Court dismisses administrative penalty case due to insufficient evidence proving the driver was operating a vehicle under alcohol influence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative penalty case against a driver who was found driving a Mercedes-Benz Sprinter off the road with a blood alcohol concentration of 2.53 promiles. Although the defendant refused to sign the protocol and did not appear in court, the prosecution failed to provide sufficient evidence proving the specific act of driving the vehicle while under the influence. The court applied the presumption of innocence and the principle that doubts must be resolved in favor of the individual, concluding that the objective element of the offense could not be established.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.1 panta 1 punkts; Tiesai ir jāievēro nevainīguma prezumpcija un šaubas par vainu jāvērtē par labu indivīdam, tādēļ tiesvedība jāizbeidz, ja nav pietiekami pierādījumi par pārkāpuma sastāva objektīvo pusi.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0373-18/14
ECLI:LV:RIRT:2018:0425.133037318.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 25.aprīlī
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/,
saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 15panta ceturtajā
daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un
ko nstatēja
2018.gada 22.aprīlī plkst.20.25, Ropažu novadā ceļa Rīga – Ērgļi 35.kilometrā virzienā uz Ērgļiem /pers. A/ vadīja
transportlīdzekli MERCEDES BENZ SPRINTER ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, vadītājs nobrauca no ceļa braucamās
daļas bojājot transportlīdzekli. Veicot vadītājam alkohola ietekmes pārbaudi, medicīniskās pārbaudes protokols Nr.2234, konstatēta
alkohola koncentrācija asinīs 2,53 promiles.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/ ar savām darbībām pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās
daļas 1.punkta a) apakšpunktu un viņa darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas administratīvi sodāms pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu, lietas par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā,
skata rajona (pilsētu) tiesneši.
Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC361677 /pers. A/ atteicās parakstīt (lietas 3.lapa).
Uz lietas izskatīšanu /pers. A/ nav ieradies. Atbilstoši Latvijas APK 260.panta un 268.panta pirmās daļas 2.punktam, lietu bez
personas var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai ir savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts
lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa konstatē, ka personai paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, neskatoties uz to, ka persona ir atteikusies apliecināt
pavēsti par ierašanos uz tiesas sēdi ar savu parakstu (lietas 5.,6.lapa).
No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 5.rotas
jaunākā inspektora J.Skujas ziņojuma izriet, ka 2018.gada 22.aprīlī strādājot, pēc apstiprināta darba grafika no plkst.13.00, postenī Rīga
– Ērgļi ar trafarēto dienesta automašīnu OPEL INSIGNIA valsts reģistrācijas numurs JU1037, kopā ar jaunāko inspektoru Vilni Buliņu,
atrodoties postenī ap plkst.20.28 tika saņemta informācija no operatīvās vadības nodaļas dežuranta par to, ka uz autoceļa P4 Rīga -
Ērgļi 36.kilometrā atrodas transportlīdzeklis, kurš iebraucis grāvī un vadītājs atrodas alkohola reibumā. Ierodoties notikuma vietā, tika
konstatēts, ka transportlīdzeklis MERCEDES BENZ SPRINTER ar reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, bija nobraucis no
ceļa braucamās daļas un iebraucis lazdu koku pudurī. Uz vietas vadītājs netika sastapts, savukārt notikuma vietā atradās divi
aculiecinieki, kuri paskaidroja, ka redzēja vīrieti ar pagariem matiem un brillēm, kurš sēž pie minētās automašīnas stūres un pēc neilga
brīža šis pats vīrietis, izkāpa no automašīnas, aizslēdza vadītāja puses durvis, un būdams manāmā alkohola reibumā devās Ērgļu virzienā.
No liecinieka /pers B/ un viņa draudzenes netika pieņemti paskaidrojumi, jo personas steidzās mājās, kuri dzīvo Ropažos. Tika pieņemts
lēmums, nekavējoties doties meklēt norādīto autovadītāju. Braucot virzienā uz Ērgļiem 36.kilometrā, netālu no minētā
transportlīdzekļa, uz ceļa braucamās daļas pārvietojās vīrietis, kurš pēc minētā apraksta bija līdzīgs. Sarunas laikā no vīrieša bija jūtama
alkohola smaka. Persona nevēlējās nosaukt savus datus. Vīrietis ap plkst.21.00 tika administratīvi aizturēts, kā arī pie personas atradās
MERCEDES BENZ SPRINTER ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, aizdedzes atslēgas ar pulti. Sarunas laikā no vīrieša tika
noskaidrots, ka viņš ir /pers. A/. Piedāvājot veikt alkohola ietekmes pārbaudi uz vietas /pers. A/ no tās atteicās, tādēļ persona tika
nogādāta ekspertīzes veikšanai Rīgā, Tvaika ielā 2. /pers. A/ asinīs tika konstatēta alkohola koncentrācija 2,53 promiles.
Transportlīdzekļa vadītājam par pārkāpumiem tika sastādīti protokoli PC185483 un PC361677. /pers. A/ no protokolu parakstīšanas
atteicās, kā arī nevēlējās sniegt nekādus paskaidrojumus.
N o /pers. C/ paskaidrojuma izriet, ka viņš ir firmas “Lardum” īpašnieks un mašīnu MERCEDES BENZ SPRINTER valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2018.gada 20.aprīlī iedeva lietošanā /pers. A/ darba vajadzībām. Izņemot viņu, šo
automašīnu neviens vadīt nevarēja, jo /pers. A/ ir vienīgais šīs automašīnas vadītājs.
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC361677, ziņojuma, paskaidrojuma, medicīniskās
pārbaudes protokola Nr. 2234 norādīto, ka personai konstatēta alkohola koncentrācija – 2,53 promiles, un pārējiem administratīvās
lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzīst, ka persona nav izdarījusi Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā paredzēto
pārkāpumu un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā nav pierādīta.
Saskaņā ar Latvijas APK 149. 15panta ceturto daļu, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā
gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro
administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Lai personu – transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 15panta ceturtās daļas, ir
nepieciešams konstatēt, ka šī persona pati ir vadījusi transportlīdzekli vai mācījusi vadīt citai personai transportlīdzekli, atrodoties
alkohola reibuma stāvoklī un alkohola koncentrācija asinīs vai izelpotajā gaisā ir pārsniegusi 1,5 promiles.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvajā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā
kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma
lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, un
noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2)
personu liecības; 3) ekspertu atzinums, 4) kompetentās institūcijas atzinums, 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai
citā formā, 6) elektroniskie pierādījumi, 7) procesuālās darbības rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, 8) lietiskie
pierādījumi.
No lietā esošiem rakstveida pierādījumiem tiesai nav iespējams pārliecināties, ka /pers. A/ 2018.gada 22.aprīlī plkst.20.25 vadīja
transportlīdzekli MERCEDES BENZ SPRINTER ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, administratīvā pārkāpuma protokolā
norādītajos apstākļos alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju asinīs 2,53 promiles.
No lietas materiāliem izriet, ka Ceļu policijas policists J.Skuja sastādīja ziņojumu uz personu liecību pamata, kas nav bijuši
aculiecinieki tam, ka /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, kā arī personas lietā nav sniegušas paskaidrojumus. Minētajā ziņojumā nav
norādīti iepriekšminēto personu vārdi un uzvārdi. Personu liecības nevar tikt izmantotas pierādīšanā, jo nevar identificēt to personības.
Lietā nav liecību, par to, ka persona būtu vadījusi transportlīdzekli. Līdz ar to nav konstatējams fakts, ka /pers. A/ vadīja automašīnu. No
policista ziņojuma izriet, ka persona tika apturēta ejot pa ceļu, jo bija līdzīgs aprakstam, ko sniedza personas sastaptas pie automašīnas
notikuma vietā.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta 8.daļu, kas noteic, ka tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos
pārbaudīt tiesas sēdē.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz vienpusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Augstākās tiesas Senāta praksē atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja novērtējot visus lietā
esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk., piemēram, Senāta
2007.gada 18.septembra spriedums lietā Nr. SKA-395/2007 14.punkts, Senāta 2007.gada 22.februāra spriedums lietā Nr. SKA-
52/2007, Senāta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr. SKA-219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.
SKA-493/2008 14.punktu).
Tiesa ņem vērā arī to, ka izlemjot jautājumu par personas vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija – nevienu nevar atzīt par
vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu,
kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu indivīdam (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija spriedumu lietā Nr. 2001-17-
0106).
Līdz ar minēto tiesnese secina, ka lietā nav pietiekamu pierādījumu, kas pierādītu, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma
protokolā norādītajā vietā vadīja transportlīdzekli, šī fakta konstatēšana ir nepieciešama, lai personu sauktu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas APK 149.15panta ceturtās daļas.
Atbilstoši Latvijas APK 239.panta 1.punktam, ka noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet
iesāktā lietvedība jāpabeidz, ja nav bijis notikuma, vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, lietvedība lietā izbeidzama. Tiesnese
atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par 149.15panta ceturtajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir izbeidzama, jo lietā nav konstatējama administratīvā nodarījuma objektīvā puse, proti,
tas, ka /pers. A/ vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu ietekmē.
Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtību, kādā nosakāma koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un
konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 32.punktu, transportlīdzekļa vadītājs izdevumus, kas saistīti ar alkohola
koncentrācijas konstatēšanai veiktajām pārbaudēm 52,60 euro nesedz.
Lietā, saskaņā ar Latvijas APK 257.panta pirmo daļu un 2010.gada 7.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1098
„Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 1.1.punktu, ir izņemta automašīna
MERCEDES BENZ SPRINTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Izņemtais transportlīdzeklis atdodams īpašniekam vai
turētājam, likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 31., 274., 274.1, 289.18, 299.1pantu, tiesa
nosprieda
izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Lietā izņemto automašīnu MERCEDES BENZ SPRINTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas nodota glabāšanai
Nodrošinājuma valsts aģentūrā, atdot likumā noteiktā kārtībā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma
paziņošanas dienas tiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesā 2018.gada 7.maijā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece