Court dismissed appeal against traffic fine, ruling procedural error did not affect substantive decision outcome.

Lieta Nr. A42533706 (A3388-07/20) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2007.gada 13. decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese B.Lietiņa,

rakstveida procesā, Antonijas ielā 6, Rīgā, izskatīja administratīvo lietu G.Č. pieteikumā par Rīgas pilsētas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2006.gada 21.septembra lēmuma Nr.1974 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvā rajona tiesā 2006.gada 23.oktobrī saņemts G.Č. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums (reģ.nr.16728) par Rīgas pilsētas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) priekšnieka vietnieka 2006.gada 21.septembra lēmuma Nr.1974 (turpmāk tekstā arī – Lēmums) atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 24.oktobra lēmumu, pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] 2006.gada 25.jūlijā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (RGKPP) Kārtības policijas pārvaldes (KPP) Patruļpolicijas vienības (PPV) inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējam par to, ka 2006.gada 25.jūlijā plkst.

16.48 pieteicējs vadīja transportlīdzekli BMW 328 (valsts reģistrācijas numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/) agresīvi pa Pildas ielu no Dārzciema ielas puses Vestienas ielas virzienā, neievērojot ceļa zīmes Nr. 512 „Braukšanas virzieni joslās” prasības, no labās joslas, kas paredzēta braukt pa labi, šķērsoja Piedrujas un Pildas ielu krustojumu taisnā virzienā ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses un radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 81.punkta un 298.11.punkta prasības. [2.1] RGPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks 2006.gada 2.augustā pieņēma lēmumu administratīvajā lietā, saskaņā ar kuru atzina pieteicēju par vainīgu administratīvo pārkāpumu, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.4 panta 13.daļas 2.punktā un 149.4.panta 14.daļā un noteica pieteicējam sodu – naudas sodu Ls 50 apmērā. [2.2] Nepiekrītot RGPP KPP Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2006.gada 2.augustā pieņemtajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja augstākā iestādē

– t.i. RPG PP Kārtības policijas pārvaldē. [2.3] RPGPP KPP priekšnieka vietnieks, izskatījis sūdzību, ar 2006.gada 21.septembra lēmumu Nr. 1974 (Lēmums), atstāja negrozītu Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieka 2006.gada 2.augusta lēmumu Nr. 050/PA 096449, savukārt pieteicēja sūdzību noraidīja.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tiesu Lēmumu atcelt. Pieteikumu pieteicējs pamatojis ar šādiem argumentiem.

[3.1] Pieteicēja ieskatā atbildētājs nav pierādījis viņa vainu administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanā. Pieteikumā pieteicējs norādījis, ka konkrētajā gadījumā viņa vaina būtu pierādāma ar liecinieku liecībām, nevis policijas darbinieku dienesta ziņojumos atspoguļoto viedokli, kas pieteicēja ieskatā ir subjektīvs. [3.2] Lēmums pēc sava satura pieteicēja ieskatā atbilst represīva režīma uzskatam, kas neatbilst nevainīguma prezumpcijai. [3.3] Pieteicējs tāpat pieteikumā norāda, ka atbildētājs pat nav pieļāvis teorētisku iespēju, ka lietas faktiskie apstākļi ir bijuši atšķirīgi no tiem, kādus tos norādījuši policijas darbinieki. [4] Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā Administratīvai rajona tiesai, norāda, ka pieteikumu neatzīst turpmāk izklāstīto argumentu dēļ. [4.1] Izvērtējot lietas materiālus, atbildētājs atzinis, ka pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir pilnībā pierādīta, t.sk. ar: protokolu par administratīvo pārkāpumu un policijas inspektora H.D. un A.L. dienesta ziņojumu, kas atbildētāja ieskatā ir vērtējams kā ticams un patiess. [4.2] Atbildētājs norāda, ka izskatot pieteicēja sūdzību par sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti apstākļi, kas liecinātu par konkrēto policijas darbinieku subjektīvo ieinteresētību konkrētā pārkāpuma lietā, un policijas darbinieku ziņojumos un protokolā fiksētie faktiskie apstākļi atzīstami par ticamiem. Atbildētājs neatzīst pieteicēja pieteikumu un lūdz to noraidīt. [5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs (..), tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). [5.1] Pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai, pieteicējs piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas lapa 3-4). [5.2] Arī atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā tiesai, ir piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas lapa 14-15).

Motīvu daļa

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk- APL) 103.pantu administratīvā tiesā procesa būtība ir tiesas kontrole par iestādes par izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, un vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [8] Atbilstoši administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem (...), kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.

Tiesa, izvērtējusi Lēmumu konstatē, ka Lēmums pamatots ar LAPK 149.4 panta 13 daļas 2.punktu un LAPK 149.4 14.daļu, kā arī ar 286. panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī 243.-244.pantiem un Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 1.punktu (lietas lapa 21-23). [9] Saskaņā ar LAPK 214.pantu lietas par pārkāpumiem, atbildība, par kuru izdarīšanu paredzēta LAPK 149.4 pantā (tai skaitā trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā), izskata Valsts policijas iestādes. Savukārt, saskaņā ar LAPK 269.pantu, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Līdz ar minēto tiesa secina, ka pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanā ir ievērota funkcionālā un teritoriālā piekritība. [10] Lietā nav strīda par to, ka 2006.gada 25.jūlijā Lēmumā norādītajā laikā un vietā pieteicējs ir vadījis automašīnu BMW 328 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/. Tāpat pieteicējs nav apstrīdējis konkrētajā vietā noteikto satiksmes organizācijas režīmu. Pieteicējs apstrīd Lēmumu, jo pieteicēja ieskatā nav pierādīta viņa vaina administratīvā pārkāpuma, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.puntā un 14. daļā. [11] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, lai piemērotu administratīvo atbildību, ir jākonstatē administratīvā pārkāpuma sastāvs konkrētas personas – šajā gadījumā pieteicēja darbībās. [12] Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un LAPK 149.4 panta četrpadsmitā daļā lietā atzīstama par pierādītu, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem argumentiem un pierādījumiem. [13] Saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (CSN) 4 punktu Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

CSN 81. punktu pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus (..). Savukārt CSN 298.10. punkts paredz 512.zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Bet CSN 298.11.punkts paredz (..) 512., (..)zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., (..) kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus. [14] LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzēts, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (..), - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimts latiem.

Bet LAPK 149.4 panta četrpadsmitā daļa paredz atbildību par citu, šajā kodeksā (LAPK) neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Par minētā pārkāpuma izdarīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam Ls 5 apmērā. [15] Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Atbilstoši LAPK 243.panta (pierādījumi) pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Savukārt, LAPK 243.panta otrā panta daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tādējādi tiesa secina, ka iepriekšminētie pierādīšanas līdzekļi ir noteikti ārējā normatīvajā aktā un fakti (ziņas par faktiem), kas iegūti un procesuāli nostiprināti ar šiem līdzekļiem, var kalpot par pierādījumiem administratīvajā lietās, tai skaitā arī konkrētajā lietā. [15.1] No protokola par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē ir konstatējams, ka pieteicējs 2006.gada 25.jūlijā plkst. 16.48 vadīja transportlīdzekli BMW 328 (valsts reģistrācijas numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/) agresīvi pa Pildas ielu no Dārzciema ielas puses Vestienas ielas virzienā, neievērojot ceļa zīmes Nr. 512 „Braukšanas virzieni joslās” prasības, no labās joslas, kas paredzēta braukt pa labi, šķērsoja Piedrujas un Pildas ielu krustojumu taisnā virzienā ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses un radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai (lietas lapa 16). [15.2] Tāpat no protokola konstatējams, ka pieteicējs administratīvā pārkāpuma fiksēšanas brīdī ir paudis savu subjektīvo attieksmi pret konstatēto pārkāpumu un protokolā norādījis sekojošo : nepiekrītu protokolā rakstītajam, uzskatu to par nepamatotu.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka pieteicējs savu protokolā pausto viedokli nav pamatojis ar konkrētiem argumentiem. Tāpat pieteicēja viedokli apstiprinoša argumentācija nav pausta atsevišķā paskaidrojumu pēc būtības un tāds nav ticis iesniegts pievienošanai protokolam. Līdz ar minēto, tiesa administratīvā pārkāpuma protokolā pausto pieteicēja viedokli vērtē kā subjektīvās attieksmes paudumu pret izdarīto pārkāpumu (nepiekrītot tam), vienlaikus personai apzināti izvēloties nepaskaidrot savu viedokli ar konkrētiem argumentiem, kas būtu vērtējama kā personas kam sastādīts administratīvais protokols apzinīga un adekvāta līdzdarbība konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā, nolūkā noskaidrot objektīvo patiesību.

[15.2.1] Tiesu praksē, lietās par personu saukšanu pie administratīvās atbildības, tieši personu, kas tiek saukti pie atbildības sākotnējos paskaidrojumos norādītajam tiek piešķirta augsta ticamība. Konkrētajā gadījumā secināms, ka pieteicējs argumentētā veidā paust savu attieksmei tūlīt pēc notikuma nav vēlējies un protokolā fiksētais pieteicēja viedoklis vērtējama tikai kā neargumentēta savas vainas neatzīšana pārkāpuma fiksēšanas brīdī. [15.2.2] LAPK normas (260.panta pirmā daļa) paredz tiesības sniegt paskaidrojumus, bet nenosaka personai paskaidrojumu sniegšanu kā pienākumu, tādējādi tas vai persona izmanto vai neizmanto savas likumā noteiktās tiesības ir personas subjektīva izvēle.

Taču, tai pat laikā, personai, kas izvēlas savas tiesības primāri pilnvērtīgi nerealizēt, jārēķinās ar savas izvēles sekām, proti, ka paskaidrojumi, kas sniegti vēlāk, jau pēc tam, kad persona ir saukta pie administratīvās atbildības, var tikt vērtēti kā mazāk ticami, sniegti ar mērķi izvairīties no atbildības par izdarīto pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā tiesa arī pieteicēja vēlāk, t.i. apstrīdēšanas stadijā un pieteikumā tiesai nekonstatē konkrētus argumentus, pamatojoties uz kuriem balstīts pieteicēja kā procesa dalībnieka viedoklis. [15.3] Pieteicēja vaina administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir pierādīta ar policijas darbinieku H.D. un A.L. ziņojumiem, apšaubīt kuru ticamību konkrētajā lietā tiesai nav objektīva pamata.

Tāpat lietas materiāli nesatur nekādu apliecinājumu tam, ka pastāvētu apstākļi, pie kuriem konkrētie policijas darbinieki būtu rīkojušies neobjektīvi attiecībā pret pieteicēju. Uz šādu apstākļu esamību pēc būtības nav norādījis arī pats pieteicējs. [15.3.1] No H.D. dienesta ziņojuma izriet, ka 2006.gada 25.jūlijā plkst. 16.48, veicot darba pienākumus kopā ar kolēģi A.L., tikusi pamanīta pieteicēja vadītā automašīna, kas brauca pa Pildas ielu no Dārzciema ielas puses Vesetas ielas virzienā un Pildas-Piedrujas ielas krustojumā no labās joslas, kura paredz braukt pa labi, turpināja braukt taisni, kā rezultātā traucēja blakus braucošajām automašīnām, kuras brauca pa kreiso joslu taisni, kurām bija jābremzē, lai nenotiktu sadursme ar pieteicēja vadīto automašīnu.

Ziņojumam pievienots fiksētā pārkāpuma izdarīšanas vietas shematisks attēlojums (lietas lapa 18). [15.3.2] Policijas darbinieks A.L. savā dienesta ziņojumā paudis notikuma izklāstu , kas pēc savas būtības ir identisks H.D. ziņojumā paustajam (lietas lapa 19). Tādējādi tiesas ieskatā nav pamata apšaubīt konkrētos faktiskos apstākļus, tā kā tos redzējuši divi policijas darbinieki. [16] Pieteicējam piemērotā tiesību norma (LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkts) satur agresīvas braukšanas kā administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvās puses definējumu, proti, agresīva braukšana, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (..), tādējādi konkrētajā gadījumā, pastāvot lietā fiksētajiem faktiskajiem apstākļiem (krustojumā pa labo joslu, kas paredz brukšanu pa labi, turpinot kustību taisni, kā rezultātā citiem satiksmes dalībniekiem (transportlīdzekļu plūsmai, kas brauca pa kreiso joslu taisnā virzienā) radot traucējumus (nepieciešamību bremzēt t.sk. strauji, lai izvairītos no sadursmes ar pieteicēja vadīto automašīnu), kas pēc savas izpausmes satur arī LAPK

149.4 panta četrpadsmitajā daļā paredzēto administratīvā pārkāpuma sastāvu ( t.i. transportlīdzekļa vadīšana neatbilstoši 512.ceļa zīmei, kas reglamentē braukšanas virzienus braukšanas joslās), tiesai nerodas šaubas par pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju. Tiesas ieskatā loģisks ir secinājums, ka transportlīdzekļa vadīšana pretēji Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, pati par sevi rada traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem, kas satiksmē piedalās atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, tai skaitā saskaņā ar CSN 6.punktu, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. [17] Tiesa noraida pieteicēja argumentu par to, ka konkrētajā gadījumā viņa vaina būtu pierādāma vienīgi ar objektīvām liecinieku liecībām.

Tiesa šajā spriedumā jau norādījusi uz normatīvajos aktos noteiktajiem pierādījumu veidiem, kā arī uz normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem to vērtēšanai administratīvajā procesā [15]. Neviena likuma norma neparedz atbildētājam kā obligātu priekšnoteikumu administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanas gadījumā, pieaicināt notikuma aculieciniekus. Konkrētajā gadījumā, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesai nerodas šaubas par pieteicēja vainu fiksēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanā. [18] Par administratīvā pārkāpums, kas 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, atbilstoši likumdevēja noteiktai sankcijai - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimts latiem.

Savukārt, par LAPK 149.4 panta četrpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, likumdevēja noteicis sankciju - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam Ls 5 apmērā. [18.1] Izvērtējusi Lēmumu tiesa nonāk pie secinājuma, ka atbildētājs nosakot pieteicējam sodu par vienlaicīgi konstatētiem diviem administratīvajiem pārkāpumiem, Lēmumā nav norādījis uz LAPK 35.panta otrās daļas piemērošanu, kas nosaka, ka ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu(..). [18.2] Vienlaikus tiesa konstatē, ka lietā pieteicējam piemērotais sods atbilst LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2. punkta (t.i. smagākā administratīvā pārkāpuma) sankcijai, līdz ar ko secināms, ka atbildētāja pieļautais procesuālā tiesiskuma pārkāpums nav novedis pie nepareiza lēmuma pieņemšanas.

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka pārsūdzētais administratīvais akts (Lēmums) ir atceļams tikai tad, ja attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē arī administratīvo aktu pēc būtības, t.i., ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (skat. piem. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 23.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-216 [9.punkts]). [18.3] Pieteicējam noteiktais sods (naudas sods Ls 50 apmērā) atbilst LAPK

149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā noteiktajai minimālajai sankcijai. No minētā izriet, ka, lai arī atbildētājs konkrēti nav norādījis tiesību normu, pamatojoties uz kuru ir piemērojis pieteicējam konkrēto sodu, sods ir piemērots atbilstoši LAPK ietvertajiem nosacījumiem par soda uzlikšanu, tai skaitā 35.panta 2.punktam (sods piemērots sankcijas ietvaros, kas paredzēta par smagāko pārkāpumu).

[18.4] Tā kā administratīvais sods ir noteikts minimālās LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzētās sankcijas apmērā, nav konstatējami pārkāpumi lietderības apsvērumu izdarīšanā, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo Lēmumā, gadījumā, ja sods pārsniegtu minimālās sankcijas apmēru). Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājs ir noteicis pieteicējam samērīgu sodu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. - 251.pantu, Administratīvā rajona tiesa, nosprieda:

noraidīt kā nepamatotu G.Č. pieteikumu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts (pasludināts) 2007.gada 13.decembrī.

Tiesnese B.Lietiņa