Court convicts defendant of misappropriation and orders forced labor plus civil compensation for property damage.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of misappropriation and sentenced him to 200 hours of forced labor. The defendant was found guilty of illegally taking and selling a car entrusted to him, causing significant financial loss to the victim. The court ordered the defendant to pay full civil compensation for the material damage sustained by the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 179. pants; Kriminālprocesa likuma 353. pants: Misappropriation of entrusted property constitutes a criminal offense punishable by forced labor, and the offender is liable to pay full civil compensation for material damage caused to the victim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11390076812
Lietas arhīva Nr. K37-0066-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
NORAKSTS Lieta Nr.11390076812
K 37-0193/13
K37-0066/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā.
2014.gada 11.aprīlī.
Tukuma rajona tiesa,
šādā sastāvā tiesnese R.Bruce,
piedaloties prokurorei A.Bušai,
tiesas sēdes sekretāri D.Paiķi,
atklātā tiesas sēdē 2014.gada 17.janvārī izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas apsūdzēts /pers. A/,
personas kods /personas kods/.
Tiesa tiesas izmeklēšanā ko nsta tē ja :
Apsūdzētais/pers. A/ prettiesiski ieguva svešu mantu, būdams persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanās), sekojošos
apstākļos:
2007.gada beigās vai 2008.gada sākumā, precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. C/ savā faktiskā valdījumā esošo automašīnu
Vaz 21051, valsts numura zīme /TL numurs/ aizveda uz /pers. A/ dzīvesvietu Tukuma novada, Irlavas pagasta, /Nosaukums A/, un ar
apsūdzēto mutiski vienojās, ka tas veiks automašīnas dzinēja remontu par ko /pers. C/ viņam samaksās 50 Ls-, šobrīd 71,14 euro.
Apsūdzētais no cietušā remonta veikšanai saņēma automašīnu Vaz 21051, valsts numura zīme /TL numurs/, 480 Ls- šobrīd 682,98
euro vērtībā, kopā ar tajā novietotajām mantām - aptieciņu, domkratu, riepu spiediena mērītāju un dzesēšanas šķidrumu kopvērtībā
par 50 Ls-71,14 euro kā arī automašīnas aizdedzes atslēgu. Mēneša laikā cietušais apsūdzētajam aizveda un remonta veikšanai,
apsūdzētā rīcībā nodeva sev piederošo automašīnas Vaz 21051 dzinēju 50 Ls – šobrīd 71,14 euro vērtībā.
Laika posmā no 2007.gada beigām vai 2008.gada sākuma, līdz 2011.gada rudenim, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi
nenoskaidrotā laika periodā, apsūdzētais, neskatoties uz to, ka cietušais periodiski interesējās par automašīnas Vaz 21051 remonta
gaitu, automašīnas remontu neveica un maldināja cietušo, apgalvojot, ka automašīnai Vaz 21051 remonts tiks veikts. 2011.gada
rudenī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, apsūdzētais remontdarbu veikšanai uzticēto, cietušā faktiskā valdījumā
esošo automašīnu Vaz 21051, pretēji noslēgtai ar cietušo vienošanos, remontu nebija izpildījis un viņam uzticēto, cietušajama
faktiskajā valdījumā esošo automašīnu prettiesiski aizveda un pārdeva /pers. D/ par 60 Ls, jeb 85,37 euro , bet iegūtos naudas
līdzekļus iztērēja savām vajadzībām. Savukārt cietušā uzticēto automašīnas Vaz 21051 dzinēju, apsūdzētais neizmantoja cietušā
automašīnas remontam, bet to piesavinājās un izmantoja pēc saviem ieskatiem.
Tādejādi apsūdzētais, apzinoties, ka viņam uzticēta sveša, cietušajam piederoša manta, rīkojās ar to pretēji mērķim, ar kādu
tā viņam tika uzticēta, neatgrieza automašīnu ar tajā esošajām mantām, aizdedzes atslēgu, kā arī automašīnas dzinēju tās
likumīgajam īpašniekam cietušajam, prettiesiski tās ieguva - piesavinājās un rīkojās kā ar savām, nodarot /pers. C/ materiālos
zaudējumus 580 Ls , jeb 825,27 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta pirmajā daļā.
Apsūdzētā/pers. A/ /pers. A/ vaina viņam inkriminētajās darbībās ir pilnīgi pierādīta ar sekojošiem pierādījumiem:
Ar /pers. C/ paskaidrojumu pierādīts, ka 2006.gadā no /pers. G/ iegādājās automašīnu VAZ 21051. Aptuveni 2008.gada
sākumā automašīnai salūza motors un nolēma to salabot. Aizvilka automašīnu kopā ar iegādātajām rezerves daļām motoram par Ls
50,- 71,14 euro pie apsūdzētā uz mājām. Norunāja, ka apsūdzētais veiks remontu un par darbu viņš saņems Ls 50,- 71,14 euro.
Dažādu iemeslu dēļ apsūdzētais darbus nepabeidza, bet kad prasīja atgriezt automašīnu, tā vairāk pie viņa neatradās. Pēdējo reizi
savu automašīnu pie apsūdzētā redzēja 2011.gada jūnijā. Brauca pie apsūdzētā vairākkārt un vienmēr viņš ar kaut ko atrunājās.
Vēlās, lai apsūdzētais samaksā par automašīnu Ls 400-569,15 euro.. Pēdējo reizi ar apsūdzēto runāja 2012.gada jūnijā, kad viņš
teica, ka automašīna atrodas Grenčos, kur to remontē. (lietas 7.lapa)
Ar cietušā /pers. C/ liecību pierādīts, ka automašīnu Vaz 21051, valsts numura zīme /TL numurs/, 2006.gada rudenī iegādājās
no/pers. G/
/pers. G/ par 180 Ls. Automašīnu nereģistrēja uz sava vārda, tāpēc, ka īpašniece to neprasīja un turklāt likumā nav noteikts, ka tas ir
obligāti jādara. Kad automašīnu iegādājās, tā bija normālā stāvoklī. Tā kā automašīnai tuvojās tehniskā apskate, ar apsūdzēto
vienojās, ka viņš automašīnu sagatavos tehniskajai apskatei. Apsūdzētais mašīnu apskatei sagatavoja un 2007.gadā automašīnai
tehnisko apskati izgāja. Par automašīnas sagatavošanu tehniskai apskatei ar apsūdzēto norēķinājās. 2007.gada rudenī braucot ar
automašīnu sabojājās motors un palika uz ceļa. Automašīnu atvilka mājās un zvanīja /pers. A/, teica, ka ir nepieciešams automašīnu
salabot. Apsūdzētais teica, lai automašīnu ved uz Grenčiem, jo viņš tur strādā servisā pie /pers. H/. Ar dēla /pers. I/ palīdzību
automašīnu Vaz aizvilka uz servisu Grenčos. Apsūdzētais automašīnu lika novietot uz laukuma, pretī darbnīcām. Aizdedzes atslēgu
atdeva apsūdzētajam, taču transportlīdzekļa tehnisko pasi viņam neiedeva. Vienojās, ka apsūdzētais apskatīsies, kas ir automašīnas
dzinējam un vajadzības gadījumā to nomainīs. Tāpat vienojās, ka veco dzinēju viņš atstās rezerves daļām. Vienojās, ka par motora
remontu viņam samaksās 50 Ls. Par remonta laiku viņam teica, lai nesteidzas, taču norādīja, ka nākamā gada ziemā būs jāiet
apskate un tad arī būs vajadzīga automašīna. Apsūdzētajam zvanīja uz mobilo telefonu periodiski un jautāja, kas notiek ar
automašīnas remontu. Viņš atbildēja, ka mašīnai jāmaina dzinējs, taču viņš to nav sameklējis. Tā kā pāris mēnešu laikā apsūdzētais
dzinēju nebija sameklējis, teica, ka dzinēju var sameklēt pats. Dzinēju sameklēja un nopirka Zemītē par 50 Ls. Motoru no Zemītes
palīdzēja atvest /pers. J/. Motoru aizveda un nolika pie apsūdzētā mājās. Apsūdzētais mājas nebija. Tajā pašā dienā vai iepriekšējā
dienā, precīzi vairs neatceras, kopā ar dēlu, automašīnu Vaz 21051 atvilka no Grenčiem un nolika apsūdzētā mājas /Nosaukums B/
sētā. Automašīnu no Grenčiem uz apsūdzētā māju atvilka tāpēc, ka redzēja, ka apsūdzētais viņu Grenčos neremontē. 2008.gada
ziemā par automašīnas remontu neinteresējās, jo apsūdzētais nebija pabeidzis sataisīt vietu, kur var remontēt automašīnu. Viņš
noteica, ka droši vien līdz Jāņiem automašīna būs kārtībā. Tāpat pateica, ja remonta laikā kaut kas vēl jālabo, par to samaksās.
Periodiski jautāja apsūdzētajam, kad viņš to sataisīs uz ko saņēma atbildu, ka viņam nav laika, jo viņš daudz strādā. Vienu reizi
ievēroja, ka /pers. A/ automašīnu ir izvilcis ārpus sētas un jautāja kāpēc viņš automašīnu nolicis ārpus pagalma, aizrādīja viņam, ka
automašīnu nevar turēt ārpus pagalma, lietū, sniegā, jo automašīna var sākt bojāties. Pēc tam automašīna pazuda pavisam.
Apsūdzētais paskaidroja, ka to aizvedis remontēt uz Grenčiem, taču viņš neesot lietas kursā par remonta gaitu. Kad joprojām
automašīna nebija saremontēta prasīja, lai to atved atpakaļ, bet apsūdzētais teica, lai pats brauc pakaļ. Par to, ka apsūdzētais
neatdod automašīnu, sākotnēji pateica pašvaldības policijas darbiniekam /pers. K/ un lūdza viņam palīdzēt. Pēc tam no /pers. K/
teiktā saprata, ka viņš devis apsūdzētajam laiku nedēļas laikā automašīnu atdot, taču tas netika izdarīts.
Uzskata, ka automašīnas vērtība uz to brīdi, kad to nodeva remontā /pers. A/ bija 530 Ls -754,12 euro, jo automašīna bija ejošā
stāvoklī un tikko izgājusi tehnisko apskati, tajā regulāri ieguldīja līdzekļus, lai uzturētu kārtībā. Automašīnu nopirka par 180 Ls-256,12
euro, 2007.gadā ieguldīja 120 Ls -170,74 euro (120 Ls -170,74 euro samaksāja /pers. A/ par veikto remontu, lai izietu automašīnai
tehnisko apskati), par 100 Ls-142,29 euro iegādājās piecu riepu komplektu ar diskiem, jaunu akumulatoru par 30 Ls-42,69 euro,
nomainīja stūres uzgaļu šarnīrus par 20 Ls -28,46 euro , nomainīja bremžu sistēmas loku cilindrus 30 Ls-42,69 euro vērtībā, kā arī
nopirka un automašīnā ielika aptieciņu, domkratu, spiediena mērītāju, dzesēšanas šķidrumu, kas kopā sastādīja 50 Ls-71,14 euro.
Uzskata, ka viss iepriekš uzskaitītais veido automašīnas vērtību, jo to visu ieguldījis, lai automašīnu uzturētu kārtībā, tā būtu aprīkota ar
visu nepieciešamo, lai izietu tehnisko apskati. Automašīna bija vizuāli labā stāvoklī un nebiju domājis to pārdot. Lietā uztur
kompensāciju 580 Ls apmērā, ko veido automašīnas vērtība 530 Ls-754,12 euro apmērā un 50 Ls-71,14 euro par automašīnas Vaz
dzinēju. Pa visu šo laiku /pers. A/ neko nav atmaksājis.
Ar reģistrācijas apliecības kopiju pierādīts, ka transportlīdzekļa Vaz 21051, valsts numura zīme ir /TL numurs/, tās
īpašnieks reģistrēta /pers. G/. (lietas 12., 13.1apa)
Ar liecinieces /pers. G/ liecību pierādīts, ka viņai piederēja automašīna Vaz 21051, kuru vairākus gadus atpakaļ pārdeva
/pers. C/. Par kādu summu automašīnu pārdeva, neatceras, jo ir pagājis laiks. Automašīnu pārdeva darba kārtībā, vai bija tehniskā
apskate, neatceras. Nevar pateikt kāpēc automašīnu nepārrakstīja uz jaunā īpašnieka, vārda. Tā kā automašīnu pārdeva un par to
saņēma naudu, tad, automašīnas īpašnieks ir /pers. C/. Bet, tā kā /pers. C/ interesi neizrādīja, mašīnu noņēma no uzskaites
2010.gadā, jo tā nevajadzīgi parādījās amatpersonas deklarācijā. Par izdarīto /pers. C/ neinformēja. Kad mašīnu pārdeva, tā bija
izgājusi tehnisko apskati un bija tehniskā kārtībā, braucama.
Ar liecinieka /pers. K/ liecību pierādīts, ka strādāja Tukuma novada pašvaldības policijā. Pats dzīvo Irlavā un pazīst /pers. C/ un /pers.
A/. Pagājušajā gadā, pavasarī vai vasarā, precīzu laiku neatceras, pie viņa pārvaldē bija atnācis cietušais un lūdza aprunāties ar
apsūdzēto, kuram viņš iedevis remontā žiguli, zilā krāsā, kuru apsūdzētais viņam neatdod. Cietušais teica, ka apsūdzētais jau gadu
automašīnu nav saremontējis un neatdod, automašīna apsūdzētā sētā vairs nav un /pers. A/ paskaidrojis, ka to aizdzinis uz servisu.
Pirms tam ievēroja, ka pie apsūdzētā mājas žoga uz lauka, stāv zilas krāsas žigulis. Kādā stāvoklī bija automašīna, nevar pateikt, jo
to redzēja tikai garām braucot. Pēc nedēļas satika apsūdzēto un jautāja kur ir /pers. C/ žigulis. /pers. A/ pateica, ka žiguli viņš
aizvilcis uz servisu Grenčos, solīja, ka pie cietušā aizbrauks pats un visu nokārtos. Apsūdzētais neteica, ka žiguli viņš ir pārdevis. Pēc
mēneša atkal atnāca cietušais un teica, ka apsūdzētais pie viņa nav bijis un automašīna joprojām nav atgriezta. Tad teica cietušajam,
lai viņš ar iesniegumu griežas policijā.
Ar liecinieka /pers. I/ liecību pierādīts, ka 5-6 gadus atpakaļ, viņa tēvs /pers. C/ no /pers. G/ nopirka piektās markas žiguli, zilā krāsā.
Kad tēvs automašīnu nopirka, tā bija normālā stāvoklī. Tēvs automašīnu sataisīja un izgāja tehnisko apskati. Kad tehniskā apskate
bija izieta, tēvs turpināja ar automašīnu braukt. Pēc laika, tēvam braucot automašīnu, automašīnai saplīsa motors un viņš palika uz
ceļa starp Tukumu un Tumi. Tēvs piezvanīja un prasīja, lai automašīnu palīdz aizvilkt līdz servisam. Ar savu automašīnu Audi 80
aizbrauca uz to vietu, kur tēvs bija palicis uz ceļa un tēva automašīnu aizvilka uz Grenčiem, uz servisu. Tēvs jau bija sazinājies, ka
automašīnu var aizvilkt uz Grenčiem. Grenčos servisā sagaidīja /pers. A/, kurš parādīja, kur automašīnu var novietot. Vai tēvs atdeva
apsūdzētajam automašīnas aizdedzes atslēgas, nevar pateikt. Pie tēva un apsūdzētā sarunas par automašīnas remontu, tā
izmaksām klāt nebija, to viņi runāja divatā. /pers. A/ divu mēnešu laikā automašīnu nesaremontēja un to aizvilka uz /pers. A/ mājām.
Zina, ka tēvs nopirka jaunu motoru un to atdeva apsūdzētajam, lai ieliek automašīnā, kurš automašīnu neremontēja. Tēvs interesējās,
kad automašīna tiks saremontēta taču apsūdzētais aizbildinājās, sakot, ka saremontēs. Tad bija laiks, kad /pers. A/ tēvs nevarēja
sazvanīt, lai uzzinātu, kad automašīna tiks sataisīta vai arī nebija mājās. Katrā ziņā nebija nekāda tāda saruna, kurā /pers. A/ pateiktu,
ka viņam nav laika automašīnu saremontēt, lai tēvs to savāc no sētas.
Ar liecinieces /pers. O/ liecību pierādīts, ka 2008.gada sākumā ievēroja Irlavas pagasta dzīvojamās mājas /Nosaukums B/
pagalmā zilas krāsas automašīnu VAZ. Faktiskais vīrs, /pers. A/ teica, ka automašīnu atdzinis /pers. C/ uz remontu. Esot bijusi noruna,
ka /pers.A/ automašīnu salabos nenoteiktā laikā. Mašīnai bija jānomaina motors. Sākumā cietušais brauca un interesējās par
mašīnas remontu, bet tad divus gadus pēc tam nelikās ne zinis par to, tāpēc /pers.A/ automašīnu pārstūma uz lauka, blakus
žogam. /pers.A/ uzskatīja, ka /pers. C/ mašīna vairs nav vajadzīga un kopā ar savu paziņu Mārtiņu mašīnu nodeva lūžņos, par
ko /pers.A/ saņēma Ls 50,-(lietas 15.lapa)
Ar liecinieka /pers. H/ liecību pierādīts, ka /pers. A/ pazīst. /pers. A/ nodarbojas ar automašīnu remontu, jo arī pats agrāk deva
viņam savu automašīnu remontēt. Apmēram, 3 vai 4 gadus atpakaļ, rudenī ap pusdienlaiku, atradās pie /pers. A/ dzīvesvietas
pagalmā,- Irlavā, /Nosaukums C/, jo bija atvedis /pers.A/ savu automašīnu kārtējam remontam. Apsūdzētais sarunas laikā
lūdza ar automašīnu aizvilkt vienu automašīnu uz Viesatām, nepaskaidroja kādam nolūkam viņam par to arī nejautāja. /pers.A/
pateica, ka par to, ka viņam palīdzēs transportēt to automašīnu, viņš pa velti izremontēs viņa automašīnu ,,BMW 320". Piekrita
piedāvājumam, tāpēc uzreiz, tajā pašā dienā, divatā devās uz Viesatām. /pers.A/ ar striķi piesēja viņa automašīnai gaiši
zilas krāsas automašīnu ,,Žigulis". Vizuāli automašīna izskatījās ejošā stāvoklī, acīm redzamo bojājumu automašīnai nebija.
Automašīnas salonā un tās motortelpā neskatījās, līdz ar ko par to liecināt nevar. Ap plkst. 13:00 divatā jau atradās Viesatās,
/pers.A/norādītajā vietā. No dzīvojamās mājas izgāja vīrietis, kura vārdu nezina, iesauka vai uzvārds ir /Nosaukums F/. Sarunas laikā
atradās savā automašīnā ,,BMW", laukā neizkāpa, līdz ar ko nedzirdēja viņu sarunu. Pēc /pers.A/ sarunas ar vīrieti, atvilkto
automašīnu ,,Žigulis" atstāja mājas pagalmā, pēc kā divatā devās prom.
Ar 2013.gada 15.aprīļa protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām pierādīts, ka liecinieks /pers. H/ atpazinis
liecinieku /pers. D/ personu fotogrāfijā Nr. 1, kā vīrieti ar iesauku, vai uzvārdu /Nosaukums F/ pēc sejas vaibstiem. (lietas 17.-18.lapa)
Ar liecinieka /pers. D/ liecību pierādīts, ka apsūdzēto pazīst maz. Pāris gadus atpakaļ, iespējams apsūdzētais pārdeva viņam
kaut kādas automašīnas detaļas (durvis, ,,kapotu"), kuras pieņēma savām vajadzībām, jo ar metāllūžņu uzpirkšanu nenodarbojas.
Neatceras datumu, kā arī to, vai /pers. A/ tajā dienā bija atbraucis viens pats, vai ar kādu citu un vai atveda žiguli vai citas markas
mašīnas daļas. Cik /pers. A/ samaksāja par pieņemto metālu (automašīnas detaļām), neatceras. (lietas 19.lapa)
Ar 2013.gada 30.janvāra protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām pierādīts, ka apsūdzētais atpazinis liecinieku
/pers. D/ , fotogrāfijā Nr. 1 kā personu, kuram nodeva automašīnu Vaz 2105 metāllūžņos. (lietas 29.-31.lapa)
Uzaicināts sniegt liecības tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc
Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas atzina. Liecināja, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus neapstrīdu, bet apstrīd
pieprasītās mantiskā kaitējuma atlīdzības apmērus. Uzskata, ka summa ir Ls 500,-, ne vairāk, jo riepas tik dārgi nemaksāja, tādas
bija nopērkamas par Ls 15 par riepu. Uzskata, ka automašīnas vērtība varētu būt apmēram 200 Ls-284,57 euro, jo automašīna bijusi
sarūsējusi, bez tehniskās apskates. Automašīnā bijusi veca aptieciņa, bet vai tur bijis riepu spiediena mērītājs, neatceras, pieļauj, ka
tur bijis domkrats. 2007. vai 2008.gada vasarā, precīzu laiku neatceras, /pers. C/ pie viņa uz mājām /Nosaukums B/, atvilcis
automašīnu Vaz 21051 un palūdzis, lai saremontē motoru. Viņš cietušajam pateicis, ka nav laika to remontēt, taču cietušais teicis, ka
nekas, lai remontē, kad būs laika. Brīdī, kad cietušais viņam nodevis remontā automašīnu viņi vienojušies par samaksu, taču par cik
lielu summu, neatceras. Vienojušies, ka automašīnai viņš nomainīs dzinēju. Pēc mēneša cietušais viņam atvedis automašīnas dzinēju.
No sākuma /pers. C/ interesējies, kad tiks veikts automašīnas remonts, taču viņš aizbildinājies, ka nav laika, jo tajā brīdī strādājis
gadījuma darbus prom no mājām. Automašīna Vaz visu laiku atradusies viņa mājas /Nosaukums B/ sētā, to neesot aizvedis uz
Grenčiem. Tā kā gājis laiks un cietušais vispār vairs neesot interesējies par automašīnu, viņš to neesot remontējis. Pēc kāda gada,
viņš automašīnu izvilcis no sētas, lai netraucē. Kamēr automašīna stāvējusi aiz žoga, uz lauka, cietušais par viņu neesot interesējies,
kaut gan regulāri pa ceļu braucis garām viņa mājai. Tā kā līdz 2011.gadam cietušais joprojām neesot interesējies par automašīnas
remontu, izdomājis to nodot lūžņos. Un tikai tad, kad /pers. C/ ieraudzījis, ka automašīna uz lauka vairs nav, sācis pastiprināti
interesēties, kur tā palikusi. Tā kā automašīnu viņš jau bija nodevis lūžņos, tad sākotnēji cietušajam teicis, ka tā ir servisā Grenčos.
Vienu reizi viņu uz ceļa apturējis Irlavas pašvaldības policists Guntis Ķimene un pateicis, ka /pers. C/ sūdzējies, ka viņš neatdod
automašīnu. /pers. K/ ieteicis vienoties ar cietušo un 2 nedēļu laikā automašīnu atdot. Viņš /pers. K/ neesot teicis, ka viņam /pers. C/
automašīna vairs nav. Automašīnu Vaz 21051 nodevis /pers. D/ tādā stāvoklī, kādā viņam to bija nodevis cietušais. Automašīnas
dzinēju /pers. D/ neesot nodevis, kur tas palicies, neatceras. Vai automašīnā bija jauns akumulators, nezina. Dokumentu par
automašīnas nodošanu metāllūžņos /pers. D/ neesot iedevis. Kāpēc /pers. C/ neesot pateicis, lai viņš paņem automašīnu no viņa
mājas, nevar pateikt. Izdarīto nožēlo.
Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais
/pers. A/ izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu, būdams persona, kurai šī manta uzticēta (piesavināšanās), tādēļ tiesa
kvalificē apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas.
Kriminālprocesa likuma 128.panta nosaka, ka pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas
ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā
un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.
Tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir ticami un pieļaujami, jo savstarpēji viens otru apstiprina.
Krimināllikuma 46. pants nosaka, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma
sevišķās daļas sankcija. Nosakot sodu ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā
personība, viņa atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Tiesa lietā nesaskata apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Par apsūdzēto /pers. A/ no Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes saņemta informācija, ka viņa apgādībā 2 nepilngadīgi bērni.
/pers. A/ nodarbojas ar autotransporta remonta darbiem, (lietas 45.1apa)
Tukuma psihiatrijas un narkoloģijas kabineta uzskaitē nesastāv (lietas 41., 43.lapa), agrāk krimināli sodīts, sodāmība dzēsta (lietas
75.lapa),
Novērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, apsūdzētais izteicis gatavību slēgt
izlīgumu ar cietušo, kam cietušais nav piekritis, tiesa atzīst, ka likumā paredzētā mērķa sasniegšanai par svešas mantas
piesavināšanos, apsūdzētajam ir nosakāmi piespiedu darbi.
Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. C/ prasība ir pamatota un pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem.
Kriminālprocesa likuma 350.panta l. daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta
samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,
fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Arī Civillikuma 1635.pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir katra pati par sevi
neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no
aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- 1.daļas
1).punkts,-pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Apsūdzētais ir vainojams cietušajam radītajā mantiskajā kaitējumā un tam jāatlīdzina nodarītais mantiskais kaitējums pilnā apmērā.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511.-515.pantus; 520.,527.,528 pantus
Ti esa n o s p r i e d a:
/pers. A/, personas kods /personas kods/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 179.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz
200 stundām.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/, personas kods /personas kods/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties
soda - piespiedu darba izpildei Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā, pēc dzīves vietas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, 825,27 euro (astoņi
simts divdesmit pieci euro 27 euro centi). iepriekš Ls 580,-
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2014.gada 25.aprīļa, apelācijas kārtībā
Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tukuma rajona tiesas tiesnese personiskais paraksts R.Bruce
Noraksts pareizs, tiesnese