Court dismissed appeal against administrative order to remove unauthorized billboard citing public interest.

Lietas Nr. A420165816

Lietas arhīva Nr. A42-01658-16/19

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 16.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

piedaloties pieteicējas AS „Latvijas nafta” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/ un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pilnvarotajai pārstāvei Inesei Auniņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „Latvijas nafta” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamenta 2016.gada 22.februāra lēmuma Nr.DA-16-1183-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – būvvalde) būvinspektora 2015.gada 12.februāra atzinumu Nr.BV-15-399-atz konstatēts, ka pieteicēja

SIA „Latvijas nafta” ir patvaļīgi eksponējusi reklāmu Kleistu ielā 37, Rīgā, ar uzrakstu „Latvijas nafta”.

Ar būvvaldes 2015.gada 5.augusta lēmumu Nr.BV-15-1064-nd pieteicējai uzlikts par pienākumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viena

mēneša laikā veikt reklāmas objekta projekta izstrādi un saņemt atļauju reklāmas objekta izvietošanai. Ar būvvaldes 2015.gada 28.augusta lēmumu

Nr.BV-15-11954-nd tika pagarināts termiņš lēmuma labprātīgai izpildei līdz 2015.gada 12.novembrim.

A r būvvaldes 2015.gada 23.novembra apsekošanas aktu Nr.BV-15-3959-akt konstatēts, ka 2015.gada 20.novembrī patvaļīgās reklāmas

eksponēšana turpinās. Attiecīgi būvvalde ar 2015.gada 16.decembra lēmumu Nr.BV-15-18425-nd konstatēja, ka pieteicēja nav labprātīgi izpildījusi

būvvaldes 2015.gada 5.augusta lēmumu Nr.BV-15-1064-nd, un nolēma atcelt minēto lēmumu un uzlikt par pienākumu pieteicējai viena mēneša laikā no

lēmuma spēkā stāšanās veikt patvaļīgās reklāmas demontāžu. Vienlaicīgi pieteicēju brīdināta par lēmuma piespiedu izpildi.

[2] Nepiekrītot būvvaldes 2015.gada 16.decembra lēmumam Nr.BV-15-18425-nd, pieteicēja to apstrīdēja.

Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – departaments) 2016.gada 22.februāra lēmumu Nr.DA-16-1183-nd apstrīdētais

lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā konstatēts, ka lietā nepastāv strīds par to, ka reklāmas objekts ar tekstu „LATVIJAS NAFTA” Kleistu ielā 37, Rīgā, ir patvaļīgs

reklāmas objekts. Lai arī nav samērīgi uzlikt par pienākumu personai demontēt patvaļīgo objektu, ja to ir iespējams legalizēt, ir jāņem vērā arī

administratīvā akta adresāta subjektīvā attieksme pret uzlikto pienākumu, kura izpilde var ietekmēt sabiedrību kopumā. Nav pieļaujama situācija, kurā

ilgstoši netiek pildīts iestādes uzliktais pienākums, it sevišķi tad, ja iestāde ir ļāvusi personai izpildīt pienākumu ilgākā laika posmā, pagarinot sākotnēji

noteikto pienākuma izpildes termiņu. Dokumentu izstrāde, ņemot vērā nepieciešamo laiku, apjomu un finansiālo ieguldījumu, atzīstama par samērā

vienkāršu procesu, līdz ar to pieteicēja tai doto četru mēnešu laikā varēja lēmumu izpildīt. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu

pieteicējas grūtības tai uzliktā pienākuma savlaicīgai izpildei. Tādējādi apstrīdētais lēmums ir tiesisks. Savukārt tajā ietvertais brīdinājums par

administratīvā akta piespiedu izpildi ir izdots, ievērojot Administratīvā procesa likuma 361.panta ceturtās daļas prasības.

[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie iebildumi.

[3.1] Pieteicēja vēlas labprātīgi izpildīt būvvaldes 2015.gada 5.augusta lēmumu Nr.BV-15-1064-nd. Pieteicēja norāda, ka pēc būvvaldes

pieprasījuma 2016.gada 15.janvārī pieteicēja ir nosūtījusi dokumentus, kas saistīti ar reklāmas projekta izstrādi, saskaņošanu un atļaujas saņemšanu.

Pieteicējai ir nepieciešams papildu laiks lēmuma izpildei saistībā ar pieteicējas finansiālo situāciju (mierizlīgums maksātnespējas procesā), iekšējo

saskaņošanas procesu, kā arī to, ka jauna cenu staba (pilona) uzstādīšanas izmaksas ir vairāk nekā 8 000 euro. Vienlaikus pieteicēja norāda, ka

projekta akceptam ir nepieciešams arhitekta akcepts, kas attiecīgi prasa laiku un naudas līdzekļus.

[3.2] Pieteicējai ir radusies tiesiskā paļāvība, jo pilons ir uzstādīts jau ļoti sen, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Turklāt, pieteicējas

ieskatā, pilons nav uzskatāms par reklāmu.

[3.3] Pieteicēja nav saņēmusi būvvaldes 2015.gada 23.novembra apskates aktu Nr.BV-15-3959-akt, un attiecīgi pirms būvvaldes lēmuma

pieņemšanas pieteicēja nav varējusi sniegt paskaidrojumus par aktā konstatēto.

[3.4] Būvvaldes 2015.gada 16.decembra lēmumā Nr.BV-15-18425-nd noteiktais viena mēneša termiņš pilona demontāžai nav saprātīgs.

Saprātīgs termiņš pilona demontāžai būtu līdz sešiem mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas, jo tādā gadījumā pieteicējai ir jāsaskaņo projekts un

jāsaņem atļauja jauna pilona eksponēšanai, jo degvielas uzpildes stacija bez tā nevar darboties.

[3.5] Būvvaldes 2015.gada 16.decembra lēmumā Nr.BV-15-18425-nd ietvertajā brīdinājumā nav norādīts piespiedu naudas apmērs.

[4] 2016.gada 17.oktobrī tiesā saņemtajos papildu paskaidrojumos pieteicēja izteikusi šādus iebildumus.

[4.1] Pilonu nevar demontēt, jo tas kā viens no pamatlīdzekļiem ir ieķīlāts par labu pieteicējas kreditoriem Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu

dienestam. Attiecīgi pilona demontāža var aizskart kreditoru intereses.

[4.2] Pieteicēja un departamenta Arhitektūras pārvalde 1996.gada 13.maijā ir noslēgusi līgumu Nr.740 par reklāmas un reklāmas nesēja objekta

eksponēšanas tiesībām Rīgā, tajā skaitā attiecībā uz strīdus pilonu. Pieteicējas ieskatā, minētais pierāda, ka reklāmas objekts nav demontējams, jo

atrodas tur tiesiski, pamatojoties uz noslēgto līgumu un pieteicējas reģistrēto preču zīmi. Pieteicējas rīcībā minētais līgums nav saglabājies, arī

departaments ir norādījis, ka viņu rīcībā šāda līguma nav.

[4.3] No Rīgas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 23.jūlija lēmumā Nr.D57-26-16 norādītā secināms, ka pilons ir izbūvēts likumīgi,

tādējādi pieteicējai ir radusies tiesiskā paļāvība un nav pamata tā demontāžai. Pilonam ir betona stabi, kas apliecina, ka tā ir būve, iestāde to nav ņēmusi

vērā. Turklāt pieteicēja atbilstoši būvvaldes piestādītajiem maksāšanas paziņojumiem ir veikusi valsts nodevas samaksu par reklāmas izvietošanu.

[5] Departaments tiesai sniegtajos paskaidrojumos pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pasūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem un papildus iesniegtajiem paskaidrojumiem.

Departamenta pārstāve pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus

paskaidroja, ka jautājums par pilona būvniecību ir nodalāms no jautājuma par patvaļīgas reklāmas eksponēšanu, kurai ir saņemama atļauja. Pārsūdzētajā

lēmumā nav pārbaudīts, vai pilons kā būve ir uzbūvēts patvaļīgi, atzina, ka 2007.gadā ir saskaņots degvielas uzpildes stacijas tehniskais projekts, kurā

pilons uzrādīts kā esošs reklāmas objekts. Administratīvā procesa ietvaros pieteicēja nevarēja uzrādīt derīgu reklāmas pasi, attiecīgi administratīvais

process attiecas tikai uz šo jautājumu. Pieteicējai uzliktais pienākums demontēt reklāmu ir izpildāms dažādi, tostarp izslēdzot pilona gaismas un izņemot

burtus vai aizklājot reklāmu, tai obligāti nav jābūt pilona nojaukšanai.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

[8] Atbilstoši pieteicējas tiesā izvirzītajiem argumentiem tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai degvielas uzpildes stacijas pilons Kleistu ielā

37, Rīgā, ir uzskatāms par reklāmas objektu, savukārt pozitīvas atbildes gadījumā, vai reklāma ir izvietota bez attiecīgas atļaujas un vai pieteicējai

pamatoti to uzdots demontēt.

Tiesa ņem vērā, ka argumentus par pilona kā reklāmas objektu un tā izbūves likumību pieteicēja nav norādījusi administratīvajā procesā iestādē,

apstrīdēšanas iesniegumā iebilstot vienīgi pret uzlikto pienākumu demontēt patvaļīgo reklāmu un tam noteikto termiņu. Attiecīgi pārsūdzētajā lēmumā

konstatēts, ka lietā nepastāv strīds par to, ka reklāmas objekts ar tekstu „LATVIJAS NAFTA” Kleistu ielā 37, Rīgā, ir patvaļīgs reklāmas objekts .

Atbilstoši apstrīdēšanas procesa jēgai visiem iebildumiem ir jābūt izteiktiem jau administratīvajā procesā iestādē, lai augstāka iestāde tos varētu izvērtēt un

novērst iespējamās kļūdas. Savukārt apstrīdēšanas procesa ietvaros izskatītie iebildumi nosaka prasījumu robežas tiesā. Lai gan pārsūdzētajā lēmumā nav

izvērtēti iepriekš konstatētie strīdus jautājumi, konkrētajā gadījumā tiesa uzskata par pieļaujamu tos izvērtēt, ņemot vērā, ka tie ir nesaraujami saistīti ar

pieteicējai uzlikto tiesisko pienākumu un būvvaldei un departamentam lietas ietvaros ir bijusi iespēja par tiem izteikties.

[9] Sākotnēji izvērtējams, vai uz degvielas uzpildes stacijas pilonu ir attiecināmas Reklāmas likuma un uz tā pamata izdoto noteikumu prasības, jo

pieteicēja to ir apšaubījusi.

Atbilstoši Reklāmas likuma 1.pantam reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai

pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Uz pilona

izvietotā informācija satur informāciju par komersantu, tā sniegtajiem pakalpojumiem, piedāvātajām cenām un darba laiku, tādējādi pilona izvietošanas

mērķis ir viennozīmīgi veicināt degvielas uzpildes stacijas sniegto pakalpojumu pieprasījumu, savlaicīgi par tiem informējot autovadītājus. Ņemot vērā

iepriekš minēto, uz pilona izvietotā informācija viennozīmīgi ir uzskatāma par reklāmu Reklāmas likuma 1.panta izpratnē.

Tiesu praksē attiecībā uz degvielas uzpildes stacijas piloniem iepriekš ir risināts jautājums par reklāmas un izkārtnes nošķiršanu pēc to funkcionālās

nozīmes Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” izpratnē, jo

šo noteikumu 16.4.apakšpunkts paredzēja un joprojām paredz, ka no pašvaldības nodevas par reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanu publiskā vietā

vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, ir atbrīvojamas personas par izkārtnes izvietošanu (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada

13.novembra spriedumu un attiecīgi pēc tam Augstākās tiesas 2014.gada 4.jūlija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420478811). Taču

jebkurā gadījumā attiecībā uz pašvaldības nodevu risinātie jautājumi nenozīmē, ka degvielas uzpildes staciju piloni ir izslēgti no Reklāmas likuma un uz tā

pamata izdoto noteikumu piemērošanas jomas, jo arī izkārtne atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 30.oktobra noteikumu Nr.732 „Kārtība, kādā

saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.732)

3.2.apakšpunktam ir uzskatāma par vienu no reklāmas veidiem.

[10] Saskaņā ar Reklāmas likuma 7.panta 2.1daļu reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, saņemama

attiecīgās pašvaldības vai tās noteiktas pašvaldības institūcijas atļauja. Šā panta 2.2daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saņemama

atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Savukārt atbilstoši šā panta trešajai daļai pašvaldībai, ievērojot šā

likuma un citu normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, ir tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas

vērstas pret publisku vietu, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, kā

arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

No minētajām tiesību normām un uz to pamata izdotajiem MK noteikumiem Nr.732 un Rīgas domes 2013.gada 26.novembra saistošajiem

noteikumiem Nr.77 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā” (turpmāk –

saistošie noteikumi Nr.77) vispārīgi izriet, ka reklāmas izvietošanai ir saņemama atļauja, turklāt tā ir terminēta, izņemot izkārtnes izvietošanai saņemtā

atļauja (MK noteikumu Nr.732 16.punkts). Strīdus pilons ir izvietots uz pašvaldībai piederošas zemes, līdz ar to atbilstoši MK noteikumi Nr.732

3.2.apakšpunktā ietvertajam skaidrojumam tas nav uzskatāms par izkārtni, jo neatrodas tieši saimnieciskās darbības veikšanas vietā. Attiecīgi uz to nav

attiecināmi noteikumi par atļaujas spēkā esamību uz laiku, kamēr tiek veikta saimnieciskā darbība.

[11] Konkrētajā gadījumā iestāde ir konstatējusi, ka pieteicējai nav izsniegta atļauja reklāmas izvietošanai, arī pieteicēja to nav spējusi uzrādīt.

Pieteicēja tiesai iesniegtajos papildu paskaidrojumos ir atsaukusies uz starp pieteicēju un departamenta Arhitektūras pārvaldi 1996.gada 13.maijā

noslēgto līgumu Nr.740 par reklāmas un reklāmas nesēja objekta eksponēšanas tiesībām Rīgā, vienlaikus ne pati pieteicēja, ne departaments šo līgumu

nav spējuši atrast savos dokumentos. Tiesai nav arī izdevies noskaidrot, kad un ar kādiem nosacījumiem ir izbūvēts strīdus pilons, jo atbilstoši 2007.gada

būvprojektam pilons ir uzrādīts kā esošs reklāmas objekts (sk. lietas 1.pielikuma 71.lapu), savukārt senāki dokumenti ne būvvaldes, ne pieteicējas

rīcībā nav saglabājušies. Vienlaikus, tiesas ieskatā, minēto apstākļu kopumam lietā nav izšķirošas nozīmes turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[11.1] Pirmkārt, kā izriet no sākotnējā un pārsūdzētā lēmuma, ko apstiprināja arī departamenta pārstāve tiesas sēdē, administratīvais process

attiecas uz patvaļīgu reklāmas izvietošanu, ko veido komersanta identificējoša informācija, nevis patvaļīgu pilona būvniecību. Līdz ar to pieteicējas

atsaukšanās uz Rīgas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 23.jūlija lēmumu (lietas 1.sējuma 93.-94.lapa), kurā konstatēts, ka reklāmas pilons ir

izbūvēts likumīgi, ir lieka. Vienlaikus tas, ka pilons ir izbūvēts likumīgi, nenozīmē, ka uz tā izvietotajai reklāmai nav nepieciešams saskaņojums un attiecīga

atļauja. Piemēram, arī uz ēkas izvietotajai reklāmai ir nepieciešama atļauja, taču tās neesamība nepadara ēkas izbūvi par nelikumīgu. Attiecīgi tas izriet arī

no minētā Administratīvās komisijas lēmuma, kurā norādīts, ka bez nepieciešamajiem saskaņojumiem par reklāmas pilona izvietošanu ir nepieciešama arī

reklāmas pase.

[11.2] Otrkārt, kā jau konstatēts iepriekš, atļauju saņemšana reklāmas izvietošanai ir regulārs process, tādējādi personas nevar atsaukties uz

iepriekš iegūtām tiesībām neierobežoti ilgi, kā arī tām ir jārēķinās ar normatīvo aktu izmaiņām šajā jomā, jo tiesiskās paļāvības princips neizslēdz iespēju

grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, reaģējot uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Departamenta pārstāve tiesas sēdē pieļāva, ka pieteicējas norādītais

līgums varētu būt tīkla reklāmas līgums. Vienlaikus tiesa konstatē, ka atbilstoši iepriekš spēkā esošo Rīgas domes 2005.gada 8.marta saistošo noteikumu

Nr.91 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā” 9.2.apakšpunktam tīkla reklāmas objektu izvietošanas līgums tika

slēgts uz laiku līdz pieciem gadiem un to varēja pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Tādējādi šāda līguma spēkā esamības termiņš jebkurā gadījumā būtu

beidzies. Šādos apstākļos par ticamu uzskatāms departamenta pārstāves tiesas sēdē paskaidrotais, ka līgums varētu būt iznīcināts, jo beidzies tā

glabāšanas termiņš.

[12] Atbilstoši Reklāmas likuma 15.panta ceturtajai daļai, ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu

vai vairākus šajā pantā minētos lēmumus, tostarp uzdot reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un noteikt termiņu pārkāpuma

izbeigšanai (6.punkts). Savukārt saistošo noteikumu Nr.77 55.1.apakšpunkts (redakcijā kāda bija spēkā no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada

22.oktobrim) precizē, ka reklāma, kas tiek ekspluatēta bez atļaujas, ir demontējama.

Tiesa konkrētajā gadījumā piekrīt iestādes viedoklim, ka tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā ilgstoši netiek pildīts iestādes uzliktais

pienākums.

No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka pieteicēja jau kopš 2013.gada ir bijusi informēta par attiecīgas atļaujas nepieciešamību. Par minēto liecina

lietā esošais Rīgas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 23.jūlija lēmums (lietas 1.sējuma 93.-94.lapa), ar kuru pieteicēja saukta pie

administratīvās atbildības par reklāmas eksponēšanu bez reklāmas pases. Pieteicēja minēto lēmumu nav pārsūdzējusi tiesā, tādējādi pēc būtības atzīstot

savu pārkāpumu. Tāpat pieteicēja tiesā nav pārsūdzējusi būvvaldes 2015.gada 5.augusta lēmumu Nr.BV-15-1064-nd (lietas 51.-53.lapa), ar kuru

pieteicējai uzlikts par pienākumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā veikt reklāmas objekta projekta izstrādi un saņemt atļauju

reklāmas objekta izvietošanai, kā arī būvvaldes 2015.gada 28.augusta lēmumu Nr.BV-15-11954-nd (lietas 55.lapa), ar kuru pagarināts termiņš uzliktā

pienākuma labprātīgai izpildei. Tādējādi pieteicēja ir atzinusi sev par saistošu uzlikto pienākumu un tā izpildei noteikto termiņu. Pieteicējas pārstāve tiesas

sēdē apstiprināja, ka arī tiesvedības laikā pieteicēja nav mēģinājusi risināt jautājumu par atļaujas saņemšanu. Šādos apstākļos pieteicējas argumenti par

laika trūkumu un finanšu līdzekļu neesamību neiztur kritiku. Pieteicējai bija pietiekošs laiks atļaujas saņemšanai, savukārt izmaksu rašanās pati par sevi

nevar būt par pamatu normatīvajos aktos noteiktās kārtības neievērošanai.

Pašvaldības reklāmas izvietošanas kontrole saistīta gan ar reklāmas atbilstību noteiktai vizuālajai kvalitātei un pilsētvidei, gan ar pašvaldības

nodevas par reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanu publiskā vietā vai vietā, kas vērsta pret publisku vietu, administrēšanas un iekasēšanas kārtību.

Līdz ar to formāla attieksme pret reklāmas izvietošanai noteiktajām prasībām nav pieļaujama, jo to īstenošana skar būtiskas sabiedrības intereses uz

sakārtotu pilsētvidi un pašvaldības nodevu atbilstošu administrēšanu. Apstākļos, kad pieteicēja ilgstoši nav sakārtojusi jautājumu par atļaujas saņemšanu

reklāmas izvietošanai, kā arī nav to darījusi iestādes noteiktajā termiņā, lēmums par reklāmas demontāžu uzskatāms par samērīgu.

[13] Pieteicēja ir norādījusi, ka strīdus pilons nav demontējams, jo tas kā viens no pamatlīdzekļiem ir ieķīlāts par labu pieteicējas kreditoriem

Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Tiesa norāda, ka pieteicējai uzliktais pienākums attiecas uz reklāmu, kas izvietota uz pilona, nevis

pilona demontāžu kā tādu, ko tiesas sēdē apstiprināja arī departamenta pārstāve. Tādējādi pieteicējai nav obligāti jānojauc pilons, bet tā var veikt

pasākumus, lai demontētu uz tā esošo reklāmu. Šā pienākuma izpilde neliedz pieteicējai uz pilona atkārtoti izvietot reklāmu, ja normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā ir saņemta būvvaldes atļauja.

[14] Attiecībā uz pieteicējas izteiktajiem iebildumiem par administratīvajā aktā ietverto brīdinājumu, tiesa konstatē, ka tas atbilst Administratīvā

procesa likuma 361.panta ceturtās daļas prasībām, proti, tajā ir ietvertas visas šajā normā minētās sastāvdaļas. Minētā tiesību norma paredz, ka

brīdinājumā ir jānorāda piemērojamais piespiedu izpildes līdzeklis, taču tas nav iztulkojams tādējādi, ka piespiedu naudas gadījumā ir norādāms konkrēts

piespiedu naudas apmērs. Piespiedu naudas piemērošanas process atbilstoši Administratīvā procesa likuma 370.panta pirmajai daļai katrā konkrētā

gadījumā ir individualizēts, un tās apmērs atbilstoši šā panta ceturtajai daļai tiks noteikts izpildrīkojumā, kas jau ir nākošā piespiedu izpildes stadija. Tiesa

norāda, ka tiesas nolēmums daļā par brīdinājumu nav pārsūdzams.

[15] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, savukārt pieteicējas pieteikums ir noraidāms. Pārējiem pieteicējas

pārstāves tiesas sēdē izteiktajiem argumentiem nav tiesiskas ietekmes attiecībā uz pārsūdzēto lēmumu un tiesas izdarītajiem secinājumiem šajā lietā, tādēļ

tiesa tos atsevišķi nevērtēs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 361.panta piekto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

1. Noraidīt AS „Latvijas nafta” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2016.gada 22.februāra lēmuma Nr.DA-16-1183-nd

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

2. Noraidīt AS „Latvijas nafta” sūdzību par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2016.gada 22.februāra lēmumā Nr.DA-16-1183-nd

ietverto brīdinājumu.

Nolēmums šajā daļā nav pārsūdzams.

Tiesnese A.Putniņa