Administrative court dismisses prisoner's claims regarding prison conditions and compensation due to lack of evidence.

NORAKSTS Lieta Nr.A420572810 A01721-11/3 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 15.jūlijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Ieslodzījumu vietu pārvaldes – pilnvarotajai pārstāvei O.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc J.I. (turpmāk – pieteicējs) sūdzības par Rīgas Centrālcietuma faktisko rīcību par rakstāmpiederumu un papīra nepiegādāšanu, liedzot saziņu ar zvērinātu advokātu un iestādēm un nenodrošinot tikšanos ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kā arī morālā kaitējuma Ls 5000 apmērā atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ieslodzījumu vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde), izskatot pieteicēja 2009.gada 2.jūlija un 17.augusta sūdzības, attiecīgi 2009.gada 10.augustā pieņēma lēmumu Nr.1/6- I/3223 un 2009.gada 28.oktobrī lēmumu Nr.1/17-I4007 par Rīgas Centrālcietuma amatpersonu faktiskās rīcības tiesiskumu. Lēmumi pamatoti saskaņā ar turpmāk minēto. [1.1] 2009.gada 2.jūlija sūdzībā pieteicējs norādīja, ka Rīgas Centrālcietuma amatpersonas atsakās pieteicēju izvest no soda izolatora, lai paņemtu dokumentus, rakstāmpapīru un aploksnes, kā arī liedz piezvanīt advokātam un morālo un fizisko iespaidošanu.

Pārbaudot lietas materiālus, Pārvalde konstatēja, ka saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 34.pantu noteikti apcietinātā tiesību ierobežojumi soda izolatorā. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu apcietinātajam ir tiesības uz soda izolatoru ņemt līdzi personiskās higiēnas priekšmetus, brilles, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināllietu saistītos pierakstus un dokumentus. Pieteicējam tika dota iespēja paņemt līdzi visus atļautos priekšmetus un dokumentus, kas atrodas kamerā. Noliktavas apmeklējums un izvešana uz telefona sarunām ir pasākums ar īpašu drošību un uzraudzību, kas jāsaskaņo, iesniedzot rakstveida iesniegumu.

No pieteicēja neviens rakstveida iesniegums netika saņemts, kā arī netika izteikta vēlme piezvanīt advokātam. Pārbaudes laikā netika konstatēta prettiesiska iespaidošana no cietuma amatpersonu puses. [1.2] 2009.gada 17.augusta sūdzībā pieteicējs lūdza nodrošināt tikšanos ar Pārvaldes amatpersonām. Pārvalde konstatēja, ka 2009.gada maijā un jūnijā pie pieteicēja Rīgas Centrālcietumā ieradās Pārvaldes amatpersonas, bet pieteicējs atteicās sniegt paskaidrojumus. Līdz ar to, atkārtotas tikšanās organizēšana nav lietderīga. [2] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 7.janvārī saņemts pieteicēja pieteikums, kas pamatots saskaņā ar turpmāk minēto.

Pārvaldes lēmumos norādīta informācija neatbilst patiesībai. Lēmumi pamatoti ar informāciju, kas saņemta no Rīgas Centrālcietuma, un ir apzināti melīga. Pārvaldes amatpersonas ignorē pieteicēja lūgumus tikties un uzklausīt viņu. Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu Ls 5000 apmērā. Pieteicējs apstrīdēja Pārvaldes 2009.gada 28.oktobra lēmumu Tieslietu ministrijā. [3] Atbildētājs tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norādīja, ka pieteikums nav pamatots saskaņā ar pārsūdzētajos lēmumos minēto. [4] Pieteicējs tiesas sēdē nepiedalījās, bet lūdza sūdzību izskatīt bez viņa klātbūtnes.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumos un paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un procesa dalībnieku viedokļu kopumā, secina, ka pieteikums nav pamatots. [6] Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 34.panta pirmā daļa noteic apcietinātā tiesības soda izolatorā. Proti, apcietinātajam atļauts uz soda izolatoru ņemt līdzi personiskās higiēnas priekšmetus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināllietu saistītos pierakstus un dokumentus, kā arī — ar ārsta atļauju — tehniskos palīglīdzekļus un medikamentus. Kā izriet no pieteicēja 2009.gada 2.jūlija sūdzības, viņam nav nodrošinātas Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 34.panta pirmajā daļā minētās tiesības, kā arī pieteicējs tiek fiziski un morāli ietekmēts (lietas 52.lapa).

Pārvalde 2009.gada 10.augustā pieteicējam sniedza atbildi. Tiesa konstatē, ka 2009.gada 17.augusta sūdzībā pieteicējs izsaka neapmierinātību ar 2009.gada 10.augusta atbildi uz viņa 2009.gada 2.jūlija iesniegumu un lūdz atkārtoti pārrunas ar Pārvaldes amatpersonām. (lietas 29.lapa). 2009.gada 28.oktobrī Pārvalde sniedza atbildi. Izvērtējot minēto, tiesa secina, ka prasījums par Pārvaldes 2009.gada 28.oktobra lēmuma tiesiskumu nav patstāvīgs prasījums, bet saistīts ar prasījumu par Pārvaldes 2009.gada 10.augusta lēmuma tiesiskumu.

Proti, gan 2009.gada 2.jūlija, gan 2009.gada 17.augusta sūdzībās norādītie apstākļi ir par vienu un to pašu – izvērtēt Rīgas Centrālcietuma amatpersonu faktisko rīcību laikā, kad pieteicējs atradās soda izolatorā. Tiesas ieskatā tikšanās nodrošināšana ar Pārvaldes amatpersonām atzīstama par procesuālu darbību sūdzības izskatīšanas gaitā. Proti, tā saistīta ar pieteicēja uzklausīšanu. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Pārvaldes 2009.gada 28.oktobra lēmums par atteikšanos pārskatīt atbildi uz pieteicēja 2009.gada 2.jūlija sūdzību, kā arī atkārtoti nodrošināt tikšanos ar Pārvaldes amatpersonām, vērtējams kopsakarā ar 2009.gada 10.augusta atbildi. [7] Konkrētajā lietā tiesa konstatē, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija 2009.gada 4.augustā sniegusi informāciju Pārvaldei, norādot, ka soda izolatorā pieteicējs ievietots 2009.gada 26.jūnijā uz 10 diennaktīm.

Pieteicējs parakstījies, ka viņam ir saprotamas apcietinājumā esošās personas tiesības, bet nekādi rakstveida iesniegumi no pieteicēja nav saņemti, kā arī nav saņemts lūgums sazināties ar advokātu (lietas 23., 24.lapa). Pieteicējs norāda, ka viņš nav uzklausīts un Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtā informācija Pārvaldei nav patiesa. Pārvaldes amatpersona, kura bija nosūtīta uz tikšanos ar pieteicēju 2009.gada 30.jūnijā, savā ziņojumā norāda, ka pieteicējs atteicies no komunikācijas un uzvedies agresīvi (lietas 48.lapa).

Pārvaldes amatpersonu rīcībā tiesa nesaskata būtiskus procesuālus pārkāpumus. No minētā tiesa secina, ka Pārvaldes amatpersona centās uzklausīt pieteicēju laikā, kad viņš atradās soda izolatorā, bet pieteicējs nekādas mutvārdu sūdzības neizteica. Arī rakstveida iesniegumi Rīgas Centrālcietuma administrācijā no pieteicēja netika saņemti. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs nav izmantojis savas tiesības izteikt sūdzību par Rīgas Centrālcietuma administrācijas rīcību pret viņu mutiski, kā arī nav vērsies ar rakstveida iesniegumu par savām tiesībām saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 34.panta pirmo daļu.

Līdz ar to, tiesa secina, ka pieteicēja 2009.gada 2.jūlija un 2009.gada 17.augusta sūdzībās norādītie apstākļi par pieteicēja tiesību ignorēšanu un viņa fizisko un morālo iespaidošanu nav pamatoti un prasījums šajā daļā noraidāms. [8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. No minētā izriet, ka prasījums par atlīdzinājumu ir saistāms ar prasījumu par attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību, proti, zaudējumu atlīdzinājuma prasījums nav patstāvīgs prasījums.

Ņemot vērā, ka pamatprasījums par Rīgas Centrālcietuma amatpersonu faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un Pārvaldes amatpersonu rīcību, izskatot pieteicēja sūdzības, nav pamatots, noraidāms arī pieteicēja prasījums par atlīdzinājumu Ls 5000 apmērā. [9] Tiesa konstatē, ka pieteicējs pilnībā atbrīvots no valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta trešo daļu pieteicējam jāatlīdzina valsts nodeva Ls 20 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta trešo daļu, 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt J.I. sūdzības par Rīgas Centrālcietuma faktisko rīcību par rakstāmpiederumu un papīra nepiegādāšanu, liedzot saziņu ar zvērinātu advokātu un iestādēm un nenodrošinot tikšanos ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kā arī morālā kaitējuma Ls 5000 apmērā atlīdzinājumu. Piedzīt no J.I. valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) valsts labā triju mēnešu laikā pēc šā sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe Rīgā, 2011.gada 15.jūlijā