Court allows debt collection claim against defendant for unpaid loans and interest.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the defendant's appeal and fully supported the plaintiff's request for debt collection. The plaintiff successfully claimed repayment of multiple loans totaling over 300,000 euros plus interest and court costs. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the specified amounts within ten days of the judgment taking effect.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 204.1, 430., 432., 434. panti: The court may fully support a debt collection claim when the plaintiff proves the existence of the debt and the defendant fails to provide valid grounds for defense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33503016
Lietvedības Nr.CA-2405-18/1
ECLI:LV:RAT:2018:1012.C33503016.5.S
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2018.gada 12.oktobrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Madara Ābele,
tiesnese Gunta Ozoliņa,
tiesnesis Valdis Vazdiķis,
ar tiesas sēdes sekretāri Elīnu Ezerrozi,
piedaloties /pers. B/ (/pers. B/) pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/, /pers. E/ (/pers. E/) pilnvarotajam pārstāvim /pers. G/,
izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu /pers. B/ (/pers. B/) prasībā pret /pers. E/ (/pers. E/) par parāda piedziņu sakarā ar /pers.
E/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2018.gada 5.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 6.aprīlī /pers. B/ iesniedzis Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā prasību, vēlāk to grozot, pret /pers. E/ par parāda piedziņu, kurā,
pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1934., 1943. 1946.panta pirmo daļu, lūgts piedzīt no atbildētāja parādu un procentus 459 577,91 USD jeb
405 414,53 euro, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildes dienai un piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 3.maijā noslēgts aizdevuma līgums starp Alpha Global Value Fund Ltd un atbildētāju, izsniedzot
atbildētājam aizdevumu 253 000 ASV, bet 2013.gada 22.jūlijā − aizdevuma līgums par 125 000 ASV izsniegšanu.
Ar 2014.gada 12.novembrī noslēgto cesijas līgumu aizdevējs Alpha Global Value Fund Ltd visas savas prasījuma tiesības, kas izriet no 2013.gada
3.maija un 2013.gada 22.jūlija aizdevuma līguma, cedēja prasītājam.
Starp prasītāju un atbildētāju 2014.gada 13.novembrī noslēgtas papildu vienošanās, ar kurām noteikts, ka minēto aizdevumu atmaksas termiņš ir
2015.gada 15.janvāris.
2014.gada 13.novembrī noslēgts aizdevuma līgums, ar kuru prasītājs izsniedzis atbildētājam aizdevumu 89 095 USD apmērā, ar atmaksas termiņu
līdz 2015.gada 15.janvārim.
2013.gada 18.septembrī noslēgts aizdevuma līgums starp prasītāju un atbildētāju, ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 127 200 USD, bet ar
2014.gada 13.novembra vienošanos aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2015.gada 15.janvārim.
Uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi atbildētājs nav atmaksājis saņemto aizdevumu pamatsummu un nav veicis procentu maksājumus.
Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesneses 2016.gada 12.aprīļa lēmumu apmierinātas prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu,
apķīlājot /pers. E/ piederošo kustamo mantu un skaidru naudu, tajā skaitā apķīlājot SIA “Motion Systems” 20 kapitāla daļas un SIA “RAILWAY
MOTION SYSTEM” 50 kapitāla daļas, apķīlājot maksājumus, kuri pienākas /pers. E/ no trešajām personām, tajā skaitā, naudas līdzekļus
kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, prasības nodrošinājuma summas 596 415,14 euro apmērā.
Ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 20.jūnija lēmumu grozīts ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesneses 2016.gada
12.aprīļa lēmumu noteiktā summa, līdz kurai sniedzas prasības nodrošinājums, nosakot prasības nodrošinājuma summa 405 414,53 euro apmērā.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos par prasību norādījis, ka prasību neatzīst. Atbildētājs neapstrīd, ka ir noslēdzis pieteikumā norādītos
aizdevumu līgumus, bet uzskata, ka visu aizdevumu atmaksu ir veicis, noslēdzot starp prasītāju kā pircēju un atbildētāju kā pārdevēju 2015.gada 25.maijā
kapitāla daļu pirkuma līgumu. Ar šo līgumu atbildētājs pārdevis prasītājam sev piederošās SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” kapitāla daļas
par pirkuma cenu 167 211 euro. Atbilstoši pirkuma līguma 3.2.punktam samaksa par pirkumu tika veikta ar ieskaitu pret prasītāja prasījuma tiesībām
pret atbildētāju, kas izriet no 2013.gada 18.septembra, 2014.gada 13.novembra, 2013.gada 22.jūlija un 2013.gada 3.mija aizdevumu līgumiem.
Kapitāla daļu pirkuma līguma 3.3.punkts noteic, ka pircējs dzēš savu prasījuma tiesību, kas izriet no aizdevumu līgumiem par parāda 167 211 euro
apmaksu, savukārt pārdevējs apliecina, ka atlikusī nesamaksātā parāda summa ir 339 656,12 euro.
Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 5.marta spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no /pers. E/ par labu /pers. B/ parādu 308 758,08
euro, likumiskos nokavējuma procentus 16 037 euro par laika posmu no 2015.gada 26.maija līdz 2016.gada 6.aprīlim, tiesas izdevumus 6 477,32
euro, kopā 331 272,40 euro. Noteiktas prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus)
gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda parāda summas 308 758,08 euro. Noraidīta prasība daļā par parāda un procentu 80 619,45 euro
piedziņu, piedzenot no atbildētāja valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,61 euro.
Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka starp Alpha Global Value Fund Ltd kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju 2013.gada 3.maijā noslēgts
aizdevuma līgums par 253 000 USD aizdevumu, ar 2014.gada 13.novembra vienošanos noteikts aizdevuma atmaksas termiņš līdz 2015.gada
15.janvārim. Līguma 4.2.punktā līdzēji vienojušies, ka par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā aizdevējam 5% gadā no aizdevuma izsniegšanas
dienas.
Starp Alpha Global Value Fund Ltd kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju 2013.gada 22.jūlijā noslēgts aizdevuma līgums par 125 000 USD
aizdevumu, ar 2014.gada 13.novembra vienošanos nosakot aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2015.gada 15.janvārim. Līguma 4.2.punktā līdzēji
vienojušies, ka par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā aizdevējam 5% gadā no aizdevuma izsniegšanas dienas.
Starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju 2013.gada 18.septembrī noslēgts aizdevuma līgums par 127 200 USD aizdevumu, ar
2014.gada 13.novembra vienošanos noteikts aizdevuma atmaksas termiņš līdz 2015.gada 15.janvārim. Līguma 4.2.punktā līdzēji vienojušies, ka par
aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā aizdevējam 5% gadā no aizdevuma izsniegšanas dienas.
Starp prasītāju kā aizdēvēju un atbildētāju kā aizņēmēju 2014.gada 13.novembrī noslēgts aizdevuma līgums par 89 095 USD aizdevuma
izsniegšanu, ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 2015.gada 15.janvārim. Līguma 3.1.punktā līdzēji vienojušies, ka par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs
maksā aizdevējam 5% gadā no aizdevuma izsniegšanas dienas.
Tāpat pirmās instances tiesa konstatējusi, ka 2014.gada 12.novembrī starp Alpha Global Value Fund Ltd kā cedentu un prasītāju kā cesionāru
noslēgts cesijas līgums, ar kuru cedents cedējis prasījuma tiesības, kuras izriet no 2013.gada 3.maija un 2013.gada 22.jūlija aizdevuma līgumiem, pret
atbildētāju.
Tiesa secinājusi, ka Alpha Global Value Fund Ltd nodevusi prasījuma tiesības pret atbildētāju prasītājam un prasītājs ir Alpha Global Value Fund
Ltd tiesību pārņēmējs.
Tiesas ieskatā lietā nepastāv strīds par minēto aizdevumu izsniegšanu, bet pastāv strīds par aizdevumu atmaksas pienākumu, jo atbildētāja ieskatā
aizdevumu samaksa tika veikta ar ieskaitu, noslēdzot 2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līgumu.
Prasītājs kā pircējs un atbildētājs kā pārdevējs ar 2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līguma 3.1., 3.2.punktā vienojušies, ka sabiedrības
kapitāla daļas tiek pārdotas pircējam par cenu 167 211 euro, pārdevējs no šī līguma izrietošās prasījuma tiesības pret pircēju ieskaita pret pircēja
prasījuma tiesībām pret pārdevēju, kas izriet no 2013.gada 18.septembra, 2014.gada 13.novembra, 2013.gada 22.jūlija, 2013.gada 3.maija aizdevuma
līgumiem un 2014.gada 13.novembra komercķīlas līguma. Tādējādi pircējam nav pienākums maksāt pārdevējam pirkuma cenu.
Kapitāla daļu pirkuma līguma 3.3.punktā paredzēts, ka pircējs dzēš savu prasījuma tiesību, kas izriet no aizdevuma līgumiem un komercķīlas līguma
par parāda 167 211 euro samaksu, savukārt pārdevējs neatsaucami apliecina, ka atlikusī pārdevēja nesamaksāta parāda summa pircējam, kas izriet no
aizdevuma līgumiem un komercķīlas līguma, ir 339 656,12 euro, kas ir starpība starp parādu un pirkuma cenu (506 867,12 euro – 167 211 euro).
Minētā līguma ievaddaļā noteikts, ka starp pircēju un pārdevēju 2014.gada 13.novembrī noslēgts komercķīlas līgums, ar kuru pārdevējs ieķīlāja
par labu pircējam kapitāla daļas, nosakot, ka komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 632 874,29 euro, kas saskaņā ar Latvijas Bankas kursu
uz 2014.gada 11.novembri (1 euro = 1,2486 USD) ir 506 867,12 euro, ko veido aizdevuma pamatsumma 594 295 USD un aizdevuma procenti 38
579,29 USD (procentu veids nav noteikts).
Tādējādi pirmās instances tiesa secinājusi, ka ar kapitāla daļu pirkuma līgumu puses vienojušās, ka parāda un procentu kopsumma uz 2015.gada
25.maiju ir 339 656,12 euro, tajā skaitā, procentu maksājums 38 579,29 USD jeb 30 898,04 euro. Līdz ar ko, pamatparāda atlikums kapitāla daļu
līguma parakstīšanas brīdī noteikts 308 758,08 euro = 339 656,12 euro – 30 898,04 euro.
Tiesa norādījusi, ka lietā nav ziņu par to, vai minētie līgumi būtu atzīti par spēkā neesošiem, līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi
noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai
pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tā kā visu aizdevumu atmaksas termiņš iestājies 2015.gada 15.janvārī, tiesa
secinājusi, ka prasība daļā par pamatparāda 308 758,08 euro piedziņu ir pamatota.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt līgumiskos lietošanas procentus par laika posmu no 2014.gada 11.novembra līdz 2015.gada 15.janvārim. Pirmās
instances tiesa atzinusi, ka prasījums par līgumisko lietošanas procentu piedziņu par minēto laika posmu ir noraidāms, jo ar 2015.gada 25.maija kapitāla
daļu pirkuma līgumu veikts procentu ieskaits, tādējādi atbildētājam sedzot procentu kopsummu 38 579,29 USD jeb 30 898,04 euro, kura noteikta
pusēm vienojoties.
Puses noteica no aizdevumu līgumiem izrietošo parāda un procentu kopsummu līdz 2015.gada 25.maijam.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt arī likumiskos procentus 6% gadā par laika posmu no 2015.gada 16.janvāra līdz 2016.gada 6.aprīlim.
Lietā nepastāv strīds par to, ka visu aizdevumu atmaksas termiņš iestājies 2015.gada 15.janvārī.
Tā kā puses vienojušās par procentu apmēru par laika posmu līdz 2015.gada 25.maijam, likumisko procentu piedziņa ar tiesas spriedumu ir
iespējama no 2015.gada 26.maija līdz 2016.gada 6.aprīlim (datums, kas noteikts prasītāja parāda aprēķinā kā aprēķina beigu datums) pēc šāda
aprēķina: 6% no 308 758,08 euro =18 525,48 euro gadā, 18 525,48 euro/365 dienas = 50,75 euro dienā; 50,75 euro x 316 dienas = 16 037 euro.
Pirmās instances tiesa, ievērojot apstākli, ka prasība daļā par naudas summas 80 619,45 euro piedziņu noraidīta, atzinusi, ka summa, līdz kurai
sniedzas prasības nodrošinājums, kas piemērots ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 12.aprīļa lēmumu sniedzas līdz 324 795,08 euro.
Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta, apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs /pers. E/, lūdzot to atcelt.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesas spriedums daļā, ar kuru daļēji apmierināta prasība, ir likumam un lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošs,
tas nopietni aizskar atbildētāja lietā ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.
Norāda, ka atbildētājam un prasītājam ir ilgstoša sadarbība biznesā. Uz 2014.gada beigām bija izveidojusies situācija, ka atbildētājam pastāvēja
parāds prasītājam uz vairākiem pamatiem:
1. 2013.gada 18.septembra aizdevuma līgumu;
2. 2014.gada 15.novembra aizdevuma līgumu;
3. 2013.gada 22.jūlija aizdevuma līguma un 2013.gada 3.maija aizdevuma līgumu un 2014.gada 12.novembra cesijas līgumu.
2014.gada 13.novembrī starp atbildētāju un prasītāju noslēgts komercķīlas līgums Nr.13/11/2014, ar kuru atbildētājs ieķīlāja par labu
prasītājam atbildētājam piederošās kapitāla daļas SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” nosakot, ka šīs komercķīlas maksimālā
nodrošinājuma summa ir 632 874,29 ASV dolāri, ko veido augstākminēto aizdevumu pamatsumma 594 295 ASV dolāru un aizdevuma procenti
38 579,29 ASV dolāru. Līdz ar to atbildētājs un prasītājs bija nofiksējuši parāda kopējo summu 632 874, 29 ASV dolāri, kas pēc Latvijas
Bankas noteikta kursa uz 2014.gada 11.novembri veidoja 506 867,12 euro (parāds).
Lietā nav strīda par aizdevumu izsniegšanu. Atbildētājs bija ieinteresēts dzēst savas parāda saistības pret prasītāju, tāpēc meklēja iespējas šī
parāda dzēšanai. Aptuveni 2015.gada 18.maijā atbildētājs zvanīja prasītājam, kurš tobrīd atradās ārpus Latvijas un starp atbildētāju un prasītāju
notika saruna. Prasītājs izrādīja interesi iegādāties atbildētājam piederošās kapitāla daļas SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija””, kuras kā
nodrošinājumu parāda atmaksai atbildētājs bija ieķīlājis prasītājam. Sarunas gaitā atbildētājs un prasītājs par visu vienojās un saskaņoja to, ka,
atdodot atbildētāja kapitāla daļas SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” prasītājam, tiks uzskaitīts par pilnībā dzēstu atbildētāja parāds
prasītājam un starp atbildētāju un prasītāju visas savstarpējās pretenzijas līdz ar to būs slēgtas. Sarunas noslēgumā prasītājs apstiprināja, ka viss ir
norunāts un ka viņš dos uzdevumu savam advokātam gatavot dokumentus darījuma noslēgšanai.
Tajā pašā dienā atbildētājam zvanīja prasītāja advokāts Mārtiņš Zalāns, kurš apstiprināja atbildētājam, ka tiek gatavoti dokumenti
darījumam “tā kā viss ir norunāts” un ka pret atbildētāju prasītājs vairs neizvirzīs nekādas pretenzijas.
Pēc advokāta Mārtiņa Zalāna uzaicinājuma 2015.gada 21.maijā atbildētājs ieradās pie zvērināta notāra Līgas Eglītes viņas prakses vietā
Skanstes ielā 12, Rīgā, lai parakstītu advokātu biroja “Lawerton” sagatavoto kapitāla daļu pirkuma līgumu.
Līdz brīdim, kad atbildētājs ieradās pie zvērināta notāra Līgas Eglītes, atbildētājs kapitāla daļu pirkuma līgumu redzējis nebija, ar tā tekstu
iepazinies nebija. Tāpēc sagatavoto kapitāla daļu pirkuma līgumu atbildētājs pirmo reizi ieraudzīja pie zvērināta notāra. Ir nepieciešams paskaidrot,
ka starp atbildētāju un prasītāju pastāvēja augsta savstarpējās uzticības pakāpe, atbildētājam savstarpējo darījumu praksē vienmēr pietika ar
prasītāja teikto vārdu un tāpēc atbildētājs darījuma nianses neizpētīja.
Kapitāla daļu pirkuma līgums bija sastādīts latviešu valodā, kuru atbildētājs nepārvalda. Visas atbildētāja iepriekšējās sarunas (gan ar
prasītāju, gan ar viņa advokātu) notika krievu valodā, krievu valoda tika izmantota arī sarunās pie zvērināta notāra. Tā kā atbildētājs pilnībā
uzticējās prasītāja sagatavotajam dokumentam, atbildētājs dokumenta tulkojumu no latviešu valodas nepieprasīja.
Pie kapitāla daļu pirkuma līguma parakstīšanas piedalījās /pers. AO/ “Latvijas Dzelzceļa ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja, /pers.
AA/ “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” juriste, /pers. AB/ “Rīgas vagonbūves uzņēmuma “Baltija”” valdes loceklis, /pers. U/ - prasītāja
pārstāvis uz pilnvaras pamata, zvērināta notāre Līga Eglīte, advokātu biroja “Lawerton” sekretāre un atbildētājs.
Atbildētājs parakstīja sagatavotos divus kapitāla daļu pirkuma līguma eksemplārus, parakstot katru no trīs kapitāla daļu pirkuma līguma
lapām. Atbildētājs saprata, ka prasītāju pārstāv otrais iespējamais atbildētājs, kaut gan /pers. U/ atbildētājam savu pilnvarojumu neuzrādīja. Pēc
kapitāla daļu pirkuma līguma parakstīšanas atbildētājs pajautāja, vai viņa klātbūtne tālāk ir nepieciešama un, saņēmis atbildi, aizgāja no zvērināta
notāra Līgas Eglītes prakses telpām.
2015.gada 10.jūnijā atbildētājs pa pastu ierakstītā sūtījumā no advokātu biroja “Lawerton” saņēma savu kapitāla daļu pirkuma līguma
eksemplāru ar zvērināta advokāta Mārtiņa Zalāna 2015.gada 9.jūnijā parakstītu pavadvēstuli angļu valodā.
Līdz ar kapitāla daļu pirkuma līguma parakstīšanu, atbildētājs bija pārliecināts, ka visi jautājumi ir atrisināti, ka SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmuma
“Baltija”” kapitāla daļas ir atdotas prasītājam un ka atbildētāja parāds prasītājam ir dzēsts pilnā apmērā.
Arī no prasītāja atbildētājs pēc kapitāla daļu pirkuma līguma parakstīšanas un pēc SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmuma “Baltija”” kapitāla daļu
pārejas prasītāja īpašumā netika saņēmis nekādas pretenzijas vai cita veida apstiprinājumus par to, ka parāds nebūtu dzēsts.
Taču 2016.gada maijā atbildētājs pa pastu saņēma zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Susta aprēķinu: 01347/086/2016-APR Izpildu lietā
Nr.00426/086/2016, no kura atbildētājs uzzināja, ka Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams 2016.gada 13.aprīlī ir izdevis izpildu rakstu lietā
Nr.C33503016 par prasības nodrošināšanu no atbildētāja par labu prasītājam.
Tikai pēc prasības pieteikuma saņemšanas atbildētājs iztulkoja kapitāla daļu pirkuma līgumu no latviešu valodas. Pēc tulkojuma saņemšanas
atbildētājs secināja, ka kapitāla daļu pirkuma līgums attiecības starp līgumslēdzējām pusēm — atbildētāju un prasītāju risina citādi, nekā atbildētājs bija
iedomājies un kā to bija sapratis pie līguma parakstīšanas.
No kapitāla daļu pirkuma līguma teksta izriet, ka atbildētājs pārdod prasītājam un prasītājs pērk no atbildētāja SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmuma
“Baltija”” kapitāla daļas, kas kopā sastāda 38% no šīs sabiedrības pamatkapitāla (Kapitāla daļu pirkuma līguma 1.1.punkts). Kapitāla daļu pirkuma
līguma preambulā (i) noteikts, ka atbildētājam pieder SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmuma “Baltija”” kapitāla daļas ar vienas nominālvērtību 28 euro, kas
kopā sastāda 38% no šīs sabiedrības pamatkapitāla. Kapitāla daļu pirkuma līguma 3.1.punktā noteikta pārdodamo kapitāla daļu pirkuma cena 167 211
euro; šī līguma 3.2.punktā līgumslēdzējas puses vienojas, ka atbildētājs no šī līguma izrietošās prasījuma tiesības pret prasītāju ieskaita pret pirmā
iespējamā atbildētāja prasījuma tiesībām pret atbildētāju, kas izriet no aizdevuma līgumiem un 2014.gada 13.novembra komercķīlas līguma, tādējādi
prasītajam (kā pircējam) nav pienākums maksāt atbildētājam (kā pārdevējam) pirkuma cenu.
Kapitāla daļu pirkuma līguma 3.3.punktā noteikts: “Ievērojot 3.2.punktā norādīto, Pircējs (Prasītājs) dzēš savu prasījuma tiesību, kas izriet no
Aizdevuma līgumiem un Komercķīlas līguma par parāda EUR 167 211 (viens simts sešdesmit septiņi tūkstoši divi simti vienpadsmit eiro) apmērā
samaksu, savukārt Pārdevējs neatsaucami apliecina, ka atlikusī Pārdevēja (Atbildētāja) nesamaksātā parāda summa Pircējam, kas izriet no Aizdevuma
līgumiem un Komercķīlas līguma, ir EUR 339 656,12 (trīs simti trīsdesmit deviņi tūkstoši seši simti piecdesmit seši eiro un 12 eiro centi), kas ir starpība
starp Parādu un Pirkuma cenu (EUR 506 867,12-EUR 167 211).”
Tādējādi ir noskaidrojies, ka atbildētājs ir parakstījis kapitāla daļu pirkuma līgumu, kurā ir noteikta pavisam cita pirkuma cena pārdodamajām SIA
„Rīgas Vagonbūves Uzņēmums „Baltija”” kapitāla daļām. Atbildētājs bija pilnīgi pārliecināts, ka kapitāla daļu pirkuma cena pilnībā sakrīt ar parāda
apmēru, t.i. 506 867,12 euro un ka viss parāds ir pilnā apmērā dzēsts līdz ar šo kapitāla daļu pārdošanu. Kapitāla daļu pirkuma līgumā noteiktā kapitāla
daļu pirkuma summa sastāda 167 211 euro, līdz ar to pēc kapitāla daļu pārdošanas ir izveidojies parāda atlikums 339 656,12 euro.
Atbildētāja ieskatā lietā pastāv strīds par aizdevumu atmaksas pienākumu, jo atbildētājam ir pamats uzskatīt, ka visu aizdevumu samaksa pilnā
apmērā tika veikta ar ieskaitu, noslēdzot 2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līgumu.
Pie SIA „Rīgas Vagonbūves Uzņēmums „Baltija”” kapitāla daļu pārdošanas prasītājam bijis nodoms dot mazāk, t.i., par šīm kapitāla daļām
samaksāt 167 211 euro, bet atbildētājam kā otrai pusei - saņemt vairāk, t.i., 506 867,12 euro.
Kapitāla daļu pirkuma līgums 2015.gada 21.maijā un 2015.gada 25.maijā noslēgts ar svarīgu maldību, tāpēc atbildētājs tiesīgs aizstāvēt savas
intereses, novērst radušos maldību un lūgt tiesu konstatēt, ka ar kapitāla daļu pirkuma līgumu prasītāja aizdevums atbildētājam dzēsts pilnā apmērā un to,
ka aizdevuma atmaksas pienākums vairs nepastāv.
Rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. D/ norādījusi, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu
un noraidāmu.
Atbildētājs nekorekti un nepatiesi ataino darījuma noslēgšanas apstākļus. Sarunas atreferējums starp atbildētāju un prasītāju neatbilst patiesībai.
Prasītājs vienmēr skaidri paudis savu pozīciju saistībā ar atbildētājam piederošo kapitāla daļu SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” krievu valodā
un šī pozīcija vienmēr saskanējusi ar prasītāja un atbildētāja parakstītajā kapitāla daļu pirkuma līgumā minēto.
Apstāklis, ka kapitāla daļu pirkuma līguma parakstīšanā piedalījās /pers. A0/, /pers. AA/, /pers. AB/ un /pers. U/ un citas personas - neatbilst
patiesībai.
Kopumā saistībā ar kapitāldaļām SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” attiecīgajā periodā atbildētājs piedalījās divos darījumos.
2015.gada 21.maijā pie zvērināta notāra Līgas Eglītes kapitāla daļu pirkuma līguma parakstīšanā piedalījās /pers. AC/, atbildētājs un atbildētāja
intereses pārstāvošā juriste /pers. AA/. Pie tam kapitāldaļu pirkuma līgums pēc atbildētāja lūguma no advokātu biroja “Lawerton” juristes /pers. AC/ e-
pasta tika nosūtīts uz SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” epastu – info@rvu- baltia.com 2015.gada 20.maijā.
Minētajā e-pastā tika nosūtīts ne tikai kapitāldaļu pirkuma līgums, bet arī ar otru slēdzamo darījumu saistītie dokumenti.
Darījuma dokumenti tika pārbaudīti arī no atbildētāja puses un bija diskusijas.
Vērš tiesas uzmanību, ka darījuma parakstīšanas brīdī, jau esot pie notāra, pēc atbildētāja lūguma tika veiktas atsevišķas korekcijas (attiecībā uz
adresi kapitāla daļu pirkuma līguma preambulas (i) punktā), bet pēc atbildētāja juristes iebilduma, kam sekoja diskusija, tika grozīts arī kapitāla daļu
pirkuma līguma 5.1.punkts.
Tādējādi nekādā veidā nav patiess atbildētāja apgalvojums, ka viņš nesaprata darījuma dokumentu un tā būtību. Vēl jo vairāk atbildētājam līdzi bija
savs jurists, kurš sniedza atbildētājam juridisko palīdzību saistībā ar darījuma norisi, atbildētājs un viņa juriste izteica savus iebildumus, kuri tika ņemti
vērā.
Paskaidro, ka pirmās instances tiesā atbildētājs nelūdza pieaicināt lieciniekus, kas varētu apliecināt atbildētāja pozīciju. Kapitāla daļu pirkuma
līgums ir spēkā, tas nav apstrīdēts. Tādējādi redzams, ka atbildētājs vienmēr ir zinājis darījuma nosacījumus, kā arī to, ka atlikušās parādsaistības būs
jānokārto, bet ar savu apelācijas sūdzību un argumentāciju vēlas tikai novilcināt tiesas procesu un parāda piedziņas uzsākšanu.
Prasītāja ieskatā apelācijas sūdzība ir pretrunīga. No vienas puses atbildētājs saka, ka nav sapratis latviešu valodā sastādīto kapitāla daļu pirkuma
līgumu, no otras puses atbildētāja parakstītā apelācijas sūdzība sastādīta latviešu valodā.
Arī citi dokumenti, kurus atbildētājs ir parakstījis – tikuši sastādīti tikai latviešu valodā, tajā skaitā dalībnieku sapulces protokols utt. Tādējādi
prasītāja ieskatā atbildētāja arguments, ka viņš nav sapratis, ko paraksta – vērtējams kritiski. Atbildētājs bijis valdes loceklis Latvijas Republikā
dibinātiem un strādājošiem uzņēmumiem, ilgstoši dzīvo Latvijā.
Prasītājs nepārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu, jo nevēlējās turpināt tiesvedību un ieguldīt papildu līdzekļus procesā, kurā piedziņas
efektivitāte visticamāk ir diskutabla. Tomēr prasītājs informē tiesu, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu spriedumā. Tiesa nolēmusi, ka ar 2015.gada
25.maija kapitāla daļu pirkuma līgumu ir veikts procentu 38 579,29 USD jeb 30 898,04 euro apmērā ieskaits. Tomēr nav skaidrs, kāpēc tiesa, nosakot
atlikušā parāda apmēru, kas saskaņā ar 2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līguma 3.3.punktu tika fiksēts 339 656,12 euro apmērā, vēlreiz
atņēmusi procentus 30 898,04 euro apmērā, atlikušo parādu bez jebkāda pamata nosakot un piedzenot 308 758,08 euro apmērā. Tādējādi faktiski
parāda summu tiesa divreiz samazinājusi par uz 2015.gada 25.maiju aprēķinātajiem procentiem, lai gan norēķins ieskaita veidā ir noticis tikai vienu reizi
un citi maksājumi nav tikuši veikti.
Tiesas sēdē /pers. B/ (/pers. B/) pilnvarotā pārstāve /pers. D/ uzturēja prasību un neatzina apelācijas sūdzību, pamatojoties uz prasībā un
paskaidrojumos minētajiem apstākļiem.
/pers. E/ (/pers. E/) pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ neatzina prasību un uzturēja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz paskaidrojumos un apelācijas
sūdzībā minētajiem apstākļiem.
Motīvu daļa
Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzību motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai
pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma. Prasība tās pārsūdzētajā daļā atzīstama kā pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ (/pers. B/) prasība apmierināta daļēji. Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu
iesniedzis /pers. E/ (/pers. E/), tādejādi apelācijas kārtībā izskatāma /pers. B/ (/pers. B/) prasība par parāda 308 758,08 euro, likumisko nokavējuma
procentu 16 037 euro un par tiesas izdevumu piedziņu.
Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā
likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Tiesas kolēģija nav konstatējusi pamatu pilnībā pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai, uzskatot, ka pirmās instances tiesas
sprieduma motivācija daļā, ar kuru noteikta prasītājam piedzenamās summas apmērs, nav pareiza. Tomēr tiesas kolēģija konstatējusi, ka prasītājs pirmās
instances tiesas spriedumu prasības noraidītajā daļā nav pārsūdzējis, tādejādi apelācijas kārtībā netiks vērtēta prasības summa, kura tikusi noraidīta.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas sprieduma motivācija ir pietiekama un pareiza un tiesas kolēģija konstatējusi pamatu tai pievienoties.
Attiecībā uz /pers. E/ (/pers. E/) apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem, tiesas kolēģija konstatējusi, ka lietā nav strīda par aizdevuma
izsniegšanu atbildētājam. Tāpat pusēm nav strīda par pušu starpā noslēgtiem darījumiem, kuri paredz aizdevuma piešķiršanu atbildētājam.
Apelācijas sūdzībā atbildētājs paskaidro, ka ir bijis ieinteresēts dzēst savas parāda saistības pret prasītāju, tāpēc meklējis iespējas šī parāda
dzēšanai. Sarunu gaitā puses vienojušās, ka atbildētājs atdos prasītājam kapitāla daļas SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltijā” un tā tiks pilnībā
dzēsts atbildētāja parāds prasītājam un pušu savstarpējās pretenzijas tiks slēgtas. Sarunas noslēgumā prasītājs apstiprinājis, ka viss ir norunāts un ka viņš
dod uzdevumu savam advokātam sagatavot dokumentus darījuma noslēgšanai.
Tiesas kolēģijai nav pamata uzskatīt, ka ar 2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līgumu pilnībā dzēsts atbildētāja parāds prasītājam un ka ar
darījuma noslēgšanu prasītājs nav saglabājis prasījuma tiesības uz atlikušo parāda summu, kas pārsniedza kapitāla daļu pirkuma summu 167 211 euro.
Tiesas kolēģijas secinājumi izriet no 2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līguma 3.1., 3.2. punktiem, kuros puses vienojušās, ka sabiedrības
kapitāla daļas tiek pārdotas pircējam par cenu 167 211 euro, pārdevējs no šī līguma izrietošās prasījuma tiesības pret pircēju ieskaita pret pircēja
prasījuma tiesībām pret pārdevēju, kas izriet no 2013.gada 18.septembra, 2014.gada 13.novembra, 2013.gada 22.jūlija, 2013.gada 3.maija aizdevuma
līgumiem un 2014.gada 13.novembra komercķīlas līguma. Tādējādi pircējam nav pienākums maksāt pārdevējam pirkuma cenu.
Kapitāla daļu pirkuma līguma 3.3.punktā noteikts, ka pircējs dzēš savu prasījuma tiesību, kas izriet no aizdevuma līgumiem un komercķīlas līguma
par parāda 167 211 euro samaksu, savukārt pārdevējs neatsaucami apliecina, ka atlikusī pārdevēja nesamaksāta parāda summa pircējam, kas izriet no
aizdevuma līgumiem un komercķīlas līguma, ir 339 656,12 euro, kas ir starpība starp parādu un pirkuma cenu (506 867,12 euro – 167 211 euro).
Minētā līguma ievaddaļā noteikts, ka starp pircēju un pārdevēju 2014.gada 13.novembrī noslēgts komercķīlas līgums, ar kuru pārdevējs ieķīlāja par labu
pircējam kapitāla daļas, nosakot, ka komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 632 874,29 euro, kas saskaņā ar Latvijas Bankas kursu uz
2014.gada 11.novembri (1 euro = 1,2486 ASV dolāri) ir 506867,12 euro, ko veido aizdevuma pamatsumma 594 295 ASV dolāri un aizdevuma
procenti 38 579,29 ASV dolāri.
Tiesas kolēģija konstatējusi, ka kapitāla daļu pirkuma līguma nosacījumi skaidri un saprotami noteic kārtību, kādā apmērā tiek dzēstas atbildētāja
parādsaistības pret prasītāju un kāds ir prasītāja prasījuma apmērs pret atbildētāju pēc kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanas. Nav pamata atbildētāja
apgalvojumam apelācijas sūdzībā, ka puses bija vienojušās par visu atbildētāja parādsaistību dzēšanu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētājs līdz brīdim, kad ieradās pie zvērināta notāra nebija redzējis un nebija iepazinies ar kapitāla daļu pirkuma
līgumu. Tā kā starp pusēm pastāvēja augsta savstarpējās uzticības pakāpe, atbildētājs darījuma nianses netika izpētījis. Kapitāla daļu pirkuma līgums bija
sastādīts latviešu valodā, lai gan atbildētājs latviešu valodu nepārvalda. Visas sarunas tika vestas krievu valodā un pie apstākļiem, kad atbildētājs uzticējās
prasītājam līguma tulkojums no latviešu valodas netika pieprasīts. Atbildētājs parakstīja visus kapitāla daļu pirkuma līguma eksemplārus. Pēc kapitāla
daļu pirkuma līguma parakstīšanas atbildētājam netika izteiktas pretenzijas un atbildētājs bija pārliecināts, ka visi jautājumi tikuši atrisināti. Tikai pēc
kapitāla daļu pirkuma līguma tulkojuma saņemšanas atbildētājs secinājis, ka pušu attiecības tikušas risinātas citādi, nekā to atbildētājs bija iedomājies un
kā to bija sapratis pie līguma parakstīšanas.
Tiesas kolēģijai nav pamata atsaukties uz minētajiem atbildētāja iebildumiem. Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav apstrīdējis kapitāla daļu
pirkuma līgumu un līgums nav atzīts par spēkā neesošu. Līgums atzīts par tiesīgi noslēgtu un pusēm saistošu, kā to paredz Civillikuma 1587.pants.
Apelācijas sūdzībā minēti argumenti, lai atbildētājs izvairītos no saistību izpildes. Kā redzams no lietas materiāliem, tad 2017.gada 22.maijā /pers.
E/ bija iesniedzis tiesā pretprasību par sabiedrības kapitāla daļu pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr pretprasība tikusi atteikta pieņemt, jo
pretprasībai un prasība ir dažādi prasības priekšmeti un starp sākotnējo prasību un pretprasību nav iespējams savstarpējs ieskaits, kā arī pretprasības
apmierināšana pilnīgi vai daļēji neizslēdz prasības apmierināšanu.
Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis lūdzis atlikt lietas izskatīšanu nolūkā iesniegt tiesā pretprasību par sabiedrības
kapitāldaļu pirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Atbildētāja lūgums tika noraidīts, jo netika konstatēti šķēršļi, kuru dēļ atbildētājs nevarēja celt
tiesā prasību, arī pēc tam, kad pirmās instances tiesa bija atteikusies pieņemt pretprasību.
Pie šādiem apstākļiem apelācijas instances tiesai nav pamata vērtēt atbildētāja iebildumus attiecībā par apstākļiem, kādos tika noslēgts kapitāldaļu
pirkuma līgums. Atbildētāja arguments, ka līgums tika sastādīts latviešu valodā, lai gan atbildētājs pārvalda tikai krievu valodu, ka atbildētājs tikai pie
zvērināta notāra ieraudzīja līguma projektu, ka prasītāja pilnvarotais pārstāvis netika uzrādījis atbildētājam pilnvaru nav pamatots. Paskaidrojumos tiesai
atbildētājs norādījis, ka viņa un prasītāja starpā pastāvējusi augsta uzticēšanās un savstarpēju darījumu sakarā atbildētajam pieticis ar vārdu. Lietas
izskatīšanas laikā atbildētājs netika norādījis apstākļus, kuru dēļ šāda pušu savstarpēja uzticēšanās ir zudusi, turklāt kā norāda atbildētājs pirms tam citi
darījumi ar prasītāju tikuši noslēgti tādā kārtībā kā kapitāldaļu pirkuma līgums.
Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājs lūdzis uzaicināt liecinieci /pers. AD/. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. AD/ no pašas sadarbības
sākuma bija zināms viss sadarbības biznesa plāns aizdevuma izsniegšanai. /pers. AD/ var liecināt par to, ka atbildētājs ticis maldināts no prasītāja puses.
Tiesas kolēģija atbildētāja lūgumu vērtē kā noraidāmu. Liecinieces liecības tiek attiecinātas apstākļiem, kādos tika noslēgts kapitāldaļu pirkuma
līgums, kas nav izskatāmās lietas priekšmets.
Tāpat atbildētāja arguments apelācijas sūdzībā, ka pie kapitāldaļu pirkuma līguma noslēgšanas prasītājam bija nodoms dot mazāk, bet otrai pusei-
saņemt vairāk. Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs, ceļot prasību, nav apstrīdējis kapitāldaļu pirkuma līgumu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tas
noslēgts ar svarīgu maldību un atzīt, ka ar kapitāldaļu pirkuma līguma noslēgšanu ir pilnībā dzēsts aizdevuma atmaksas pienākums.
Lai arī lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav apstrīdējis kapitāldaļu pirkuma līgumu un tiesas kolēģijai ir pamats uzskatīt to par tiesiski noslēgtu,
attiecībā par līguma noslēgšanas apstākļiem, paskaidrojumos tiesai prasītājs norādījis, ka kapitāldaļu pirkuma līgums pēc atbildētāja līguma ticis nosūtīts
uz viņa juristes e-pastu. Ar minēto ticis nosūtīts līgums un ar darījumu saistīti dokumenti. Dokumenti tika pārbaudīti un atbildētājs piedalījies līguma
noslēgšanas diskusijās. Pēc atbildētāja lūguma zvērināta notāra prakses vietā veiktas korekcijas, bet atbildētāja juristes iebilduma, kam sekojusi
diskusija, grozīts pirkuma līguma 5.1. punkts. Pie šādiem apstākļiem prasītājs norāda, ka nav patiess atbildētāja apgalvojums, ka atbildētājs nesaprata
darījuma dokumentus un to būtību. Prasītājs norādījis, ka atbildētājs ir bijis valdes loceklis Latvijas Republikā dibinātiem un strādājošiem uzņēmumiem,
ilgstoši dzīvo Latvijā.
Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja norādītos līguma noslēgšanas apstākļus un tiesa šos apstākļus vērtē kā paskaidrojumus
atbildētāja paskaidrojumiem attiecībā par līguma noslēgšanas apstākļiem. Taču tie nevar tikt uzskatīti kā pamats darījuma apstrīdēšanai, jo lietas
izskatīšanas laikā puses netika iesniegušas pierādījumus, kas pamatotu paskaidrojumos minēto.
Attiecībā par /pers. B/ (/pers. B/) paskaidrojumos minēto, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu spriedumā, proti, tiesa nolēmusi, ka ar
2015.gada 25.maija kapitāla daļu pirkuma līgumu ir veicams procentu maksājumu ieskaits 38 579, 29 ASV dolāru jeb 30 898,04 euro apmērā un
vēlreiz atņēmusi procentu maksājumu 30 898,04 euro apmērā, tādejādi nosakot parāda summu 308 758,08 euro, lai gan procentu maksājumu ieskaits
jau ir bijis veikts līgumā, tiesas kolēģija norāda, ka pie apstākļiem, kad /pers. B/ (/pers. B/) nav iesniedzis apelācijas sūdzību par spriedumu daļā ar kuru
viņa prasība tikusi noraidīta, apelācijas instances tiesai nav pamata vērtēt piedzenamās summas apmēru un pamatotību. Atbildētājs apelācijas sūdzībā nav
apstrīdējis piedzenamās summas aprēķinu.
Pie šādiem apstākļiem prasība uzskatāma kā pamatota un apmierināma, bet apelācijas sūdzība par nepamatotu un noraidāmu.
Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet
atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Ņemot vērā, ka prasītāja prasība apmierināta daļēji 324 795,08 euro apmērā, kas atbilst 80,11 % no kopējās prasības summas, kā arī atbildētāja
apelācijas sūdzība noraidīta, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli prasības apmierinātajai daļai,
proti, 8456,67 euro (80,11 % no prasītāja samaksātiem tiesas izdevumiem 10556,32 euro (lietas 12.-15.lapa)).
Savukārt no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,97 euro apmērā, ņemot vērā, ka kopējos ar
tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus veido 20,37 euro, bet prasītājs, ceļot tiesā prasību ir samaksājis
tikai 9,40 euro.
Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa
nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Minētā panta otrā daļa noteic, ka sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 204.1, 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
no s p ri e da
/pers. B/ (/pers. B/) prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/ (/pers. B/), dzimis /datums/, parādu 308 758,08 euro,
likumiskos nokavējuma procentus 16 037 euro par laika posmu no 2015.gada 26.maija līdz 2016.gada 6.aprīlim, tiesas izdevumus 8456,67 euro, kopā
333 251,75 euro (trīs simti trīsdesmit trīs tūkstotis divi simti piecdesmit viens euro un septiņdesmit pieci centi).
Noteikt /pers. B/ (/pers. B/), dzimis /datums/, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods
/personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda parāda summas 308 758,08 euro.
Piedzīt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,97 euro (desmit euro un
deviņdesmit septiņi centi).
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija, konta
numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja vārds un uzvārds, ja prasītājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas
nosaukums).
Noteikt /pers. E/ (/pers. E/) sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā
Rīgas apgabaltiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.
Noteikt, ka ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesneses 2016.gada 12.aprīļa lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums sniedzas līdz
summai 324 795,08 euro (trīs simti divdesmit četri tūkstoši septiņi simti deviņdesmit pieci euro un astoņi centi). Summa, līdz kurai sniedzas prasības
nodrošinājums, kas noteikta ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2016.gada 20.jūnija lēmumu saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas
Rīgas apgabaltiesas kancelejā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu.
Sprieduma pieejamības diena kancelejā – 2018.gada 12.oktobris.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Ābele
Tiesnese G.Ozoliņa
Tiesnese V.Vazdiķis