Court orders payment of water bill, court costs, and interest for breach of service contract.

Lietas arhīva Nr. C-0647-18

ECLI:LV:REZT:2018:0817.C26194217.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2018.gada 17.augustā

Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes ūdens”, reģistrācijas

Nr. 40003218631, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods personas kods, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 26.okotbrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “Rēzeknes ūdens” (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra

prasību pret /pers. A/ (turpmāk –atbildētājs, prasītāja un atbildētājs kopā - puses) par naudas piedziņu 401.37 euro apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja (līdz reorganizācijai Rēzeknes PBU Ūdens un kanalizācijas saimniecības pārvalde „Ūdenskanāls”),

pamatojoties uz statūtiem, Rēzeknes komunālā ūdensvada un kanalizācijas tīklu lietošanas noteikumiem, 29.03.2010. līguma „Par sabiedrisko

pakalpojumu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu Rēzeknes pilsētā”, sniedza kanalizācijas novadīšanas pakalpojumus dzīvoklim

adrese

Dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks ir atbildētājs, ar kuru 12.09.2011. ir noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgums. Saskaņā ar

dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līguma 5.1.7.punkta nosacījumiem, īpašniekam jāslēdz līgums ar komunālo pakalpojumu sniedzēju un

par saņemtajiem pakalpojumiem jānorēķinās patstāvīgi.

24.01.2012. starp pusēm noslēgts līgums Nr. 16574 par ūdens piegādi un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 1.2.punktu, 2.1., punktu, 2.2.punktu, prasītāja ir izpildījusi savas saistības un nodrošina atbildētāja dzīvokli ar auksto

ūdeni un sniedz kanalizācijas novadīšanas pakalpojumus.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.1., 3.2. punktu un 4.1. punktu, Rēzeknes komunālā ūdensvada un kanalizācijas tīklu lietošanas noteikumu

4.24.punktu, norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājam jāveic līdz nākamā mēneša 10.datumam.

Atbildētāja dzīvoklī uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, tāpēc uzskaite par sniegtajiem pakalpojumiem tika veikta, vadoties no skaitītāju rādījumiem,

atbilstoši Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes noteiktajam

tarifam.

Uz 14.03.2017. nosauktajiem skaitītāju rādījumiem atbildētāja dzīvoklī izveidojās parāds 444.41 euro.

Atbildētājs izmantoja sniegtos pakalpojumus, taču maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem veica daļēji: 21.03.2017. - 40.00 euro. Atlikušais

parāds sastāda 401.37 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai

pusei pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar 28.10.2010. likumu „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta pirmās daļas 3.punktu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, t.sk. aukstais ūdens, kanalizācija.

Saskaņā ar Civillikuma 2107., 2109., 2223.pantu, līdz ko prasītāja ir piegādājusi atbildētāja dzīvoklim

pakalpojumus, pušu savstarpējās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Tiklīdz pasūtījums izpildīts, pasūtītājam jāsamaksā

noteikta maksa, taču atbildētājs maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem neveica.

Atbildētājam pasta kastē tika ievietoti brīdinājumi par parādu, 18.07.2017. brīdinājums Nr. 5.13/1012 tika nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē.

Atbildētājs brīdinājumus vērā neņēma, parādu par saņemtajiem pakalpojumiem nesamaksāja, nesniedza skaitītāju rādījumus un neveica tekošos

maksājumus

Mediācijas līgums pirms maza apmēra prasības iesniegšanas tiesā starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts, prasītāja nepiekrīt mediācijas līguma

noslēgšanai.

Prasība pamatota ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” 10.panta pirmās daļas 3.punktu, Civillikuma 2107., 2109., 2223., 1587., 1590.pantu,

Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu.

Prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja SIA „Rēzeknes ūdens” labā parādu 401.37 euro par sniegtajiem ūdens piegādes un kanalizācijas

pakalpojumiem uz 14.03.2017. fiksētajiem skaitītāju rādījumiem, kā arī tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 71.14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3.30 euro.

Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā aizpildītu rakstveida

paskaidrojuma veidlapu, sūtījumu atbildētājs nav saņēmis, tas ir atgriezies tiesā kā nepieprasīts, jo beidzies vēstules glabāšanas termiņš pasta iestādē

(lietas 48.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka personai paziņots par attiecīgā dokumenta saturu septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti pa pastu.

Pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas procesuālās tiesības, puses informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Prasītājas pārstāvis nav pieteicis noraidījumu tiesnesei.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā tiesā nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu

vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt

saistību tiesību (1401.p.).

Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja (līdz reorganizācijai Rēzeknes PBU Ūdens un kanalizācijas saimniecības pārvalde „Ūdenskanāls”), pamatojoties

uz statūtiem, Rēzeknes komunālā ūdensvada un kanalizācijas tīklu lietošanas noteikumiem, 29.03.2010. līgumu „Par sabiedrisko pakalpojumu

ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu Rēzeknes pilsētā”, sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus visā Rēzeknes

pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā (lietas 38.-40., 29.-33., 25.-27.lapa).

No zemesgrāmatas apliecības kopijas ir redzams, ka atbildētājs kopš 2011.gada 19.augusta ir dzīvokļa īpašuma /adrese/, īpašnieks (lietas

14.lapa).

Atbilstoši SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 8.08.2017. izziņai Nr.1.6/399, ar dzīvokļa Nr.30, /adrese/ īpašnieku /pers. A/, t.i., atbildētāju,

noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgums 2011.gada 12.septembrī uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar minētā apsaimniekošanas

līguma 5.1.7.punktu, īpašniekam jāslēdz līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un par šiem pakalpojumiem jānorēķinās patstāvīgi (lietas 12.lapa).

Tiesa noskaidroja, ka 2012.gada 24.janvārī puses noslēdza līgumu, kur prasītāja apņēmās piegādāt atbildētājam viņa dzīvoklī pēc adreses /adrese

A/ ūdeni sadzīves vajadzībām, tajā skaitā dzeramo ūdeni un ūdeni saimnieciskajām un higiēniskajām vajadzībām, organizēt kanalizācijas notekūdeņu

pieņemšanu un novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un attīrīšanu (lietas 13.lapa). Saskaņā ar līguma 6.1.punktu tas tika noslēgts uz vienu

gadu. Saskaņā ar līguma 6.2.punktu tas tiek uzskatīts par noslēgtu uz nenoteiktu laiku, ja neviena no pusēm neizteica gribu lauzt līgumu līguma pirmajā

darbības gada laikā. Lietā nav pierādījumu tam, ka kāda no pusēm izteica gribu līgumu izbeigt, vai būtu iestājušies kādi citi šajā līgumā norādītie pamati

līguma laušanai. Tādējādi, tiesa atzīst, ka līgums ir joprojām spēkā. Saskaņā ar līguma 3.1., 3.2. un 4.1. punktu, Rēzeknes komunālā ūdensvada un

kanalizācijas tīklu lietošanas noteikumu 4.24.punktu (lietas 29.-33.lapa), norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājam jāveic līdz nākamā

mēneša 10.datumam.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja dzīvoklī uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, tāpēc uzskaite par sniegtajiem pakalpojumiem veikta, izejot no skaitītāju

rādījumiem, atbilstoši Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora 26.11.2007. lēmuma Nr.33 un Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 09.06.2016. lēmuma Nr.96 noteiktajam tarifam (lietas 21.-23., 24.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja nebūtu sniegusi ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus atbildētāja dzīvoklim, parāda apmēru

atbildētājs nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa uzskata par pierādītu faktu, ka prasītāja sniedza ūdens piegādi un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu prasītājas

norādītajā apjomā un laika posmā.

No lieta esošiem finanšu datiem par laika periodu no 01.01.2016. līdz 31.10.2017. un prasītājas 12.10.2017. parāda aprēķina Nr. 11.1/1529

redzams, ka atbildētāja parāds par piegādāto ūdeni un kanalizācijas pakalpojumiem sastāda 401.37 euro (lietas 11., 16.lapa). Parāda aprēķins par

sniegtajiem pakalpojumiem veikts atbilstoši Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem tarifiem (lietas 24.lapa);

daļēji veicot maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem 21.03.2017. 40 euro apmērā, atbildētājs atzinis savu samaksas pienākumu, aprēķinu nav

apstrīdējis.

Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītājas sniegtie pakalpojumi būtu bijuši atzīti par nepienācīgi izpildītiem, līdz ar ko tiesa uzskata par pierādītu faktu,

ka atbildētājs saņēma prasītājas sniegtos pakalpojumus.

Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam bija jāpilda ne vien pušu 2012.gada 24.janvāra noslēgtā līguma 3.1.punktā atbildētājam pielīgtais pienākums

norēķināties par izlietoto ūdeni un kanalizācijas notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, bet arī uzliktie ar likumu pienākumi. Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādējādi, atbildētājam ir jāapmaksā prasītājas sniegtie pakalpojumi.

Atbildētājam pasta kastē tika ievietoti brīdinājumi par parādu, 18.07.2017. brīdinājums Nr. 5.13/1012 tika nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē

(lietas 17.-20.lapa).

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesību doktrīnā V.Bukovskis uzsvēris, ka prāvnieku strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai un vienīgi šie

dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls (V.Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata, Rīga, 1933., lpp.235).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Atbildētājs prasības pieteikumā norādītos apstākļus un prasītājas parāda aprēķinu nav apstrīdējis. Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa

likumā noteiktās tiesības - paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniedzis, tajā norādītos faktus nav apstrīdējis, maksājumus apliecinošus

dokumentus tiesā, kā to noteic Civillikuma 1838. panta pirmā daļa, nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību, un fakts, ka atbildētājs nav samaksājis parādu, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai atzīstams par pierādītu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats prasītājas prasību apmierināt pilnībā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

spieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa secina, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

prasītājai atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas, ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami arī prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71.14 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3.30 euro (lietas 9.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu (saskaņā ar 14.12.2017.likuma “Grozījumi Civilprocesa likumā”

Pārejas noteikumu 138.punktu, likuma redakcijā līdz 01.03.2018.), tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods personas kods, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes ūdens”, reģistrācijas Nr.40003218631, labā

parādu 401.37 euro, samaksāto valsts nodevu 71.14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30 euro, kopā 475.81 (četri simti septiņdesmit

pieci euro 81 cents), pārskaitot piedzītās summas uz kādu no prasītājas bankas kontiem:

AS „Swedbank” LV68HABA0001402041074; AS “Norvik Banka” LV20LATB0002010063332; AS ”SEB Banka”

LV39UNLA0014000508101; AS “Citadele Banka” LV42PARX0002242300028; AS “DNB Banka” LV79RIKO0002010103008.

Atzīt prasītājai tiesības par laiku no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā un tā labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 401.37 euro, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas - 2018.gada 17.augusta var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rēzeknes tiesā Ludzā (Stacijas ielā 44).

Tiesnese skais paraksts) I.Marnauza