Court partially allowed small claims loan recovery for principal and interest but rejected late interest claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the plaintiff's small claims action for loan recovery against the defendant. The plaintiff successfully claimed the loan principal and interest for the specific period between June 2013 and July 2012, while the court rejected the claim for interest covering the period prior to that date. The decision was based on the specific terms of the credit agreement and the defendant's failure to repay the agreed amounts within the stipulated timeframe.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, 250.25 panti: Tiesa apmierina daļēji prasību par naudas piedziņu, ja pierādīta parāda pastāvēsība un atmaksas termiņa pārkāpums, bet noraida prasības par laika periodu, kas nav atbilstīgi līgumam vai pierādījumiem.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28411013
Lietas arhīva Nr. C-1734-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 22.aprīlī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese B.Ābele,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ātrais kredīts” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu
pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
2013.gada 13septembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Ātrais kredīts” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā
maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 19.decembrī atbildētājs /pers. A/ prasītāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildīja
reģistrācijas formu, apliecināja, ka piekrīt Kredītlīguma noteikumiem (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru AKST kods ir 1E33
10CF 1114 5CDE 6CBA 2B59 005F A938), apstiprināja reģistrāciju un no sava norēķinu konta uz prasītāja norēķinu kontu, veica
reģistrācijas maksājumu Ls 0,01 apmērā.
2011.gada 20.decembrī prasītājs uz atbildētāja norādīto bankas kontu pārskaitīja pirmo pieprasīto kredītu Ls 40,00 apmērā, kuru
atbildētājs atgrieza prasītājam saskaņā ar Kredītlīguma noteikumiem, līdz ar to Kredītlīgums tika izpildīts un pusēm pretenziju nebija.
Uz šī paša Kredītlīguma noteikumiem 2012.gada 9.aprīlī atbildētājs pieprasīja kredītu Ls 100,00 apmērā. Ņemot vērā, ka Kredīta
ņēmējs atmaksāja iepriekš izsniegto Kredītu un Kredītlīgums no kredīta ņēmēja un Kreditora puses netika izbeigts, 2012.gada 9.aprīlī
Kreditors uz Kredīta līguma Nr.1E33 10CF 1114 5CDE 6CBA 2B59 005F A938 pamata pārskaitīja uz atbildētāja uzradīto norēķinu
kontu pieprasīto Kredīta summu – Ls 100,00.
Atbildētāja izvēlējās kredīta nosacījumus, tos apstiprināja un saņēma no prasītāja Kredītu nosacījumu apstiprinošu īsziņu. 2012.gada
9.aprīlī prasītājs pārskaitīja pieprasīto kredītu Ls 100,00 apmērā uz atbildētāja norādīto norēķinu kontu, nosakot atmaksas termiņu līdz
2012.gada 8.maijam un procentus par kredīta lietošanu, par 28 dienām, kas ir Ls 24,00.
Atbildētājs ir veicis 3 kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus. Pēdējais pagarinājums veikts 2012.gada 8.jūnijā, iemaksājot kredīta
procentus Ls 5,00 apmērā, kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 28 dienām (līdz 2012.gada 8.jūlijam).
Atbildētājs ir veicis kredīta pamatsummas atmaksu Ls 35,85 apmērā. Noteiktajā termiņā 2012.gada 8.jūlijā atbildētājs doto
aizdevumu neatgrieza, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.
Atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgto kredīta procentu summu par kredīta lietošanu. Prasītājs ar atbildētāju vienojās, ka kredīta
procentu summa par kredīta pamatsummas lietošanu ir Ls 16,00 par 28 dienām (par kredīta termiņu no 2012.gada 10.jūnija līdz
2012.gada 8.jūlijam), arī šīs summas atbildētājs nav samaksājis.
Ņemot vērā, ka atbildētāja neveica kredīta atmaksu saskaņā ar Kredītlīgumu, prasītājs saskaņā ar Noteikumu 6.1.punktu uzsāka
aprēķināt līgumsodu 1% apmērā no laikā neapmaksātās Kredīta summas par katru nokavēto dienu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716., 1720., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843., 1943., 1946.pantu, prasītājs lūdz
tiesu piedzīt no atbildētāja parādu Ls 455,25 apmērā, kas sastāv no kredīta parāda Ls 64,15, procentu summas Ls 64,15, līgumsoda
Ls 64,15 un zaudējumiem Ls 5,25 apmērā; visus tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma pilnai izpildei
saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas Ls 64,15, sākot ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.
Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2013.gada 17.septembrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu tika izsūtīts
prasības pieteikums ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Minētajā termiņā atbildētāja paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmo daļu uzskatāms, ka atbildētājam paziņots par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti izsniegti.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam/pers. A/ par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir
paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un atbildētājam nosūtīts
2014.gada 8.aprīlī, paziņojot, ka tiesas spriedums būs pieejams 2014.gada 22.aprīlī.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji pamatota un
apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav
cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu
iebildumu pret prasību.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju
vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta
iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila,
Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.
Savukārt Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2.un
3.punkts nosaka, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas tiek slēgti starp finanšu
pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, kas ir fiziska persona. Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes,
kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma
sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.
Pušu līgumiskās attiecības pierāda distances Kredīta līgums (Kredīta līguma vispārīgie noteikumi AKST kods 1E33 10CF 1114
5CDE 6CBA 2B59 005F A938), saskaņā ar minēto līgumu, Atbildētājs saņēmis kredītu Ls 100,00 apmērā, ar atmaksas termiņu 28
dienas un procentiem par aizdevuma lietošanu Ls 24,00.
Saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.1.punktu Kredītlīguma darbības laikā kreditors apņemas piešķirt kredītus, un kredīta
ņēmējs apņemas saņemtos kredītus savlaicīgi atmaksāt kreditoram, un samaksāt kredīta maksājumus.
Saskaņā ar Kredīta līguma kopējo noteikumu 2.7.2.punktā puses ir pielīgušas, ka kredīta ņēmējs, noslēdzot Kredītlīgumu, ir tiesīgs
izmantot pakalpojumus kreditora elektroniskajos kanālos. Puses vienojas, ka visas kredīta ņēmēja darbības un apstiprinājumi, kas
veikti, izmantojot identitātes apliecināšanas līdzekļus, ir pielīdzināmi darījumiem, kas noslēgti rakstveidā, un tiem ir tādas pašas
tiesiskās sekas kā rakstītajiem dokumentiem, kas apstiprināti ar kredīta ņēmēja vai pušu parakstiem.
Atbilstoši Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.1.punktam, lai saņemtu kredītu no kreditora, kredīta ņēmējam reģistrācijas formā, kuru
kreditors sniedz savā mājas lapā, jāievada personas kods, elektroniskā pasta adrese, mobilā tālruņa numurs, jāizveido parole,
jāapliecina sava piekrišana/nepiekrišana attiecībā uz kreditora tiesībām apstrādāt kredīta ņēmēja norādītos personas datus kredītu
piešķiršanas nolūkā un tiešā mārketinga mērķiem. Pēc iepazīšanās ar Kredītlīgumu kredīta ņēmējam jāapliecina, kas tas ir iepazinies
un piekrīt Kredītlīguma Vispārīgajiem noteikumiem.
Atbilstoši minēto noteikumu 3.1.1.3.punktam, kredīta ņēmējam ir jāapstiprina reģistrācija un jāveic reģistrācijas maksājums, ko drīkst
veikt tikai no kredīta ņēmēja personīgā konta, kurā viņš vēlas saņemt kredītu. Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.1.1.4.punkts paredz,
ka klients, veicot reģistrācijas maksājumu, apstiprina reģistrāciju.
Savukārt minēto noteikumu 4.punkts paredz, ka, lai saņemtu kredītu, kredīta ņēmējam ir pienākums izvēlēties kredīta nosacījumus,
atzīmējot vēlamos nosacījumus mājas lapā, vai arī nosūtot kreditoram nosacījumus īsziņas veidā. Kad kredīta ņēmējs ir apstiprinājis
kredīta nosacījumus, tiek uzskatīts, ka puses ir vienojušās par kredīta nosacījumiem un tos apstiprinājušas ar elektroniskajiem
parakstiem.
Tiesa atzīst, ka līgums noslēgts atbilstoši Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu
pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma
1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts
līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod
vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ar lietā esošo maksājuma dokumentu pieradīts, ka 2012.gada 9.aprīlī prasītājs izsniedzis atbildētājam kredītu Ls 100,00 apmērā,
nosakot atmaksas termiņu līdz 2012.gada 8.maijam. Savukārt, atbildētājs ir veicis 3 kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus,
pēdējais pagarinājums ir veikts 2012.gada 8.jūnijā atbildētājs veica kredīta procentu iemaksu Ls 5,00 apmērā, pagarinot kredīta
atmaksas termiņu līdz 2012.gada 8.jūlijam, norādīts, ka kredīta summa ir Ls 85,00 un kredīta procentu summa – Ls 16,00.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs nosūtīja atbildētājam vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus, saskaņā ar
līguma nosacījumiem, pa elektronisko pastu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Atbildētājs nav veicis parāda apmaksu pēc Prasītāja
nosūtītā paziņojuma, kā arī nav nokārtojis savas saistības pret Prasītāju līdz lietas izskatīšanai tiesā pēc būtības, tādejādi ir pielaidis
parāda samaksas nokavējumu.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš ir saņēmis. Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma
daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā. Atbildētājam jāatdod tāda pati
summa, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesā nav iesniegti dokumenti, kas
apliecinātu, ka Atbildētājs ir veicis pilnu aizdevuma atmaksu. Prasītājs norādīja, ka atbildētājs ir veicis kredīta pamatsummas
atmaksu Ls 35,85 apmērā. Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītajam piedzenama parāda pamatsumma Ls 64,15 apmērā.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar
Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un
aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.
Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.
No aizdevuma līguma speciālajiem noteikumiem izriet, ka puses vienojušās par līguma nosacījumiem, tajā skaitā noteikts, ka
aizdevuma līguma kredītu procentu summa tiek noteikta nevis procentuāli, bet konkrētā apmērā – Ls 16,00. Atmaksas datums gan
kredīta summai gan procentu atmaksai noteikts viens – 2013.gada 8.jūlijs.
Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 5.1.punkts paredz, ka kredīta atmaksas dienā kredīta ņēmējam ir pienākums atmaksāt visu
atmaksājamo summu. Tiesa atzīst, ka prasītājam nebija tiesību aprēķināt kredīta procentus pēc līguma darbības termiņa beigām, tas
ir, pēc 2012.gada 8.jūlija. Turklāt tiesa norāda, ka puses bija vienojušās par procentiem konkrētā apmērā Ls 16,00, bet prasītājs
procentus aprēķinājis, procentu apmēru nosakot proporcionāli kavējuma dienām. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu
prasītājam piedzenami nesamaksātie aizdevuma procenti Ls 16,00 par laika periodu no 2012.gada 10.jūnija līdz 2012.gada 8.jūlijam
pārējā daļā prasība par procentu piedziņu ir noraidāma.
Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne
tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Atbilstoši lietā esošajam parāda aprēķinam un saskaņā ar Līguma 6.1.punktu, prasītājs par maksājumu kavējumu aprēķinājis
līgumsodu Ls 272,00 apmērā. Vadoties no labas ticības principa, prasītājs ir samazinājis līgumsodu līdz Ls 64,15.
Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods nav aprobežots, tomēr likumdevējs ar Civillikuma 1724.1pantu norādījis, ka
līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas
vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību
un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.
Senāta judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra
spriedumu lietā Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113,
Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata
saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.
Tomēr tā kā neproporcionālais līgumsoda lielums likumā atstāts atklāta juridiskā jēdziena formā, tas katrā konkrētā gadījumā
izvērtējams atbilstoši lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.
Līgumsods saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu ir pametums, ko kāds uzņēmies ciest sakarā ar savu saistību, ja viņš šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. No minētās likuma normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet
procentos, var augt līdz bezgalībai. Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC -212, kur
vērtēta līgumsoda apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība. Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu
procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma
un samērīguma principus.
Līdz ar to, sakarā ar likuma tieša norādījuma neesamību jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu izlemjams pēc tiesas
ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piekto daļu. Samērojot pušu tiesiskās intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un
atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, lai šīs lietas ietvaros līgumsods nodrošinātu Prasītāja zaudējumu atlīdzību, tiesa
uzskata, ka līgumsods nosakāms mazākā apmērā, nekā to lūdz prasītājs. Tiesa atzīst, ka līgumsods 10 % apmērā no visas kavēto
maksājumu kopsummas būtu vērtējams kā saprātīgs un taisnīgs.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot Atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), tas
ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad Prasītājs pamatoti pieprasīja saņemto pakalpojumu apmaksu, jo tādā
gadījumā Atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas Prasītāja
tiesības saņemt naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu Atbildētājam.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsodu samazināt, un līgumsods piedzenams Ls 6,42 apmērā.
Līdz ar to kopējā parāda summa, kādā prasība ir apmierināma un piedzenama no Atbildētāja sastāv no pamatparāda Ls 64,15,
procentiem Ls 16,00 apmērā, līgumsoda Ls 6,42 apmērā, kopā Ls 86,57.
Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras,
bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro. 2014.gada 1.janvārī
pievienojoties eiro zonai neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz eiro ir EUR 1 = LVL 0,702804. Tādejādi parāda apmērs euro
valūtā ir EUR 123,18, kas sastāv no pamatparāda EUR 91,28, procentiem EUR 22,77 un līgumsoda EUR 9,13.
Tiesa atzīst, ka noraidāms arī prasītāja lūgums par zaudējumu Ls 5,25 piedziņu. Prasītājs norādīja, ka minētie zaudējumi radušies
sakarā ar brīdinājumu izsniegšanu atbildētājam, ko pierāda 2013.gada 20.augusta Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu
nodaļas lēmums Nr.3-12/4860. No lietas materiāliem redzams, ka summa Ls 5,25 maksāta ar mērķi ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi /pers. A/ lietā. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas pienākums noteikts Civilprocesa likuma 406.3panta trešajā
daļā īpašas tiesvedības lietās - par saistību nodošanu piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma
50.1nodaļas noteikumiem. Procesuālā kārtība, kādā ir vai nav atlīdzināmi šādi procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikta minētajā
Civilprocesa likuma 50.1nodaļā. Līdz ar to secināms, ka nav pamata tiesas izdevumu Ls 5,25 apmērā, kas radušies citā tiesvedības
procesā, piedziņai no atbildētāja. Tādēļ prasītāja lūgums par zaudējumu piedziņu Ls 5,25 apmērā, kas radušies kā procesuāli ar
lietas izskatīšanu saistīti izdevumi citā lietā par saistības nodošanu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, noraidāms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt 6 % gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināta daļā par Ls 86,57 piedziņu, no Atbildētāja par labu Prasītājai
piedzenama valsts nodeva Ls 50,00 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30, kopā Ls 53,30, kas atbilst EUR 75,84.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas
pavēstu nosūtīšanu Ls 3,92 un EUR 2,78 apmērā. Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis par šiem izdevumiem Ls 3,30,
tādēļ nesamaksātā summa Ls 0,62 un EUR 2,78 (kopā EUR 3,66 jeb Ls 2,57) apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta
pirmo daļu piedzenama no atbildētāja valsts labā.
Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais Kredīts”, vienotais
reģistrācijas numurs 40103183139, parādu EUR 123,18 (viens simts divdesmit trīs euro, 18 centi) (Ls 86,57 (astoņdesmit seši lati,
57 santīmi)), kas sastāv no kredīta pamatsummas parāda EUR 91,28 (deviņdesmit viens euro, 28 centi) (Ls 64,15 (sešdesmit četri
lati, 15 santīmi)), procentiem par laika periodu no 2013.gada 10.jūnija līdz 2012.gada 8.jūlijam EUR 22,77 (divdesmit divi euro, 77
centi) (Ls 16,00 (sešpadsmit lati, 00 santīmi)), līgumsoda EUR 9,13 (deviņi euro, 13 centi) (Ls 6,42 (seši lati, 42 santīmi)), kā arī
tiesas izdevumus EUR 75,84 (septiņdesmit pieci euro, 84 centi) (Ls 53,30 (piecdesmit trīs lati, 30 santīmi)), kopā EUR 199,02 (viens
simts deviņdesmit deviņi euro, 02 centi) (Ls 139,87 (viens simts trīsdesmit deviņi lati, 87 santīmi)). Samaksa veicama prasītāja
norēķinu kontā AS „Swedbank”, konta Nr.LV41HABA0551021740568.
Pārējā daļā prasību par procentu un līgumsoda piedziņu – noraidīt.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Ātrais Kredīts”, reģistrācijas numurs 40103183139, tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma
pamatsummas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,66 (trīs euro, 66 centi)
(Ls 2,57 (divi lati, 57 santīmi)) apmērā. Samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta Nr.LV51TREL2190458019000;
NMR:90001672316; Saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C28411013.
Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 22.aprīļa –
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese B.Ābele