Court dismissed shareholder meeting summons challenge, upholding registrar's intervention for corporate inactivity.

Lietas Nr. A420171515

Lietas arhīva Nr. A42-01715-15/26

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015. gada 27. novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

piedaloties līdzpieteicēju SIA „Ventrans Rīga” un AS „Ventbunkers” pilnvarotajai pārstāvei, zvērinātai advokātei Elīnai Čakstei-Rāznai,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra – pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Ventrans Rīga” un AS „Ventbunkers” pieteikumu par Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2015. gada 3. februāra lēmuma Nr. 1-5/13 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2014. gada 18. decembrī Uzņēmumu reģistrā (turpmāk arī – Reģistrs vai atbildētājs) saņemts SIA „Ventrans Rīga” (turpmāk arī – Sabiedrība)

dalībnieka ārvalsts komersanta „Ost Services AG” (turpmāk – Dalībnieks) 2014. gada 18. decembra iesniegums ar lūgumu sasaukt Sabiedrības ārkārtas

dalībnieku sapulci ar šādu darba kārtību:

1) Sabiedrības prasības celšana pret izpildinstitūciju (valdi);

2) Sabiedrības iekšējās revīzijas noteikšana;

3) Sabiedrības izpildinstitūcijas (valdes) ievēlēšana.

Dalībnieks norādījis iesniegumā Reģistram, ka 2014. gada 11. novembrī Dalībnieks bija pieprasījis Sabiedrības valdei sasaukt ārkārtas dalībnieku

sapulci, lūdzot iekļaut darba kārtībā jautājumu par Sabiedrības prasības celšanu pret valdi, taču Sabiedrības valde dalībnieku ārkārtas sapulci nesasauca.

2014. gada 30. decembrī Reģistra valsts notārs nosūtīja Sabiedrībai informācijas pieprasījumu, kurā lūdza līdz 2015. gada 13. janvārim nosūtīt

Reģistram informāciju, vai Sabiedrības valde ir sasaukusi dalībnieku ārkārtas sapulci saskaņā ar Dalībnieka norādīto darba kārtību. Ja Sabiedrības valde

nav sasaukusi dalībnieku sapulci, Reģistrs lūdza līdz 2015. gada 13. janvārim sasaukt (izsludināt uz konkrētu datumu) Sabiedrības dalībnieku ārkārtas

sapulci ar Dalībnieka iesniegumā norādīto darba kārtību. Tāpat arī Reģistrs norādīja, ja valde nav sasaukusi un nesasauks dalībnieku sapulci, kā arī par to

neinformēs Reģistru līdz 2015. gada 13. janvārim, sapulci sasauks Reģistrs.

2015. gada 12. janvārī Reģistrā saņemts Sabiedrības iesniegums, kurā Sabiedrība norādījusi, ka 2015. gada 12. janvārī ir sasaukta Sabiedrības

dalībnieku ārkārtas sapulce uz 2015. gada 6. februāri un ka sapulces darba kārtībā ir iekļauts jautājums saskaņā ar Sabiedrībai adresēto Dalībnieka

iesniegumu. Sabiedrība norādījusi, ka Reģistram adresētajā pieprasījumā norādītā darba kārtība atšķiras no tās, kas tika lūgta Sabiedrībai, jo Dalībnieks

bija lūdzis Sabiedrības valdi sasaukt dalībnieku sapulci tikai par 1. punktā minēto jautājumu, bet nebija vērsies pie Sabiedrības ar pieprasījumu sasaukt

dalībnieku sapulci par 2. un 3. punktā norādītajiem jautājumiem.

2015. gada 15. janvārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 11-8-199581/3 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) sasaukt Sabiedrības ārkārtas

dalībnieku sapulci ar 2. un 3. punktā norādīto darba kārtību. Sabiedrība un tās dalībnieks AS „Ventbunkers” (turpmāk abas kopā arī – līdzpieteicējas)

apstrīdējusi minēto lēmumu daļā, ar kuru nolemts sasaukt Sabiedrības dalībnieku sapulci.

[2] Ar Reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2015. gada 3. februāra lēmumu Nr. 1-5/13 (turpmāk arī – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāko argumentāciju.

[2.1] Tā kā Sabiedrībai nav padomes, līdz ar to gadījumā, ja Sabiedrības valde nesasauc dalībnieku sapulci, to par maksu ir tiesīgs sasaukt

Reģistrs.

[2.2] Nav nozīmes faktam, vai Dalībnieka lūgumu par sapulces sasaukšanu Sabiedrības valde saņem tieši no dalībnieka, vai arī ar kādas citas

personas, piemēram, Reģistra starpniecību. Būtiskākais ir apstāklis, ka Sabiedrības valde tika informēta par to, ka Dalībnieks vēlas, lai tiktu sasaukta

Sabiedrības dalībnieku sapulce ar konkrētu darba kārtību.

[2.3] Sabiedrības valde sasauca dalībnieku sapulci, iekļaujot tajā tikai vienu no trim jautājumiem, par kuriem Dalībnieks vēlējās, lai tiktu sasaukta

Sabiedrības dalībnieku sapulce. Secināms, ka Sabiedrības valde nesasauca Sabiedrības dalībnieku sapulci par 2. un 3. punktā norādītajiem jautājumiem.

Tā kā Sabiedrības valde par šiem jautājumiem nesasauca Sabiedrības dalībnieku sapulci, to bija tiesīgs sasaukt Reģistrs.

[2.4] Tikai gadījumā, ja dalībnieku sapulces darba kārtībā ir jautājums par grozījumu izdarīšanu statūtos, paziņojumam par dalībnieku sapulces

sasaukšanu ir jāpievieno lēmuma projektu par statūtu grozījumiem. Izskatāmajā gadījumā dalībnieku sapulces darba kārtībā nav jautājums par statūtu

grozījumiem, līdz ar to arī paziņojumam par dalībnieku sapulces sasaukšanu nav jāpievieno lēmuma projektu.

[3] Līdzpieteicējas vērsušās tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto argumentāciju.

[3.1] Dalībnieks bija iesniedzis Sabiedrībai un Reģistram atšķirīgus pieprasījumus sapulces sasaukšanai.

[3.2] Sabiedrība vērsa Reģistra uzmanību, ka Reģistra 2014. gada 30. decembra vēstulē norādītā darba kārtība atšķiras no tās, ko Dalībnieks bija

lūdzis Sabiedrības valdei. Sabiedrība arī norādīja Reģistram, ka saskaņā ar Komerclikuma 213. pantu Reģistrs nav tiesīgs sasaukt Sabiedrības dalībnieku

sapulci tā, kā to vēlas Dalībnieks, jo jautājumā par prasības celšanu pret valdi Sabiedrības valde jau pati bija sasaukusi dalībnieku sapulci, bet jautājumā

par Sabiedrības iekšējās revīzijas noteikšanu un valdes vēlēšanām Dalībniekam bija vispirms jāvēršas pie Sabiedrības valdes ar attiecīgu lūgumu, ko

Dalībnieks nebija darījis.

[3.3] Reģistrs ar lēmumu par sapulces sasaukšanu pārkāpis Komerclikuma 213. panta ceturto daļu. Likums neparedz, ka Reģistrs varētu sasaukt

dalībnieku sapulci, apejot Sabiedrības valdi. Reģistram, saņemot informāciju par to, ka Sabiedrība ir sasaukusi ārkārtas dalībnieku sapulci jautājumā par

prasības celšanu pret valdi apgalvoto zaudējumu atlīdzības jautājumā, kas arī sākotnēji tika lūgts Sabiedrībai no Dalībnieka puses, bija jāpieņem lēmums

atteikties sasaukt Sapulci par pārējiem darba kārtības jautājumiem.

[3.4] Neviena tiesību norma nepiešķir Reģistram kompetenci būt par Dalībnieka pilnvaroto personu, kas Sabiedrības valdei paziņo Dalībnieka

gribu sasaukt dalībnieku sapulci ar darba kārtības jautājumiem par Sabiedrības iekšējo revīziju un valdes vēlēšanām, un Sabiedrības valdei šādos darba

kārtības jautājumos sapulci nesasaucot – sasaukt to Sabiedrības valdes vietā.

[3.5] Reģistrs pārkāpis Komerclikuma 214. panta otro daļu. Sākotnējā lēmumā bija norādīta darba kārtība, bet nebija pievienoti lēmumu projekti

darba kārtības jautājumiem, kā arī nebija norādīta vieta un laiks, kur un kad Sabiedrības dalībnieki var ar tiem iepazīties.

[3.6] Reģistra pretlikumīgi sasauktās sapulces rezultātā Sabiedrības otram dalībniekam AS „Ventbunkers” un Sabiedrībai bija jātērē savi līdzekļi un

laiks, lai ierastos uz dalībnieku sapulci, kuru pēc savas iniciatīvas un neievērojot likuma prasības bija sasaucis Reģistrs un kuras sasaukšanā nav ievērotas

Komerclikumā noteiktās prasības.

[4] Paskaidrojumā tiesai Reģistrs norāda, ka neatzīst prasību, pamatojoties uz Lēmuma argumentāciju. Reģistrs papildus norādījis, ka dalībnieku

sapulces sasaukšanas kārtību imperatīvi regulē Komerclikuma 213. pants. Reģistram bija tiesisks pamats sasaukt dalībnieku sapulci, jo valde ignorēja

Dalībnieka gribu par sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Sabiedrības valdes ievēlēšanas lēmuma forma ir skaidra, tikai mainās tā saturs, tāpēc šādiem

lēmumiem nav nepieciešami lēmumu projekti, jo tas nav lietderīgi. Līdz ar to Sākotnējā lēmumā nebija jānorāda informācija par to, kur un kad dalībnieki

var iepazīties ar lēmumu projektiem.

[5] 2015. gada 3. novembrī tiesā saņemti līdzpieteicēju prasījuma precizējumi. Tajos norādīts, ka līdzpieteicējas lūdz atzīt par prettiesisku un atcelt

Lēmumu, atzīt par prettiesiskām Reģistra darbības, 2015. gada 3. februārī atklājot Sabiedrības dalībnieku sapulci, un atzīt par prettiesisku un atcelt

Reģistra galvenā valsts notāra 2015. gada 27. marta lēmumu Nr. 1-5/40. Ar minēto lēmumu Reģistra galvenais valsts notārs atzinis par tiesisku Reģistra

darbības, 2015. gada 3. februārī atklājot Sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulci.

[6] Tiesas sēdē līdzpieteicēju pārstāve uzturēja prasījumu, bet Reģistra pārstāvis to neatzina.

Motīvu daļa

[7] Visu pirms tiesa precizēs prasījuma priekšmetu. Līdzpieteicējas lūgušas Lēmumu atzīt par prettiesisku un atcelt.

Tiesību doktrīna skaidro: ja administratīvais akts ir izpildīts, pienākumi, kas izrietēja no akta, izbeidzas, tādēļ arī šādam administratīvajam aktam

vairs nav tiešu tiesisko seku, tas zaudē spēku. Šādu administratīvo aktu vairs nevar izpildīt, var konstatēt tikai, ka tas bijis prettiesisks un novērst ar tā

izpildi radītās sekas (skat. Briede J. 70. panta komentārs. Grām. : Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.)

Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2013, 711. lpp.).

Tiesa konstatē, ka Sabiedrības dalībnieku ārkārtas sapulce ir bijusi sasaukta. Turklāt, Lēmums noteica tās sasaukšanu konkrētā datumā, kas jau ir

pagājis. Ņemot vērā minēto, tiesai nav šaubu, ka Lēmumu vairs nav iespējams izpildīt, tādēļ ir acīmredzami nepamatots lūgums skatīt pieteikumu arī par

Lēmuma atcelšanu.

[8] Attiecībā uz līdzpieteicēju pieteikuma papildinājumiem par Reģistra darbības, 2015. gada 3. februārī atklājot Sabiedrības dalībnieku sapulci,

atzīšanu par prettiesisku un Reģistra galvenā valsts notāra 2015. gada 27. marta lēmuma Nr. 1-5/40 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu, tiesa konstatē,

ka iesniegtie pieteikuma papildinājumi attiecas uz izskatāmo lietu, taču pastāv šķēršļi to pieņemšanai.

Tiesa konstatē, ka līdzpieteicējas jau bija iesniegušas administratīvajā tiesā pieteikumu, lūdzot atzīt par prettiesisku Reģistra valsts notāres faktisko

rīcību, atklājot dalībnieku sapulci un sastādot sapulces protokolu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015. gada 5. maija lēmumu pieteikumu

atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu. Lēmumā secināts, ka pieteikums nav izskatāms

administratīvā procesa kārtībā, jo, pieņemot, ka lēmums par dalībnieku sapulces sasaukšanu ir administratīvais akts, sapulces atklāšana un protokolēšana

vērsta uz šā akta izpildi, tādēļ šīm darbībām nav patstāvīga rakstura un tās nav faktiskā rīcība. Līdzpieteicējas par šo tiesneša lēmumu iesniedza blakus

sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam (turpmāk – Augstākā tiesa). Ar Augstākās tiesas 2015. gada 30. jūnija lēmumu lietā

Nr. SKA-972/2015 atstāts negrozīts Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015. gada 5. maija lēmums. Augstākā tiesa piekritusi secinājumam, ka

Reģistra valsts notāra rīcība, atklājot sabiedrības dalībnieku sapulci un nodrošinot sapulces protokolēšanu, nav faktiskā rīcība un tādēļ pieteikums par šīs

rīcības atzīšanu par prettiesisku nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Augstākā tiesa šajā lēmumā arī norādījusi, ka arī apstāklis, ka iestāde kādu

savu darbību uzskata par faktisko rīcību un šādi to nosauc savā lēmumā vai atbildē privātpersonai, nepiešķir administratīvajai tiesai kompetenci vērtēt šo

rīcību, ja tā pēc būtības nav faktiskā rīcība.

Tiesa secina, ka līdzpieteicējas iesniegušas pieteikuma papildinājumus pēc būtības par to pašu pieteikumu, kura pieņemšana jau bijusi atteikta,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 11. punktu tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja tiesai atkārtoti iesniegts tāds

pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1. punktu.

Līdz ar to līdzpieteicēju iesniegtos pieteikuma papildinājumus par Reģistra darbības, 2015. gada 3. februārī atklājot Sabiedrības dalībnieku sapulci,

atzīšanu par prettiesisku un Reģistra galvenā valsts notāra 2015. gada 27. marta lēmuma Nr. 1-5/40 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu atsakāms

pieņemt.

[9] Saskaņā ar Komerclikuma 213. panta otrās daļas 2. punktu, ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to var

sasaukt komercreģistra iestāde par maksu.

Komerclikuma 213. panta ceturtā daļa nosaka: „Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, to pēc

jebkura dalībnieka pieprasījuma sasauc padome. Ja padome nesasauc dalībnieku sapulci viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, to

sasauc komercreģistra iestāde par maksu. [..]”

Tiesību eksperts Aivars Lošmanis norādījis, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulces sasaukšana saskaņā ar Komerclikuma

213. panta otro un ceturto daļu ir viena no Reģistra papildu funkcijām. Minētā tiesiskā regulējuma mērķis ir dalībnieku tiesību piedalīties

kapitālsabiedrības pārvaldē realizācijas nodrošināšana. Lai īstenotu šo mērķi, minētais regulējums paredz ievērojamu iejaukšanos no valsts puses

privāttiesiskajās attiecībās kapitālsabiedrības iekšienē (skat. Lošmanis A. Uzņēmumu reģistra tiesības sasaukt kapitālsabiedrības dalībnieku

(akcionāru) sapulci. Grām. : Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un

publiskie reģistri. Prof. R. Baloža zinātniskajā redakcijā: Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 428. lpp.).

[10] Atbilstoši pušu argumentiem šajā lietā pamatā izšķirams strīds par to, vai komercreģistra iestāde ir tiesīga sasaukt dalībnieku sapulci ar tādu

sapulces darba kārtību, kādu dalībnieks iepriekš nebija pieteicis valdei.

[11] Saskaņā ar Komerclikuma 213. panta trešās daļas 3. punktu valdei ir pienākums sasaukt dalībnieku sapulci, ja to pieprasa dalībnieki, kas

pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

Saskaņā ar Komerclikuma 214. panta pirmo un otro daļu paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem un tajā

citstarp norāda darba kārtību.

No minētajām tiesību normām to kopsakarā izriet, ka dalībniekam, kam ir tiesības pieprasīt valdei dalībnieku sapulces sasaukšanu un kas

pieprasījis tās sasaukšanu, ir jānorāda citstarp, par kādiem jautājumiem tā sasaucama.

Šādu secinājumu pamato arī tiesību doktrīnā paustās atziņas. Tiesības sasaukt dalībnieku sapulci nav šķiramas no tiesībām noteikt sapulces darba

kārtību. Tātad sapulces sasaukšanas iniciatoram ir tiesības noteikt sapulces darba kārtību (skat. Dalībnieku sapulču sasaukšana. Grām. : Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture, Prakse, Komentāri. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2010, 152. lpp.).

[12] Pieņemot, ka sapulces sasaukšanas iniciators nosaka sapulces darba kārtību, tad viņam arī ir noteicošā loma attiecībā uz sapulces darba

kārtības grozīšanu. Tiesas ieskatā tas nozīmē, ja dalībnieks iniciējis sapulces sasaukšanu ar darba kārtībā iekļautiem konkrētiem jautājumiem, viņš ir

tiesīgs kādu no šiem jautājumiem arī atsaukt vai papildināt ar jauniem.

Iepriekš citētajā tiesību palīgavotā arī norādīts turpmāk minētais. Grozot sapulces darba kārtību, jāņem vērā Komerclikuma 214. panta pirmā daļa,

saskaņā ar kuru paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. No minētās

normas jāsecina, ka darba kārtību var grozīt tikai līdz tam brīdim, kamēr vēl var paspēt izsūtīt dalībniekiem grozīto darba kārtību vismaz divas nedēļas

pirms sapulces (skat. turpat).

Tiesa, attīstot šo domu tālāk, secina, ka gadījumā, ja sapulci sasaukusi komercreģistra iestāde ar tādu darba kārtību, ko dalībnieks bija sākotnēji

iniciējis, arī tad dalībniekam saglabājas tiesības pieteikto darba kārtību grozīt. Tā kā sapulces sasaukšanā jau iesaistījusies komercreģistra iestāde,

dalībniekam tieši tai arī būtu jāpiesaka grozījumi darba kārtībā, ar nosacījumu, ka tie tiktu pieteikti līdz tam brīdim, kamēr vēl var paspēt izsūtīt

dalībniekiem grozīto darba kārtību vismaz divas nedēļas pirms sapulces. Tiesa nesaskata no tiesību normām izrietošu pienākumu šajā gadījumā darba

kārtības grozījumus iesniegt valdei, ja sapulces sasaukšanas funkciju pārņēmusi komercreģistra iestāde.

[13] Kā norādījis A. Lošmanis, Reģistrs ir tiesīgs „iejaukties” kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju kompetencē, sasaucot dalībnieku (akcionāru)

sapulci, vienīgi pastāvot likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem, proti, ja konstatējama sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvaldes institūciju

bezdarbība (skat. Lošmanis A. Uzņēmumu reģistra tiesības sasaukt kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci. Grām. : Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R. Baloža

zinātniskajā redakcijā: Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 437. lpp.).

[14] Attiecinot visus iepriekš minētos secinājumus uz izskatāmās lietas apstākļiem, tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā Reģistrs pēc Dalībnieka

iesnieguma bija uzsācis administratīvo procesu, kas vērsts uz Sabiedrības valdes funkcijas – dalībnieku sapulces sasaukšanas – pārņemšanu.

Šā administratīvā procesa ietvaros Reģistrs informēja Sabiedrību arī par to, ka Dalībnieks ir vēlējies grozīt darba kārtību, to papildinot ar diviem

jautājumiem (lietas 34. lapa).

Tiesa secina, ka Dalībniekam bija tiesības grozīt sapulces darba kārtību, jo Dalībnieks bijis sapulces sasaukšanas iniciators. Tā kā Reģistram bija

pienākums iesaistīties sapulces sasaukšanā, konstatējot Sabiedrības valdes bezdarbību, tas ir, konkrētās funkcijas izpildei „aizvietot” valdi, tiesa

nesaskata tiesiskus šķēršļus tam, ka Dalībnieks pieteica darba kārtības grozījumus vienlaikus ar vēršanos Reģistrā un atsevišķi par tiem valdei

nepaziņojot.

[15] Izrietoši no iepriekš minētā tiesai ir pamats uzskatīt, ka Sabiedrības valde savas funkcijas attiecībā uz Dalībnieka tiesību piedalīties Sabiedrības

pārvaldē realizāciju izpildīja tikai daļēji, proti, sasauca dalībnieku sapulci ar darba kārtību, kurā iekļāva tikai vienu jautājumu – to, par kuru Dalībnieks

bija iepriekš vērsies pie valdes.

Tādējādi Reģistrs pamatoti konstatējis Sabiedrības valdes bezdarbību, un līdz ar to tiesas ieskatā bija attaisnota un samērīga Reģistra iejaukšanās

Sabiedrības iekšējās attiecībās, proti, valdes funkciju pārņemšana, sasaucot dalībnieku sapulci par pārējiem diviem jautājumiem, ko bija lūdzis

Dalībnieks.

[16] Rezumējot visu iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks. Līdz ar to pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta 11. punktu, 246.-251. pantu un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atteikties pieņemt SIA „Ventrans Rīga” un AS „Ventbunkers” pieteikuma papildinājumus par Uzņēmuma reģistra darbības, 2015. gada

3. februārī atklājot SIA „Ventrans Rīga” dalībnieku sapulci, atzīšanu par pret tiesisku un Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2015. gada 27. marta

lēmuma Nr. 1-5/40 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Noraidīt SIA „Ventrans Rīga” un AS „Ventbunkers” pieteikumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p.i. 2015. gada

3. februāra lēmuma Nr. 1-5/13 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) R. Dončenko