Court convicted defendant of theft and sentenced to 60 hours of community service instead of prison.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a first-instance criminal trial and sentenced him to 60 hours of community service. The defendant confessed to the crime, and the victim withdrew their compensation claim as the loss was fully reimbursed. The court determined that community service was the most appropriate penalty given the minor value of the stolen goods and the defendant's remorse.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. un 3. punkts; Kriminālprocesa likuma 527. panta 3. daļa: When a minor theft is confessed and compensated, community service may be imposed as a proportional penalty instead of imprisonment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11360002615
Lietas arhīva Nr. K34-0072-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2015.gada 23.martā
Saldus rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Gunita Galiņa,
ar tiesas sēdes sekretāri Intu Āboliņu,
piedaloties prokuroram Kasparam Didzim,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Novērtējusi tiesas sēdē pierādījumus lietā, tiesa
k o n s t a t ē j a:
Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā–
2015.gada 16.janvārī ap plkst. 18.48 Saldū, Rīgas ielā 22, AS /Nosaukums A/ veikala „Mini TOP” tirdzniecības zālē no preču tirdzniecības plaukta
(aukstuma vitrīnas) mantkārīgu tieksmju dēļ slepeni nozaga iepakotu gaļas izstrādājumu „Ķekavas svētku rulete” 3,80 EUR vērtībā, kuru aizbāza aiz
virsjakas un iznesa no veikala tirdzniecības zāles, kasē par to nesamaksājot.
Ar šādu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
faktiskos apstākļus un kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Ņemot vērā, ka tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurora un cietušā
pārstāves viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai
apsūdzētā personību raksturojošos datus.
Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu
(zādzību) nelielā apmērā, līdz ar ko apsūdzētā darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav
nepieciešams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa attieksmi pret apsūdzību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus,
kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā
nožēlošana. Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu apsūdzētā atbildību mīkstina cietušajam radītā kaitējuma labprātīga atlīdzināšana.
Bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka /pers. A/, lūdzot neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanas laikā, veicināja ātrāku krimināltiesisko attiecību
noregulēšanu un atviegloja tiesas izmeklēšanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi tiesas izmeklēšanas laikā netika konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Novērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais uzskatāms par nesodītu,jo sodāmības dzēstas, pēdējā gada laikā
astoņas reizes saukts pie administratīvās atbildības (lietas 19.-20.lapa). Iecirkņa inspektors ziņojumā par /pers. A/ norāda, ka apsūdzētais algotu darbu
nestrādā un nemeklē, piekopj nelabvēlīgu dzīvesveidu, uzturas kompānijās ar sodītām personām, regulāri lieto alkoholu, alkohola lietošanas laikā
kompānijās bieži ir konflikti (lietas 21.lapa). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka strādājot līgumdarbus celtniecībā, iebilda iecirkņa inspektora
apgalvojumam, ka uzturas kompānijās ar agrāk sodītām personām, jo tas neatbilstot patiesībai, no cietumniekiem izvairoties. Izteica apņēmību laboties un
atturēties no alkohola lietošanas.
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas soda veidā līdz vienam gadam, vai īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā apsūdzētā /pers. A/ personību, viņa attieksmi pret nodarījumu, tiesas sēdē izteikto nožēlu par izdarīto.
Tāpat tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais rīkojies mērķtiecīgi, un konkrētajos apstākļos izdarījis visu, kas no viņa atkarīgs, lai noziedzīgo nodarījumu izdarītu
līdz galam, tādējādi apsūdzētais savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības interesēm, apdraudējis citas personas īpašumu.
Lai izvērtētu jautājumu par piespriežamo soda mēru un veidu, tiesai jāievēro cilvēktiesību principus, saprātīguma un taisnīguma principus.
Apsūdzētais nozadzis svešu mantu, kuras vērtība nav liela. Vienlaikus tiesa respektē Latvijas Republikas Satversmē garantētās cietušā tiesības uz sava
īpašuma neaizskaramību. Cietušais vērsās policijā ar iesniegumu par viņam piederošās mantas zādzību, tātad novērtēja pret viņa īpašumu vērsto
apdraudējumu kā tādu, par kuru apsūdzētajam ir jāsaņem kriminālsods.
Tiesa atzīst, ka, nolūkā atturēt /pers. A/ no jauniem likumpārkāpumiem, viņam piemērojams Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā
paredzētais sods, taču nav nepieciešama apsūdzētā reāla izolācija no sabiedrības un viņš sodāms ar piespiedu darbu sabiedrības labā Valsts probācijas
dienesta noteiktos darbos dzīvesvietas apvidū brīvajā laikā un bez atlīdzības. Šāds sods būs samērīgs noziedzīgajam nodarījumam un dos ieguldījumu arī
sabiedrības labā. Savukārt alternatīvā naudas soda piemērošana nav mērķtiecīga, jo apsūdzētā materiālais stāvoklis liegtu viņam nomaksāt naudas sodu,
un šāda sprieduma izpilde būtu apgrūtināta.
Lietā kaitējuma kompensācijas pieteikumu cietušā pārstāve tiesas sēdē atsauca, jo kaitējums pilnībā atlīdzināts.
Kriminālprocesa ietvaros apsūdzētajam /pers. A/ 2015.gada 26.janvārī piemēroti drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums
izbraukt no valsts (lietas 17.lapa).
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu
darbu uz 60 (sešdesmit) stundām Valsts probācijas dienesta Saldus teritoriālās struktūrvienības noteiktos darbos.
Uzdot pienākumu /pers. A/ 10 darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta
Saldus teritoriālajā struktūrvienībā.
Drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ atcelt.
Spriedumu daļā par sodu vai sakarā ar procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā,
sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.
Tiesnese G.Galiņa