – policijas amatpersona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem

par kvalitatīvu, savlaicīgu savā kompetencē esošu uzdevumu izpildi (1.sējums, lietas 130.-132.lapa);

[6.2.3] Valsts policijas 2007.gada 16.aprīļa noteikumu Nr.5 „Darba kārtības noteikumi Valsts policijā” 6.1.apakšpunkta prasības –

nodarbinātā normālais darba laiks ir darba dienās no plkst.8.00 līdz plkst.16.30 un 10.punkta prasības – darbā neierašanās gadījumā

nodarbinātais pēc iespējas ātrāk informē tiešo priekšnieku par darbā neierašanās iemesliem un iespējamo ierašanās laiku

(2.sējums, lietas 218.-219.lapa).

[6.2.4] Neievērojot iepriekšminētās prasības, Pieteicējs ir pārkāpis Dienesta gaitas likuma 6.panta 1.punkta prasības, kas noteic, ka

amatpersonas pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus; 6.panta 3.punkta prasības - apzinīgi un godprātīgi pildīt amata

pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus (pavēles); 6.panta 4.punkta prasības - ievērot amatpersonām noteiktos ētikas

principus.

[6.3] Lēmumā ir secināts, ka disciplinārlietas ietvaros nav pieļauti procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, t.i., pastāvēja

disciplinārlietas ierosināšanas pamati, ir tikuši ievēroti procesuālie termiņi (Disciplināratbildības likuma 16.panta pirmā un otrā daļa,

20.panta pirmā daļa), Pieteicējam tikušas dotas tiesības sniegt paskaidrojumus (Disciplināratbildības likuma 17.panta otrā daļa).

[6.4] Valsts policija Sākotnējā lēmumā ir izvērtējusi administratīvā akta izdošanas nepieciešamību, piemērotību un vajadzību, pamatoti

atzīstot, ka administratīvā akta izdošana un disciplinārsoda piemērošana Pieteicējam ir nepieciešama.

[6.5] Izvērtējot Sākotnējā lēmumā izdarīto lietderības apsvērumu pamatotību, Iekšlietu ministrija secināja, ka Valsts policija ir pamatoti

atzinusi, ka Lēmuma izdošana ir nepieciešama, lai disciplinētu un pievērstu citu policijas darbinieku uzmanību nepieciešamībai

objektīvi izvērtēt citu amatpersonu rīkojumus, precīzi izprast amatpersonu hierarhiju un nepieciešamību nekavējoties ziņot par

prettiesiska rīkojuma saņemšanu augstākstāvošai amatpersonai, kā arī lēmuma pieņemšana ir nepieciešama, lai pievērstu citu

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes iecirkņu darbinieku uzmanību uz nepieciešamību norādīt precīzus un objektīvus faktus

amatpersonu novērtēšanas veidlapās.

[6.6] Tāpat Lēmumā ir atzīts par pamatotu secinājums, ka uzticības zudums Pieteicējam ir tik būtisks, ka nav saskatāma iespēja

Pieteicēja palikšanai amatā, tāpēc bargākā disciplinārsoda piemērošana Pieteicējam ir pamatota un samērīga ar izdarīto

pārkāpumu, kas objektīvi apstiprinās ar lietā pārbaudītajiem un pareizi izvērtētajiem pierādījumiem. Nosakot sodu, Valsts policija, ir

vērtējusi Pieteicēja personību un attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, vainas formu, atbilstību ietekmējošos apstākļus, ar pārkāpumu

radītās sekas, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un Pieteicēja iepriekšējo dienesta gaitu.

[7] Par šādu Lēmumu Pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdz Lēmumu atcelt kā nelikumīgu un

nepamatotu.

Pieteikumā Pieteicējs norāda, ka no kāda bijušā kolēģa uzzināja, ka policijā ir vakanta amata vieta. Pieteicējs sazinājās ar Personāla

vadības nodaļas vadītāju. No /G.Z./ uzzināja, ka ir iespēja atjaunoties amatā, jo policijā ir nepieciešams darbinieks, kas nodarbojas ar

sporta jautājumiem.

Tāpat Pieteicējam tika izskaidrots, ka viņš tiks pieņemts darbā kā iecirkņa inspektors, bet faktiski atradīsies /G.Z./ pakļautībā un

pildīs viņa uzdevumus un rīkojumus. Saistībā ar policijas darbinieku un viņu ģimenes locekļu atpūtas pasākumu organizēšanu,

darbinieku sportiskās sagatavotības pasākumu un sporta sacensību organizēšanu. Šādai Pieteicēja pieņemšanai darbā ir

nepieciešama saskaņošana ar augstākstāvošām amatpersonām. Nākamajā tikšanās reizē /G.Z./ teica, ka ar /A.T./ šis jautājums ir

saskaņots un Pieteicējs var tikt pieņemts darbā.

Pieteicējs reāli arī pildīja darbu saistībā ar sportu un pildīja /G.Z./ norādījumus. Pieteicēja atjaunošanās amatā un viņa darbība /G.Z./

pakļautībā bija saskaņota ar augstāk stāvošām amatpersonām, tāpēc Pieteicējam nebija šaubu, ka viņš reāli strādā policijā, turklāt

policijā šāda prakse, ka persona skaitās vienā struktūrvienībā, bet strādā pavisam citā, nebija nekas neparasts un ar to Pieteicējs

bija saskāries jau iepriekš. Pieteicējs sākumā bija atjaunots Centra iecirknī, bet vēlāk tika pārvests uz Jaunbūves iecirkni. Pieteicējs

norāda, ka viņa kompetencē neietilpa jautājums par saskaņošanu, tāpēc viņš paļāvās, ka viss ir likumīgi. Pieteicēja faktiskais darba

kabinets atradās Daugavpilī, 18.Novembra ielā.

Pieteicējs norāda uz procesuāliem pārkāpumiem disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā - izmeklēšana tika veikta tendenciozi, par katru

cenu panākot pierādījumu savākšanu atsilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) sākotnēji izvirzītajai

versijai, lai viņu sodītu. Disciplinārpārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams konstatēt viņa vainu. Pieteicējs mēģināja izskaidrot

faktisko situāciju par viņa dienestu Valsts policijā, bet viņa paskaidrojumi netika ņemti vērā. Iestādes pašas nav vākušas

pierādījumus, bet aptaujājušas tikai Pieteicēja norādītos cilvēkus. Pieteicējs ne reizi nebija izsaukts paskaidrojumu sniegšanai.

Pieteicējaprāt izmeklēšanas mērķis nebija objektīvi noskaidrot visus apstākļus, bet viņu sodīt. Pieteicējs norāda, ka notika arī citi

administratīvie procesi pret /M.N./, /G.Z./ un /A.T./. Disciplinārsods pēdējam nebija piemērots, kas norāda uz vienlīdzības principa

pārkāpumu.

Pieteicējs norāda, ka ir pieļauti būtiski Administratīvā procesa likuma un Disciplināratbildības likuma pamatprincipu pārkāpumi. Lietā

nav konstatēts pārkāpuma sastāvs, pierādīšanas nasta ir uzlikta pašam Pieteicējam, bet iestādes nav pierādījušas viņa vainu ar

objektīviem pierādījumiem. Pieteicējs ir iesniedzis lietā sava darba kabineta Nr.111 fotoattēlus, bet tie nav ņemti vērā.

Pieteicējs norāda, ka KNAB izmeklētāji manipulēja ar policijas darbiniekiem, tos psiholoģiski ietekmējot saistībā ar daudzu liecinieku

nepamierinošām valsts valodas zināšanām un aicinot „apdomāt savu stāvokli”. Šādu iemeslu dēļ daudzi policijas darbinieki arī

liecināja, ka nepazīst Pieteicēju, baidoties no represijām saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudēm.

Pieteicējs norāda, ka atbildīgais par sporta pasākumiem bija /G.Z./, kurš deva Pieteicējam mutiskus rīkojumus par faktisko rīcību, bet

visus dokumentu sastādīja un parakstīja tieši /G.Z./. Pieteicējs norāda, ka ar lietā esošajiem dokumentiem neapstiprinās fakts, ka

Pieteicējs nav veicis nekādus pasākumus sporta organizēšanas jomā.

Ir daudzi liecinieki, kuri ir tikušies ar Pieteicēju un redzēja viņu dienesta formā, tajā skaitā Policijas dienā 2011.gada 5.decembrī.

Nevienā no lēmumiem nav analizēts, ko Pieteicējs ir darījis svinībās, ja nav bijis policijas darbinieks. Pieteicējs savu pienākumu

izpildes ietvaros ir nodrošinājis sporta inventāra labošanu SIA „Baltic modern” bez atlīdzības. Liecinieces SIA „Baltic modern” valdes

locekles liecībās šie fakti nav minēti, jo acīmredzot par to nopratinošās amatpersonas nav jautājušas. Pieteicēja norādes par policistu

sporta aktivitātēm ledus hallē nav pārbaudītas, jo ir nopratināta /L.K./, bet Pieteicējs ir kontaktējis nevis ar /L.K./, bet gan ar /I.K./, kura

nav pratināta. Pārbaudes laikā nav iegūti nekādi pierādījumi par to, kas uzkopa policijas pārvaldes sporta zāli un nav aptaujāti šīs

zāles apmeklētāji.

Pieteicējs norāda, ka /M.K./ liecības, ka viņš Pieteicēju nav redzējis policijas pārvaldē un kabinetā, jo pats tur ieradās reti, nepierāda

to, ka Pieteicējs nav pildījis savus pienākumus. Par Pieteicēja darbību liecināja liecinieks /V.P./, kurš liecībās norādīja, ka Pieteicējs

kaut kādas mantas veda uz policiju un norādīja, ka pēc viņa domām Pieteicējs strādā /G.Z./ vadībā, pildot ar sportu saistītos

uzdevumus. Nav pamatots lēmumā minētais, ka nav skaidrs kādu atribūtiku formas tērpus un apbalvojumus Pieteicējs bija pasūtījis, jo

šos apstākļus varēja noskaidrot, bet tas nav darīts.

Pieteicējs nav parakstījis amatpersonas novērtēšanas veidlapu un nav to sastādījis. Lēmumā paustais apgalvojums, ka novērtējuma

veidlapa ir viņa parakstīta - ir tikai pieņēmums, kas nav pierādīts.

Pieteicējs norāda, ka viņa darba rezultāti ir bijuši pieejami priekšniecībai, to skaitā /I.P./ un /A.T./, kuri nav izteikuši nekādas

pretenzijas par Pieteicēja darba rezultātiem policijas iecirknī. Tas norāda uz to, ka gan /I.P./, gan arī /A.T./ ir bijis zināms, kurs

Pieteicējs reāli strādā, bet disciplinārlietas ietvaros viņi šo faktu noklusēja, lai izvairītos no atbildības.

Pieteicējs uzskata, ka viņam bija pamats paļauties uz to, ka viņš ir pieņemts darbā likumīgi un pilda likumīgas /G.Z./ pavēles un

rīkojumus un ka viņa darbs saistībā ar sporta jautājumu organizēšanu ir saskaņots ar priekšniecību, tāpēc lēmums par viņa sodīšanu ir

nepamatots un prettiesisks.

[8] Rakstveida paskaidrojumos tiesai iestādes pieteikumu neatzina un lūdza noraidīt kā nepamatotu, pamatojoties uz dienesta

pārbaudes laikā konstatētajiem faktiem, ka Pieteicējs savus tiešos pienākumus Jaunbūves iecirknī vispār nav pildījis, kā arī nav

apstiprinājies fakts, ka Pieteicējs ir strādājis sporta jautājumu organizēšanas jomā., kā arī uzturēja visus argumentus, kas norādīti

apstrīdētajā Sākotnējā lēmumā un pārsūdzētajā Lēmumā (1.sējums, lietas 38. un 2.sējums, lietas 88.lapa).

[9] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja pilnā apjomā, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

[9.1] Pieteicēja pārstāve papildus tiesai paskaidroja, ka Pieteicējs tika atjaunots dienestā un viņš piekrita /G.Z./ piedāvājumam pildīt

ar sportu saistos pienākumus. Pieteicējam nebija nekāda pamata apšaubīt šādu dienesta attiecību likumību, turklāt kā pats Pieteicējs

skaidroja, tad šāda kārtība (formāla atrašanās dienestā vienā struktūrā, bet strādāšana citā) bija vispārpieņemta. Pieteicējs nevar būt

atbildīgs par to, ka personāla dokumenti nav bijuši sakārtoti atbilstoši reālajai situācijai. Turklāt viņam bija izskaidrots, ka ir panākts

saskaņojums ar augstākstāvošu priekšniecību. Pieteicējs ir pildījis savus uzdevumus pēc labākās sirdsapziņas, nav saņēmis nekādus

aizrādījumus un pēc pārbaudes termiņa beigām ar viņu dienesta attiecības netika izbeigtas. Par cik Pieteicēja darba pienākumi bija

saistīti ar sporta pasākumu organizēšanas un saimnieciskiem jautājumiem, tāpēc viņam nav bijis nepieciešamības pastāvīgi atrasties

savā darba vietā. Ar to ir izskaidrojams tas, ka Pieteicējs nav bieži manīts darbā. Tajā paša laikā nav nekādu pierādījumu tam, ka viņš

savus darba pienākumus nav pildījis.

[9.2] Nepastāv strīds, ka Jaunbūves iecirknī Pieteicējam nebija kabineta un viņš tur nestrādāja, tāpēc tur strādājošie nevarēja viņu

pazīt. Tomēr, ņemot vērā to, ka Pieteicējs reāli strādāja sporta organizēšanas jomā, tad viņa darbība nevarēja palikt nepamanīta un to

varēja pārbaudīt, aptaujājot citus policijas darbiniekus. Turpretī Pieteicējs bija iesnidzis fotogrāfijas no sava darba kabineta

18.novembra ielā, kur viņam bija sava darba vieta, galds darba dokumenti, personīgās mantas.

[9.3] Pārstāve uzskata, ka pārbaudes laikā bija jāveic plašāka aptaujāšana, ņemot vērā Pieteicēja paskaidrojumos norādītos

apstākļus. Pieteicējs savos paskaidrojumos norādīja tikai to, ko uz to brīdi atcerējās. Pieteicējs nevarēja un nevar atcerēties visus

izpildītos uzdevumus, jo to ir bijis ļoti daudz visā laika periodā. Tas apstāklis, ka daudz aptaujātie nevarēja pateikt, kas tāds /D.B./ ir,

nenozīmē, ka Pieteicēju nav redzējuši, jo iespējams viņi zināja Pieteicēju vizuāli, nevis pēc vārda. Pieteicējam nebija pilnvaras slēgt

līgumus, tādēļ darba dokumentos par sporta aktivitātēm policijas pārvaldē Pieteicēja uzvārds arī varēja arī neparādīties. Faktiski

oficiālas pavēles arī nevarēja būt, jo Pieteicējs skaitījās kā inspektors Jaunbūves iecirknī. Attiecībā uz šādas štata vienība lietderību

nav konstatējams, ka Pieteicējam trūka darba, jo sporta pasākumu organizēšana ir ļoti laikietilpīgs process un tas nav paveicams

vienas dienas ietvaros. Pieteicējs nodarbojās tikai ar organizēšanu, sporta pasākumos pats nepiedalījās, daudzus jautājumus ir

iespējams nokārtot arī telefoniski, personiski netiekoties. Pieteicējam daudz laika aizņēma bezatlīdzības atbalsta saņemšana, jo

policijai finansējuma bieži vien trūka. Kā redzamāko Pieteicēja nopelnu pārstāve norādīja reģionālās pārvaldes komandas pirmo vietu

Kandavas sporta spēlēs. Pārējie Pieteicēja darba augļi ir rīkotie pasākumi, organizētās sporta spēles un turnīri, tehniskais

Kandavas sporta spēlēs. Pārējie Pieteicēja darba augļi ir rīkotie pasākumi, organizētās sporta spēles un turnīri, tehniskais

nodrošinājums.

[9.4] Pieteicēja pārstāve noraidīja kā nepamatotas iestāžu pārstāvju piezīmes, kādēļ pats Pieteicējs izvairās no ierašanās uz tiesas

sēdi un izvairās no paskaidrojumu sniegšanas par dienestā izpildītajiem darbiem, jo Pieteicējam ir tiesības pilnvarot pārstāvi un

savas tiesības realizēt caur pārstāvi.

[9.5] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdēs visas iztiesāšanas gaitā uzturēja sākotnēji rakstveidā iesniegto lūgumu par tiesvedības

apturēšanu administratīvajā procesā (2.sējums, lietas 134.-142.lapa), pamatojoties uz to, ka pret Pieteicēju un vēl citām Valsts

policijas amatpersonām ir ierosināts kriminālprocess par saistītajiem faktiem. Gan kriminālprocesā, gan arī disciplinārlietā

pierādījumu kopums attiecas uz vienu un to pašu pierādīšanas priekšmetu, tomēr acīmredzami pierādījumu apjoms ir atšķirīgs, turklāt

pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros Pieteicējam un viņa pārstāvei ir bijušas liegtas iespējas iepazīties ar visiem kriminālprocesā

esošiem materiāliem un tie nav izmantojami disciplinārlietas izskatīšanas gaitā. /J.P./ iespēja, ka atbildētāja pusē pieaicinātās

iestādes ir izmantojušas selektīvu un sev izdevīgu pierādījumu kopumu, kas rada aizstāvēšanās tiesību pārkāpumu. Pieteicējam un

viņa pārstāvei nav bijis iespēju iepazīties, piemēram, ar kompaktdiska saturu, kas ir pievienots krimināllietas materiāliem, kurā

iespējams ir telefonsarunas.

Nepieciešamība apturēt tiesvedību saistās arī ar to, ka administratīvajā procesā nav iespējams nopratināt /G.Z./ un /M.N./, kuri

izmantojuši savas procesuālās tiesības atteikties no liecību sniegšanas, kamēr nav pabeigts kriminālprocess.

[9.5.1] Iestāžu pārstāvji lūgumu par tiesvedības apturēšanu lūdza noraidīt kā nepamatotu, jo disciplināratbildība un kriminālatbildība ir

savstarpēji nošķiramas un arī šajās lietās pierādīšanas priekšmeti ir atšķirīgi. Pieteicējs disciplinārlietas ietvaros ir sodīts par savu

pienākumu neveikšanu, savukārt kriminālprocess ir par krāpšanas izdarīšanu. Iestāžu ieskatā lietas ir iztiesājams atsevišķi un

patstāvīgi, tādēļ nav nekāda pamata tiesvedības apturēšanai. Attiecībā uz pierādījumu izmantošanu disciplinārlietas ietvaros iestāžu

pārstāvji norādīja, ka disciplinārlietā ir izmantoti visi pieejamie pierādījumi, kā arī disciplinārlietas pārbaudes gaitā ir objektīvi

pārbaudīti visi lietas faktiskie apstākļi, pieņemti paskaidrojumi no plaša Valsts policijas Latgales reģionā pārvaldes darbiniekiem un

personām, pret kurām ierosinātas disciplinārlietas. Par advokātes pieminēto kompaktdisku pārstāvji norādīja, ka tas nesatur

telefonsarunas, bet elektronisku informāciju par Jaunbūves iecirkņa lietvedības materiālu uzskaites žurnālu. No šiem materiāliem ir

redzams, ka Pieteicējam nav bijuši nodoti izskatīšanai nekādi materiāli vai iesniegumi, kas nozīmē, ka Pieteicējs nav veicis nekādu

reālu darbu ieņemamajā amatā.

[9.5.2] Tiesa, izvērtējot Pieteicēja pārstāves pieteikto lūgumu par tiesvedības apturēšanu, atzina, ka šāds lūgums ir noraidāms, jo nav

saskatāmi nekādi būtiski objektīvi apstākļi, kas liegtu iespēju izskatīt administratīvo lietu. Tiesa atzīst par pamatotiem iestāžu

pārstāvju viedokli, ka izskatīšanas priekšmeti administratīvajā un kriminālprocesā ir nošķirami un tie ir patstāvīgi. Konkrētajā lietā

tiesas kontrolei ir pakļauts pret Pieteicēju izdots administratīvais akts, kura pamatā ir Pieteicēja kā valsts amatpersonas atbildība par

viņam noteikto pienākumu izpildi, savukārt kriminālprocess pret Pieteicēju un citām amatpersonām ir uzsākts sakarā ar aizdomām

par valsts naudas līdzekļu izkrāpšanu un noziedzīgiem nodarījumiem dienestā. Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu argumentu, ka

būtisks šķērslis administratīvās lietas izskatīšanai ir citu amatpersonu (/G.Z./ un /M.N./) nopratināšanas neiespējamība. Tiesa secina,

ka gan /G.Z./, gan /M.N./ ir pārsūdzējuši Iekšlietu ministrijas lēmumus, ar kuriem atstāti negrozīti Valsts policijas priekšnieka lēmumi

par disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta – piemērošanu. Abas minētās amatpersonas savos pieteikumos tiesai

(administratīvās lietas Nr. A420598512 un Nr. A420601012) ir paudušas savu nostāju par disciplinārlietas ietvaros nodibinātajiem

apstākļiem un tas neatšķiras no sākotnējiem disciplinārlietā sniegtajiem paskaidrojumiem un lietā iesniegtajiem šo personu

paskaidrojumiem kriminālprocesā par izvirzīto aizdomu un apsūdzību būtību. Gan Pieteicēja, gan arī pārējo divu personu

paskaidrojumos nav savstarpēju pretrunu izklāstīto versiju saturā. Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka Pieteicēju izšķiršanās par

atteikšanos no liecību sniegšanas, kaut arī ir pamatota ar procesuālo tiesību normu, nevar kalpot par pamatu tiesvedības apturēšanai,

jo /G.Z./ un /M.N./ nopratināšanas neiespējamība nerada tik būtiskus šķēršļus lietas pareizai un vispusīgai izskatīšanai kā būtisku

pierādījumu iegūšanas neiespējamība.

[9.6] Tiesas sēdēs iestāžu pārstāvji iesniegto pieteikumu neatzina un lūdza noraidīt kā nepamatotu, pamatojoties uz lietā savāktajiem

rakstveida pierādījumiem, Sākotnējā lēmumā un pārsūdzētajā galīgajā Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Pārstāvji uzsvēra, ka lietā

faktiski nav strīda, ka Pieteicējs nav pildījis savus tiešos pienākumus Jaunbūves iecirknī, bet Pietecēja izvirzītā versija, ka viņš ir

nodarbojies ar sporta jautājumiem, neapstiprinās ar lietā iegūtajiem, pārbaudītajiem un objektīvi izanalizētajiem pierādījumiem.

[10] Pamatojoties uz Pieteicēja izteikto lūgumu par liecinieku aicināšanu un nopratināšanu tiesas sēdē, kā arī papildus tiesa sēdēs

pieteiktajiem lūgumiem par papildus liecinieku nopratināšanu, ko tiesa apmierināja, tiesas izmeklēšanas gaitā tika nopratināti

sekojoši liecinieki:

[10.1] Liecinieki /M.N/ un /G.Z./ no liecību sniegšanas administratīvajā procesā atteicās, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 164.pantā paredzētajām tiesībām atteikties no liecību sniegšanas, jo liecības var vērsties pret pašiem, liecinieki ir iesaistīti

tiesvedībā ar šajā lietā pieaicinātajām iestādēm. Šķēršļi liecību sniegšanai netiks novērsti iekams nav stājies spēkā galīgais

nolēmums kriminālprocesā (2.sējums, lietas 149., 158.lapa, 3.sējums, lietas 58.lapa).

[10.2] Liecinieks Anatolijs Kovaļovs tiesas sēdē liecināja (2.sējums, lietas 158.lapa otra puse) Pieteicēju pazīt personiski, jo iepriekš

ir kopā strādājuši. Uz 2010.gada rudeni viņš strādāja Centra iecirkņa priekšnieka amatā. 2010.gada septembrī vai oktobrī viņam

/G.Z./ un teica, ka ir ziņojums no Pieteicēja par atjaunošanos dienestā. Pieteicēja dienesta ziņojumu par iecelšanu iecirkņa inspektora

amatā apstiprināja un piezvanīja Pieteicējam, sakot, ka gaida darbā un ka viņa iecirknis būs „Autoosta”. Tomēr Pieteicējs darbā

neieradās. Vēlāk no /G.Z./ uzzināja, ka Pieteicējs pāris dienas vēlāk ir pārcelts uz Jaunbūves iecirkni. Vēlāk redzēja Pieteicēju

reģiona pārvaldē, ar ko Pieteicējs nodarbojās, nezina. Kas satikās, tikai sasveicinājās, nekādu sarunu nebija. Tāpat nezina, kas

pārvaldē nodarbojās ar sporta jautājumiem.

Iecirknī par sportu atbildīgs ir iecirkņa priekšnieks. Ja ir nepieciešams kādu darbinieku norīkot uz sacensībām, tad ar priekšnieka

pavēli viņš tiek norīkots un atbrīvots no darba pienākumu veikšanas, iespējams arī, ka pavēles varēja nākt no augstāks stāvošiem, tad

iecirkņa priekšnieks pakļaujas šai pavēlai par attiecīgā darbinieka norīkošanu uz sacensībām. Dažos gadījumos zvanīja citi iecirkņi un

jautāja vai nevar kādu darbinieku paņemt komandai. Lieciniekam ir zināms, ka ar sporta jautājumiem pirms tam nodarbojās /M.K./

(majors). /M.K./ kabinetā, iespējams, Nr.118 pēc 2010.gada redzēja sporta tērpu un majora formas tērpu, kuram šis tērps piederēja,

nezina.

Pieteicējs papildus paskaidroja, ka 2010.gada rudenī viņam zvanīja /G.Z./ un teica, ka būs darbinieks. Pats Pieteicējs, cik saprata,

nebija sajūsmā par iedalīto iecirkni „Autoosta”, jo tas ir problemātisks rajons, pastāvīgi notikumi un iesniegumi. /G.Z./ neteica, ka

Pieteicējs strādās fiktīvi. Centra iecirknī šāda situācija arī nebūtu iespējama, jo slodze ir pietiekami liela un ir reāli jāstrādā. Pieteicēja

pārcelšana uz Jaunbūves iecirkni nebija saistīta ar liecinieka pretenzijām pret Pieteicēju un viņa darba pieredzi, kuras tam nav bijis.

Liecinieks pieļāva iespēju, ka redzēja Pieteicēju policijas dienas svinībās.

[10.3] Liecinieks /A.K./ tiesas sēdē liecināja, ka policijas pārvaldē sāka strādāt kopš 2008.gada. Kopā ar Pieteicēju nestrādāja.

2010.gadā strādāja Centra iecirknī inspektora amatā. Kad uzzināja, ka pie viņiem darbā grasās norīkot Pieteicēju, gāja pie

priekšnieka /A.K./ un centās pārliecināt, ka Pieteicējs nebūs tas, kurš būs labs strādnieks, jo viņam nekādas darba pieredzes

izmeklēšanā nebija, par cik iepriekš strādāja saimniecības daļā un atļauju sistēmā. Kā izrādījās, Pieteicēju pārcēla uz Jaunbūves

iecirkni. Vēlāk tikās ar Pieteicēju reģiona pārvaldē un Rīgas centrālajā ēkā 1.līnijā. Cik lieciniekam zināms, tad Pieteicējs strādāja

Personāla nodaļā un nodarbojās ar sporta jautājumiem, uzskata, ka policijas hokeja komandas izveidošana 2010.gadā ir tieši

Pieteicēja nopelns. Pieteicējs arī piedalījās Kandavas sporta svētku organizēšanā, pats redzēja, ka Pieteicējs uz pārvaldi atveda kaut

kādas piecas kastes, paredzētas braucienam uz Kandavu, redzēja, ka tur bija teltis, pārtika, dzērieni.

Liecinieks skaidroja, ka Latgales policijas pārvaldē nebija nekā neparasta, ja darbinieks skaitījās vienā vietā, bet faktiski pildīja

pavisam citus pienākumus. Iecirknī 8 gadus bija piekomandēts cilvēks, sevišķi svarīgu lietu inspektors, bet dokumentos viņš

parakstījās kā kārtībnieks. Kad uzzināja par Pieteicēju, saprata, ka viņš iecirknī reāli nestrādās, jo viņa pienākumos bija dažādas

sabiedriskās aktivitātes.

Par to, ka Pieteicējs nodarbosies ar sporta lietām, uzzināja no /M.K./, kurš iepriekš strādāja Personāla nodaļā. Arī no paša Pieteicēja

zināja, ka viņš it kā strādās Personāla nodaļā, tāpēc izdarīja secinājumu, ka reāli Pieteicējs nodarbosies ar sportu, bet iecirknī

nestrādās. Redzēja, ka Pieteicēja automašīnā mētājās lielie šaušanas mērķi, tas arī lika domāt, ka viņš ir atbildīgs par sportu. Viss

kolektīvs nebija sajūsmā par ziņu, ka Pieteicēju norīko pie viņiem, jo, ja kāds darbu nedara, tad šis darbs ir jāizdara pārējiem. Ātri pēc

tam no priekšnieka teiktā uzzināja, ka Pieteicējs pie viņiem nestrādās.

2010.-2012.gadā sporta aktivitāšu organizēšana bija personāla daļas jeb /G.Z./ uzdevums un iecirkņa priekšnieku uzdevums attiecībā

pret saviem pakļautajiem. Pieteicējs nekāds dižais sportists nebija, bet tikai kopā ar /G.Z./ piedalījās sacensībās kā skatītāji.

Sacensībās bija Pieteicējs un /G.Z./. Ko tieši darīja Pieteicējs saistībā ar sportu, nezina, bet /M.K./ arī 2010., 2011.gadā vēl

nodarbojās ar policistu trenēšanu un spēļu tiesāšanu. Uzskata, ka Pieteicējs bija piekomandēts personāla nodaļai, bet precīza

informācija ir jāprasa priekšniecībai.

Sporta zāles atslēgas parasti glabājās pie /M.K./, kamēr viņš strādāja. Vienreiz gadījās, ka atslēgas ņēma no Pieteicēja.

Pieteicēja kabinets bija Nr.111. gan Pieteicējs, gan /M.K./ abi apmeklēja u lietoja kabinetu, bet pastāvīgi tajā neatradās. /M.K./ bieži

meklēja policijas darbinieki,, civilie cilvēki par medicīnas, šaušanas kursiem, taču atslēgas tad jau bija pie /D.B./.

Par pretrunām sākotnējos paskaidrojumos un liecībās liecinieks norādīja, ka ar KNAB izmeklētāju izveidojās konflikts, jo liecinieks

vēlējās sniegt liecības dzimtajā valodā, bet iekšējās drošības biroja darbinieks /M.G./ atbraucot uz Daugavpili, uzvedās ļoti bravurīgi

un visiem paziņoja, ka visus atlaidīs, uzskata, ka paskaidrojumus fiksēja tā kā bija nepieciešams, ar noteiktu ievirzi.

[10.4] Liecinieks /I.P./ tiesas sēdē liecināja (2.sējums, lietas 159.lapa), personīgi ar Pieteicēju nav pazīstams. Liecinieks 2010.gadā

strādāja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka amatā, viņa

pārraudzībā bija visi 3.kategorijas policijas iecirkņi. 2010.gadā, kad dienestā atjaunojās Pieteicējs, viņa pakļautībā bija 117

darbinieki un nebija fiziski iespējams izsekot visu darbinieku darba rādītājiem.

Kad pie liecinieka nonāca Pieteicēja dienesta ziņojums par iecelšanu iecirkņa inspektora amatā, viņam neradās aizdomas, ka

norīkojums uz iecirkni būs fiktīvs, jo Pieteicējs jau iepriekš bija strādājis iecirknī. Tajā laikā tā bija vispārēja tendence – atgriezties

dienētā bijušajiem darbiniekiem. Lieciniekam periodiski tika iesniegtas darba atskaites un iecirkņu darba rezultāti bija normāli.

Jaunbūves iecirknis atrodas mikrorajonā. /J.P./ brauca uz iecirkņiem darba rezultātu apkopošanai. Darba atskaišu sanāksmēs

faktiski nesanāca aprunāties ar katru darbinieku, bet tika kontrolēts iecirkņa darbs kopumā. Parasti iecirkņa priekšnieki sniedza

atskaites par iecirkņa darbu kopumā, bet pārbaudi veicošās amatpersonas rūpējās, lai vidējie rādītāji starp iecirkņiem būtu

daudzmaz vienādi. Iecirkņa darba rādītāji pa personām nebija sadalīti, parasti paļāvās uz iecirkņu priekšnieku ziņojumiem un paļāvās

uz to, ka primāri iecirkņa inspektoru darba kvalitātes uzraudzība ir tieši tiešo priekšnieku kompetence un atbildība. Jaunbūves

sanāksmēs par Pieteicēja darba rādītājiem ziņojumu nebija. Atsevišķos iecirkņos bija daži darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem

pienākumiem nodarbojās ar dažādiem organizatoriskiem jautājumiem, tādēļ arī viņu darba rādītāji bija zemāki. Tomēr tādi gadījumi,

kad iecirkņa darbinieks vispār nedara savu primāro darbu, lieciniekam nav zināmi.

Par darbinieku norīkošanu uz sporta sacensībām pavēles gatavoja iecirkņu priekšnieki. Cik lieciniekam zināms, tad sporta

pasākumus organizēja /M.K./ arī vairs neesot dienestā. Sporta pasākumi tika organizēti pēc kopējiem pārvaldes apstiprinātajiem

gada plāniem. Liecinieks nezina, no kādiem resursiem sedza sporta izdevumus.

Pieļauj, ka 2011.gada policijas dienas svinībās bija, jo parasti šos pasākumus apmeklēja. Pasākumu varēja apmeklēt tikai lūgtie

viesi. Pie ieejas durvīm bija kontrole, bet vai reāla kontrole notika nevar pateikt, jo ieradās formas tērpos. Vizuāli Pieteicēju zina pēc

visa notikušā, tāpēc neatceras vai Pieteicējs svinībās bija.

Amatpersonu profesionālās kvalifikācijas novērtējumā parasti darbinieks raksta savu pašvērtējumu un vērtējumu raksta arī tiešais

priekšnieks, tad šo protokolu izskata komisija, kura parasti neiebilst novērtējuma, ja nav pretrunu starp darbinieka un tiešā

priekšnieks, tad šo protokolu izskata komisija, kura parasti neiebilst novērtējuma, ja nav pretrunu starp darbinieka un tiešā

priekšnieka viedokļiem. priekšnieks, komisija.

Cik atceras, tad par Pieteicēju sanāksmēs tika skaidrots, ka viņš strādā pēc atsevišķa plāna uz zādzībām un ātri aizies pensijā.

[10.5] Liecinieks /A.D./ tiesas sēdē liecināja, ka Pieteicēju pazīst, ir ticies pāris reizes „Klondaikā”. Pieteicējs piedāvāja sarīkot

pasākumu policijas darbiniekiem – biljarda turnīru, tomēr sājā gadījumā to noorganizēt neizdevās. Bija piedāvājums, ka „Klondaika”

no savas puses nodrošināja ar spēles galdiem un balvām, bet kluba ieņēmumi būtu no realizācijas. Vēlāk turnīri notika un dalībnieki

paši maksāja par galdiem. Pasākumu toreiz neizdevās noorganizēt, jo bija piedāvāts slēgtais turnīrs tikai policijas darbiniekiem jeb

policijas darbinieku brīvā laika pavadīšanas iespēja. Tas neatbilda atpūtas vietas interesēm – piesaistīt papildus apmeklētājus un

lieku reizi pareklamēties. Atceras, ka Pieteicējs bija ieradies policijas formā, stādījās priekšā kā policijas darbinieks un teica, ka

pārstāv Valsts policiju. Pirms tam Pieteicēju pazina kā klientu.

[10.6] Liecinieks /A.Š./ tiesas sēdē liecināja, ka pazīst Pieteicēju apmēram 16 gadus, iepazinās kā ar kaimiņu. Apmēram 2010.gada

vai 2011.gadā satikās ar Pieteicēju un viņš paziņoja, ka atkal strādā policijā un nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu. Tad

Pieteicējs bija policijas formā. Liecinieks nav tik zinošs un nevar paskaidrot, vai Pieteicējam bija vecā vai jaunā parauga forma.

[10.7] Lieciniece /A.M./ tiesas sēdē liecināja, ka Pieteicēju pazīst apmēram 15 gadus, iepazinās, kad Pieteicējs strādāja atskurbtuvē,

bet liecinieces draudzene strādāja par feldšeri. Vairāk ar Pieteicēju iepazinās, kad viņš uzzināja, ka lieciniece ir šuvēja. Pieteicējs

apmēram reizi vai divas mēnesī brauca labot inventāru. Pēc palīdzības vērsās 2010.gada ziemā, 2011.gadā. Matračus labot veda

vairāki policijas darbinieki, bija arī bumbas, mērķi, boksa maisi, vienreiz bija futbola vai volejbola tīkls. Laboja arī policijas formu.

Labošanas darbus veica bez atlīdzības, jo materiāli bija Pieteicēja. Cik saprata, tad Pieteicējs veda policijas inventāru un tas bija

nepieciešams policijas vajadzībām. Zināja, ka Pieteicējs strādā policijā, bijā tērpies formas tērpā, vēl atceras, ka uz formas tērpa bija

kaut kāda apaļa nozīme, neatceras, vai uz formas bija uzvārds. Inventāru veda netrafaretā automašīnā, pats Pieteicējs bija pie stūres.

Matrači bija sarullēti un atradās bagāžas nodalījumā. Matračus veda pa vienam.

Dokumentu nekādu nebija, kas pierādīja darījumus ar policiju. Policijai parasti nebija naudas. Par cik darbi bija nenozīmīgi, tad

rēķinus nepiestādīja.Sīka šuve maksā apmēram vienu latu. Ja darbi būtu virs 100 latiem, tad rēķinus piestādītu. Šādi darbi ir niecīgi,

tāpēc nav lietderīgi skaitīt sīknaudu. Uzskata, ka tā bija privātpersonas palīdzība Valsts policijai. Personīgās lietas un apģērbu

nelaboja, bet inventāru laboja kā paziņai. Dažreiz gadījās, ka pāršuva Pieteicēja formas tērpa bikses. Sporta inventāru teorētiski var

salabot jebkurš, bet ir vajadzīga speciāla adata, diegi un jāzina specifiski šūšanas paņēmieni.

Par neatbilstībām tiesas sēdē sniegtajās liecībās un paskaidrojums policijai lieciniece paskaidroja, ka pēc nopratinātāja lūguma

uzskaitīja, cik reizes Pieteicējs vērsās pēc palīdzības, taču policists teica, ka pietiks ar četriem gadījumiem.

[10.8] Liecinieks /M.K./ tiesas sēdē liecināja, ka pensijā aizgāja apmēram 2010.gada aprīlī, taču pēc priekšniecības lūguma uz

sabiedriskiem pamatiem darbā palika vēl līdz septembrim. Palīdzēja policijai ar sporta jautājumiem un sporta pasākumu

organizēšanu. Viņam bija atstāta dienesta kabineta atslēga, tāpēc brīvajā laikā atnāca palīdzēt, konsultēt darbiniekus sporta jomā.

Algu par to nesaņēma. Sākot ar 2010.gada septembri palīdzēja arvien mazāk.

/G.Z./ bija tas, kas organizēja sporta sacensības. Liecinieks ir valdes loceklis Policijas sporta klubam. Sporta klubs palīdzēja policijai

rīkot sporta pasākumus. Pieteicēju bieži redzēja kopā ar /G.Z./. Cik saprata, Pieteicējs palīdzēja /G.Z./. Oficiāli nevar pateikt, ko darīja

Pieteicējs, bet redzēja, ka viņš palīdzēja organizēt sporta pasākumus un sporta svētkus Kandavā. Finansējumu policija piešķīra tikai

transportam.

2010.gada sākumā biežāk piedalījās sporta pasākumos - Organizēja sporta spēles, sarunāja zāles, komandas. Kad aizgāja pensijā,

tad uz Kandavas sporta svētkiem vairāk nebrauca.

Kamēr strādāja Personāla vadības nodaļā, darba bija pietiekoši - vadīja nodarbības, organizēja un vadīja apmācības, organizēja

sporta pasākumus, šaušanas nodarbības, sekoja līdzi sporta nodarbību apmeklējumiem, piedalījās fiziskās sagatavotības pārbaudēs

komisijas sastāvā Daugavpils un citos iecirkņos.

Kamēr strādāja par inspektoru Personāla vadības nodaļā, visas pavēles rakstīja pārvaldes priekšnieks. Sporta pasākumus plānoja

liecinieks, bet /G.Z./ palīdzēja. Pēc viņa aiziešanas pensijā visi jautājumi pārgāja /G.Z./ pārziņā. Cik zina, tad sports Pieteicējam

nebija tik tuvs, kā lieciniekam. Pieteicējs laikam bija vairāk organizators. Iespējams /G.Z./ netika ar visu galā, tāpēc meklēja palīgu.

Pavēle par ikgadējo fizisko normatīvu pārbaudi bija adresēta /G.Z./ un viņš par to bija atbildīgs.

Lieciniekam bija savs kabinets Nr.111, tur atradās sporta lietas, inventārs, dienesta forma. Kabinetā reizēm atradās arī /G.Z./. Vēlāk,

kad nāca retāk, satika tur Pieteicēju. Tur atradās viņa mantas – forma, fotogrāfijas, telefons. Palīdzēt liecinieku aicināja /G.Z./. Par

pasākumu organizēšanu sarunājās arī ar Pieteicēju un jautājumos sakarā ar sportu sniedza Pieteicējam padomus. Kad pats strādāja,

meklēja sponsorus, kas palīdzētu, tādēļ arī tika izveidots Policijas sporta klubs. /D.B./ naudas aizgāja hokeja komandas uzturēšanai

un hokeja čempionāta rīkošanai. Policijas darbinieki paši sameta naudu, lai aizietu uz hokeja treniņu. Vajadzēja pieaicināt arī

profesionālus spēļu tiesnešus no malas. Liecinieka darba pienākumos bija arī līgumu noslēgšana, bet tos vienmēr parakstīja

pārvaldes priekšnieks. Uz Kandavu liecinieks pēc pensionēšanās nebrauca, bet zina, ka Pieteicējs Kandavas sporta spēlēm

palīdzēja iegādāties formu un palīdzēja organizēt šo pasākumu.

2011.gadā liecinieks palīdzēja organizēt pilsētas volejbola čempionātu un pilsētas sporta svētkus. Pilsētas sporta svētki bija kā

treniņš Valsts policijas sporta svētkiem. 2010.gadā liecinieks faktiski nodarbojās ar tiem pašiem jautājumiem, ar kādiem nodarbojās

dienestā.

Kāds lieciniekam bija teicis, ka Pieteicējs skaitās kā iecirkņa inspektors. Iepriekš Pieteicējs nodarbojās ar saimnieciskiem darbiem.

Ir informēts, ka Pieteicējs pats maksāja par inventāru, tā labošanu, Kandavas svētkiem nodrošināja pārtiku.

Formā Pieteicējs parasti nestaigāja. Arī pats agrāk nestaigāja formā. Darba kabinetā Nr.111 Pieteicēja fotogrāfijas atradās uz galda.

Iespējams, ka redzēja tās pirms 2012.gada. Pa tiešo ar Pieteicēju nesazinājās, palīdzēja vairāk /G.Z./, bet Pieteicējs, domājams,

palīdzēja /G.Z./.

Liecinieks norādīja, ka braucienus uz Kandavu tagad organizē policijas darbinieku grupa, kas brauc uz Kandavu. Tagad neviens

nevēlas papildus nodarboties ar sporta organizēšanu, jo katram ir savi pienākumi. Iepriekš sporta organizētāja amats pārvaldē bija

vienīgais. Ja šo amatu likvidēja, tad visas funkcijas pārgāja /G.Z./.

[10.8] Liecinieks /V.F./ tiesas sēdē liecināja, ka ir Kalkūnu šautuves vadītājs. Tā atrodas ārpus pilsētas – Laucesas pagastā.

2010.gada beigās – 2011.gada sākumā pie viņa vērsās Pieteicējs ar lūgumu izmantot šautuvi. Šautuve ir sertificēta. Pieteicējs ar šo

jautājumu pie viņa vērsās policijas vārdā. Lai izmantotu šautuvi, bija jāsaskaņo šaušanas laiki, jāsakārto dokumenti. Liecinieks cīnījās

ar policiju, lai tiktu noslēgts līgums par šautuves izmantošanu, jo tas bija saistīts ar gan ar samaksu, gan atbildīgo personu noteikšanu,

bet parasti policijai nebija naudas, lai noslēgtu līgumu. Pēdējais līgums bija noslēgts 2011.gadā bez atlīdzības līdz gada beigām.

Pieteicējs nebija šaušanas instruktors un nevarēja rīkot šaušanas mācības, viņš tikai saskaņoja šaušanas laikus. Policija uz šautuvi

brauca ar savu munīciju, ieročiem un saviem mērķiem, bet vairogi bija šautuves. Kad Pieteicējs nodarbojās ar šaušanas

organizēšanu, tajā laikā policijas priekšniekiem bija kauns vērsties pie liecinieka, jo pret liecinieku bija uzsākts kriminālprocess un to

vēlāk izbeidza, tāpēc laikam Pieteicējs uzņēmās pārrunas par šautuves izmantošanu.

Liecinieks Pieteicēju pazina, tādēļ viņam nejautāja, kas viņš ir, turklāt viņš bija formas tērpā. Pieteicējs 2011.gadā pie liecinieka bija

ieradies kādas četras reizes un lūdza iespēju izmantot šautuvi. Līgumu šautuve noslēdza ar policijas pārvaldi. Līgumu sagatavoja

šautuve, vēlāk to saskaņoja ar policiju un tad parakstīja. Līgumā bija noteikts, kas ir atbildīgais par šaušanu, tas bija instruktors /O.L./.

Cik zina, cena par šautuvi Rēzeknē bija Ls 10 + PVN, bet Kalkūnu šautuve maksāja Ls 6 par stundu. Šautuves izmantošanas laiks

policijas darbiniekiem bija 20 stundas mēnesī. Pats policijas šaušanas nodarbībās nekad nepiedalījās, bet bija tikai norādījis, lai

netiktu izmantoti automāti šaušanā.

[10.9] Liecinieks /A.T./ tiesas sēdē liecināja, ka 2010.gadā strādāja Daugavpils iecirkņa priekšnieka amatā. Zina, ka Pieteicējs bija

atjaunojies dienestā un tika nozīmēts uz Jaunbūves iecirkni. Par to cik labs darbinieks bija Pieteicējs, neko nezina, bet skaidrs, ka

pēc piecu gadu pārtraukuma dienestā īpaši labi rezultāti viņam nevarēja būt. Tomēr bija izvērtēšana un Pieteicējs darbu policijā

turpināja.

Liecinieks paskaidroja, ka iecirkņu darba atskaitēs katru darbinieku atsevišķi nevērtēja. Katrs iecirknis atbildēja par savu teritoriālo

piederību un kopējiem darba rezultātiem tajā. Katrā iecirknī ir iecirkņa priekšnieks, kas atbildēja par savu iecirkni. Atklājās, ka

Pieteicējs pildīja pienākumus saistībā ar sporta pasākumiem, bet tas bija reģionālās struktūrvienības pienākums. Iecirknī bija kārtības

policija un kriminālpolicija un attiecīgi iecirknis bija atbildīgs tieši par šo uzdevumu izpildi.

Labākos sportistus noteica pēc to rezultātiem un viņi bija uz sacensībām jāatbrīvo no pienākumu pildīšanas. Visu šo darbu saistībā ar

sportu organizēja Personāla vadības nodaļa un policijas koledža.

Pie liecinieka iepriekš neviens nevērsās sakarā ar Pieteicēja atjaunošanu dienestā. Informāciju zina tikai no dienesta ziņojumu

saskaņojumiem. Sākumā Pieteicējs bija nozīmēts Centra iecirknī, bet vēlāk tika norīkots uz Jaunbūves iecirkni. Lēmumu par

Pieteicēja pārvietošanu pieņēma iecirkņa priekšnieks, liecinieks tur nejaucās, viņa uzdevums bija kopējo darba rezultātu kontrole.

Iemesli Pieteicēja pāriešanai uz citu iecirkni lieciniekam nav zināmi. Darba rezultātus Pieteicējam neatceras. Ja novērtējumā

darbinieks piekrita tiešā priekšnieka vērtējumam, tad parasti novērtēšanas komisija novērtējumu akceptēja. Darba rezultāti tuvi nullei

nav nekas pārsteidzošs, lielākajai daļai rezultāti noziegumu atklāšanā bija tuvi nullei. Nav iespējams prasīt no inspektoriem, lai viss

tiktu atklāts.

Policijā pastāvēja tāda iespēja, ka darbinieks skaitās vienā amatā, bet strādā citā vietā. Tādā gadījumā ir jāmaina amata apraksts,

jānosaka darba pienākumi un pilnvaras, jābūt attiecīgām pavēlēm. Informācijas par Pieteicēja darbību citu funkciju izpildē lieciniekam

nav. Nevar pateikt, kā saprast, ka darbinieks ir noformēts oficiāli, bet strādā fiktīvi. Reformu sākumā bija diezgan liels juceklis, tāpēc

varēja būt arī tā, ka darbinieks skaitījās reģiona pārvaldē Daugavpilī, bet darbu pildīja, piemēram, Balvos, tomēr pēc dokumentiem un

amata apraksta visam vajadzēja būt izsekojamam.

No 2010.gada rudens līdz 2012.gadam Pieteicēju bija saticis formā un runājās ar viņu.

Ja bija brīvas štata vietas, tad nevarēja atteikt amata kandidātam, kurš atjaunojās dienestā. /G.Z./ pazīst, viņš ir liecinieka kolēģis, bet

nav pakļautais. Par viņa pienākumiem un noslodzi neko nezina.

2010.gadā vakances bija gan uz Centra iecirkņa, gan Jaunbūves iecirkņa amatiem. Centra iecirknī darba apjoms bija lielāks, tomēr

vidējā slodze starp Daugavpils iecirkņiem ir samērā vienlīdzīga. Nav gluži tā, ka Centra iecirknī ir ļoti liela slodze, jo tur strādā arī citi

dienesti, piemēram, uz kriminālprocesiem. Pieteicēja pārvešana no viena iecirkņa uz citu nekādus jautājumus lieciniekam neradīja, jo

tā ir iecirkņa inspektoru kompetence un problēma, kas tur strādā.

Cik zina, Pieteicējam amata apraksts nebija mainīts. Varēja būt, ka savienojamais amats nav atestēts amats, tad amata apraksts var

arī nemainīties. Liecinieks kontrolēja iecirkņu darbu kopumā, bet /I.P./ kontroles virziens bija Kārtības policijas darbs iecirkņos.

Iespējams, Pieteicēja darba rezultātus varēja redzēt no statistikas. Kārtējās iecirkņu darba atskaitēs darba rezultāti tika vērtēti par

iecirkņiem kopumā, bet atsevišķi kadri detalizēti netika vērtēti. Darba kontrole iecirkņos ir to priekšnieku uzdevums.

[10.10] Lieciniece /A.K./ tiesas sēdē liecināja, ka ir bijusī policijas darbiniece, tagad pensijā. Pieteicēju pazīst sen. 2011.gada jūlijā

uzzināja, ka Pieteicējs atjaunojas dienestā. Kad bija darba darīšanās Centra iecirknī redzēja, ka ienāk Pieteicējs dienesta formā ar

sporta somu un hokeja nūjām rokās. Tad arī uzzināja, ka Pieteicējs atjaunojies dienestā un nodarbojas ar sporta jautājumiem. Bija arī

Pieteicēja kabinetā un redzēja, ka uz galda ir sievas un meitas fotogrāfija. Tam pievērsa uzmanību, jo ar sievu bija izšķīries, bet kā

paskaidroja Pieteicējs, tad viņi atkal sagājās.

Lieciniece satika Pieteicēju arī policijas dienas svinībās 2011.gadā. Lieciniece katru gadu apsveica brāli policijas dienā. No ģimenes

tēvs, dēls, brālis un pati lieciniece bija policijas virsnieki, tāpēc parasti apsveica visus ģimenes locekļus svētkos. Šoreiz neizdevās

aizbraukt uz oficiālo daļu, tāpēc ap plkst.19.00 iebrauca restorānā „Latgola”, kur notika svinību neoficiālā daļa. Restorānā redzēja, ka

stāv /G.G./, /G.Z./, Pieteicējs un 3 vai 4 policisti no Lietuvas. Visi taisījās braukt svinēt uz Sēlijas iecirkni. /J.P./, /A.T./ un /I.P./ teica, ka

Pieteicējs „nokrita kā sniegs uz galvas”. Lieciniece/A.K./ nav saprotams, kā tas varēja būt, ka policijā nestrādāja, bet nāca svinēt

policijas dienu policijas formā. Šajā dienā Pieteicēju noteikti redzēja vismaz 5 priekšnieki.

2012.gada februārī Pieteicējs bija ieradies darba jautājumos Daugavpils pilsētas domē sakarā ar dzīvokļa jautājumu /J.P./ un /J.V./.

Lieciniece/A.K./ iepriekš zvanīja brālis /G.Z./ un teica, ka /J.P./ un /J.V./ vēlas saņemt dienesta dzīvokļus. Par cik lieciniece bija

pilsētas mēra padomniece juridiskos jautājumos, brālis lūdza noorganizēt audienci. Tas bija vienīgais lūgums, ar kuru brālis pie viņas

bija vērsies sakarā ar darbu domē. Mēra kundze pieņēma /G.Z./ un /J.P./ jautājumā par dienesta dzīvokļa iedalīšanu. Taču izrādījās,

ka viņi vēlas dzīvokli ar privatizācijas iespējām. Lieciniece izskaidroja, ka tas nav iespējams. Vēlāk bija atbraucis arī Pieteicējs viens

pats par to pašu jautājumu. Lieciniece aizveda viņu pie /M.L./, kura domē nodarbojas ar dzīvokļu jautājumiem. /M.L./ izskaidroja

Pieteicējam tiesību normu prasības un Pieteicējs aizbrauca projām. Pieteicējs bija atbraucis Personāla vadības nodaļas uzdevumā.

Turklāt, lieciniece arī bieži redzēja Pieteicēja automašīnu, melnu Audi, policijas ēkas pagalmā, jo garām policijas ēkai staigāja bieži

un neviļus vienmēr atskatījās uz bijušo darba vietu.

Lieciniece norādīja, ka vadība nevarēja nezināt, kādi ir Pieteicēja darba rezultāti iecirknī. Par to sapulcēs mutiski teica arī /M.N./, bet

vadība izlikās to nedzirdam. Par statistiku un Pieteicēja darba rezultātiem lieciniecei teica gan brālis /G.Z./, gan dēls /M.N./.

[10.11] Lieciniece /A.K./ tiesas sēdē liecināja, ka Daugavpils ledus hallē strādāja kopš 2007.gada un sastādīja ledus noslogotības

grafikus. Pārsvarā hallē notika hokejs vai masu slidošana.

Hokeja komandu pārstāvji pie viņas rezervēja ledus laukumu. Policijas hokeja komandai laukumu parasti rezervēja /G.Z./, bet

2010.gada beigās /G.Z./ atnāca ar vēl vienu policistu un teica, ka tas ir viņa palīgs /D.B./ (Pieteicējs) un ka tagad viņš nodarbosies ar

sporta pasākumu organizēšanu. Pēc tam laukumu rezervēja tikai Pieteicējs. Pieteicēju labi atceras, jo viņš bieži nāca izlūgties

laukumu, par cik policijai pastāvīgi bija parādi. Pieteicējs vienmēr bija laipns un taktisks, vienmēr nāca ar puķēm un šokolādi.

Pieteicējs parasti veda uz halli minerālūdeni reizi nedēļā un to novietoja halles telpās. Atceras, ka Pieteicējs vienreiz bija iegādājies

ledus halles veikalā hokejistu krāgas un hokeja nūjas. Arī šo inventāru novietoja hallē, jo nevarēja nogādāt citur.

Lielākie parādnieki bija tieši policija. Par halli dažreiz policisti norēķinājās paši, sametot naudu vai arī to „izspieda” no policijas

priekšnieka. Dažreiz gadījās, ka ledus ir brīvs, tāpēc, lai nebūtu dīkstāves, lieciniece pati zvanīja policistiem un piedāvāja treniņus. Ar

policijas komandu vienmēr kontaktējās caur Pieteicēju.

[10.12] Liecinieks /A.K./ tiesas sēdē liecināja, ka ar Pieteicēju iepazinās pirms kādiem 20 gadiem, kad strādāja pie akumulatoriem.

Zina, ka Pieteicējs strādāja policijā un pēdējā laikā nodarbojās ar sporta jautājumiem. Bija gadījumi, kad Pieteicējs palienēja pie

liecinieka teltis. Lieciniekam bija divas lielās militārās teltis, viena mazā telts un lielais pārgājienu ugunskura katls. No liecinieka

Pieteicējs ņēma minerālūdeni un desu, kuru liecinieks piegādāja no Baltkrievijas, jo tur produkti ir kvalitatīvāki un lētāki. Bieži vien

nekādu samaksu no Pieteicēja neņēma, jo Pieteicējs savulaik lieciniekam bija palīdzējis risināt konfliktus ar neapmierinātajiem

klientiem, kuri draudēja ar izrēķināšanos vai romu tautības huligāniem. Teltis Pieteicējs bija aizņēmies kāds divas vai trīs reizes.

Lieliem pasākumiem Pieteicējs pasūtīja 10 luņķus desas un ūdeni. Kad Pieteicējs brauca pie viņa pēc palīdzības, bija dienesta

formā.

[10.13] Liecinieks /A.K./, tiesas sēdē liecināja, ka 2010.gadā viņš strādāja Sēlijas iecirknī, Laucesas pagastā. Zina, ka ar sporta

pasākumiem nodarbojās /M.K./ ar sporta jautājumiem nodarbojās. Viņš taisījās iet pensijā. Vēlāk uzzināja, ka šos pienākumu

pārņēma Pieteicējs. /I.P./ un /M.N./ iecirkņa priekšnieku sapulcē pacēla jautājumu, kādēļ iecirknī joprojām skaitās cilvēks, kurš nepilda

savus tiešos pienākumus. /M.N./ bija vajadzīgs reāli strādājošs darbinieks.

Pieteicēju pats personīgi bija saticis policijā. Vienreiz pie viņa uz iecirkni bija atbraukusī /G.Z./ un Pieteicējs, lūdza, lai atbrīvo uz

sacensībām vienu inspektoru – tenisistu. Šis darbinieks laikam tikai tenisu spēlēt prata, bet strādāt ne, tādēļ viesiem atteica, ja būs

viņa tiešā priekšnieka pavēle tikai tad palaidīs uz sacensībām, citādi, lai dara, kas darāms.

Pieteicēju formā pirmo reizi redzēja Policijas dienas svinībās. Pieteicējs it kā organizēja autobusus braucienam uz sacensībām.

Saistībā ar fizisko normatīvu kārtošanu vienreiz meklēja Pieteicēju, bet tas bija apgrūtinoši. Agrāk ar /M.K./ varēja vieglāk sarunāt par

grafiku pārbīdēm atsevišķiem darbiniekiem, bet pie Pieteicēja lieciniekam nebija tika labas pieejas. Normatīvu kārtošanā Pieteicējs

reizēm bija klāt, bet oficiāli ieskaites nepieņēma un vērtējumus ne lika, ne parakstīja kādus dokumentus. /M.K./ vēl strādāja arī pēc

aiziešanas pensijā un kādu laiku joprojām aktīvi piedalījās pie ieskaišu kārtošanas.

Kad Pieteicēju redzēja policijas dienā, sarunāties ar viņu nebija par ko, jo Pieteicējs vairāk kontaktējās ar vadību. Pieteicēju redzēja

viesnīcā. Tur bija arī viesi – lietuvieši. Bija arī /Dz.N./ atnākusi apsveikt brāli /G.Z./. /G.Z./ visu laiku centās „vilkt” hokeja komandu. Ir

dzirdējis, ka Pieteicējs mēģināja atrast priekšniekiem dzīvokļus un it kā ir atradis dzīvokli /J.P./. Par to, ka Pieteicējs nodarbojās ar

sportu, dzirdēja no kolēģiem.

Sanāksmē, kad /M.N./ izteicās par dzīva cilvēka nepieciešamību iecirknī, nevis mirušu dvēseli, piedalījās visi priekšnieki, tāpēc

visiem bija jābūt zināmam par reālo situāciju.

Pārsvarā visi atrunājās un /M.N./ teica, lai iet pie /G.Z./ onkuļa un visu sarunā. Viss parasti tika pārvērsts jokā. Teica, ja Pieteicējs

nodarbojas ar sportu, tad lai arī nodarbojas.

Liecinieks norādīja, ka kriminālprocesa ietvaros ir sniedzis liecības. Atbildēja to, ko prasīja. Šīm liecībām ir jābūt patiesām.

Uz tiesas jautājumiem, norādot uz pretrunām liecinieka liecībās, liecinieks paskaidroja, ka iespējams, ne visu saprata, ko viņam

jautāja izmeklētāji, tādēļ atbildēja kā saprata. 28 gadu laikā bija pirmo reizi pašam bija jāsniedz paskaidrojums. Par autobusiem un

sporta organizēšanu jautājumus nopratināšanā neviens neuzdeva.

[10.14] Lieciniece /A.K./ tiesas sēdē liecināja, ka viņa strādāja domē un vadīja departamentu, kas atbilst par sociālo palīdzību un

dzīvokļiem. 2012.gada februāra beigās vai marta sākumā kabinetā pie viņas ienāca /Dz.N./ kopā ar Pieteicēju. Pieteicēju lieciniece

pazina vairāk nekā 10 gadus. Pieteicējs bija formā un ar kaut kādu mapīti. Jautājums bija par dienesta dzīvokļa piešķiršanu diviem

policijas darbiniekiem ar privatizācijas tiesībām. Lieciniece Pieteicējam izskaidroja, ka dienesta dzīvokli nevar privatizēt, tas ir tikai

dienesta vajadzībām. Dienesta dzīvokļi bija vajadzīgi /J.P./ un /J.V./. Šāds lūgums jau bija iesniegts rakstiski 2012.gada janvārī un uz

to tika snigta atbilde par dzīvokļu piešķiršanas kārtību. Bet Pieteicējs vēl bija atsūtīts klātienē, lai vēlreiz noskaidrotu šo jautājumu.

Pieteicēju pazina kopš tiem laikiem, kad viņš iepriekš gāja par dzīvokļu jautājumiem.

Toreiz policijas darbiniekiem bieži piešķīra dzīvokļus. Dzīvokļus piešķīra arī robežsargiem. Pēdējā laikā tādu jautājumu bija mazāk.

Lieciniece sniedza konsultāciju Pieteicējam par dzīvokļiem un tad Pieteicējs kopā ar /Dz.N./ aizgāja projām. Lieciniece nevarēja

izskaidrot, kādēļ Pieteicējs atkal gāja uz konsultāciju, ja atbilde ar atteikumu jau bija sniegta rakstiski.

[10.15] Liecinieks /I.J.B./ tiesas sēdē liecināja, ka līdz 2010.gada augustam strādāja par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

priekšnieku. Pieteicējs ir pazīstams, jo ir strādājuši kopā vienā pārvaldē. Lieciniekam bija zināms, ka 2010.gada augustā Pieteicējs

atjaunojās dienestā. Tas bija ierasti, ka bijušie darbinieki atjaunojās. Pieteicēju bija saticis arī 2011.gada Policijas dienas svinībās,

mazliet aprunājās un Pieteicējs teica, ka ir atjaunojies dienestā, bet kādā amatā nerunāja. Vēlāk arī bija saticis pilsētā, tad Pieteicējs

teica, ka strādā ar sporta jautājumiem pie /G.Z./. Liecinieks norādīja policijā bija tāda prakse, ka skaitījās vienā amatā, bet faktiski

darīja citus pienākumus. Konvojs varēja palīdzēt dežūrdaļā, kārtībniekiem palīgā varēja norīkot, bet šādi gadījumi parasti bija saistīti ar

ārkārtas situāciju risināšanu un nevarēja būt ilgstoši. Šādi risinājumi varēja būt dažas nedēļas vai mēnesis, bet pusotru gadu, noteikti

ne. Norīkošana citā darbā vienmēr notika ar piekomandēšanu uz pavēles pamata. Iespējams, ka personālsastāva daļa kaut ko

nenoformēja, tad tai ir jāatbild par to. Mutisks norīkojums varētu būt tikai uz laiku līdz nedēļai, bet ar visiem saskaņojumiem un tiešā

priekšnieka akceptu vai pavēli, savādāk nevarētu būt. Pieteicēja gadījumā, par cik /G.Z./ nebija tiešais priekšnieks Pieteicējam, tad

piekomandēšanai būtu jānotiek ar /A.T./ saskaņojumu un viņa rīkojumu, attiecīgi mainot amata aprakstu Pieteicējam. Protamas, ka

personāla daļai ir jābūt lietas kursā un jānoformē visi dokumenti.

Liecinieks atzina, ka štatu samazināšana Personāla vadības nodaļā varēja radīt lielu papildus slodzi, tajā skaitā arī saistībā ar sporta

jautājumiem un pasākumiem, kuru bija diezgan daudz. Iepriekš ar šiem jautājumiem faktiski nodarbojās tikai /M.K./, kas bija

profesionāls sportists un sporta fanātiķis. Viņš gādāja par treniņiem, sacensībām un visiem citiem ar sportu saistītiem jautājumiem.

Ja priekšnieks Pieteicējam teica, ka sakārtos dokumentus, tad cilvēks varēja ticēt. Uzskata, ak pie akūtas nepieciešamības /G.Z./

varēja panākt štatu pārdali par labu Personāla vadības nodaļai. Vai īstermiņa risinājumam sakārtot Pieteicēja dokumentus, lai viss

būtu juridiski korekti.

Lieciniekam šķiet dīvaini, ka priekšniecība nebija konstatējusi, ka Pieteicēja darba rezultāti ir nulle un viņš nepilda savus tiešos

pienākumus, tajā pašā laikā nebija nekādu dokumentu par viņa piekomandēšanu vai pārcelšanu citā amatā. Primāri par to jāatbilst

tiešajam priekšniekam, bet augstākstāvošiem tas arī bija jākontrolē.

[11] Tiesvedības gaitā Pieteicēja pārstāve 2013.gada 8.aprīļa tiesas sēdē pieteica lūgumu par papildus pierādījumu izprasīšanu no

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes par sporta pasākumu organizēšanu laika periodā no 2010.gada oktobra līdz 2012.gada

aprīlim, jo policijā ir jābūt dokumentiem, no kuriem ir jābūt redzamam, kādi darba uzdevumi ir tikuši doti Pieteicējam. Pats Pieteicējs

savos paskaidrojumos un pieteikumā ir norādījis tikai to, ko atcerējies. Kopš 2010.gada ir pagājis diezgan ievērojams laiks, tāpēc

dabiski, ka Pieteicējs ir aizmirsis, ko ir darījis (2.sējums, lietas 158.lapa).

Iestāžu pārstāvji tiesas sēdē šādu lūgumu atzina par nepamatotu, norādot, ka disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā ir pilnīgi, vispusīgi

un objektīvi pārbaudīti visi lietas apstākļi, tostarp ir pārbaudīts, vai Pieteicējam ir tikuši doti jebkādi rīkojumi un darba uzdevumi

Personālvadības nodaļā. Lietā šādi materiāli neatrodas tāpēc, ka nav nekādu dokumentālu pierādījumu par Pieteicējam dotajiem

darba uzdevumiem, savukārt visi dokumenti, kas attiecas uz sporta aktivitāšu nodrošināšanu ir pievienoti lietas materiāliem

(2.sējums, lietas 159.lapa).

2013.gada 15.maija lūgumā tiesai Valsts policija tomēr izteica lūgumu par visu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes rīcībā

esošu pavēļu un rīkojumu izprasīšanu, kas izdotas laika periodā no 2010.gada oktobra līdz 2012.gada aprīlim saistībā ar reģionāla,

nacionāla vai starptautiska mēroga sporta pasākumu norisi, kuros aktīvu dalību ņēma Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde un

kuru organizēšana tika uzticēta Personāla vadības nodaļai (2.sējums, lietas164. lapa).

Pamatojoties uz tiesas pieprasījumu (2.sējums, lietas 160.lapa) Valsts policija iesniedza tiesai papildus dokumentus, no kuriem

konstatējams sekojošais:

[11.1] 2010.gada 30.septembrī izdota Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka pavēle par pārvaldes sacensībām

šaušanā un treniņu organizēšanu dalībai Valsts policijas spartakiādē. Par nodarbību vadītāju norīkots Valsts policijas Latgales

reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas inspektors. Pārvaldes 1. un 2.kategorijas iecirkņu priekšniekiem

uzdots nodrošināt komandu izveidi un dalību treniņos (2.sējums, lietas 168.lapa).

[11.2] Ar Valsts policijas priekšnieka 2011.gada 3.februāra un 2012.gada 8.februāra pavēlēm (2.sējums, lietas 176. un 181.lapa)

apstiprināti Valsts policijas 2011.gada un 2012.gada spartakiādu kalendārie plāni un nolikumi ( 2.sējums, lietas 177.-180.; 182.-

185.lapa).

2011.gada 28.janvārī un 2012.gada 23.februārī ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka pavēlēm uzdots noskaidrot

un atlasīt labākos policijas darbiniekus dalībai spartakiādēs (2.sējums, lietas 186. un 191.lapa), kā arī apstiprināti Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes 2011.gada un 2012.gada spartakiādu plāni (2.sējums, lietas 187.-190.; 192.-195.lapa).

2011.gada 22.martā, 2011.gada 19.aprīlī, 2011.gada 18.maijā, 2011.gada 20.septembrī, 2011.gada 28.oktobrī, 2011.gada

17.novembrī, 2012.gada 20.aprīlī, 2012.gada 21.martā izdotas Valsts policijas priekšnieka pavēles par volejbola, basketbola,

peldēšanas, policijas trīscīņas izlases, vieglatlētikas krosa, šaušanas, futbola komandu izveidi, kurās ir tikuši iekļauti Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes darbinieki (2.sējums, lietas 167; 169-175.lapa).

[11.3] No Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka 2010.gada 28.septembra, 2010.gada 19.oktobra pavēles par

šaušanas nodarbību organizēšanu (2.sējums, lietas 198.-200.lapa) redzams, ka Personāldaļas vadības nodaļas darbinieki nav

iekļauti atbildīgo amatpersonu sastāvā. Ar 2011.gada 4.aprīļa pavēli Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ norīkots par

šaušanas nodarbību vadītāju (2.sējums, lietas 245.lapa).

[11.4] No 2010.gada 19.oktobra pavēles par profesionālās pamācības un vispārējās fiziskās sagatavošanas organizēšanu

2011./2012.gadam redzams, ka Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ ir norīkots par atbildīgo fiziskās sagatavošanās

iknedēļas nodarbību aizvadīšanā Latgales reģiona pārvaldē; par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes mācību plāna

koordinatoriem nozīmēts Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ un Personāla vadības nodaļas inspektore /S.Z./; Personāla

vadības nodaļas priekšnieks ir nozīmēts par praktisko un teorētisko nodarbību vadītāju (2.sējums, lietas 201.-203.lapa).

[11.5] Saskaņā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2011.gada darba plānu Personāla vadības

nodaļas priekšnieka /G.Z./ darba pienākumos iekļauti sekojoši uzdevumi (2.sējums, lietas 225.-244.lapa):

1) organizēt personālsastāva ikmēneša sanāksmes;

2) pastāvīgi analizēt personālsastāva komplektēšanas procesu pārvaldē, analizēt personāla mainības cēloņus, sekot līdzi

personālsastāva izglītības līmeņa celšanai, nodrošināt policijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) veikt kadru atlasi dienestam, nokomplektējot vakantos amatus;

4) izstrādāt un apstiprināt amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanas, profesionālās apmācības un vispārējās fiziskās

sagatavošanas mācību plānu, koordinēt mācību procesu un ieskaišu kārtošanu;

5) saskaņā ar apmācību plānu organizēt profesionālās apmācības nodarbības, kontrolēt apmeklējumu un to uzskaitīt apmeklējumu

lapā, nodrošināt pārvaldes komandas piedalīšanos Valsts policijas spartakiādē, kas nodrošinātu sportistu iekļūšanu Valsts policijas

izlasē.

6) kontrolēt policijas darbinieku veselības pārbaužu veikšanu, norīkot uz pārbaudēm un kontrolēt to rezultātus;

7) veikt disciplinārpārkāpumu izdarīšanas analīzi u vispusīgi izmeklēt visus disciplinārpārkāpumu gadījumus, meklēt pārkāpumu

cēloņus un rūpēties par to novēršanu.

8) nodrošināt svešvalodu apguves iespējas;

9) nodrošināt mācību prakses vietas pārvaldē;

10) pilnveidot personālsastāva likumdošanas zināšanas.

[11.6] Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka 2011.gada 4.aprīļa pavēlē noteikts, ka 2010./2011.gada pārvaldes

mācību plāna ietvaros atbildīgais par šautuves sagatavošanu šaušanas mācībām ir Latgales reģiona pārvaldes Administratīvā biroja

priekšnieka p.i. /E.V./. Šaušanas nodarbības ir tikušas organizētas Zemessardzes poligonā. (2.sējums, lietas 245.lapa).

[12] Disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā konstatēti sekojoši faktiskie apstākļi, ko apliecina lietā esošie rakstveida pierādījumi :

[12.1] 2012.gada 22.jūnija dienesta pārbaudes atzinumā (1.sējums, lietas 187.-201lapa) konstatēts, ka ar Valsts policijas

priekšnieka 2012.gada 21.jūnija lēmumu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

priekšniekam majoram /I.P./ piemērots disciplinārsods – rājiens par dienesta gaitas likuma 6.panta 1. un 3.punkta prasību

neievērošanu (par nepienācīgu Jaunbūves iecirkņa darba kontroli) (1.sējums, lietas 206.-212.lapa).

[12.2] 2012.gada 7.septembrī /G.Z./, pratināts kā aizdomās turētais liecinājis, ka Personāla vadības nodaļā strādā kopā Valsts

policijas Latgales reģiona pārvaldes izveidošanas. Viņa amata pienākumos ietilpa amatpersonu pieņemšanas darbā, pabalstu

noformēšanas, atbrīvošana no amata u.c. jautājumi, lēmumi par amatu savienošanu, dienesta pārbaudes. Sporta pasākumu

organizēšanas jautājumi viņa kompetencē neietilpa (tas nebija noteikts amata aprakstā), jo nodaļā bija atsevišķs cilvēks, kas

nodarbojās ar šiem jautājumiem.

Aptuveni 2010.gada augustā pie viņa ieradās Pieteicējs un izteica vēlmi atjaunoties dienestā. Par to, ka Pieteicējs atjaunošanos bija

saskaņojis ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vadību, /G.Z./ nebija zināms. Visus dokumentus (norīkojums uz veselības

pārbaudēm, fiziskās sagatavotības pārbaudes, valsts valodas prasmes apliecinājumi u.c.) sakarā ar atjaunošanos dienestā kārtoja

inspektore /I.J./.

Sākotnēji Pieteicējs bija pieņemts darbā Centra iecirkņa inspektora amatā, taču sakarā ar to, ka pēc štatu samazināšanas sporta

līmenis pārvaldē sāka strauji samazināties, tad /G.Z./ izteica /A.T./ un /I.P./ priekšlikumu, ka Pieteicējs varētu pildīt pienākumus sakarā

ar sporta jautājumu kārtošanu. Šim Priekšlikumam /A.T./ un /I.P./ piekrita, ko apliecina šo amatpersonu saskaņojuma paraksti uz

dienesta ziņojumiem. Par cik Jaunbūves iecirknī kriminogēnā situācija bija labāka, tad tika pieņemts lēmums par Pieteicēja

pārvešanu no Centra iecirkņa uz Jaunbūves iecirkni un Pieteicējs varētu pildīt pienākumus saistībā ar sporta organizēšanu.

Pieteicējam Jaunbūves iecirknī darba rezultāti bija „nulle”. /A.T./ un /I.P./ katru mēnesi tiek iesniegtas darba rezultātu atskaites.

(2.sējums, lietas 2.-3.lapa)

[12.3] Dienesta pārbaudes ietvaros savā 2012.gada 2.maija paskaidrojumā Valsts policijas iekšējās drošības biroja inspektoram

Jaunbūves iecirkņa priekšnieks /M.N./ norādīja, ka ar KNAB sniegto informāciju viņš ir iepazinies un paskaidroja, ka 2010.gada

beigās viņu pie sevis izsauca Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ un pateicis, ka dienestā Valsts policijā ir atjaunots

bijušais darbinieks – Pieteicējs. Sakarā ar to, ka Jaunbūves iecirknī ir brīva štata vieta, Pieteicējs ir jāpieņem darbā tieši Jaunbūves

iecirknī. Tāpat /G.Z./ paziņojis, ka Pieteicējs Jaunbūves iecirknī skaitīsies „formāli, pēc dokumentiem”, bet patiesībā strādās citā vietā,

bet kur tieši, /M.N./ neprecizēja. Līdz brīdim, kamēr to neuzzināja no KNAB darbiniekiem 2012.gada aprīlī. /M.N./ uzskatīja, ka

Pieteicējs reāli strādā citā vietā, bet tikai „skaitās štatos” Jaunbūves iecirknī. Neatceras vai viņš bija redzējis Pieteicēja ziņojumu ar

lūgumu pieņemt darbā Jaunbūves iecirknī, bet ir parakstījis Pieteicēja ziņojumus par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, kurus viņam

deva /G.Z./, tāpat viņš kā priekšnieks bija parakstījis Pieteicēja amata aprakstu.

/G.Z./ ir /M.N./ mātes brālis. Ar šādu lūgumu par formālu darbinieka pieņemšanu amatā /G.Z./ bija vērsies tikai vienu reizi. /M.N./

norādīja, ka viņa tiešais priekšnieks ir Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas priekšnieks /I.P./, kuram

bija zināms, ka Pieteicējs skaitās Jaunbūves iecirknī, bet reāli tur nestrādā. Darba laika uzskaites tabeles sastādīja iecirknī un nodeva

apstiprināšanai /I.P./. Rīkojumu par Pieteicēja darba uzskaiti jaunbūves iecirknī /M.N./ saņēma no /G.Z./. Ar /I.P./ un /G.Z./ bija saruna,

ka jautājums par Pieteicēju ir jārisina. Pieteicēju personīgi nepazīst. Tāpat /M.N./ apliecināja, ka Pieteicējam jaunbūves iecirknī nebija

ierādīts darba kabinets vai darba vieta (1.sējums, lietas 56.lapa).

[12.4] No jaunbūves iecirkņa darba uzskaites tabelēm redzams, ka Pieteicējam ir uzskaitīts normālais darba liks – 8 stundas

darba dienās, dežūras nav bijušas (1.sējums, lietas 53.-54., 155.-174. lapa).

Pieteicējam kā Jaunbūves iecirkņa inspektoram 2011.gadā un 2012.gadā piešķirti ikgadējie atvaļinājumi (1.sējums, lietas 114.lapa),

pamatojoties uz Pieteicēja iesniegumiem un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pavēlēm (1.sējums, lietas 123.-139.lapa).

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka Pieteicējs pieteikumā tiesai ir norādījis, ka ir ārstējies Latvijas medicīnas jūras centrā, vairākkārt vērsies

pie ģimenes ārstes un cietiem speciālistiem, bet par cik ar dienesta uzdevumiem ir ticis galā, tad neuzskatīja par obligātu iesniegt

darba devējam darbnespējas lapu (1.sējums, lietas74.-75. lapa).

[12.5] Būdams nopratināts kā liecinieks 2012.gada 25.aprīlī (1.sējums, lietas 51.-52.lapa), kā arī 2012.gada 2.maija paskaidrojumos

Valsts policijas iekšējās drošības biroja inspektoram (1.sējums, lietas 56.-58.lapa) Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks /I.P./norādījis, ka šajā amatā viņš strādā no 2010.gada marta. Viņa

pakļautībā atrodas visi Daugavpils iecirkņa 3.kategorijas iecirkņi, t.sk. arī Centra un jaunbūves iecirknis. Par Pieteicēja pieņemšanu

darbā Centra iecirkņa inspektora amatā, /I.P./ neko paskaidrot nevar. 2010.gada oktobrī pie viņa vērsās /G.Z./ un lūdza apstiprināt

Pieteicēju inspektora amatā Jaunbūves iecirknī, jo uz to brīdi bijusi brīva štata vieta. /G.Z./ paskaidroja, ka Pieteicējs iepriekš ir

strādājis policijā un viņam nedaudz pietrūkst līdz pensijai, tāpēc viņš neilgu laiku pastrādās Jaunbūves iecirknī un pēc tam dosies

pensijā. Uz Pieteicēja ziņojuma par atjaunošanu amatā bija jau saskaņojumi un /I.P./ saskaņojums bija viens no pēdējiem. Pieteicēju

/I.P./ personīgi nepazīst. Darbu 3.kategorijas iecirkņos organizē un vada iecirkņu priekšnieki. 3.kategorijas iecirkņu darba rezultātus

apkopo un analizē Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas rezultātu apkopošanas sanāksmēs, kurās piedalās visu

3.kategorijas iecirkņu priekšnieki, Daugavpils iecirkņa priekšnieks, Daugavpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas un Kārtības

policijas nodaļas priekšnieki. 2011.gada darba rādītāju atskaitē /I.P./ pievērsis uzmanību tam, ka Pieteicēja darba rādītāji ir tuvi nullei,

par ko jautājis Jaunbūves iecirkņa priekšniekam /M.N./. /M.N./ atteicis, ka Pieteicējs tuvākajā laikā aizies pensijā, to pašu viņam

atbildēja arī /G.Z./. Par to, ka Pieteicējs vispār neierodas darbā Jaunbūves iecirknī, /I.P./ nekas nebija zināms, jo Jaunbūves iecirkņa

priekšnieks par to nebija informējis ne /I.P./, ne Daugavpils iecirkņa vadību.

Darba laika uzskaites tabulas sagatavo 3.kategorijas iecirkņu priekšnieki, kuri seko līdzi darbinieku nostrādātajām darba stundām uz

vietas iecirkņos. Pēc tam šīs tabulas tiek ieliktas /I.P./ pasta mapē un viņš tās apstiprina. Ņemot vērā lielo darba apjomu, /I.P./ nav

fiziski iespējams pārliecināties vai tabulās norādītās darba stundas atbilst faktiski nostrādātajām darba stundām. Darbinieku slimības

lapas tiek nodotas Latgales reģiona pārvaldē. Iesniegumus par atvaļinājumiem, kā arī darbinieku amata aprakstus /I.P./ apstiprina, ja

to ir akceptējis iecirkņa priekšnieks. /I.P./ līdz šim bija paļāvies uz 3.kategorijas iecirkņu priekšnieku godprātību.

2012.gada 11.jūnija paskaidrojumā (1.sējums, lietas 101.-103.lapa) /I.P./norādīja, ka Sanāksmju laikā tika izanalizēti galvenie darba

problēmjautājumi un katrs 3.kategorijas iecirkņa priekšnieks ziņoja par situāciju sava apkalpojamajā teritorijā, kā arī katru sanāksmi

tika jautāts par personālsastāva problēmām. Bieži no 3.kategoriju iecirkņu priekšniekiem tika saņemta informācija par to, ka daži

darbinieki nepienācīgi pilda savus dienesta pienākumus. Bija gadījumi, kad pēc /I.P./ un Daugavpils iecirkņa priekšnieka iniciatīvas

darbinieks tika pārcelts dienesta interesēs uz kādu laiku citā iecirknī, kur lielāka slodze. Sanāksmju laikā no Jaunbūves iecirkņa

priekšnieka /M.N./ nekad nebija saņemta informācija par problēmām saistībā ar viņa tiešā pakļautībā esošā Pieteicēja darbu. Tāpat

/M.N./ nebija /I.P./ iesniedzis nevienu dienesta ziņojumu par problēmām ar /D.B./ dienestu Jaunbūves iecirknī.

/I.P./ norāda, ka 2011.gadā vienā no darbinieku sanāksmēm, analizējot inspektoru darba rādītājus, starp darbiniekiem, kuriem zemi

darba rādītāji figurēja arī Pieteicēja vārds.

Novērtējumā, ja amatpersonas novērtējums sakrita ar tiešā vadītāja novērtējumu, novērtēšanas komisijai papildus jautājumi nerādās

un tā akceptēja novērtējumu.

[12.6] Pieteicējs 2012.gada 25.maija paskaidrojumos Valsts policijas iekšējās drošības birojam (1.sējums, lietas 73.-74lapa)

norādījis, ka ir aktīvi un apzinīgi pildījis savus dienesta pienākumus Valsts policijā, ko var apliecināt viņa kolēģi – /M.K./, /V.P./, /S.G./,

/A.D./, /S.K./, /A.S./ un citi policijas darbinieki.

N o /A.D./, Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora dienesta ziņojuma (1.sējums, lietas 76.lapa) un

2012.gada 29.jūnija nopratināšanas protokola (1.sējums, lietas 235.-236.lapa) redzams, ka viņš pazīst Pieteicēju kā bijušo policijas

darbinieku, bet kur un par ko Pieteicējs pēdējā laikā strādā, nezina. Pēdējo 2-3 gadu laikā ir redzējis Pieteicēju pilsētā un Daugavpils

iecirknī.

No /S.K./, Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Stropu iecirkņa vecākā inspektora dienesta ziņojuma (1.sējums, lietas

82.lapa) un 2012.gada 29.maija nopratināšanas protokola (21.sējums, lietas 237.-238.lapa) redzams, ka viņš pazīst Pieteicēju kā

bijušo policijas darbinieku, bet kur Pieteicējs strādā kopš 2010.gada, nezina. Iespējams ir nejauši viņu saticis, bet kur un kad, nevar

pateikt. /S.K./ nav ziņu, ka Pieteicējs strādā Latgales reģiona pārvaldē. Nevar apgalvot, ka ir redzējis Pieteicēju Daugavpils iecirknī.

/S.G./, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Reģionālās konvoja rotas vecākā

inspektora dienesta ziņojumā (1.sējums, lietas 83.lapa) un 2012.gada 12.jūnija nopratināšanas protokolā (1.sējums, lietas 233.-

234.lapa) norādīts, ka viņš pazīst Pieteicēju kā bijušo policijas darbinieku, kurš strādāja atskurbtuvē. 2010.gadā bija saticis

Pieteicēju, kurš teica, ka vēlas atjaunoties dienestā. Vienu reizi nejauši bija saticies ar Pieteicēju, apjautājās, kā iet un Pieteicējs

atbildēja, ka labi. Bija saticis Pieteicēju arī policijas dienā 2011.gadā, kad viens otru apsveica ar svētkiem. Kur konkrēti strādā

Pieteicējs un kādi viņa pienākumi, nezina. Nevar paskaidrot, vai Pieteicēj ir organizējis Kandavas sporta svētkus.

/A.S./ 2012.gada 29.maija nopratināšanas protokolā (1.sējums, lietas 239.-240.lapa) norādījis, ka pazīst Pieteicēju kā bijušo

policijas darbinieku, pēdējo reizi redzēja pirms pāris gadiem. Ar ko pašlaik nodarbojas Pieteicējs, nezina, nav dzirdējis, ka viņš

strādātu reģiona pārvaldes iestādēs.

/G.G./ 2012.gada 31.augusta nopratināšanas protokolā (1.sējums, lietas 248.lapa) norādījis, ka pazīst Pieteicēju kā bijušo policijas

darbinieku, ar ko Pieteicējs nodarbojas un vai nodarbojas ar sporta jautājumiem, nezina, nevar paskaidrots, kāpēc Pieteicējs norāda,

ka viņš var apliecināt Pieteicēja atrašanos policijā un viņa darbu. Dažas reizes ir redzējis viņu reģiona pārvaldes telpās, bet pie viņa

iecirknī Pieteicējs nekad nav ieradies.

[12.7] Centra iecirkņa priekšnieks /A.K./ savos paskaidrojumos norādījis, ka 2010.gada septembrī viņa dienesta kabinetā ienāca

Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ un paziņoja, ka sakarā ar to, ka Centra iecirknī ir viena vakanta inspektora amata vieta

iecirknī strādās jauns darbinieks – Pieteicējs. /G.Z./ līdzi bija Pieteicēja ziņojums, kurā jau bija saskaņojuma paraksti un zīmogi. /G.Z./

atnesa arī Pieteicēja amata, kurš jau bija apstiprināts ar augstākstāvošā priekšnieka parakstu. Arī /A.K./ parakstījis šo dokumentu.

/G.Z./ iedeva /A.K./ Pieteicēja teflona numuru, uz kuru /A.K./ zvanīja un paziņoja Pieteicējam, ka ir parakstījis ziņojumu un amata

aprakstu, pēc pavēles izdošanas gaida Pieteicēju darbā un norādīja, ka Pieteicēja apkalpojamā teritorija būs „Autoosta”. 2010.gada

oktobrī /A.K./ izsaucis /G.Z./ un pieprasīja atnest līdzi zīmogu. Ierodoties /G.Z./ dienesta kabinetā, /A.K./ uzzinājis, ka Pieteicējs

uzrakstījis jaunu ziņojumu par viņa pārcelšanu uz Jaunbūves iecirkni. Arī šo ziņojumu /A.K./ parakstīja. Pieteicēju nav redzējis

Pieteicēju ne pēc pirmā saskaņojuma, ne pēc otrā.

[12.8] /I.L./, Jaunbūves iecirkņa inspektore, 2012.gada 2.maija paskaidrojumos (1.sējums, lietas 63.lapa) un 2012.gada 25.aprīļa

nopratināšanas protokolā (1.sējums, lietas47.-48.lapa) norādījusi, ka, viņas pienākumos ietilpst kriminālprocesu izmeklēšana, kā arī

atsevišķu materiālu izskatīšana. Papildus tiešajiem amata pienākumiem /I.L./ aizpilda personāla darba uzskaites tabulas, kuras

paraksta priekšnieks /M.N./. Tabulas paliek zināšanai Jaunbūves iecirknī un tiek iesniegtas Latgales reģiona pārvaldes

grāmatvedībā. Pieteicējam Jaunbūves iecirknī nav savas darba vietas un viņš tur nav strādājis, personīgi Pieteicēju nepazīst. Tajā pat

laikā, saskaņā ar darba laika uzskaišu tabulu papildinājumiem par nostrādātajām darba stundām /M.N,/ licis lieciniecei iekļaut tabulās

Pieteicēja darba laiku

[12.9] Jaunbūves iecirkņa darbinieki /J.Š./ (1.sējums, lietas 59.lapa) , /Č.P./ (1.sējums, lietas 60.lapa) , /J.V./ (1.sējums, lietas

61.lapa), /A.B./ (1.sējums, lietas 61.lapa) 2012.gada 2.maija paskaidrojumos norā’dijuši, ka Pieteicēju nepazīst un ka viņš jaunbūves

iecirknī nekad nav strādājis.

[12.10] Daugavpils iecirkņa priekšnieks /A.T./2012.gada 4.jūnija ziņojumā norādījis, ka 2010.gada rudenī Personāla vadības nodaļas

priekšnieks /G.Z./ viņam pateica, ka darbā ir atjaunojies Pieteicējs un tā kā Daugavpils iecirknī ir vakances viņš aizņems vienu no šīm

vakancēm.

2010.gada rudenī vakances bija Centra un Jaunbūves iecirkņos. Ņemot vērā to, ka Pieteicējs tika atjaunots dienestā, viņam bija

jāpiedāvā brīvā vieta. Pieteicējs tika norīkots uz jaunbūves iecirkni. /A.T./ saskaņoja ziņojumu par Pieteicēja iecelšanu inspektora

amatā. 2011.gada novembrī Pieteicējam tika veikta novērtēšana, pamatojoties uz amatpersonas un tiešā priekšnieka sastādīto

novērtēšanas protokolu. Novērtēšanas komisija nolēma Pieteicēja veikt atkārtotu novērtēšanu, jo nebija izieta Centrālā medicīniskā

komisija. Par /D.B./ saistību ar sporta pasākumu organizēšanu vai saistību ar policijas sporta klubu /A.T./ nekas nav zināms.

[12.11] Jaunbūves iecirkņa priekšnieks /M.N./ 2012.gada 25.aprīlī sākotnēji atteicies sniegt liecības pret sevi (1.sējums, lietas

49.lapa), bet otrajā 2012.gada 25.aprīļa nopratināšanas protokolā norādīja, ka Pieteicēju pieņēma darbā pēc /G.Z./ norādījuma un

viņam bija izskaidrots, ka Pieteicējs reāli strādās citā vietā Latgales reģiona pārvaldē (1.sējums, lietas 50.lapa).

2012.gada 2.maija paskaidrojumos (1.sējums, lietas 56.lapa) un 2012.gada 23.maija paskaidrojumos (1.sējums, lietas 67.lapa)

/M.N./ norādīja, ka Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ viņam paziņojis, ka Pieteicējs atjaunojas dienestā un pagaidām viņš

skaitīsies Jaunbūves iecirknī, bet strādās Latgales reģiona pārvaldē. /M.N./ sapratis, ka Pieteicējs visu šo laiku strādā reģiona

pārvaldē. No sarunām viņam bija zināms, ka Pieteicējs ir atbildīgs par sporta pasākumu organizēšanu. Pieteicējam nekādi materiāli

netika norakstīti. Gadījumi, kad cilvēks strādā vienā vietā bet skaitās citur nebija nekāds retums. /M.N./ norādīja, ka viņš nevarot

precīzi pateikt, vai /I.P./ bija viņam izteicis kādus aizrādījumus par Pieteicēju. Atskaišu sanāksmēs par darba rezultātiem, kopējos

rezultātus sagatavoja reģions. Apkopojot darba rezultātus, /M.N./ sanāksmē atskaitījies un uzteicis tikai labākos Jaunbūves iecirkņa

darbiniekus. Plānojot iecirkņa darbinieku atvaļinājumu grafikus, par Pieteicēja atvaļinājums laikiem viņam ziņoja /G.Z./

[12.12] Pieteicēja 2012.gada 25.maija rakstveida (atsevišķi paša sagatavoti) paskaidrojumos (2.sējums, lietas 73.-74.lapa)

norādīts, ka ģimenes apstākļu dēļ viņš no dienesta atvaļinājies 2005.gadā, taču arī šajā laikā saistībā ar policijas sporta klubu

piedalījies un palīdzējis dažādu sabiedrisko pasākumu organizēšanā. 2010.gadā kāds no bijušajiem kolēģiem sarunā minēja, ka esot

brīva vakance. Tā kā Pieteicējam vienmēr ir bijis tuvs darbs policijā un viņš ir šīs profesijas īstens patriots, tad izlēmis pieteikties un

sazinājies ar Personāla vadības nodaļas priekšnieku /G.Z./, lai piedāvātu savu kandidatūru vakantajai vietai. /G.Z./ norādījis, ka viņam

trūkst darbinieka, kas pildītu ar sporta organizāciju saistītos pienākumus un teicis, ka ir vakance ir uz inspektora amatu, taču viņš

saskaņos ar priekšniecību, ka Pieteicēju noformēs darbā kā inspektoru, taču viņš pildīs sabiedrisko attiecību darbu saistībā ar sportu,

t.i., policijas darbinieku un to ģimenes locekļu atpūtas organizēšana; atbalsta sniegšana (pasūtīja formas tērpus, atslēgas, sagādāja

citu aprīkojumu, veica saimnieciski organizatoriskos darbus u.t.t), policijas darbinieku individuālās sportiskās sagatavošanas

pasākumu un sporta sacensību organizēšana u.c. pienākumus.

Nākošajā tikšanās reizē /G.Z./ apliecināja, ka viņš ar Daugavpils iecirkņa priekšnieku /A.T./ ir saskaņojis Pieteicēja pieņemšanu

darbā un /A.T./ ir piekritis, ka Pieteicēju noformē kā iecirkņa inspektoru.

Pieteicējs izpildīja sava priekšnieka /G.Z./ norādījumus un uzdevumus. Pieteicēja darba kabinets bija Nr.111, 18.Novembra ielā 39,

Daugavpilī, kur viņš atradies kopā ar /M.K./. Sakarā ar to, ka Pietecēja darba pienākumi bija saistīti ar sporta dzīves organizatorisko

jautājumu risināšanu, kā arī dažādu saimniecisko jautājumu, tad bija noruna, ka darba laikā viņam nav obligāti jāatrodas darba vietā,

bet ir jābūt sazvanāmam. Ar saviem darba pienākumiem Pieteicējs tika galā un no vadības puses nekādi aizrādījumi netika izteikti.

Darba pienākumu pildīšanā Pieteicējam netika segti ne degvielas, ne mobilā telefona izdevumi, tos viņš sedzis no personīgiem

līdzekļiem. Par viņa veicamajiem darba uzdevumiem, nekāda amata apraksta nebija.

[12.13] Personāla vadības nodaļas priekšnieks /G.Z./ savā paskaidrojumā norādījis, ka Pieteicēju pazīst kopš 1990.gada, kad abi

bija iecirkņu inspektori, Apmēram 2006.gadā Pieteicējs atvaļinājās no dienesta, bet 2010.gadā Pieteicējs izteica vēlmi atjaunoties

dienestā, jo viņam ir zināms, ka policijā nav kas nodarbojas ar sporta jautājumiem. Pieteicēja pieņemšana darbā tika apspriesta ar

Daugavpils iecirkņa priekšnieku /A.T./. Par cik Pieteicējam bija iepriekšēja darba pieredze saistībā ar sporta organizācijas

jautājumiem, ar /A.T./ tika mutiski panākta vienošanās, ka Pieteicējs atjaunojas dienestā uz vakanto iecirkņa inspektora amatu, bet

faktiski pildīs darbu, kas saistīts ar sporta organizācijas jautājumiem.

/G.Z./ pateicis Pieteicējam, ka ar priekšniecību viss ir saskaņots un viņš tiks pieņemts darbā kā inspektors, bet patiesībā pildīs ar

sporta un organizatoriskajiem jautājumiem saistītos uzdevumus. Bez šī jautājuma saskaņošanas ar Daugavpils iecirkņa vadību tas

nav iespējams, jo Pieteicējs, būdams pieņemts par iecirkņa inspektoru, nekādā veidā nepakļāvās /G.Z./.

Sākotnēji Pieteicējs tika ar pavēli atjaunots dienestā 1.policijas iecirkņa (Centra) inspektora amatā, taču 1.policijas iecirknis

Daugavpils pilsētā ir viskriminogēnākais, tāpēc šī iecirkņa priekšnieks (/A.K./) nepiekrita, ka darbinieks skaitīsies pie viņa, bet

strādās citu darbu, tāpēc Pieteicēju ar pavēli, atkal saskaņojot ar /A.T./, pārcēla uz 4.policijas (Jaunbūves) iecirkni, kur iecirkņa

inspektoriem darba apjoms bija daudz mazāks nekā 1.policijas iecirknī.

Faktiskā /D.B./ darba vieta bija 18.Novembra ielā 39, Daugavpilī, 111.kabinets, kur viņš pildīja savus pienākumus sporta

organizācijas jomā. Šo apstākli var apliecināt viņa kolēģi. Galvenie Pieteicējam uzliktie pienākumi bija savlaicīgi nodrošināt un

organizēt sporta sacensības Latgales reģiona pārvaldē, nodrošināt sporta zāles, šautuves, peldbaseinus utt. Par Pieteicēja darba

rezultātiem liecina tas, ka neviens no pasākumiem netika atcelts un visi ir notikuši. Tāpat par darba rezultātiem liecina tas, ka policijas

pārstāvji dažādās sporta sacensībās ir ieguvuši augstas vietas un saņēmuši godalgas, tajā skaitā arī Kandavā.

Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks nebija informēts, ka Pieteicējs pildīs ar sporta organizēšanu saistītus jautājumus, jo /G.Z./

uzskatījis, ka atrisinot šo jautājumu ar Daugavpils iecirkņa priekšnieku, ir pietiekoši, par ko liecina tas, ka visa šī laika garumā no

Daugavpils iecirkņa priekšniecības nebija nekādu pretenziju vai iebildumu.

Pēc Personāla vadības nodaļas štatu samazināšanas, t.sk. arī /M.K./ aiziešana pensijā, 14 amatpersonu vietā kopā ar /G.Z./ nodaļā

palika 6 cilvēki, no kuriem ir piecas sievietes - divas amatpersonas, bet pārējās brīvlīguma darbinieces. Amatpersonas, kas

nodarbotos ar sporta organizācijas jautājumiem Personāla vadības nodaļā nav un /G.Z./ amata aprakstā tas arī nav paredzēts. Kas

saistīts ar amatpersonas ieviešanu, kas nodarbotos ar sporta organizācijas jautājumiem, tad to būtu jāmeklē no reģionā pārvaldei

paredzētajiem štatiem, bet tas nav lietderīgi, jo visus jautājumus, kas ir saistīti ar sportu (fizisko sagatavotību, speciālo sagatavotību)

pārņem Valsts policijas koledža, un šajā gadījumā pārvalde zaudētu amata vietu, kas nav izdevīgi. Daugavpils policijas sporta klubs ir

bezpeļņas organizācija, kas darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, un, neviens nevēlējās veikt šo organizatorisko darbu uz

sabiedriskiem pamatiem. Pēc štatu samazināšanas ar sporta organizācijas jautājumiem neviens nenodarbojās un nevienam tas

amata aprakstā nebija paredzēts, bet rezultātus sporta jomā pieprasīja.

[12.14] /M.K./ 2012.gada 14.jūnija paskaidrojumā norādījis, ka /M.K./ paskaidroja, ka viņš no 2009.gada ir pensionārs, kā arī

biedrības „/D.B./Is policijas sporta klubs” valdes loceklis. Šī biedrība tika radīta ar mērķi organizēt sporta pasākumus Daugavpils

pilsētas un rajona policijas pārvaldē. Pēc reģionālās reformas biedrība sniedz palīdzību reģiona pārvaldei.

/M.K./ norāda, ka Pieteicēju viņš pazīst no astoņdesmito gadu beigām, kad viņš strādāja par iecirkņa inspektoru Daugavpilī. Pēc

Pieteicēja atvaļināšanās no dienesta, Pieteicējs sācis nodarboties ar biznesu un dažreiz palīdzējis sporta klubam ar

sponsorēšanu. 2010.gada beigās /M.K./ pilnīgi nejauši uzzinājis, ka Pieteicējs atkal strādā policijas pārvaldē un ieņem inspektora

amatu. /M.K./ ne vienu vien reizi bija Pieteicēju redzējis kopā ar /G.Z./. No sarunām /M.K./ nopratis, ka Pieteicējs palīdz /G.Z./ darbā.

Bija gadījumi, kad /G.Z./ ar /D.B./ bija konsultējušies pie /M.K./ par atsevišķiem sporta jautājumiem. Nekādus rīkojumus un uzdevumus

/M.K./ Pieteicējam nebija devis, kā arī Pieteicējs nekad nav atskaitījies vai stāstījis viņam par sava darba rezultātiem. Kā sapratis

/M.K./ visus rīkojumus Pieteicējam deva /G.Z./. /M.K./ nekas nebija nezināms, ka kādai amatpersonai Personāla vadības nodaļā ir

noteiktas ar sportu saistītas funkcijas. Visu laiku minētos jautājumus organizējis /G.Z./. Tā kā /M.K./ uz piešķirtajām dienesta telpām

ieradies reti, tad viņām nekas nav zināms ar ko tieši nodarbojies un kādus jautājumus risinājis Pieteicējs.

Motīvu daļa

[13] Izvērtējot lietas materiālus, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu un pamatotību, tiesa

secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[14] No procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa secina, ka lietā starp pusēm nav strīda daļā par Lēmumā konstatētajiem

faktiskajiem apstākļiem, ka Pieteicējs nav veicis savus tiešos darba pienākumus Jaunbūves iecirknī, jo tas netiek noliegts Pieteicēja

paskaidrojumos un tiek apstiprināts arī ar objektīviem lietā iegūtiem pierādījumiem.

[15] Ņemot vērā Pieteicēja inkriminēto disciplinārpārkāpuma būtību un sastāvu, tiesa atzīst, ka iestādes ir izdarījušas pamatotu

secinājumu, ka Pieteicēja rīcībā ir saskatāms patstāvīgs disciplinārpārkāpuma konstatēšanas faktiskais pamats (objektīvo pazīmju

kopums).

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa konstatē, ka Pieteicēja sodīšana disciplinārā kārtā ir pamatota ar Pieteicējam uzdoto uzdevumu

neattaisnotu nepildīšanu, pārkāpjot Valsts policijas amatpersonas dienesta gaitu reglamentējošos normatīvos aktus.

/I.V./ to, ka Pieteicējs ar Valsts policijas priekšnieka pavēli ir ticis atjaunots dienestā, norīkots darbam Jaunbūves iecirknī un viņam ir

noteikti konkrēta satura darba uzdevumi un līdz ar to arī iestājas atbildība par doto pavēļu un rīkojumu pienācīgu izpildīšanu. Pieteicēja

tīša darbība, kas pilnībā nav savienojama ar savu pienākumu pildīšanu, bet pakļaušanās prettiesiskiem tādas personas rīkojumiem,

kas nav viņa tiešais priekšnieks, ir rupja Dienesta gaitas likuma, Valsts policijas reglamenta un Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes reglamenta prasību neievērošana.

Izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus to kopsakarā, tiesa atzīst, ka Pieteicējs nepildīja savus tiešos pienākumus, kuri tam ir

noteikti amata aprakstā kārtības policijas kompetencē atrodošos uzdevumu izpildē (1.sējums, lietas 130.-132.lapa).

No Pieteicēja amata pakļautības izriet (atbilstoši amata parakstam un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Reglamentam

(3.sējums, lietas 1-03-111.lapa) ) Pieteicējs, būdams Jaunbūves iecirkņa inspektors, ir bijis tieši pakļauts Jaunbūves iecirkņa

priekšniekam un pārvaldes Kārtības policijas nodaļas priekšniekam. Tātad Pieteicējam ir bijuši saistoši šo amatpersonu rīkojumi un

jebkāda veida Pieteicēja darbība ir jāsaskaņo ar tiešo priekšnieku, tajā skaitā, ja pavēles vai rīkojumus viņam dod dienesta pakāpē

vecāka amatpersona vai netiešais priekšnieks. Lietā nav strīda, ka Pieteicējs nav bijis tieši pakļauts Personāla vadības nodaļas

priekšniekam /G.Z./, tomēr Pieteicējs ir nepamatoti paļāvies uz šīs amatpersonas doto uzdevumu tiesiskumu un uzskatījis, ka ir tiesīgs

nepildīt savus tiešos dienesta pienākumus.

Ņemot vērā to, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi tam, ka Pieteicēja darba vieta bija noteikta Personāla vadības nodaļā /G.Z./

pakļautībā, bet par šādu apstākli ir norādes tikai paša Pieteicēja, /G.Z./ un /M.N./ paskaidrojumos, tiesa atzīst, ka attiecībā uz

Pieteicēju nav bijis izdots nekāds oficiāls rīkojums par viņa īslaicīgu piekomandēšanu darba Personāla vadības nodaļā, kas attiecīgi

nozīmē to, ka Pieteicējs ir prettiesiski ignorējis viņam uzdoto darba uzdevumu izpildi Jaunbūves iecirknī.

Dienesta gaitas likuma 6.panta 1. un 4. punkts nosaka, ka amatpersonas vispārīgie pienākumi ir ievērot Latvijas Republikas

Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, kā arī ievērot

amatpersonām noteiktos ētikas principus.

Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 3.pantu par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu (tīši) vai aiz

neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā rīkojumos, likumos un

citos normatīvajos aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

/I.V./ to, ka lietā ir pierādīts, ka Pieteicējs nav ievērojis savus tiešos pienākumus, nav ieradies viņam noteiktajā darba vietā Jaunbūves

iecirknī, tātad ignorējis Valsts policijas priekšnieka pavēli un noteiktos amata pienākumus, tiesa atzīst, ka disciplinārlietas ietvaros

izdarītais secinājums par pārkāpuma objektīvās puses pazīmēm un Pieteicēja subjektīvo attieksmi (skatīt sprieduma [4.1] un [6.2]

punktu) ir konstatēts pareizi un savādākam tā novērtējumam nav pamata.

[16] Lietas ietvaros Pieteicējs atsaucas uz to, ka viņš it kā ir pildījis ar sporta aktivitātēm saistītos jautājumus, un tas ir bijis saskaņots

ar augstākstāvošo priekšniecību. Vērtējot šādu Pieteicēja versiju, tiesa nonāk pie šādiem secinājumiem.

[16.1] Tiesa uzskata, ka ar lietas materiāliem neapstiprinās, ka Pieteicējs ir pildījis darba pienākumus personāla vadības nodaļā.

Pirmkārt, lietā nav neviena dokumenta par Pieteicējam noteiktajiem darba uzdevumiem saistībā ar sporta aktivitāšu organizēšanu

pārvaldē. Kā pamats Pieteicēja darba uzdevumu noteikšanai var kalpot tikai oficiāla pavēle vai rīkojums par amatpersonas

norīkošanu noteiktu uzdevumu izpildei. Par cik no lietas materiāliem izriet, ka šāda dokumenta nekad nav bijis, tad ir atzīstams, ka

Pieteicējam nav bijis nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka viņš strādā kādā citā struktūrvienībā un ir pakļauts kādai citai

amatpersonai, nevis tiešajam priekšniekam (Jaunbūves iecirkņa priekšniekam).

[16.2] Izvērtējot Personāla vadības nodaļas priekšnieka /G.Z./ paskaidrojumus, ka viņam nav bijuši uzdoti pienākumi saistībā ar sporta

pasākumu organizēšanu, un viņš nevar paskaidrot, ar kādiem tieši sporta organizatoriskiem jautājumiem ir nodarbojies viņam it kā

pakļautais Pieteicējs, tiesa atzīst, ka šādi paskaidrojumi ir pretrunā ar lietā konstatēto.

Pirmkārt, tiesa konstatē, ka atbildīgā persona Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē sporta organizēšanas jautājumos un fiziskās

sagatavotības nodrošināšanā, personālsastāva fiziskās sagatavotības normatīvu kārtošanas kontrolē ir bijis noteikts tieši /G.Z./ (skatīt

/G.Z./ notiektos amata pienākumus sprieduma [11.5] punktu). Lietā nav neviena Pieteicējam tieši adresēta dokumenta (pavēles,

rīkojuma vai darba uzdevuma) ne arī /G.Z./ vizētas augstākstāvošas amatpersonas pavēles vai rīkojuma par noteikta satura darba

uzdevuma nodošanu Pieteicējam.

Otrkārt, tiesa apšauba šādu Pieteicēja izvirzīto versiju pēc būtības, jo ne pats Pieteicējs, ne arī Personāla vadības nodaļas

priekšnieks, kura pakļautībā it kā ir darbojies Pieteicējs, savos paskaidrojumos nesniedz skaidru un objektīvu priekšstatu par

Pieteicēja veicamo uzdevumu raksturu un reāli paveiktajiem darbiem. Izvērtējot gan tiesas izmeklēšanas laikā nopratināto liecinieku

liecības, gan arī šo pašu liecinieku un citu personu (tajā skaitā policijas darbinieku) liecības un paskaidrojumus, kas iegūti pirmstiesas

procesā, tiesa atzīst, ka norādes par Pieteicēja darbību sporta jautājumu risināšanā ir ar izteiktu epizodisku raksturu un tiesas ieskatā

attiecas uz policijas darbinieku ārpus darba sabiedriskām aktivitātēm, bet nav savienojamas ar Valsts policijas dienesta primārām

interesēm personālsastāva fiziskās sagatavotības veicināšanā. Lietā nav iegūti nekādi pārliecinoši pierādījumi tam, ka Pieteicējs ir

veicis aktīvas darbības policijas materiāltehniskā nodrošinājuma sagādāšanā vai finansējuma piesaistē. Lietā ir atsevišķas ziņas par

to, ka Pieteicējs it kā ir rīkojies Valsts policijas vārdā, piemēram, organizējot biljarda turnīru, sarunājot šautuvi, risinot jautājumu par

dzīvokļu piešķiršanu policijas priekšniekiem, labojis sporta inventāru, gādājis pārtiku sporta svētkiem. Izvērtējot liecinieku liecības,

kuras norāda uz šādiem faktiem, tiesa secina, ka šie liecinieki ir paša Pieteicējs izvēlēti, visi liecinieki ir sen pazīstami ar Pieteicēju,

turklāt tikai divi no tiem ir policijas darbinieki (/G.G./ un /V.P./). Izvērtējot pēdējo divu liecinieku liecības tiesas izmeklēšanas gaitā un

pirmstiesas procesā, tiesa atzīst, ka tās ir pretrunīgas un tiesas izmeklēšanas gaitā ir būtiski paplašinātas ar tādiem faktiem, par

kuriem sākotnējās liecībās un paskaidrojumos liecinieki nav norādījuši vispār.

[16.3] Tiesa ņem vērā to, ka Pieteicēja norādītie liecinieki, kuriem katrā ziņā bija jāapliecina iekšējās drošības dienesta darbiniekiem

Pieteicēja atrašanos darba vietā, norādījuši, ka neko par Pieteicēju sākot ar 2010.gadu nevar paskaidrot, bet tikai daži viņu nejauši ir

satikuši (skatīt sprieduma [12.6] punktu). Tiesa atzīst, ka Pieteicēja versija ir apšaubāma arī tādēļ, ka neviena no policijas

amatpersonām nav saskārusies ar Pieteicēju jebkādu darba pienākumu izpildes sakarā, ja patur prātā pamatojumu, kas tiek minēts

Pieteicēja darba Personāla vadības nodaļā – milzīgs darba apjoms saistībā ar sporta jautājumiem, kam ir neieciešams atsevišķs

darbinieks un kurš nereti ir noslogots pat vairāk kā normālo darba laiku. /I.V./ to, ka Valsts policijas Iekšējās drošības dienests ir

aptaujājis visus Pietecēja norādītos lieciniekus, tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu Pieteicēja un viņa pārstāves argumentu, ka

izmeklēšana ir veikta vienpusēji, jo minētais apliecina pretējo – ir pārbaudīti visi Pieteicēja norādīte argumenti, bet nav iegūti ne

mazākie apliecinājumi Pieteicēja izvirzītajiem apgalvojumiem. Tādēļ vispārīga norāde uz to, ka pierādījumi ir vākti selektīvi ir

nepamatota un klaji pretēja lietā iegūto pierādījumu kopumam un veiktās pārbaudes apjomam. Tiesa konstatē diametrāli pretēju

situāciju, nevis Iekšējās drošības dienesta un KNAB ieinteresētību lietas iznākumā, lai (kā norāda Pieteicējs) atrastu „grēkāzi”, bet

gan paša Pieteicējs nespēja objektīvi saprotami un saprātīgi izskaidrot savu pienākumu raksturu un saturu un norādīt uz skaidriem un

nepārprotamiem pierādījumu iegūšanas avotiem. Visus Pieteicēja paskaidrojumus tiesa var salīdzināt ar taustīšanos tumsā,

cenšoties norādīt, iespējams, uz visām iespējamām personām, kuras viņu pazīst, bet rezultātā Pietecēja versija paliek bez

apstiprinājuma.

[16.4] Pieteikumā ir pausts viedoklis, ka Pieteicējs jau sākotnējos paskaidrojumos pārbaudes lietas gaitā ir sniedzis paskaidrojumus

par viņa veiktajiem pienākumiem, bet Valsts policija nav veikusi nekādus papildus pasākumus, lai iegūtu papildus informāciju vai

pārbaudītu neskaidros jautājumus un nav centusies noskaidrot jebkādus apstākļus no paša Pieteicēja (1.sējums, lietas14.lapa).

Tiesa šādu viedokli atzīst par nepamatotu un noraidāmu. No lietas materiāliem secināms, ka Pieteicējs savos paskaidrojumos ir

aprobežojies ar vispārīgiem apgalvojumiem, ka savus dienesta pienākumus ir veicis ar vislielāko apziņu un rūpību, bet nav norādījis,

kādus tieši pienākumu ir pildījis. Ņemot vērā Pieteicēja paskaidrojumus, kas ir tikuši iesniegti jau iepriekš sagatavoti, Pieteicējam

pašam izvairoties no paskaidrojumu sniegšanas, tiesa atzīst, ka arguments par neuzklausīšanu un neobjektīvu izmeklēšanu ir

deklaratīvs un nav pamatots ne ar kādiem konkrētiem apstākļiem.

[17] Vērtējot Pieteicēja norādīto argumentu, ka viņš ir redzēts Policijas dienas svinībās un tas pierāda viņa reālu darbu policijā, tiesa

atzīst, ka Pieteicējs nav saukts pie atbildības, ka viņš nav bijis policijas darbinieks. Šāds Pieteicēja arguments ir pretrunā ar pavēli

par Pieteicēja iecelšanu iecirkņa inspektora amatā, kā arī pretrunā ar disciplinārlietu kopumā, jo, ja Pieteicējs nebūtu policijas

darbinieks, tad nebūtu nekāda pamata un vajadzības viņu atvaļināt no dienesta. Tātad, ņemot vērā to, ka Pieteicējs bija uzskatāms

par Valsts policijas amatpersonu, pamatojoties uz Valsts policijas priekšnieka pavēli, viņam bija formālas tiesības piedalīties policijas

svinībās. No tiesas sēdē nopratināto liecinieku liecībām redzams, ka Policijas dienas svinības nebija slēgtais pasākums. Proti, kaut

arī tajā faktiski piedalījās tikai Valsts policijai piederīgas amatpersonas, tomēr dalībnieku skaits un identitātes netika kontrolētas.

Tātad Pieteicējam bija reālas iespējas piedalīties svinīgajā pasākumā, jo ierašanās uz šo pasākumu nebija stingri noteikta tikai

pamatojoties uz ielūgumiem. Turklāt Pieteicējs jau iepriekš bija dienējis šajā struktūrā, tāpēc viņam bija visas iespējas apmeklēt

Policijas dienas svinīgo pasākumu kā bijušajam darbiniekam. Turklāt atbilstoši Dienesta gaitas likuma 44. 1panta noteikumiem,

Pieteicējam, arī neatrodoties formālās dienesta attiecībās ar Valsts policiju, ir tiesības valkāt (vismaz 2011.gadā Pieteicējam tādas

tiesības bija, jo Pieteicējs nebija atvaļināts sakarā ar dienesta pārkāpumiem) svētku formu atbilstoši dienesta pakāpei, kāda bijusi uz

atvaļināšanas brīdi.

Tiesību normas noteic, ka policijas darbinieks, pildot savus dienesta pienākumus, valkā dienesta formu, tomēr tiesību normas neliedz

policijas darbiniekam, kamēr tas atrodas dienestā Valsts policijā izmantot dienesta formu un dienesta apliecību. Ņemot vērā, ka

Pieteicējs bija ar pavēli atjaunots dienestā viņam bija pilnīgs formāls pamats valkāt formu ne tikai svinībās, bet arī pārējā darba laikā.

No lietas materiāliem redzams, ka Pieteicējs bija majors, tādēļ tiesa uzskata, ka viņa iekļūšana arī kontroles gadījumā nevarēja būt

apgrūtināta. Turklāt no lietā noskaidrotajiem apstākļiem ir secināms, ka Pieteicējs pastāvīgi uzturējās /G.Z./ kompānijā, kurš katrā

ziņā kā viens no vadošajiem reģiona pārvaldes struktūrvienību priekšniekiem ir zināms lielākajai daļai policijas darbinieku. Tāpēc

tiesa uzskata, ka Pieteicēja atrašanās Policijas dienas svinībās bija iespējama jebkurā gadījumā un par ielūgumu varēja kalpot /G.Z./

klātbūtne. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka Pieteicēja atrašanās 2011.gada 5.decembra svinīgajā pasākumā nekādā veidā neapstiprina

viņa dienesta pienākumu izpildi.

[18] Tiesa uzskata, ka Pieteicēja iesniegtie kabineta Nr.111 fotoattēli ( 2.sējums, lietas 63.-70.lapa) nepierāda viņa darbu Valsts

policijā. Tiesa piekrīt iestāžu viedoklim, ka Pieteicējs varēja „inscenēt” kabineta izkārtojumu un novietot tur savas personīgās mantas,

turklāt tiesa atzīst, ka fotoattēli tiešām vairāk izskatās pēc inscenējuma, demonstratīvi izklājot uz galda diplomus (gan aizpildītus, gan

vēl neaizpildītus) gan kausus un trofejas. Turklāt apšaubāms it tas, ka Pieteicējs būtu novietojis kabinetā personīgās mantas, ja pēc

paša vārdiem pastāvīgi ir atradies ārpus dienesta telpām, caurām dienām kārtojot dažādus saimnieciska rakstura jautājumus un esot

tikai sazvanāms.

[19] No Valsts policijas iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieku dalība

spartakiādēs nav notikusi ar aktīvu Personāla vadības nodaļas iesaistīšanos, proti, policijas darbinieku izvēle notikusi, pamatojoties

uz reģionāla mēroga sacensību rezultātu pamata. Gan ar Valsts policijas priekšnieka, gan ar Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes priekšnieka pavēlēm atsevišķi policijas darbinieki tikuši norīkoti dalībai sacensībās un attiecīgi ar šīm pavēlēm tikuši

atbrīvoti no savu tiešo darba pienākumu pildīšanas uz treniņu un sacensību laiku. Šī pavēles ir bijušas saistošas attiecīgajiem

tiešajiem priekšniekiem un tieši izpildāmas, nosakot, ka sacensībās piedalošies darbinieki ir atbrīvoti no pienākumu pildīšanas un to

prombūtne ir atzīstama par attaisnotu. Tātad ne Pieteicēja, ne arī /G.Z./ pienākumos neietilpa uzdevumi par spējīgāko darbinieku

izvēli un rīkojumu izdošanu, bet tās bija augstākstāvošu priekšnieku pavēles tiešajiem priekšniekiem.

[20] Tāds Pieteicēja norādītais arguments, ka pirmstiesas procesā iegūtie paskaidrojumi un liecības ir nepieļaujami pierādījumi, jo

iegūti, iespaidojot aptaujājamos un lieciniekus, saistībā ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām ir nepamatoti. Arī uz lietas

iztiesāšanas brīdi neviens no lieciniekiem nenorādīja, ka pret viņiem būtu bijušas īstenotas kādas reālas represijas saistībā ar valsts

valodas pārvaldīšanu nepietiekamā līmenī.

Tiesa norāda, ka saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu (latviešu valodas zināšanām jābūt tādā apjomā,

kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai) un šā panta trešās daļas 2.punktu (Personai, kura vēlas iestāties

dienestā, ir pienākums uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts

valodā) un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts

valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un

Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 1.pielikumu

Valsts policijas amatpersonām ir nepieciešamas C līmeņa (kas ir vienas visaugstākajām) valsts valodas zināšanas līmenis. Tādējādi

tiesa secina, ka, neskatoties uz liecinieka tiesībām uz dzimtās valodas lietošanu procesuālo darbību veikšanai laikā, aizrādījumi

Valsts policijas darbiniekam par nepietiekamām valsts valodas zināšanām kā vienu no pamatnosacījumiem amata ieņemšanai

Valsts policijā nevar tikt atzīta par psiholoģisku ietekmēšanu, iepriekš norādītā pierādījumu pieļaujamības izvērtējuma izpratnē.

Izvērtējot liecinieka /G.G./ liecības (skatīt sprieduma [10.13] punktu un [12.6] punktu) tiesa atzīst, ka liecinieka tiesa sēdē sniegtās

liecības ir atšķirīgas pēc satura salīdzinājumā ar pirmstiesas procesā sniegtajām, nevis būtiski paplašinot apstākļu uzskaitījumu par

Pieteicēja veikto darbu un citiem apstākļiem, piemēram, ierašanos pie viņa iecirknī kopā ar /G.Z./, bet ir diametrāli pretējas

pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kur norādīts, ka viņš neko par Pieteicēju paskaidrot nevar.

Pieteicēja pārstāves un arī atsevišķu liecinieku izskaidrojumi par liecinieku atšķirībām, ka pirmstiesas procesā ir lietota psiholoģiska

ietekmēšana, ievērojot to, ka uz šādiem apstākļiem norādīja ilggadēji un darba pieredzes bagāti policijas darbinieki, tiesas ieskatā

neiztur nekādu kritiku un nav padziļināti analizējami pēc būtības šādas versijas nesaprātīguma dēļ.

[21] Pieteicēja arguments, ka gan /I.P./, gan arī /A.T./ bija zināmi viņa neapmierinošie darba rādītāji Jaunbūves iecirknī un acīmredzot

bija zināms par to, kādus pienākumus viņš reāli pilda, konkrētajā lietā ir mazsvarīgs, jo, pirmkārt, šajā lietā netiek vērtēta citu personu

atbildības pamats un pakāpe par nepienācīgu Jaunbūves iecirkņa darba rezultātu kontroli, otrkārt, Pieteicējam saskaņā ar

disciplinārlietas pārbaudes atzinumu un Sākotnējo lēmumu ir inkriminēta viņa amata aprakstā noteikto darba uzdevumu nepildīšana,

kas pati par sevi ir rupja dienesta gaitas likuma prasību neievērošana un ir atzīstama par patstāvīgu disciplinārpārkāpuma

konstatēšanas un disciplinārsoda piemērošanas pamatu, bet Pieteicēja interese vai vēlēšanās, lai šīm amatpersonām tiktu piemēroti

vienlīdz bargi sodi nav tiesiski aizsargājama uz šādu rezultātu vērstu subjektīvo tiesību trūkuma dēļ.

[22] Pieteicēja un viņa pārstāves paustais viedoklis, ka /A.T./ un /I.P./ bija zināms, ko Pieteicējs reāli dara, nekādā ziņā neliecina par

to, ka šīs amatpersonas bijušas informētas par visiem Pieteicēja atjaunošanās darbā apstākļiem. Pat ja pieņemt, ka Pieteicējs ticis

atjaunots dienestā, lai nodarbotos ar sporta organizēšanas jautājumiem (neatkarīgi no tā, vai šāda iniciatīva ir gājusi no Pieteicēja vai

/G.Z./), ne /A.T./, ne arī /I.P./ nevarēja būt zināmi papildus apstākļi par to, kā ir noformēti Pieteicēja amata apraksti un vai Pieteicējam

ir noteikti jebkādi citi papildus darba uzdevumi saistībā ar sportu.

Tiesa uzskata, ka pietiekami skaidrs un racionāls izskaidrojumu pastāvējušajai situācijai ir rodams kriminālprocesā izvirzītajā

apsūdzības versijā par to, ka Pieteicējs ir ticis atjaunots dienestā fiktīvi, nosakot viņa darba vietu Jaunbūves iecirknī, ar mērķi

nodrošināt Pieteicējam speciālo darba stāžu iekšlietu sistēmas iestādēs izdienas pensijas aprēķināšanai. Šādu mērķu sasniegšanai

tika izstrādāta vispārīga leģenda par to, ka Pieteicējs ir norīkots darbā pie /G.Z./ Personāla vadības nodaļā. Šāda leģenda bija

pietiekama, lai spētu saprātīgi izskaidrot Pieteicēja kā iecirkņa inspektora nepamierinošos daba rezultātus Jaunbūves iecirknī, bet

/A.T./ un /I.P./ savas kontroles kompetences ietvaros nebija faktisku iespēju pārbaudīt Pieteicēja amata parakstā noteiktos

pienākumus, jo par Pieteicēja norīkošanu darbam Personāla vadības nodaļā un tās tiesiskumu atbildīgi bija Pieteicēja tiešais

priekšnieks /M.N./ kā atsevišķas struktūrvienības vadītājs un /G.Z./, kā Personāla vadības nodaļas vadītājs, kura pienākumos ietilpa arī

personālsastāva personu lietu vešana un kārtošana (t.sk. arī raudzīšanās, lai personāla dokumenti būtu pareizi un tiesību normām

atbilstoši sastādīti).

Pieteicējs arī norādījis, ka nav radis apspriest augstākstāvošu amatpersonu dotos rīkojumus vai apšaubīt to likumību un tiesiskumu.

Izvērtējot Pieteicēja norādi uz viņa norīkošanu /G.Z./ pakļautībā kopsakarā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem un noskaidrotajiem

apstākļiem, tiesa atzīst, ka Pieteicēja rīcībā nebija nekāda pamata atzinumam, ka viņš ir norīkots darba Personālvadības nodaļā,

pamatojoties uz likumīgu un tiesisku augstākstāvošas amatpersonas rīkojumu, jo šāda rīkojuma vispār nav bijis un šāds fakts lietā nav

apstrīdams.

[23] No Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka 2011.gada 4.aprīļa pavēles ir nepārprotami redzams, ka atbildīgā persona par

šautuves nodrošināšanu ir Administratīvā biroja amatpersona, nevis Pieteicējs ( skatīt sprieduma [10.6] punktu). Arī citi dokumenti,

kas saistīti ar inventāra iepirkšanu, ir kārtoti ar Administratīvā biroja starpniecību un šie jautājumi nav bijuši Personāla vadības

nodaļas kompetencē.

[24] Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 13.panta pirmo daļu amatpersonai var piemērot šādus disciplinārsodus: piezīmi, rājienu,

mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem,

brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināšanu dienesta

pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināšanu amatā uz laiku no viena gada līdz diviem

gadiem, atvaļināšanu no dienesta.

Pieteicējam ir piemērots bargākais sods. Izvērtējot piemērotā disciplinārsoda samērīgumu un pamatotību, tiesa nekonstatē nekādus

apstākļus, kas būtu par pamatu atzinumam, ka tas ir acīmredzami nesamērīgs izdarītā pārkāpuma raksturam.

Disciplinārsoda piemērošana ir skaitāma ar iestādes iekšējām interesēm kārtības nodrošināšanā iestādē un Disciplināratbildības

likuma 13.panta pirmajā daļā paredzētā soda mērķa sasniegšanā. Iestādes lēmumu par konkrētā soda veida piemērošanu ir

pamatojusi, izvērtējot lietderības apsvērumus. Tādējādi secināms, ka iestāde ir vērtējusi soda samērīgumu izdarītā pārkāpuma

raksturam un ņēmusi vērā Pieteicēja personību un attieksmi pret pārkāpumu. Šādos apstākļos konstatējami administratīvā akta

izdošanas vispārīgie formālie un procesuālie priekšnosacījumi, savukārt daļā par iestādes rīcības brīvību soda izvēlē, tiesai,

nekonstatējot acīmredzamu nesamērīgumu starp personai piemērotiem tiesību ierobežojumiem un kopējām sabiedrības interesēm,

nav nekāda pamata iejaukties iestādes iekšējā darbībā, jo pretējā gadījumā, kā atzīts judikatūrā, tiesa pārkāptu savas kompetences

robežas uz iestātos administratīvajā procesā kā augstāka iestāde, tādējādi realizējot izpildvaras funkciju, kas ir pretēji valsts varas

dalīšanas principam. Turklāt, vērtējot soda piemērošanas nepieciešamību prevencijas mērķa sasniegšanai tiesa atzīst, ka

piemērotais sods ir adekvāts un tā atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt /D.B./ pieteikumu par Iekšlietu ministrijas 2012.gada 12.novembra lēmuma Nr.1-66/117 atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts

Valsts policijas priekšnieka 2012.gada 6.jūnija lēmums Nr.216, ar kuru Pieteicējam piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no

dienesta.

Spriedumu var pārsūdzēt mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2013.gada 10.decembrī.

Tiesnesis P.Novičenoks