Court allows consumer debt claim for loan assignment, awarding principal, interest, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-2738-21/12

ECLI:LV:RPPT:2021:0429.C68273821.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 29.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “LLS” vienkāršotās procedūras prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2021.gada 11.janvārī SIA “LLS” (turpmāk arī – prasītājs), cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/

(turpmāk arī– atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 2.jūnijā starp atbildētāju un AS “MiniCredit” tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.965885, saskaņā ar

kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums 130 euro apmērā. 2020.gada 25.septembrī starp AS “MiniCredit” un SIA “LLS”, tika noslēgts Cesijas līgums

Nr.LLS/MS/2020-01, saskaņā ar kuru prasītājs ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Atbildētājs savas no līguma izrietošās saistības pilnā apmērā nav izpildījis.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantu (23) un (26) daļu, Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu

Nr.63 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi “ 2.punktu, Civillikuma 1., 1587., 1720.,

1756., 1759.panta 1.punktu, 1760., 1943., 1945.pantu, 1946.panta pirmo daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas galveno parādu 130 euro,

nokavējuma procentus 68,67 euro par laika periodu no 2016.gada 15.augusta līdz 2017.gada 11.janvārim un no 2018.gada 16.marta līdz 2021.gada

9.janvārim, līgumsodu 13 euro par laika periodu no 2016.gada 5.augusta līdz 2016.gada 14.augustam, izdevumus saistībā ar paziņojuma par kavējuma

sagatavošanu un izsniegšanu 7 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus- nomaksāto valsts nodevu 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – 5,47

euro. Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% no simta gadā no neatmaksātā parāda summas

pamatsummas par laika posmu līdz pilnīgai sprieduma izpildei.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu

vēstuli 2021.gada 15.martā uz prasītāja norādīto e-pasta adresi un atbildētāja deklarēto dzīves vietas adresi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsinātu spriedumu.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tika

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesas spriedumu motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izskatot lietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu prasītājam jāpierāda savs prasījums, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai

daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasītājs pamatojoties uz Aizdevuma līgumu un Cesijas līgumu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas galveno parādu 130 euro, nokavējuma procentus

68,67 euro par laika periodu no 2016.gada 15.augusta līdz 2017.gada 11.janvārim un no 2018.gada 16.marta līdz 2021.gada 9.janvārim, līgumsodu 13

euro par laika periodu no 2016.gada 5.augusta līdz 2016.gada 14.augustam, izdevumus saistībā ar paziņojuma par kavējuma sagatavošanu un

izsniegšanu 7 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus- nomaksāto valsts nodevu 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus – 5,47 euro. Vienlaicīgi

prasītājs lūdz tiesu noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% no simta gadā no neatmaksātā parāda summas pamatsummas par laika

posmu līdz pilnīgai sprieduma izpildei.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,

šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma

galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Savukārt

1805.paredz, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savkārt citam un izlietot to

pret parādnieku.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt 1757.pants paredz,

ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Prasītāja tiesības prasīt līgumsodu izriet no Civillikuma 1720.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Turklāt Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai

tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu prasītājai atlīdzināmi parāda piedziņas izdevumi 7 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi

seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 130 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,47 euro, kopā 75,47 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta

otro daļu, atbildētājai nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-194., 204., 204 . un 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “LLS”, reģistrācijas numurs 40002068686, galveno parādu 130 euro,

nokavējuma procentus 68,67 euro par laika periodu no 2016.gada 15.augusta līdz 2017.gada 11.janvārim un no 2018.gada 16.marta līdz 2021.gada

9.janvārim, līgumsodu 13 euro par laika periodu no 2016.gada 5.augusta līdz 2016.gada 14.augustam, izdevumus saistībā ar paziņojuma par kavējuma

sagatavošanu un izsniegšanu 7 euro, tiesas izdevumus 75,47 euro, kopā piedzīt 294,14 euro (divi simti deviņdesmit četri euro, 14 centi).

Noteikt, ka samaksa izdarāma prasītāja norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta numurs LV79HABA0551042786556.

Noteikt SIA “LLS”, reģistrācijas numurs 4002068686, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātā galvenā parāda.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 60 (sešdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā. Lūguma

nepieteikšanas gadījumā, saīsināts spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma termiņa notecējuma.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums tiks sastādīts 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas termiņa

beigām, ko lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā. Šis

nolēmuma datums būs uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesnese Irina Augustāne