Legislator Case Law & Legislation
1A07000417 / 1A-0004-17 AI generated

Court dismissed appeal against speeding fine, upholding evidence and statutory penalty limits.

Case Number 1A07000417 / 1A-0004-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the appeal against a traffic fine issued for speeding on the South Bridge in Riga. The defendant argued the penalty was excessive, but the court found the speed of 67 km/h against a 50 km/h limit was clearly proven by radar equipment. Consequently, the court upheld the institution's decision to impose a 40 EUR fine as legally correct and sufficient.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274, 275.1.1, 149.8.4, 43.6.2, 43.6.3 panti; The court must uphold administrative penalty decisions when evidence proves the violation and the applied sanction falls within the statutory limits.

Keywords

AI generated
administrative penalty appeal speeding violation evidence statutory penalty limits radar speed measurement traffic safety regulations

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.1.1 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtā daļa
Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrā daļa
Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.17 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 1A07000417

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2017. gada 8. maijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese S. Daukšte

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /nosaukums/ sūdzībā par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes 2017. gada 23. februāra lēmumu Nr. 209 (turpmāk- Lēmuma) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 28. decembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības

un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu- lēmumu Nr. GA00134109 (turpmāk- protokols-lēmums) par

to, ka 2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09 transportlīdzeklis /TL marka/, reģistrācijas /reģistrācijas numurs/, brauca Rīgā pa Dienvidu tiltu Lubānas

ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu ar ātrumu 70 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma

mērīšanas iekārtu GATSO ( sērijas Nr. 14-23-024-783), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir +3 km/h, ja transportlīdzekļa braukšanas

ātrums ir mazāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrumus, ņemot vērā iekārtas kļūdu 67 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas

ātrumu pārsniedza par 17 km/h, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 101. punktu. Par šo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta

ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274. pantu, 275. panta pirmās daļas pirmo punktu un

Ceļu satiksmes likuma 43. 6 panta otro un trešo daļu /nosaukums/ uzlikts naudas sods 40 EUR apmērā.

[2] 2017. gada 23. februārī, izskatot SIA /nosaukums/ valdes locekļa /pers. A/ sūdzību, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks nolēmis atstāt negrozītu 2016. gada 28. decembrī protokolā – lēmumā pieņemto lēmumu. Lēmumā

konstatēts, ka 2016. gada 28. decembra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļas lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. GA00134109 atstājams negrozīts un SIA “VWM” valdes

locekļa /pers. A/ sūdzība- noraidāma.

[2.1] Iestāde lēmumā konstatējusi, ka 2016. gada 28. decembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

uzraudzības un koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. GA00134109, kurā norādīja, ka

2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09 transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ brauca Rīgā pa Dienvidu tiltu

Lubānas ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu ar ātrumu 70 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas

ātruma mērīšanas iekārtu GATSO (sērijas Nr. 14-23-024-783), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir +3 km/h, ja transportlīdzekļa

braukšanas ātrums ir mazāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu - 67 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto

braukšanas ātrumu pārsniedza par 17 km/h.

[2.2] 2016. gada 28. decembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļa saskaņā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274. pantu un 275. panta pirmās daļas 1. punktu, Ceļu satiksmes likuma

43.6 panta otro un trešo daļu, pieņēma lēmumu Nr.GA00134109, ar kuru transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ turētājam par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu tika uzlikts naudas sods 40 euro

apmērā.

[2.3] Pēc transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām, transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ turētājs ir SIA “VWM”, līdz ar to administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.GA00134109 nosūtīts iepriekš minētā

transportlīdzekļa turētājam - SIA “VWM”.

[2.4] 2017. gada 23. februāra lēmumā Nr. 209 konstatēts, ka transportlīdzekļa /TL marka// ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/

vadītājs, braucot Rīgā Dienvidu tilta posmā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu nedrīkstēja pārsniegt 50 km/h. Transportlīdzeklim /TL marka// ar

reģistrācijas Nr. 2016. gada 15. decembrī fiksēts braukšanas ātrums 67 km/h un secināts, ka atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 17 km/h.

Atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 km/h līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 555.

ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums”, paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā.

[2.5] 2017. gada 17. janvārī Valsts policijā saņemta SIA /nosaukums/ valdes locekļa /pers. A/ sūdzība par lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. GAOOl34109, kurā norādīts, ka lietas faktiskie apstākļi ir pretrunīgi un nav skaidri, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa norma ir piemērota kļūdaini, un tamdēļ sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pieņemto lēmumu un lietvedību izbeigt.

[2.6] Lēmumā norādīts, ka novērtējot pierādījumus pēc iekšējas pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem

lietas apstākļiem to kopumā, Iestāde uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums Nr. GA00134109 par Ceļu satiksmes noteikumu 101.

punktā noteikto pārkāpumu sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrās un trešās daļas prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots

likumīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas sankcijas ietvaros.

[2.7] Iestāde lēmumā atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244., 272. un 286. pantu un Ceļu satiksmes likuma 43.

4 pantu un norāda, ka no minētajām normām izriet, ka, izvērtējot konkrēto gadījumu, iestādei, kas lemj par administratīvā soda uzlikšanu, ir jāveic pilnīga

un objektīva lietas apstākļu noskaidrošana, jāpierāda un jāpamato ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma esamība vai neesamība.

[2.8] Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantā noteikts, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam

paredzētām mērierīcēm.

[2.8.1] Ātruma kontroles mērierīcei GATSO (sērijas Nr. 14-23-024-783) ir veikta verifikācija un minētā mērierīce atbilst Ministru

kabineta 2014.gada 14. oktobra noteikumu Nr. 624 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas

atzīmēm” prasībām. Minētās mērierīces faktisko derīgumu apliecina Latvijas nacionālā metroloģijas centra izsniegtais pirmreizējās verificēšanas

sertifikāts Nr. E0620V16, kurā norādīts, ka konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu no 2016. gada 20. jūlija līdz 2017. gada 19. jūlijam.

[2.8.2] Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde secina, ka 2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09 transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ braukšanas ātrums administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā norādītajā vietā fiksēts ar ātruma kontroles

mērierīci GATSO (sērijas Nr.14-23-024-783), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līdz ar to mērījums veikts ar pārbaudītu,

tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli un transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam

regulējumam, tātad atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

[2.8.3] Pamatojoties uz fotoradara GATSO sērijas lietošanas instrukciju, GATSO sistēma nosaka ātruma pārkāpumus maksimāli četrām

braukšanas joslām. Kontrolsliekšņa moments ir uzstādīts katrai joslai atsevišķi un ir pielāgots, lai atpazītu tuvojošos vai attālinošos transportlīdzekļus.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta un nemainīga

ātruma kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma

kontroles līniju. Fiksācijas līnija tiek izvēlēta tādā attālumā, lai attēls būtu pietiekoši skaidrs. Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls

satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums

un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un braukšanas virziens.

[2.8.4] Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma

protokola - lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma

mērīšanas sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju,

kā arī tiek veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

[2.8.5] Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi atļautais braukšanas ātrums Rīgā, pa Dienvidu tiltu

Lubānas ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu ir 50 km/h. Konkrētajā vietā stacionārā ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

tuvojošos transportlīdzekļu ātrumu.

[2.8.6] Konkrētajā gadījumā kontrolei noteiktajā vietā atrodas transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, un ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2016. gada 15.

decembrī plkst. 20.09 transportlīdzeklim, kurš tuvojas ātruma mērīšanas sistēmai pa otro braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas).

Transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ir vienīgais transportlīdzeklis, kas tuvojas iekārtai pa otro braukšanas

joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas). Līdz ar to nav pamata apšaubīt, ka 2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09 atļautā braukšanas ātruma

pārkāpums fiksēts tieši transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Kā arī nav pamata apšaubīt sistēmas mērījumu,

ja konkrētajā gadījumā fotoattēlā ir redzami vairāki transportlīdzekļi, jo ātruma mērīšanas iekārta GATSO var mērīt braukšanas ātrumu katram

transportlīdzeklim vienlaicīgi.

[2.9] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka ceļa zīme Nr. 323 “Maksimālā ātruma ierobežojums” ir grūti pamanāma, Iestāde

norāda, ka ceļa zīme Nr.115 “Slidens ceļš” kopā ar papildzīmi Nr. 846 “Slidens segums” un ceļa zīme Nr. 232 “Maksimālā ātruma ierobežojums 50”

kopā ar papildzīmi Nr. 853 “Fotoradars” ir uzstādīta brauktuves labajā un kreisajā pusē, un ir pamanāma braucot ar atļauto braukšanas ātrumu pa

jebkuru braukšanas joslu. Minēto ceļa zīmju uzstādīšana minētajā posmā tika saskaņota ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, kā arī ceļa zīmju

izgatavošana un uzstādīšana atbilst Latvijas valsts standarta 77-1,2,3:2014 prasībām.

[2.10] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Dienvidu tilta posms, kur tika fiksēts pārkāpums ir uzskatāms par neapdzīvotu

vietu, Iestāde norāda, ka Ceļu satiksmes noteikumu

- 2.3. punktā ir noteikts, ka apdzīvota vieta ir apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi, bet

izbraukšana - ar 520. vai 556. ceļa zīmi;

- 101. punktā ir noteikts, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h;

- 102. punktā ir noteikts, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekli, ievērojot šo noteikumu 99. punktā minētos

nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

[2.10.1] Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka ceļa zīme Nr. 519 vai Nr. 555 “Apdzīvotas vietas sākums” ir uzstādīta tikai

iebraucot apdzīvotā vietā, kur visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

[2.10.2] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.GA00134109 materiālus, secināms, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vieta -

Rīga, Dienvidu tilta posms pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu atrodas 555.ceļa zīmes ,,Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā, kur visu

transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

[2.11] Ņemot vērā minēto, Iestāde secina, ka transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ vadītājs,

braucot Rīgā pa Dienvidu tiltu Lubānas ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu nedrīkstēja pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h.

Fiksētais transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ braukšanas ātruma mērījums 2016. gada 15. decembrī plkst.

20:09, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 67 km/h, līdz ar to secināms, ka atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 17 km/h.

[2.12] Atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 km/h līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem, ja tas izdarīts vietā, kura

apzīmēta ar 555. ceļa zīmi ,,Apdzīvotas vietas sākums”, paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā. Saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta ceturto daļu - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20

kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5

tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, — izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.

[2.13] Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot

pierādījumus, Iestāde uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.GA00134109 par Ceļu satiksmes noteikumu 101. punktā noteikto

pārkāpumu, sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrās un trešās daļas prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots likumīgi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās dalās sankcijas ietvaros.

[2.14] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

[2.14.1] Ņemot vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas sankcijā paredzēto minimālo naudas sodu un

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrās dalās nosacījumu, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro

tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu, lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams

mīkstināt administratīvo sodu.

[2.15] Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 287. panta pirmās daļas l. punktu

Iestāde 2016. gada 28. decembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. GA00134109 atstājusi negrozītu, bet SIA/nosaukums/ valdes locekļa

/pers. A/ sūdzība – noraidīta ( lietas 16.-22. lapa).

[3] 2017. gada 27. martā Aizkraukles rajona tiesā saņemta /nosaukums/ valdes locekļa /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Galvenās

kārtības policijas pārvaldes priekšnieka lēmumu Nr. 209 (administratīvā pārkāpuma lieta Nr. GA00134109).

[3.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka apstrīd Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2017. gada 23.

februāra lēmumu Nr. 209. Iepazīstoties ar lēmumu konstatēts, ka sūdzība izskatīta formāli, jo tai piemīt vispārēji aprakstošs raksturs. Valsts policija nav

sniegusi atbildi par soda sankcijas piemērošanas pamatotību konkrētajā gadījumā.

[3.2] Sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturto daļu par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas

automobiļiem, kur pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas- izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit euro apmērā.

Nav skaidrs un Valsts policija izdotajā lēmumā Nr. 209 nav paskaidrojusi, kāpēc konkrētajā gadījumā, pastāvot Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas sastāvam, kā to apgalvo Valsts policija, ir piemērots sods 40,00 EUR, kaut paredzēts naudas sods 20,00 EUR.

[3.3] Līdz ar to SIA/nosaukums/ pastāv pamatotas šaubas par administratīvā pārkāpuma lietā Nr. GA00134109 – tieši uzliktā soda

tiesisko dabu. Tādēļ SIA /nosaukums/ lūdz tiesu pārbaudīt minētā lēmuma tiesiskumu un atcelt Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes satiksmes

drošības pārvaldes lēmumu, ar kuru nolemts noraidīt SIA /nosaukums/ sūdzību par soda uzlikšanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. GA00134109.

[3.4] Sūdzība nav pamatota ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām (lietas 5.-6. lapa).

[4] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, sūdzības izskatīšana Aizkraukles rajona tiesā

nozīmēta 2017. gada 8. maijā rakstveidā procesā (lietas 2. lapa) un par to informēti sūdzības iesniedzējs un Iestāde. Lietas dalībniekiem izskaidrotas

tiesības līdz 2017. gada 20. aprīlim iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumus, lūgt lietu izskatīt tiesas sēdē, iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus (lietas 29., 30. lapa).

[5] Lietas dalībnieki tiesai nav snieguši rakstveida paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

[7] SIA /nosaukums/ saukta pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 101. punkta pārkāpumu un tai piemērots

administratīvais sods – naudas sods 40,00 EUR par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[8] Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem pienākumus jāpilda šā likuma, Ceļu satiksmes

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu, kuras

pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

[9] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 101. punktā noteikto, apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst

pārsniegt 50 km/h [..] .

[9.1] Atbildība par iepriekš minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā, kas

nosaka, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā [..] vieglajiem automobiļiem [..] , ja tas

izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, — izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.

[10] Lietā nav strīda par to, ka protokolā- lēmumā norādītajā laikā un vietā 2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09 transportlīdzeklis /TL

marka/, reģistrācijas /reģistrācijas numurs/ brauca Rīgā pa Dienvidu tiltu Lubānas ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu. No sūdzības

Iestādei secināms, ka lietā pastāv strīds par to, vai transportlīdzekļa /TL marka//, /reģistrācijas numurs/, vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu

101. punkta prasības. Sūdzības iesniedzējs izsaka šaubas par to, vai braukšanas ātrums fiksēts tieši transportlīdzeklim /TL marka//,

reģistrācijas/reģistrācijas numurs/, uzskata, ka ceļa zīmes pārkāpuma fiksēšanas vietā izvietotas tā, ka vadītājs nevar pamanīt ātrumu ierobežojošo zīmi,

ka transportlīdzeklis ir braucis aizlieguma zīmes darbības zonā, nevis zīmes “Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā un līdz ar to, nodarījums nepareizi

kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas. Savukārt no sūdzības tiesai zināms, ka tās iesniedzējs uzskata, ka

Valsts policija sūdzību par 2016. gada 28. decembra lēmumu izskatījusi formāli, lēmumā nav pamatojuma tam, kāpēc piemērots naudas sods 40 euro

apmērā, kaut gan par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzēts naudas sods 20 euro apmērā.

[11] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītas

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pants nosaka sekojošus pierādīšanas līdzekļus: pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par

faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie

pierādījumi.

[12] Konkrētajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr. GA00134109 (lietas 4.

lapa), autotransportlīdzekļa ātruma kontroles mērierīces GATSO RT 4, Nr. 14-23-024-783 pirmreizējās verificēšanas sertifikāts ( lietas 10. lapa),

stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO, kura darbības vieta ir Rīgā Dienvidu tilts Lubānas ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu

mērījumu vietas pase (lietas 11.-14.lapa), pārkāpuma fiksēšanas vietas mērījuma dati ( lietas 9. lapa), CSDD informācija par transportlīdzekli /TL

marka/, reģistrācijas /reģistrācijas numurs/ ( lietas 15.lapa), SIA/nosaukums/ valdes locekļa /pers. A/ 2017. gada 16. marta un 13. janvāra sūdzības (

lietas 24. un 5.-6. lapa).

[13] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos lietas faktiskos apstākļus:

[13.1] 2016. gada 28. decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols- lēmums Nr. GA00134109 par to, ka 2016. gada 15.

decembrī plkst. 20.09 transportlīdzeklis /TL marka/, reģistrācijas /reģistrācijas numurs/ brauca Rīgā pa Dienvidu tiltu Lubānas ielas virzienā pirms

nobrauktuves uz Piedrujas ielu ar ātrumu 70 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar braukšanas ātruma mērīšanas iekārtu

GATSO ( sērijas Nr. 14-23-024-783), kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir +3 km/h, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir mazāks par

100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrumus, ņemot vērā iekārtas kļūdu 67 km/h. Transportlīdzekļa vadītājs atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza par 17

km/h, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 101.punktu, atbildība par ko paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā

daļā. saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otro daļu, kas nosaka, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem

(fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs

nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, - transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) [..], transportlīdzekļa turētājam

SIA/nosaukums/piemērots naudas sods 40,00 EUR apmērā (lietas 4.lapa).

[13.2] No lietai pievienotās stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO, kuras darbības vieta ir Rīgā Dienvidu tilts Lubānas ielas virzienā pirms

nobrauktuves uz Piedrujas ielu mērījumu vietas pases zināms, ka minēta mērierīce mēra tuvojošos transportlīdzekļu ātrumu, mērījumi un fotografēšana

tiek veikta no priekšas. Mērījumu veikšanas vietā ir braukšanas ātruma ierobežojums 50 km/h un mērierīce atrodas ceļa zīmes Nr. 519. un 555.

“Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā ( lietas 11.-14. lapa).

[13.3] Lietai pievienotajā fotogrāfijā ar mērījuma datiem redzams, ka fotoattēlā Dienvidu tilts posmā ir trīs braukšanas joslas virzienā uz

mērierīci un transportlīdzekļi tuvojas mērierīcei un 2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09.35 otrajā (vidējā) braukšanas joslā atrodas viens

transportlīdzeklis ar reģistrācijas Nr. VR5305 un tam blakus abās malējās braukšanas joslās citu transportlīdzekļu nav ( lietas 9.lapa).

[13.4] Transportlīdzekļa /TL marka/, reģistrācijas/reģistrācijas numurs/ braukšanas ātruma mērījums veikts ar ātruma kontroles mērierīci

GATSO, sērijas Nr. 14-23-024-783, kurai ir veikta verifikācija un minētā mērierīce atbilst Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr.

624 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas atzīmēm” prasībām. Šīs mērierīces faktisko

derīgumu apliecina Latvijas nacionālā metroloģijas centra izsniegtais pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr. E0620V16, kurā norādīts, ka konkrētais

mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu no 2016. gada 20. jūlija līdz 2017. gada 19. jūlijam (lietas 10.lapa).

[13.5] Pēc CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra datu bāzes ziņām, transportlīdzekļa /TL marka/, reģistrācijas Nr.

VR-/reģistrācijas numurs/ turētājs ir SIA/nosaukums/ (lietas 15. lapa).

[13.6] SIA /nosaukums/ valdes loceklis /pers. A/ 2016. gada 17. janvārī par lēmumu Nr. GA00134109 iesniedzis sūdzību Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvaldē (lietas 24.lapa).

[14] Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2017. gada 23. februāra lēmumu Nr. 209

pārsūdzētais lēmums atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta (lietas 16.-22. lapa).

[15] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

[15.1] Tiesa atzīst, ka iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes Lēmuma

motivācijai (skat. šī sprieduma [2] punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[16] Par sūdzības iesniedzēja sūdzības argumentiem tiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[16.1]Tiesa izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka ir pierādīts, ka transportlīdzekļa /TL marka/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

nosaukums/, vadītājs, 2016. gada 15. decembrī plkst. 20.09, braucot Rīgā pa Dienvidu tiltu Lubānas ielas virzienā pirms nobrauktuves uz Piedrujas ielu,

pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu 50 km/h un brauca ar ātrumu 67 km/h, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu par 17 km/h. Ar šīm darbībām

minētā transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 101. punkta prasības un izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā.

[16.2] Sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Iestāde sūdzību izskatījusi formāli un 2017. gada 23. februāra lēmumā nav pamatota soda

sankcijas piemērošana, proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtās daļas sankcija par šo pārkāpumu paredz sodu

brīdinājumu vai naudas sodu 20 EUR apmērā, bet sūdzības iesniedzējam piemērots sods 40 EUR, tiesa atzīst par nepamatotu.

[16.3] Tiesa atzīst, ka Iestāde pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, un Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pietiekams kā attiecībā uz pārkāpuma kvalifikāciju, tā arī pie atbildības saucamās personas vainu un piemēroto sodu. Tiesa secina, ka Iestāde

pārsūdzētajā lēmumā rūpīgi ir izvērtējusi visus sūdzības iesniedzēja argumentus un pamatojusi to, kāpēc tie nevar būt pamats lēmuma atcelšanai.

[16.4] Tiesa atzīst, ka Iestāde pareizi kvalificējusi transportlīdzekļa /TL marka/, reģistrācijas /reģistrācijas numurs/, vadītāja darbības kā

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8

panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu paredzēta sankcija- brīdinājums vai naudas sods transportlīdzekļa vadītājam 40 EUR apmērā un

administratīvais sods sūdzības iesniedzējam arī piemērots šī panta sankcijas ietvaros, ņemot vērā Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrās un trešās daļas

prasības.

[17] Izvērtējot Lēmumu kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa secina, ka Lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, atzīstams par

tiesisku un pamatotu un atstājams negrozīts, bet par to iesniegtā sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289. 13, 289.17 un 289.18 pantu , tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2017. gada 23. februāra lēmumu Nr.

209 (administratīvā pārkāpumu protokols- lēmums Nr. GA00134109), bet SIA /nosaukums/ valdes locekļa /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2017. gada 8. maija Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte