Appeal court reduced robbery sentences and ordered defendant to pay state-appointed lawyer costs.

Krimināllietas Nr.11095126617

Lietvedības Nr.KA04-0270-19/5

ECLI:LV:RAT:2019:0527.11095126617.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 27.maijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Iveta Vīgante,

tiesnese Iveta Brimerberga,

tiesnesis Jānis Tiltiņš,

piedaloties prokurorei Zinaidai Pavlovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu saistībā ar apsūdzētā /pers. E/, personas kods /personas kods/, un viņa aizstāvja Edgara Nikela, apsūdzētā

/pers. G/, personas kods /personas kods/, un viņa aizstāves Sņežanas Makarukas apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada

8.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 176.panta otrās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem, kā arī /pers. G/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 176.panta

otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 52.panta pirmās

daļas 2.punktu, 2.1punktu, sodam daļēji pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 13.jūnija spriedumu, un galīgais

sods /pers. G/ noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Tāpat ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedumu notiesāts /pers. I/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, pret kuru pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzēts.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka /pers. E/, /pers. I/ un /pers. G/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un

vardarbības piedraudējumu, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās šādos apstākļos:

/pers. E/, /pers. G/ un /pers. I/ 2017.gada 4.augustā ap plkst.22.00, esot alkohola reibumā un atrodoties Rīgā, “Kobes” parkā, kas atrodas pretī

Nometņu ielai 45, pēc /pers. E/ priekšlikuma, nolēma aplaupīt iepriekš viņiem nepazīstamos /pers. J/ un /pers. K/, kurus satika “Kobes” parkā.

Īstenojot savu kopīgo nodomu un rīkojoties saskaņā ar sadalītajām lomām, kuras sadalīja /pers. E/, /pers. I/ piegāja pie uz soliņa sēdošā /pers. K/

un saņēma viņu aiz labās auss, draudot izraut auskaru. Pēc tam, kad /pers. K/ izdevās atbrīvoties no /pers. I/ satvēriena, /pers. I/ iespēra /pers. K/ ar

kāju pa deniņiem, nodarot /pers. K/ fiziskas sāpes. Spēriena rezultātā /pers. K/ nokrita zemē no soliņa un pēc tam piecēlās un aizskrēja, lai izsauktu

policiju. Tad /pers. E/apsēdās blakus uz soliņa, kreisajā pusē, /pers. J/, satvēra viņu aiz kreisās rokas un neļāva piecelties. /pers. I/ apsēdās blakus /pers.

J/ no labās puses un turēja viņu aiz labās rokas. /pers. G/ nostājās /pers. J/ aiz muguras un uzreiz attaisīja /pers. J/ mugursomu un ņēma laukā /pers. J/

piederošās mantas.

Ieraugot tuvojamies Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas automašīnu, kura ieradās notikuma vietā pēc /pers. K/ izsaukuma, /pers. E/, /pers. G/ un

/pers. I/ aizbēga no notikumu vietas. /pers. J/ nolaupītās mantas, izņemot 12 EUR, bēgot no Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas, /pers. G/ nometa zemē

“Kobes” parka teritorijā.

Tādejādi /pers. E/, /pers. G/ un /pers. I/ nolaupīja /pers. J/ piederošās mantas 377 EUR vērtībā, ar to nodarot viņai materiālo zaudējumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ un viņa aizstāvis Edgars Nikels, /pers. G/ un viņa aizstāve Sņežana Makaruka iesniedza apelācijas

sūdzības.

Apsūdzētais/pers. E/ un viņa aizstāvis Edgars Nikels apelācijas sūdzībās lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par /pers. E/ notiesāšanu

par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu, ar kuru /pers. E/ atzīt par

nevainīgu un attaisnot minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī aizstāvis Edgars Nikels lūdz noraidīt /pers. K/ kompensācijas pieteikumu.

Apsūdzētais/pers. G/ apelācijas sūdzībā lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par viņam noteikto sodu un to mīkstināt.

Apsūdzētā/pers. G/ aizstāve Sņežana Makaruka apelācijas sūdzībā lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par /pers. G/ notiesāšanu par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, un šajā daļā taisīt jaunu /pers. G/ attaisnojošu spriedumu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ un viņa aizstāvis Edgars Nikels iesniegtās apelācijas sūdzības uzturēja daļā par /pers. E/

noteiktā soda mīkstināšanu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ uzturēja savu iesniegto apelācijas sūdzību un aizstāves Sņežanas Makarukas iesniegto

apelācijas sūdzību daļā par viņam noteiktā soda mīkstināšanu.

Apsūdzētā/pers. G/ aizstāve Anna Kovaļevska pievienojās /pers. G/ un aizstāves Sņežanas Makarukas iesniegtajām apelācijas sūdzībām daļā par

soda mīkstināšanu /pers. G/.

Prokurore lūdza iesniegtās apelācijas sūdzības apmierināt apelācijas instances tiesas sēdē uzturētajā daļā. Lūdza atcelt pirmās instances tiesas

spriedumu daļā par /pers. E/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, /pers. G/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas

un noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu. /pers. E/ sodīt par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 gadiem. /pers. G/ sodīt par noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un policijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 52.panta pirmās daļas 2. un 2.1punktu, daļēji saskaitot noteikto sodu ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesas 2018.gada 13.jūnija spriedumā noteikto sodu, galīgo sodu /pers. G/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu prokurore lūdza atstāt negrozītu.

Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. E/ paskaidroja, ka ir mainījis attieksmi pret viņam izvirzīto apsūdzību, pilnībā atzīst savu vainu viņam

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nožēlo izdarīto. Lūdz mīkstināt sodu.

Apelācijas instances tiesas sēdē /pers. G/ paskaidroja, ka ir mainījis attieksmi pret viņam izvirzīto apsūdzību, pilnībā atzīst savu vainu viņam

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nožēlo izdarīto, vēlas laboties un atmaksāt cietušajiem nodarīto zaudējumu, kā arī vēlas atvainoties

cietušajiem.

Motīvu daļa

Noklausījusies prokurores viedokli, aizstāvju viedokļus, apsūdzētā /pers. E/ un apsūdzētā /pers. G/ paskaidrojumus, pārbaudījusi krimināllietas

materiālus apelācijas sūdzību uzturētajā daļā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk – tiesas kolēģija) uzskata, ka apelācijas sūdzības

uzturētajā daļā ir apmierināms un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedums atceļams daļā par /pers. E/ noteikto sodu pēc

Krimināllikuma 176.panta otrās daļas un daļā par /pers. G/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas un noteikto galīgo sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 52.panta pirmās daļas 2.punktu, 2.1punktu.

Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētie /pers. E/ un /pers. G/ tiesiski un pamatoti ir atzīti par vainīgiem

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Pirmās instances tiesa pamatoti, vērtējot /pers. E/ personu raksturojošās ziņas, norādījusi, ka viņš ir agrāk sodīts, sodāmība nav dzēsta.

Pirmās instances tiesa /pers. E/ atbildību mīkstinošus apstākļus nav konstatējusi.

Ievērojot to, ka apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ mainīja savu attieksmi pret apsūdzību un atzina savu vainu noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, kā arī nožēloja izdarīto, tiesas kolēģija uzskata, ka minētais saskaņā ar

Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atzīstams par /pers. E/ atbildību mīkstinošu apstākli.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. E/ aizstāvis iesniedza tiesai čeka kopiju (5.sēj., l.l. 58.), no kuras redzams, ka /pers. E/ māte

/pers. R/ pārskaitījusi cietušajai /pers. J/ kaitējuma kompensāciju 12 EUR apmērā.

Tiesas kolēģija pievienojas tiesu praksē nostiprinātai atziņai, ka ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana cietušajam ir konstatējama

arī tad, ja radītos zaudējumus pēc vainīgā pilnvarojuma (arī mutiski) izdara cita persona (skat., piem., Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2007.gada 19.marta lēmumu lietā Nr.SKKJ-194-2007).

Tiesas kolēģija nepievienojas prokurores un /pers. E/ aizstāvja tiesas debatēs norādītajam, ka minētais apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma

47.panta pirmās daļas 3.punktu ir atzīstams par /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli.

Tiesas kolēģija pievienojas juridiskajā literatūrā norādītajam, ka, lai Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēto atbildību mīkstinošo

apstākli atzītu par atbildību mīkstinošu, ir jākonstatē labprātīga rīcība no personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, puses, kā arī tas, ka cietušajam

ar šo noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums ir atlīdzināts vai novērsts pilnā apmērā (skat., Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri.

Pirmā daļa (I-VIII1 nodaļa). 209-210.lpp.).

Ievērojot to, ka lietā nav atlīdzināts ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums cietušajam /pers. K/, tiesas kolēģija atzīst, ka lietā nav konstatējami

apstākļi, ka cietušajiem radītais kaitējums būtu atlīdzināts pilnībā, un līdz ar to tiesas kolēģija nekonstatē Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā

paredzēto atbildību mīkstinošo apstākli /pers. E/.

Tai pat laikā tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. J/ radītā kaitējuma atlīdzināšana ir atzīstama par /pers. E/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar

Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Pirmās instances tiesa pamatoti par /pers. E/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un

12.punktu atzinusi to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Pirmās instances tiesa pamatoti, vērtējot /pers. G/ personu raksturojošās ziņas, norādījusi, ka viņš agrāk sodīts, sodāmība nav dzēsta.

Papildus tiesas kolēģija ņem vērā, ka no Rīgas Vakara ģimnāzijas raksturojuma par /pers. G/ (5.sēj., l.l. 37.) izriet, ka /pers. G/ no 2018.gada

1.septembra mācās Rīgas Vakara ģimnāzijas 7.klasē un tiek raksturots kopumā pozitīvi.

Pirmās instances tiesa /pers. G/ atbildību mīkstinošus apstākļus nav konstatējusi.

Ievērojot to, ka apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. G/ mainīja savu attieksmi pret apsūdzību un atzina savu vainu noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā, kā arī nožēloja izdarīto, tiesas kolēģija uzskata, ka minētais saskaņā ar

Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atzīstams par /pers. G/ atbildību mīkstinošu apstākli.

Tiesas kolēģija nekonstatē citus /pers. G/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Tiesas kolēģija nepievienojas /pers. G/ aizstāves tiesas debatēs norādītajam, ka par /pers. G/ atbildību mīkstinošu apstākli ir atzīstams tas, ka

cietušajai /pers. J/ ir atlīdzināts ar noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums, jo cietušajai /pers. J/ radīto kaitējumu ir atlīdzinājusi apsūdzētā /pers. E/ māte,

kā arī no krimināllietas materiāliem izriet, ka ar cietušo /pers. J/ mēģinājis sazināties /pers. E/ aizstāvis (5.sēj., l.l. 59.).

Pirmās instances tiesa pamatoti par /pers. G/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu

atzinusi to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Lemjot par apsūdzētajiem /pers. G/ un /pers. E/ nosakāmo soda veidu, pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka tas ir nosakāms brīvības

atņemšanas veidā, jo par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likumdevējs nav paredzējis alternatīvus soda

veidus.

Ievērojot to, ka tiesas kolēģija ir konstatējusi apsūdzētajam /pers. E/ divus atbildību mīkstinošus apstākļus un /pers. G/ vienu atbildību mīkstinošu

apstākli, kurus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa, tiesas kolēģija atzīst, ka ir pārvērtējams apsūdzētajiem /pers. E/ un /pers. G/ noteiktais soda

mērs.

Ievērojot to, ka ir konstatēti divi apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinoši apstākļi, tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. E/, par Krimināllikuma 176.panta

otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir samazināms pirmās instances tiesas noteiktais soda mērs līdz brīvības atņemšanai uz 3 gadiem.

Likumā obligāti paredzētā papildsoda – probācijas uzraudzības – termiņu pirmās instances tiesa ir noteikusi atbilstošu apsūdzētā /pers. E/

personībai un izdarītā nozieguma raksturam un kaitīgumam un tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu tā samazināšanai.

Ievērojot to, ka ir konstatēts viens apsūdzētā /pers. G/ atbildību mīkstinošs apstāklis, tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. G/, par Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir samazināms pirmās instances tiesas noteiktais soda mērs līdz brīvības atņemšanai uz 2 gadiem

sešiem mēnešiem.

Likumā obligāti paredzētā papildsoda – probācijas uzraudzības – termiņu pirmās instances tiesa ir noteikusi atbilstošu apsūdzētā /pers. G/

personībai un izdarītā nozieguma raksturam un kaitīgumam un tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu tā samazināšanai.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka galīgais sods /pers. G/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās

daļas nosacījumiem, jo izskatāmajā lietā noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais /pers. G/ ir izdarījis pirms Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada

13.jūnija sprieduma taisīšanas.

Tai pat laikā tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc noteiktajam sodam izskatāmajā lietā daļēji

pieskaitāms sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2018.gada 13.jūnija spriedumu.

Tiesas kolēģija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam /pers. G/ galīgais sods ir nosakāms par divu smagu noziegumu izdarīšanu, pirmās

instances tiesa pamatoti atzinusi, ka noteiktajam sodam daļēji pieskaitāms sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 13.jūnija

spriedumu.

Ņemot vērā to, ka /pers. G/ tiek mīkstināts pirmās instances tiesas noteiktais sods pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, tiesas kolēģija atzīst,

ka ir mīkstināms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktais galīgais sods.

Pārējā daļā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedums ir atstājams negrozīts.

Lietā apelācijas sūdzību ir sagatavojusi zvērināta advokāte Sņežana Makaruka, tai skaitā iepazinusies ar krimināllietas sējumiem, kurai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami

165,00 euro, kā arī pēc apsūdzētā lūguma krimināllietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā piedalījās zvērināta advokāte Anna Kovaļevska, kurai

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no valsts līdzekļiem

izmaksājami 240,00 euro.

Kriminālprocesa likuma 79.panta ceturtā daļa noteic, ka valsts nodrošināts aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz

kriminālprocesa pabeigšanai.

Kā redzams no krimināllietas materiāliem, tad pirmās instances tiesā valsts nodrošināto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. G/ sniedza zvērināta

advokāte Diāna Strauta, kuru vēlāk no apsūdzētā /pers. G/ gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nomainīja zvērināta advokāte Sņežana Makaruka, līdz ar to ar

pirmās instances tiesas spriedumu no apsūdzētā /pers. G/ piedzīti procesuālie izdevumi par advokāta darbu pirmās instances tiesā, t. sk. par aizstāves

Diānas Strautas iepazīšanos ar krimināllietas sējumiem, taču gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas instances tiesā no apsūdzētā gribas neatkarīgu

iemeslu dēļ tika norīkoti citi aizstāvji, attiecīgi zvērināta advokāte Sņežana Makaruka un zvērināta advokāte Anna Kovaļevska.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija uzskata, ka procesuālo izdevumu 225,00 euro apmērā atlīdzināšanas pienākums valstij saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu uzliekams apsūdzētajam /pers. G/. Savukārt procesuālie izdevumi 180,00 euro,

kas radušies saistībā ar aizstāvju Sņežanas Makarukas un Annas Kovaļevskas iepazīšanos ar krimināllietas materiālu sējumiem atkārtoti nav piedzenami

no apsūdzētā, bet sedzami no valsts līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atcelt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedumu daļā par /pers. E/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās

daļas un daļā par /pers. G/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas un noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu, 52.panta pirmās daļas 2.punktu, 2.1punktu.

Sodīt /pers. E/par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem, ar

probācijas uzraudzību uz 3 (trim) gadiem.

Sodīt /pers. G/par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un

sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteikto sodu daļēji saskaitīt ar sodu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 13.jūnija

sprieduma un galīgo sodu /pers. G/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Pārējā daļā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. G/ par labu valstij procesuālos izdevumus 225 EUR (divi simti divdesmit piecus eiro), nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai

izpildei — 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Procesuālos izdevumus 180 EUR segt no valsts līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā

paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā.

Pilna nolēmuma pieejamības diena – 2019.gada 11.jūnijs.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Vīgante

Tiesnese I.Brimerberga

Tiesnesis J.Tiltiņš