Administrative court annuls a tender decision due to failure to provide specific scoring justifications.

Lietas Nr. A420392212

Lietas arhīva Nr. AA43-0262-15/6

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 1.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Kovaļevska,

tiesneses K.Krastiņa un L.Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Cantus” pieteikumu par Rīgas domes izpilddirektora 2012.gada 24.februāra lēmuma Nr.4-18/RD-12-647-nd atzīšanu par

prettiesisku, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Cantus” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2013.gada 27.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas izpilddirektors ar 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.424-ir izsludināja konkursu „Par tiesībām

iekārtot ielu tirdzniecības vietas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldības īpašumā esošas zemes bez

tirdzniecības objekta piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai” (turpmāk – konkurss) un apstiprināja konkursa nolikumu.

Konkurss tika izsludināts arī uz tirdzniecības vietu Līvu laukumā.

SIA „Cantus” (turpmāk – pieteicēja) Rīgas pilsētas pašvaldībai iesniedza pieteikumu, lūdzot izskatīt tās kandidatūru

konkursā uz tirdzniecības vietu Līvu laukumā.

Ar Rīgas pilsētas pašvaldības konkursa vērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) 2012.gada 20.janvāra lēmumu

(sēdes protokols Nr.2, turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai tika piešķirti 66,5 punkti un tā netika virzīta uz konkursa

otro kārtu.

Pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdēja.

[2] Rīgas pilsētas izpilddirektors 2012.gada 24.februārī pieņēma lēmumu Nr.4-18/RD-12-647-nd (turpmāk –

Lēmums), kurā norādīja, ka nav pamata atcelt sākotnējo lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Saskaņā ar konkursa nolikumu par prasībām atbilstošu tiek atzīts pieteikums, kurš vērtējumā ieguvis 70

punktus. Pieteicējas punktu skaits nebija pietiekams, lai tā iekļūtu nākamajā konkursa kārtā.

[2.2] Pieteicējas norādījumi par nolikuma procedūras pārkāpumiem nav pamatoti.

[2.3] Nav pamatota pieteicējas atsauce uz 2011.gada 4.februārī Rīgas pilsētas izpilddirektora izsludinātā konkursa

rezultātiem, jo tika pieņemts lēmums par šī konkursa anulēšanu. Katra izsludinātā konkursa pieteikumi tiek vērtēti atsevišķi,

šī konkursa ietvaros netiek vērtēta citam konkursam iesniegtā dokumentācija.

[ 3] 2012.gada 26.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atzīšanu par

prettiesisku, kas pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[3.1] Ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā nav pamatojuma, tiesību normu uzskaitījuma un norādes uz pārsūdzības

iespējām. Pamatojuma trūkums atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. No Lēmuma teksta nav saprotams, kas tieši

pieteikumā bija neatbilstošs nolikumam un kādiem kritērijiem pieteicēja nav kvalificējusies. Sākotnējā lēmumā norādīts tikai

kopējais pieteicējas iegūtais punktu skaits bez jebkāda detalizētāka skaidrojuma par šo punktu sadalījumu atbilstoši

nolikumā norādītajiem kritērijiem. Pieteicējai ir liegts pēc būtības saprast, vai vērtējums ir bijis objektīvs. Tiesību normu

uzskaitījuma trūkums liedz pārliecināties, vai iestāde rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem.

[3.3] Pieteicējas iegūto punktu skaits ir nepamatoti mazs, ņemot vērā, ka iepriekšējo konkursu pārtraukšanas dēļ

konkurss norisinās vairāk nekā gadu un ka pieteicēja ir veikusi nepieciešamās darbības, lai maksimāli uzlabotu pieteikumu

un sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu. Pieteicējai ir restorāns Līvu laukumā, kurš darbojas jau no 2003.gada, tādēļ

pieteicējai ir izveidojusies skaidra vīzija par šajā vietā nepieciešamo ielu tirdzniecības vietu. Turklāt pieteicēja tika atzīta par

atbilstošu iepriekšējā konkursā.

[4] Rīgas pilsētas izpilddirektora paskaidrojumā par pieteikumu norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[4.1] Lai gan pieteicējai bija zināma sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas kārtība, pieteicēja nokavēja tā apstrīdēšanas

termiņu. Tomēr izpilddirektors izskatīja pieteicējas iesniegumu.

[4.2] Konkursa pieteikumi tika vērtēti saskaņā ar nolikumu, izmantojot punktu metodi atbilstoši nolikumā

uzskaitītajiem kritērijiem. Katrs komisijas loceklis aizpilda savu vērtēšanas tabulu, pēc tam atsevišķie vērtējumi tiek apkopoti

kopējā tabulā. Pieteicējai tika nosūtīta vēstule ar pielikumā pievienotu konkursa vērtēšanas tabulu, tādējādi sniedzot

detalizētu pārskatu ar vērtēšanas komisijas piešķirto punktu atšifrējumu.

[4.3] Salīdzinot pieteicējas 2011.gada 24.februārī u n 2012.gada 9.janvārī iesniegtos konkursa pieteikumus, tie ir

faktiski identiski, tādēļ nepamatots ir pieteicējas apgalvojums, ka tā ir maksimāli uzlabojusi savu pieteikumu.

[4.4] Visiem konkursa dalībniekiem bija vienādas iespējas konkursā iegūt tiesības pašvaldības zemi izmantot ielu

tirdzniecības organizēšanai, kā arī visi tika vērtēti atbilstoši nolikumā ietvertajai vērtēšanas metodei, izvairoties no

nepamatota pašvaldības atbalsta kādam atsevišķam komersantam.

[5] Pieteicējas pieteikuma papildinājumos norādīts, ka Līvu laukumam ir publiskas lietas statuss. Nododot publisku

lietu sevišķai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā, tādējādi uz publisko lietu nodošanu

sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Publisku lietu var izmantot tikai tiesību normās

noteiktā veidā un apjomā, kā arī visām personām jābūt vienlīdzīgām tiesībām to izmantot. Rīgas domes izpilddirekcija nav

nodrošinājusi tiesisku šo tiesību ieguvēja izvēli.

Sākotnējā lēmuma pamatojuma trūkums ir ietekmējis administratīvā akta saturu, līdz ar to nav iespējams pārliecināties

par vērtējuma objektivitāti, tiesiskumu un atbilstību nolikumam.

2011.gada konkursā saņemtais punktu skaits, pieteicējas iesniegtie pretendenta piedāvājumi un konkursu nolikumu

nemainīgie vērtēšanas kritēriji radīja pieteicējai tiesisko paļāvību, ka arī 2012.gada konkursā pieteicēja kvalificēsies konkursa

otrajai kārtai. Lēmuma rezultātā pieteicējai nebija iespējams piedalīties konkursa otrajā kārtā, tādējādi pieteicējai trīs gadus

liegtas iespējas veikt komercdarbību Līvu laukumā.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 27.augusta spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums

pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[6.1] Izskatāmajā lietā ir jālemj par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku, ņemot vērā, ka Lēmuma atcelšana vairs nav

iespējama, jo Lēmums ir izpildīts.

[6.2] Ar Lēmumu tika nolemts nevirzīt pieteicēju uz konkursa otro kārtu. Tādējādi ir izšķirams jautājums par to, vai

pieteicēja pamatoti netika virzīta dalībai konkursa otrajā kārtā.

[6.3] Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā kārtība, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība, tiek

reglamentēta ar Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.108 „Par kārtību, kādā tiek saskaņota un

organizēta ielu tirdzniecība” (turpmāk – Ielu tirdzniecības noteikumi). Minēto saistošo noteikumu izstrādi paredz Ministru

kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un

tirdzniecības organizēšanas kārtību” 8. un 9.punkts.

No Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar

pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 8. un 9. punkta regulējuma izriet, ka kārtību, kādā pasūtītājs atlasa

kandidātus un pretendentus saskaņā ar noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājuma atbilstību iepirkuma

procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma

izvēles kritēriju, nosaka pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus.

Ielu tirdzniecības noteikumu 34.punkts noteic, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai

piederošas vai piekrītošas zemes, tostarp jūras piekrastē, bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu

sniegšanas vietai saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas rekomendēto tirdzniecības vietu sarakstu tiek rīkots

konkurss par tiesībām iekārtot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Konkursa

vērtēšanas komisija tiek apstiprināta ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursa uzvarētājs iegūst tiesības uz

3 gadiem, ievērojot šo noteikumu nosacījumus un noslēdzot ar attiecīgās izpilddirekcijas izpilddirektoru vienošanos par

konkursā apstiprināto nosacījumu izpildi, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus un saņemt ielu tirdzniecības atļauju

sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Secināms, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors saskaņā ar Ielu tirdzniecības noteikumu nosacījumiem ar 2011.gada

19.decembra rīkojumu Nr.424-ir izsludināja konkursu „Par tiesībām iekārtot ielu tirdzniecības vietas sabiedriskās

ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldības īpašumā esošas zemes bez tirdzniecības objekta piesaistes pastāvīgai

tirdzniecības vietai”, kā arī apstiprināja konkursa nolikumu.

Nolikuma 25.punkts paredz, ka konkursa pieteikumi tiek vērtēti, izmantojot punktu metodi. Savukārt detalizēti

atbilstības kritēriji un iegūstamais punktu skaits noteikts nolikuma 25.punkta 1.apakšpunktā. Nolikuma 27.punkts noteic, ka

vērtēšana tiek veikta, komisijas locekļiem aizpildot vērtēšanas tabulu, un par prasībām atbilstošu tiek atzīts pieteikums, kas

vērtējumā ieguvis 70 un vairāk punktu.

Iepriekšminētais norāda, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt gan prasības piedāvājuma kvalitatīvajiem un tehniskajiem

parametriem (tehniskās specifikācijas), gan prasības iespējamo kandidātu kvalifikācijai (kvalitātes jeb atlases kritēriji).

Atlasot kandidātus, pasūtītājam ir jāievēro gan Noteikumu normas, gan arī kandidātu atlases nolikumā noteiktās

kvalifikācijas prasības (kvalitātes kritēriji), ņemot vērā, ka nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta konkursa procedūra

un kurš līdztekus ārējiem normatīviem aktiem (un vienlaikus tiem atbilstoši) reglamentē konkursa procedūras norisi.

[6.4] Pieteicēja konkursa pirmajā atlases kārtā (komisijas locekļiem aizpildot vērtēšanas tabulu) ieguva 66,5 punktus.

Pieteicējas pieteikums netika atzīts par atbilstošu nolikuma 29.punkta prasībām un attiecīgi netika virzīts dalībai konkursa

otrajā kārtā. Tātad Rīgas dome rīkojusies atbilstoši nolikuma prasībām.

[6.5] No pieteicējas pieteikuma un mutvārdu paskaidrojuma tiesas sēdē izriet, ka pieteicēju neapmierina konkursa

pirmajā kārtā iegūtais punktu skaits, jo no Lēmuma teksta nav saprotams, kas tieši pieteikumā bija neatbilstošs konkursa

nolikumam un kādiem kritērijiem pieteicēja nav kvalificējusies. Sākotnējā lēmumā norādīts tikai kopējais pieteicējas iegūtais

punktu skaits bez jebkāda detalizētāka skaidrojuma par šo punktu sadalījumu atbilstoši nolikumā norādītajiem kritērijiem.

Pieteicējai ir liegts pēc būtības saprast, vai vērtējums ir bijis objektīvs. Tiesību normu uzskaitījuma trūkums liedz

pārliecināties, vai iestāde rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Šie pieteicējas argumenti nav pamatoti.

[6.5.1] Gan sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā ir norāde, ka konkursa procedūra un vērtēšana notika saskaņā ar Ielu

tirdzniecības noteikumu un nolikuma prasībām, kā arī paskaidrots, atbilstoši kurām nolikuma normām pieteicējas konkursa

pieteikums netika atzīts par atbilstošu virzībai uz konkursa otro kārtu. Secināms, ka Lēmumā ir norādītas tiesību normas,

uz kuru pamata tas pieņemts, attiecīgi pieteicējai bija iespēja pārliecināties par to, vai izpilddirekcija rīkojusies atbilstoši

normatīvajiem aktiem.

[6.5.2] Pieteicēja ir pareizi norādījusi, ka gan sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā norādīts tikai kopējais pieteicējas

iegūtais punktu skaits bez detalizētāka skaidrojuma par šo punktu sadalījumu atbilstoši nolikumā norādītajiem kritērijiem.

Tomēr pieteicējai bija pieejama gan kopējā vērtēšanas tabula, gan komisijas locekļu aizpildītas vērtēšanas tabulas. Kopējā

vērtēšanas tabulā ir atspoguļots iegūto punktu skaits atbilstoši nolikuma 25.punkta 1.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Savukārt komisijas locekļu aizpildītajās vērtēšanas tabulas ir norādīts gan iegūto punktu skaits atbilstoši nolikuma 25.punkta

1.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, gan vērtējošā komisijas locekļa pamatojums. Uzskatāms, ka pieteicējai bija iespēja

iegūt detalizētāku skaidrojumu par to, pēc kādiem kritērijiem pieteicējai tika piešķirti punkti.

[6.5.3] Pieteicēja nav precīzāk norādījusi, pēc kura nolikuma 25.punkta 1.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem

pieteicējai būtu pienācies vairāk punktu. Tāpat, iepazīstoties ar kopējā vērtēšanas tabulā un komisijas locekļu aizpildītajās

vērtēšanas tabulās piešķirtajiem punktiem, nav konstatējama to neatbilstība nolikuma 25.punkta 1.apakšpunktā noteiktajiem

kritērijiem un piešķiramo punktu apmēram kopsakarā ar pieteicējas pieteikumā norādīto informāciju.

[6.5.4] Komisijas locekļiem, piešķirot punktus, pastāvēja nosacīta rīcības brīvība. No nolikuma 25.punkta

1.apakšpunkta izriet, ka piešķiramo punktu skaits (pāris vienībās) varēja atšķirties viena kritērija ietvaros. Līdz ar to divu

dažādu komisijas locekļu piešķirtais punktu skaits viena kritērija ietvaros nedaudz varēja atšķirties (piemēram, kritērijā

komersanta līdzšinējā darbība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā piešķirti 23 un 21 punkts). Tomēr šīs

atšķirības iekļaujas atbilstošajā kritērijā noteikto piešķiramo punktu robežās, līdz ar to nav uzskatāmas par būtiskām, lai

apšaubītu vērtētāju objektivitāti.

[6.6] Ievērojot visus konstatētos apstākļus, Lēmums atzīstams par tiesisku.

[7] Par Administratīvas rajona tiesas 2013.gada 27.augusta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[7.1] Tiesa neņēma vērā, ka konkursā pretendentu pieteikumi bija vērtējami un lēmums pieņemams, ievērojot ne tikai

konkursa nolikumu, bet arī vispārējās prasības par administratīvā akta izdošanu, it īpaši pienācīga pamatojuma

nepieciešamību, tas ir, ietvert administratīvajā aktā tiesību normas, to analīzi kopsakarā ar faktiskajiem apstākļiem,

argumentus.

[7.2] No pieteikumu vērtēšanas tabulām nav saprotams piešķirto punktu sadalījums pa kritērijiem un detalizēts

piedāvājuma novērtējums. Pieteicējai nav iespējams izvērtēt piešķirto punktu pamatotību un atbilstību konkursa nolikuma

kritērijiem. Nav saprotams, kāpēc pieteicējas tāds pat pieteikums 2011.gada konkursā tika novērtēts ar lielāku punktu skaitu.

[7.3] Vērtējuma tabulas nemaz nav Lēmuma sastāvdaļa, tāpēc to izvērtējumam bija jābūt ietvertam Lēmuma

pamatojumā. Turklāt tās pieteicējai tika izsniegtas tikai pēc pieteicējas lūguma.

[7.4] Lēmumā vajadzēja būt norādītam, kāpēc pieteicēja saņēmusi konkrēto punktu skaitu un kāpēc pieteikums

nekvalificējās konkursa otrajai kārtai. Tā kā šie apsvērumi Lēmumā nav ietverti, ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums.

[7.5] Tiesai bija jāizvērtē komisijas locekļu piešķirtie punkti konkursa pretendentu pieteikumiem, jo dažādi konkursa

locekļi, novērtējot SIA „G&K” un SIA „Fīlings” pieteikumus, konstatēja, ka pieteikumi atbilst dažādiem apakškritērijiem.

[8] Rīgas pilsētas izpilddirektors rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota. Pašvaldība

ir ievērojusi visus konkursu reglamentējošos normatīvos aktus, savukārt Administratīvā procesa likuma normas nav

piemērojamas konkursa izsludināšanas un norises kārtībai. Pieteicējas pieteikums tika izvērtēts atbilstoši konkursa

nolikumam. Vērtēšanas tabulās ir atšifrēts katra komisijas locekļa piešķirto punktu skaits, bet vērtējumu pamatojums

atspoguļots sākotnējā lēmuma 2.pielikumā.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir pamatota, bet pieteikums ir apmierināms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietā piemērojamo tiesisko

regulējumu un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums šajā daļā ir pareizs (sk. šī sprieduma 6.3.punktu).

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai šajā daļā un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda. Taču apgabaltiesa nepiekrīt

pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem par to, ka nav konstatējams būtisks procesuāls pārkāpums saistībā ar

administratīvā akta pamatojumu.

[12] Izvērtējot Lēmumu, ir redzams, ka tajā ir norādīts, ka pieteicēja netika virzīta uz otro konkursa kārtu, jo

nesaņēma konkursa nolikumā noteikto minimālo punktu skaitu. Tāpat Lēmumā ir minēts, ka atbilstoši komisijas sēdes

protokolā norādītajam konkursa pieteikumi tika vērtēti saskaņā ar konkursa nolikumu, izmantojot punktu metodi un

atbilstoši uzskaitītajiem kritērijiem. Katrs komisijas loceklis aizpildīja savu vērtēšanas tabulu, un pēc tam atsevišķie vērtējumi

tika apkopoti kopējā tabulā. Minēto tabulu paraugi ir konkursa nolikuma pielikumi. Ņemot vērā minēto, no Lēmuma izriet, ka

pamatojums pieteicējas nevirzīšanai uz konkursa otro kārtu ir ietverts ne tikai Lēmumā, bet arī vērtēšanas tabulās.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) ir atzinis, ka administratīvajam aktam

nav obligāti jāsastāv no viena dokumenta. Administratīvo aktu un tā pamatojumu var veidot arī vairāki dokumenti. Būtiski ir,

lai būtu objektīvi saprotams, ka iestāde konkrētu dokumentu uzskata par administratīvā akta sastāvdaļu, un lai iestāde šo

dokumentu būtu paziņojusi (izsniegusi, nosūtījusi) adresātam. Augstākā tiesa, atsaucoties uz Eiropas Padomes Ministru

Komitejas 1977.gada 28.septembra rezolūciju Nr.77 (31) „Par indivīdu aizsardzību attiecībā uz administratīvajiem aktiem”,

ir skaidrojusi, ka administratīvā akta pamatojumu norāda pašā administratīvajā aktā vai otra iespēja ir dot personai iespēju

iepazīties ar administratīvā akta pamatojumu pēc tās lūguma (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 25.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA–294/2007 9.punktu).

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka 2012.gada 7.februārī pieteicējai ir nosūtīta konkursa vērtēšanas tabula, kurā

ir apkopoti visu komisijas locekļu pieteicējai piešķirtie punkti (lietas 1.sējuma 14.-15.lapa). Savukārt no pieteicējas

pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē ir redzams, ka pieteicēja bija iepazinusies arī ar komisijas sēdes

protokolu un tam pielikumā pievienotajām vērtēšanas tabulām, tostarp, katra komisijas locekļa atsevišķi aizpildīto tabulu.

Tā kā no Lēmuma ir saprotams, ka administratīvā akta pamatojums ir ietverts arī vērtēšanas tabulās, un pieteicēja ir

iepazinusies ar šiem dokumentiem, tad sīkāka skaidrojuma par piešķirtajiem punktiem neiekļaušana tieši Lēmumā nevar būt

pamats Lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Līdz ar to, izvērtējot pieteicējas argumentu par administratīvā akta nepietiekamo

pamatojumu, ir jāvērtē ne tikai Lēmumā norādītais, bet arī vērtēšanas tabulās iekļautais pamatojums.

[13] Izvērtējot vērtēšanas tabulas, var konstatēt, ka tās atbilst konkursa nolikuma pielikumā pievienotajiem vērtēšanas

tabulu paraugiem. Šajās tabulās tieši tāpat kā konkursa nolikuma 25.1.apakšpunktā ir atspoguļoti vērtēšanas kritēriji. Katrs

no sešiem vērtēšanas kritērijiem ir skaidrots sīkāk 2-5 apakšpunktos, norādot arī, kāds punktu skaits piešķirams katra

apakšpunkts gadījumā. Pie katra apakšpunkta norādīts iegūstamo punktu skaits piecu punktu robežās (1-5 punktu, 6-10

punkti utt.). Vērtēšanas tabulās katram komisijas loceklim ir norādīts, kurš vai kuri kritēriji viņam ir jāvērtē, ir paredzēta vieta

vērtējumam punktos un ir paredzēta arī vieta vērtējuma pamatojuma norādīšanai.

No lietas materiāliem ir redzams, ka konkursa locekļi ir aizpildījuši vērtēšanas tabulas, norādot tajās vērtējumu

punktos. Lietā nav strīda par to, ka pretendentu iegūtie punkti ir aprēķināti pareizi, balstoties uz vērtēšanas tabulās

norādītajiem punktiem. Izvērtējot vērtēšanas tabulās iekļautos vērtējuma pamatojums, var konstatēt, ka daži komisijas locekļi

ir snieguši izvērstu pamatojumu savam vērtējumam, daži locekļi ir snieguši īsu pamatojumu, kas izteikts pāris vārdos,

savukārt daži komisijas locekļi vērtējuma pamatojumā ir tikai atsaukušies uz konkrēto apakšpunktu, atbilstoši kuram ir

piešķirti punkti.

Konkursa nolikuma 28.punktā ir noteikts, ka katrs komisijas loceklis aizpilda savu vērtēšanas tabulu. Tā kā konkursa

nolikuma pielikumā esošajos vērtēšanas tabulu paraugos ir paredzēta vieta vērtējuma pamatojumam, tad apgabaltiesas

ieskatā no tā izriet, ka katram komisijas loceklim ir pienākums norādīt vērtējuma pamatojumu. Līdz ar to tas, ka atsevišķi

konkursa locekļi nav norādījuši savu vērtējuma pamatojumu, bet ir tikai atsaukušies uz konkrēto apakšpunktu, atbilstoši

kuram ir piešķirti punkti, ir atzīstams par procesuālu pārkāpumu. Pieteicēja uzskata, ka arī tajos gadījumos, kad konkursa

komisijas locekļi ir norādījuši vērtējuma pamatojumu, tas ne vienmēr ir pietiekams.

Apgabaltiesa norāda, ka ne katrs procesuāls pārkāpums ir pamats, lai atzītu administratīvo aktu par prettiesisku.

Administratīvo aktu var atzīt par prettiesisku, ja procesuālais pārkāpums ir būtisks. Parasti procesuālais pārkāpums tiek

atzīts par būtisku, ja tas varēja ietekmēt lietas iznākumu. Attiecībā uz pamatojumu Augstākā tiesa ir arī norādījusi, ka tas, vai

pamatojuma trūkums ir būtisks procesuāls pārkāpums, ir izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā. Par galvenajiem kritērijiem

izmantojami divi apstākļi: 1) vai saprātīgs administratīvā akta adresāts no attiecīgā administratīvā akta pamatojuma varēja

saprast, kāpēc attiecībā uz viņu izdots konkrētā satura administratīvais akts; 2) vai tiesa, pārbaudot attiecīgā administratīvā

akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu (sk.

Augstākās tiesas 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA–432/2006 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, ir jāizvērtē, vai nepilnības vērtēšanas pamatojuma norādīšanā var atzīt par būtisku procesuālu

pārkāpumu. Turklāt apgabaltiesas ieskatā ir jāņem vērā arī tas, ka pieteicējai pietrūka tikai 3,5 punkti, lai tā būtu ieguvusi

tādu punktu skaitu, kas bija nepieciešams, lai kvalificētos konkursa otrajai kārtai.

[14] Apgabaltiesa konstatē, ka komisijas locekļi /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ savās vērtēšanas tabulās nav snieguši

vērtējuma pamatojumu, bet ir tikai atsaukušies uz konkrēto apakšpunktu, atbilstoši kuram ir piešķirti punkti.

[14.1] /pers. B/ un /pers. D/ ir vērtējuši kritērijus „Komersanta līdzšinējā darbība sabiedriskās ēdināšanas

pakalpojumu sniegšanas jomā”, „Saimnieciski piemērotākais priekšlikums” un „Papildu priekšlikumu izvērtēšana”. Savukārt

/pers. C/ ir vērtējis tikai kritēriju „Komersanta līdzšinējā darbība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā”.

[14.2] Atbilstoši konkursa nolikumam par kritēriju „Komersanta līdzšinējā darbība sabiedriskās ēdināšanas

pakalpojumu sniegšanas jomā” ir piešķirami šādi vērtējumi:

a) nav darbojies šajā nozarē vai darbības laikā konstatēti vairākkārtēji atkārtoti administratīvie pārkāpumi, vai

komersanta vainas dēļ ir zaudētas šādā vai līdzīga rakstura konkursā piešķirtās tiesības -1 līdz 5 punkti;

b) darbojas no 1 līdz 2 gadiem, vai darbības laikā konstatēti administratīvie pārkāpumi, vai ir zaudētas šādā vai

līdzīga rakstura konkursā piešķirtās tiesības - 6 līdz 10 punkti;

c) darbojas no 2 līdz 5 gadiem, ir pieredze vasaras kafejnīcu darbībā, t.sk. pašvaldības izsludinātās konkursa vietās,

vasaras kafejnīcu darbības laikā konstatēti administratīvie pārkāpumi - 11 līdz 15 punkti;

d) darbojas vairāk kā 5 gadus, ir veiksmīga pieredze vasaras kafejnīcu darbībā, t.sk. pašvaldības izsludinātās

konkursa vietās - 16 līdz 20 punkti;

e) darbojas vairāk kā 10 gadus, šajā nozarē ilgstoši darbojas vairākas komersanta struktūrvienības, ir veiksmīga

pieredze vasaras kafejnīcu darbībā, t.sk. pašvaldības izsludinātās konkursa vietās - 21 līdz 25 punkti.

Komisijas loceklis /pers. B/ par šo kritēriju pieteicējai piešķīris 23 punktus, /pers. C/ – 22 punktus un /pers. D/ – 21

punktu.

No kritērija skaidrojuma ir redzams, ka šajā gadījumā vērtējums ir atkarīgs no objektīviem apstākļiem, proti,

pretendenta darbības ilguma, pieredzes vasaras kafejnīcu darbībā, izdarītiem pārkāpumiem. Tādējādi tas, ka nav sniegts

pamatojums, kāpēc pieteikums ir atbilstošs konkrētam apakšpunktam, nevar tikt atzīts par būtisku procesuālu pārkāpumu,

jo pretendentam no apakšpunktos norādītajiem skaidrojumiem kopsakarā ar piešķirtajiem punktiem vajadzētu būt

saprotamam, kāpēc tā pieteikums ir novērtēts atbilstoši konkrētam apakšpunktam, un kļūdu gadījumā ir iespējams izteikt

iebildumus, kurus var vērtēt arī tiesa. Taču katrā apakšpunktā ir paredzēta punktu piešķiršana piecu punktu amplitūdā. Ja

nav norādīts vismaz īss pamatojums vērtējumam, tad pretendents nevar saprast, kāpēc viņam ir piešķirti, piemēram, 22

punkti, nevis 25 punkti. Šādā gadījumā arī tiesa nevar veikt nekādu pārbaudi par piešķirtajiem punktiem. Apgabaltiesa atzīst,

ka, ņemot vērā to, ka konkursa nolikumā nav sīkāk noteikts, pēc kādiem kritērijiem piešķirami punkti viena apakšpunkta

ietvaros, tiesas kontrole pār piešķirto punktu skaitu būtu ierobežota, jo tiesa nevarētu aizstāt iestādes vērtējumu par to,

kādiem apstākļiem būtu dodama priekšroka un piešķirams lielāks īpatsvars vērtējumā, ar savu vērtējumu. Taču tiesa varētu

pārbaudīt, vai nav pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips un patvaļas aizlieguma princips.

[14.3] Atbilstoši konkursa nolikumam par kritēriju „Saimnieciski piemērotākais priekšlikums” ir piešķirami šādi

vērtējumi:

a) konkrētai vietai garantēts neadekvāts (nesamērīgi mazs vai nesamērīgi liels) darbības laiks 1 līdz 5 punkti;

b) konkrētai vietai adekvāti garantēts darbības laiks - 6 līdz 10 punkti;

c) konkrētai vietai adekvāti garantēts darbības laiks, izmantojamā platība un izvēlētais darbības modelis - 11 līdz 15

punkti;

d) konkrētai vietai adekvāti garantēts darbības laiks, izmantojamā platība, izvēlētais darbības modelis un pievienoto

vērtību darbības vietai veidojoši papildus priekšlikumi -16 līdz 20 punkti.

Komisijas loceklis /pers. B/ par šo kritēriju pieteicējai piešķīris 15 punktus un /pers. D/ – arī 15 punktus.

Arī šajā gadījumā apakšpunktos norādītais skaidrojums zināmā mērā var palīdzēt saprast, kāpēc pieteikums ir vērtēts

atbilstoši konkrētam apakšpunktam. Tomēr, tā kā šajā gadījumā aprakstā ir izmantoti tādi formulējumi kā „adekvāts

darbības modelis”, tad nevar atzīt, ka pretendentiem vienmēr būs saprotams, kāpēc pieteikums ir vērtēts atbilstoši

konkrētam apakšpunktam. Turklāt arī šajā gadījumā katrā apakšpunktā ir paredzēta punktu piešķiršana piecu punktu

amplitūdā. Ja nav norādīts vismaz īss pamatojums vērtējumam, tad pretendents nevar saprast, kāpēc viņam ir piešķirti,

piemēram, 15 punkti, nevis 20 punkti. Šādā gadījumā arī tiesa nevar veikt nekādu pārbaudi par piešķirtajiem punktiem.

[14.4] Atbilstoši konkursa nolikumam par kritēriju „Papildu priekšlikumu izvērtēšana” ir piešķirami šādi vērtējumi:

a) iesniegtais priekšlikums/-i nav skaidri vai nav piemērots/-i konkrētai vietai vai darbībai - 1 līdz 5 punkti;

b) priekšlikums/-i ir piemērots/-i konkrētai vietai un darbībai 6 līdz 10 punkti.

Komisijas loceklis /pers. B/ par šo kritēriju pieteicējai piešķīris 6 punktus un /pers. D/ – arī 6 punktus.

Apgabaltiesas ieskatā šajā gadījumā apakšpunktos norādītais skaidrojums neļauj pretendentam saprast, kāpēc ir

piešķirts konkrēts punktu skaits, it īpaši, ja pretendents ir iesniedzis vairākus priekšlikumus. Līdz ar to šajā gadījumā

vērtējuma pamatojums ir ļoti būtisks, jo bez tā pretendents nevar saprast, kāpēc viņam ir piešķirti, piemēram, 6 punkti, nevis

10 punkti, un arī tiesa nevar veikt nekādu pārbaudi par piešķirtajiem punktiem. Izskatāmajā gadījumā neizpratni var radīt arī

tas, ka par kritēriju „Saimnieciski piemērotākais priekšlikums” pieteicējas konkursa pieteikumam tika piešķirti 15 punkti,

tādējādi atzīstot, ka pieteikumā nav pievienoto vērtību darbības vietai veidojošu papildu priekšlikumu. Savukārt, par kritēriju

„Papildu priekšlikumu izvērtēšana” piešķirot 6 punktus, tiek atzīts, ka ir vismaz viens konkrētai vietai un darbībai piemērots

priekšlikums. Šādā situācijā nav saprotams, kāpēc piemērotais priekšlikums nerada pievienoto vērtību vismaz tādā apmērā,

lai par kritēriju „Saimnieciski piemērotākais priekšlikums” piešķirtu 16 punktus.

[14.5] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka vērtējuma pamatojuma nenorādīšana par kritērijus „Komersanta

līdzšinējā darbība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā”, „Saimnieciski piemērotākais priekšlikums” un

„Papildu priekšlikumu izvērtēšana” atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu, jo tas neļauj pretendentam saprast, kāpēc

viņam ir piešķirts konkrēts punktu skaits, un arī tiesa nevar veikt nekādu pārbaudi par piešķirtajiem punktiem.

[15] Tā kā apgabaltiesa konstatēja, ka ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, tad tas ir pamats, lai Lēmumu atzītu

par prettiesisku. Līdz ar to apgabaltiesa nevērtēs pārējos pieteicējas argumentus par to, kāpēc administratīvā akta

pamatojums ir nepietiekams.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

atbildētājai – Rīgas pilsētas pašvaldībai – uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējai samaksāto valsts nodevu 85,37 euro

(28,46 euro par pieteikumu un 56,91 euro par apelācijas sūdzību).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Cantus” pieteikumu.

Konstatēt, ka Rīgas domes izpilddirektora 2012.gada 24.februāra lēmums Nr.4-18/RD-12-647-nd ir prettiesisks.

Uzlikt pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Cantus” (reģistrācijas

numurs 40003049076, juridiskā adrese: Kaļķu iela 9, Rīga) valsts nodevu 85,37 euro (astoņdesmit pieci euro un 37 centi).

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente A.Kovaļevska

Tiesneses K.Krastiņa

L.Vīnkalna