Court dismissed VAT appeal due to lack of evidence proving genuine business transactions with third party.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the taxpayer's request to annul the tax authority's decision regarding Value Added Tax. The court found that the taxpayer failed to provide credible evidence proving the existence of genuine business transactions with a third party, as their explanations were contradictory and unsupported by documentary proof. Consequently, the court determined the transactions were artificial and upheld the tax authority's original assessment.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307. un 309. pants; 329. panta 1. daļa: The court must reject a taxpayer's appeal if they fail to provide credible evidence proving the existence of genuine business transactions, thereby establishing that the assessed transactions were artificial.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lietas Nr. A420170515
Lietas arhīva Nr. AA43-0357-17/9
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 2.maijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente S.Liniņa,
tiesneses S.Gintere un K.Krastiņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „SRC Rent” pieteikumu par
Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 2.februāra lēmuma Nr.22.8/L-3997 atcelšanu, sakarā ar SIA „SRC Rent” apelācijas
sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde veica pieteicējas sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „SRC Rent” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) auditu par 2013.gada janvāri - septembri.
Pamatojoties uz audita rezultātiem, Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2014.gada 28.augustā pieņēma sākotnējo
lēmumu Nr.23.25/L-899, ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā tika aprēķināts PVN 9 573,73 euro, soda nauda 2
872,13 euro un nokavējuma nauda 2 322,24 euro, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 580,79 euro un
saistībā ar to aprēķināta soda nauda 174,23 euro.
Sākotnējo lēmumu pieteicēja apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektoram.
[2] Ar Dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 2.februāra lēmumu Nr.22.8/L?3997 sākotnējais lēmumus atstāts negrozīts.
Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.
[2.1] Pieteicēja 2013.gada janvārī un februārī PVN deklarācijās deklarējusi darījumus un atskaitījusi priekšnodokli
10 154,52 euro apmērā par par preču (krāsas un špakteles) piegādi no SIA /Nosaukums B/.
[2.2] SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajās pavadzīmēs norādīta nepatiesa informācija par preču
izsniegšanas/saņemšanas vietu, jo saskaņā ar pieteicējas amatpersonas /pers. D/ paskaidrojumu no SIA /Nosaukums B/
atvestā krāsa tika izkrauta noliktavā /adrese/, nevis preču pavadzīmēs norādītajā /adrese/.
[2.3] SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajā 2013.gada 31.janvāra pavadzīmē norādītā transportlīdzekļa Scania P94
vadītājs /pers. E/ (pārvadātājas SIA /Nosaukums C/ darba ņēmējs un transportlīdzekļa īpašnieces SIA /Nosaukums D/
amatpersona) nevarēja sniegt identificējamu informāciju par konkrēto pārvadājumu. Savukārt 2013.gada 28.februāra
pavadzīmē norādītā transportlīdzekļa ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ īpašnieces SIA /Nosaukums E/ amatpersona
/pers. F/ sadarbību ar SIA /Nosaukums B/ neatcerējās, bet transportlīdzekļa vadītājs /pers. G/ uz Dienesta informācijas
pieprasījumu neatsaucās.
Tādējādi nav patiesa SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajās pavadzīmēs norādītā informācija par preču pārvadātāju.
[2.4] Pieteicējas amatpersona /pers. D/ nespēja ticami pamatot darījumu ar SIA /Nosaukums B/ esību, jo viņa
paskaidrojumi par darījumu faktisko norisi ir vispārīgi un nekonkrēti.
No pieteicējas amatpersonas paskaidrojumiem un iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka no SIA /Nosaukums B/
piegādātā prece tika izmantota upes kruīza kuģa špaktelēšanā un krāsošanā saskaņā ar pieteicējas un AS „Rīgas kuģu
būvētava” noslēgto līgumu. No minētā līguma izriet, ka materiāliem jābūt piegādātiem līdz 2012.gada 3.decembrim, taču no
SIA /Nosaukums B/ pavadzīmēm izriet, ka krāsa piegādāta tikai 2013.gada 31.janvārī. Pieteicēja 2013.gadā ir sniegusi
krāsošanas darbu pakalpojumus arī citām komercsabiedrībām, taču no auditā uzrādītajām tāmēm, darbu nodošanas –
pieņemšanas aktiem un citiem dokumentiem nav izsekojama SIA /Nosaukums B/ pavadzīmēs norādīto materiālu piegāde un
izlietošana attiecīgajos objektos.
[2.5] Salīdzinot no SIA /Nosaukums B/ deklarētās krāsas pašizmaksu un no Igaunijas uzņēmuma OU StarBygg
iepirktās krāsas pašizmaksu, konstatējams, ka SIA /Nosaukums B/ krāsas pašizmaksa 2,4 reizes pārsniedz no Igaunijas
uzņēmuma iepirktās krāsas, kas norāda, ka krāsas iegāde no SIA /Nosaukums B/ nav ekonomiski pamatota un izdevīga.
[2.6] SIA /Nosaukums B/ vārdā pavadzīmes parakstījusi amaterpersona /pers. H/, kurš Dienestam paskaidroja, ka par
sabiedrības amatpersonu kļuvis pēc trešo personu lūguma un saimniecisko darbību reāli nav veicis. Kā SIA /Nosaukums B/
pieci darbinieki deklarēti /pers. H/ radinieki - tēvs, brālis, sieva, sievastēvs. SIA /Nosaukums B/ 2012. un 2013.gada
pārskatus Dienestā nav iesniegusi. Drīz pēc darījumu ar pieteicēju noformēšanas SIA /Nosaukums B/ izslēgta no ar PVN
apliekamo personu reģistra. Minēto apstākļu kopums liecina par to, ka SIA /Nosaukums B/ nevarēja nodrošināt apstrīdēto
preču piegādi pieteicējai.
[2.7] Pārbaudot SIA /Nosaukums B/ deklarētos darījumu partnerus, konstatējams, ka SIA /Nosaukums B/ 2013.gada
janvārī un februārī deklarējusi darījumus ar SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums F/ ar SIA /Nosaukums G/, SIA
/Nosaukums G/ ar SIA /Nosaukums H/, SIA /Nosaukums H/ ar SIA /Nosaukums I/. Minēto sabiedrību deklarētie darbības
veidi neatbilst strīdus darījumiem, tās nav iesniegušas gada pārskatus, 2013.gada maijā izslēgtas no ar PVN apliekamo
personu reģistra, tām nav nepieciešamā darba spēka. Par minēto sabiedrību darbību ierosināts kriminālprocess par
iespējamo izvairīšanos no nodokļu samaksas. SIA /Nosaukums F/ amatpersona līdz 2012.gada 28.decembrim /pers. J/
liecinājis, ka par sabiedrības amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma, saimniecisko darbību neveica. Savukārt
SIA /Nosaukums F/ amatpersona no 2012.gada 28.decembra /pers. L/ un SIA /Nosaukums I/ amatpersona /pers. M/ ir
personas bez pastāvīgas dzīvesvietas.
Tādējādi strīdus preci nevarēja piegādāt SIA /Nosaukums B/ deklarētie tālākie darījumu partneri.
[2.8] Dienesta noskaidroto apstākļu kopums pierāda, ka pieteicējas un SIA /Nosaukums B/ darījumi faktiski nav
notikuši un pieteicēja nevarēja nezināt par noformēto darījumu simulatīvo raksturu. Līdz ar to pieteicēja nav ievērojusi
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta un likuma „Par grāmatvedību” 2., 7.punkta
nosacījumus. Tādējādi pieteicējai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/.
Ievērojot minēto, pieteicējai saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo, otro
un piekto daļu papildu nomaksai budžetā aprēķināms PVN, soda nauda un nokavējuma nauda, samazināms no budžeta
atmaksājamais PVN un par to aprēķināma soda nauda.
[3] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Dienesta 2015.gada 2.februāra lēmuma Nr.22.8/L-
3997 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.
[3.1] Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pieteicējai pārliecināties par to, kādā veidā SIA /Nosaukums B/
faktiski nodrošinājusi preču piegādi.
Ņemot vērā, ka prece piegādei pieteicējai tika iekrauta S I A /Nosaukums B/ oficiāli reģistrētā struktūrvienībā
„Noliktava”, /adrese/, pieteicējai nebija nekāda pamata apšaubīt, ka SIA /Nosaukums B/ faktiski arī ir nodrošinājusi preču
piegādi no savas noliktavas.
Preču saņemšanas vietas nepareiza norādīšana pavadzīmē nepadara darījumu par faktiski nenotikušu, jo pieteicēja kā
preču saņēmēja sniedza paskaidrojumu Dienestam par faktisko preču saņemšanas vietu, ko Dienests varēja pārbaudīt.
[3.2] Normatīvie akti neparedz rēķinos obligāti norādīt pārvadātāju, tāpēc kļūdaina norāde vai norādes trūkums nevar
būt par pamatu ierobežojumam atskaitīt priekšnodokli.
[3.3] Pieteicēja nav un nevar būt atbildīga par audita laikā Dienesta noskaidrotiem apstākļiem, kas attiecas uz SIA
/Nosaukums B/ materiāli tehnisko nodrošinājumu, darbaspēka trūkumu, gada pārskatu neiesniegšanu, darījumiem ar citiem
uzņēmumiem, par kuriem pieteicējai nav un nebija nekas zināms.
[3.4] Dienests nepamatoti nav devis priekšroku /pers. H/ liecībai, kuru viņš sniedzis audita laikā, jo Finanšu policijas
vēstulē ietvertā atvasinātā informācija par /pers. H/ sniegto liecību kriminālprocesa ietvaros nav atzīstama par pierādījumu.
Savukārt /pers. H/ liecība par neko nedarīšanu SIA /Nosaukums B/ ir acīmredzami pretrunā ar lietā esošajiem darījumu
veikšanu apliecinošiem dokumentiem. Arī SIA /Nosaukums E/ darbinieks /pers. G/ ar savu neierašanos Dienestā nenoliedz
preču iegādi.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.
Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.
[4.1] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 92.panta pirmās daļas 1.punktu,
ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem
reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un
saņemtajiem pakalpojumiem. Analoģisks tiesiskais regulējums bija ietverts arī likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
(spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 10.panta pirmās daļas 1.punktā.
Administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā konsekventi atzīts, ka atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
10.panta pirmās daļas 1.punktam priekšnodokli var atskaitīt tikai par faktiski notikušiem darījumiem (sk. Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2013.gada 10.maija sprieduma Nr.SKA-2/2013
7.punktu).
Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajā
lietā Nr.C-80/11 un Nr.C-142/11, kā arī 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.C-643/11 un 2013.gada 18.marta
rīkojumu lietā Nr.C-563/11), secināms, lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu no budžetā
maksājamās nodokļa summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā
sadarbības partneri. Ir nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir
iesaistīts ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.
Nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar pievienotās vērtības
nodokli saistītā darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos
atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma (sk., piemēram, Eiropas Savienības tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma
apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 59.punktu).
Pamatojoties uz minētajām atziņām, Augstākā tiesa norādījusi, ka iestāde nevar liegt atskaitīt priekšnodokli,
aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir
jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā (sk.
Augstākās tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma Nr.SKA-2/2013 10.punktu).
Turklāt, attīstot tiesu praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Augstākā tiesa atzinusi, ka priekšnodokļa tiesības ir
liedzamas, ja ir konstatējams viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas
vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu
sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (sk.
Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma Nr.SKA-12/2013 12.punktu).
Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz Dienestam, bet tos jāatspēko
pieteicējai (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-12/13).
Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ tiesa no lietas materiāliem konstatē turpmāk norādītos
apstākļus.
[4.2] 2013.gada 31.janvārī SIA /Nosaukums B/ vārdā noformēta pavadzīme Nr.LMC01-835 par precēm Interprime
820 White – 800 litri, Interfill 830 Grey – 800 litri, Interfill 830 Green – 300 litri, International GTA 220 – 120 litri, kā
preču izsniegšanas vieta norādīta /adrese/, saņemšanas vieta – /adrese/, kā pārvadātājs norādīts SIA /Nosaukums C/,
transportlīdzeklis SCANIA P94, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, vadītājs /pers. E/ (lietas 1.sējuma 78.lapa), kā
arī 2013.gada 28.februārī SIA /Nosaukums B/ vārdā noformēta pavadzīme Nr.LMC 02-900 par precēm Interfill 830 Grey
– 600 litri, Interfill 830 Green – 200 litri, International GTA 220 – 100 litri, kā preču izsniegšanas vieta norādīta /adrese/,
saņemšanas vieta – /adrese/, kā pārvadātājs norādīts SIA /Nosaukums E/, transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas Nr./TL
numurs/, vadītājs /pers. G/ (lietas 1.sējuma 79.lapa).
[4.3] Par minētajiem darījumiem pieteicējas amatpersona /pers. D/ Dienestam sniegtajā paskaidrojumā norāda, ka
krāsošanas materiālu nopirka saskaņā ar konkrētu projektu izpildi, kā arī norādīja, ka preces tika atvestas un izkrautas
noliktavā, nevar atcerēties transportētāju, izkrāva pašu spēkiem un izmantoja savā saimnieciskajā darbībā. SIA /Nosaukums
B/ atrada internetā, darījuma sīkākas detaļas un kā tas notika, neatceras, par SIA /Nosaukums B/ nekādu informāciju nezina.
Par cenu atšķirībām no SIA /Nosaukums B/ un Igaunijas uzņēmuma OU StarBygg iegādātajām krāsām paskaidrot nevar, jo
nav specifikācijas (lietas 1.sējuma 80. un 118.lapa).
Tiesas sēdē pieteicējas amatpersona /pers. D/ paskaidroja, ka preces atveda uz noliktavu /adrese/, proti, kuģu
būvētavas teritorijā, kur pieteicējai bija neliela noliktava tekošo darbu veikšanai nepieciešamo materiālu uzglabāšanai.
Dienests pieteicējas iegādātās preces nepamatoti nosaucis par krāsām, jo pieteicēja neiegādājās krāsas, bet gan špakteli un
grunti. Pieteicējas amatpersona arī paskaidroja, ka projekta darbu izpildei bija nepieciešami materiāli, kurus pieteicēja parasti
iegādājās no Igaunijas uzņēmuma OU StarBygg, taču 2013.gada janvārī nolēma meklēt šo materiālu piegādātāju internetā,
ieliekot sludinājumu. Uz sludinājumu atsaucās SIA /Nosaukums B/, kura piekrita piegādāt pieteicējai nepieciešamās preces
un piedāvāja zemāku cenu, nekā līdz šim pieteicēja iegādājās no Igaunijas uzņēmuma. Pieteicējas amatpersona pārbaudīja
vienīgi jaunā darījumu partnera esību Uzņēmumu reģistrā un Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā, vairāk neko
nepārbaudīja, paļāvās uz /pers. H/ teikto, ka preces varēs piegādāt. Ar SIA /Nosaukums B/ pārstāvi /pers. H/ pieteicējas
amatpersona sazinājās telefoniski. Pavadzīmes /pers. H/ atveda uz pieteicējas biroju, zīmogs viņam bija līdzi, pieteicējas
amatpersona telefoniski uzzināja par preču saņemšanu un tika parakstīti dokumenti.
[4.4] Pieteicējas darbinieks /pers. T/ tiesas sēdē liecināja, ka pats personīgi pieņēma preces. Liecinieks arī norādīja, ka
nekādus dokumentus neparakstīja, tikai saņēma un izkrāva preci, ko atveda kravas automašīnas. Janvārī atveda divas
paletes, februārī – vienu, piegādātā prece bija špaktele, nevis krāsa. Nepieciešamo materiālu daudzumu pirms darbu
veikšanas precīzi noteikt nevar šo darbu specifikas dēļ, tāpēc precīzs izlietoto materiālu daudzums ir zināms tikai pēc visu
darbu pabeigšanas (lietas 1.sējuma 183.-184.lapa).
[4.5] Finanšu policijas pārvaldes vēstulē norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nopratināts liecinieks SIA
/Nosaukums B/ amatpersona /pers. H/, kurš liecināja, ka par uzņēmuma amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma,
uzņēmumam nebija tehniskā nodrošinājuma, lai veiktu jebkādu saimniecisko darbību. Pats nekādu reālu saimniecisko
darbību un finanšu pārskaitījumus nav veicis, kā arī nevienu nav pilnvarojis to darīt (lietas 1.sējuma 152.-153.lapa).
SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. H/ Dienestam sniegtajā paskaidrojumā norāda, ka ir bijis SIA /Nosaukums B/
amatpersona. Viņam ieteica nodibināt uzņēmumu, kas nodarbojas ar metāla daļu tirdzniecību. Galvenais preču piegādātājs
bija SIA /Nosaukums F/, valdes loceklis Dmitrijs, parasti pats atbrauca uz SIA /Nosaukums B/ biroju. Saņemtās preces
parasti dažas dienas glabājās SIA /Nosaukums B/ noliktavā /adrese/. Līgumus, rēķinus un pavadzīmes sagatavoja
uzņēmuma grāmatvede /pers. V/. Papildus /pers. H/ paskaidro, ka Finanšu policijai sniedza liecību, jo policija ieradās mājās
uz kratīšanu, /pers. H/ bija šoka stāvoklī, tāpēc pateica, ka darījumus nav veicis. Pēc tam sapratis, ko pateicis, bet uz
policiju mainīt liecības nav gājis (lietas 1.sējuma 120.-122.lapa).
Tiesas sēdē /pers. H/ liecināja, ka bijis SIA /Nosaukums B/ amatpersona un bijuši darījumi ar pieteicēju. Pieteicēju
atrada pēc sludinājuma internetā. Pieteicējai vajadzēja krāsu, špakteli, un /pers. H/ piedāvājis savus pakalpojumus.
Sazvanījās ar pieteicējas amatpersonu, lai uzzinātu, ko konkrēti vajag, pieteicējas amatpersona nosaukusi, kas
nepieciešamas. /pers. H/ sazinājies ar savu piegādātāju SIA /Nosaukums F/ un vienojās par summu. Par to informēja
pieteicējas amatpersonu, viņu cena apmierināja, tad noslēdza darījumu. Preci pieteicēja ņēma no SIA /Nosaukums B/
noliktavas Krustabaznīcas ielā, taču /pers. H/ tajā laikā nav bijis tur klāt, tāpēc /pers. H/ pēc tam brauca uz pieteicējas biroju
Vecmīlgrāvī parakstīt dokumentus. /pers. H/ norādīja, ka preci saņēma un pārvadājumu veica pati pieteicēja, jo SIA
/Nosaukums B/ ar piegādēm nenodarbojas, transportu klienti vienmēr nodrošina paši. Iespējams, pieteicējai ieteica kādu
pārvadātāju. Preču izcelsme /pers. H/ nav zināma, bet tā bijusi Holandes produkcija. Pieteicējas prece bija spaiņi ar krāsu
vai grunti, vai špakteli. Bija divi darījumi, pirmajā reizē bija divas paletes ar 10 litrīgiem ovāliem spaiņiem, kas visi kopā bija
iesaiņoti celofānā, bija redzamas tikai etiķetes ar preces kodu. SIA /Nosaukums B/ nodarbojas ar jebkāda veida
starpniecības pakalpojumiem, bet /pers. H/ ir vēl viena firma, kas nodarbojās ar metālu. Arī pieteicējas prece pēc /pers. H/
domām saistīta ar metāla apstrādi, jo pieteicēja strādāja kuģu remontdarbnīcu teritorijā. Ieraugot sludinājumu, saprata, ka
nevar laist garām izdevību, piezvanīja, parasti klients nosauc krāsas kodu, firmu, tālāk /pers. H/ prasa saviem piegādātājiem,
vai var piegādāt un kādas cenas, ja sanāk, tad darījums ir noslēgts. 2013.gadā bija viens piegādātājs SIA /Nosaukums F/,
kas sazinājās ar /pers. Z/, bet direktors tur bija /pers. J/, taču ar viņu /pers. H/ nav kontaktējies, jo viņš tur skaitījās tikai
papīros, visas lietas kārtoja /pers. Z/. SIA /Nosaukums F/ ir starpniecības pakalpojumu sniedzējs un Eduards ir sens /pers.
H/ paziņa, kurš arī ieteica /pers. H/ nodarboties ar uzņēmējdarbību un atvērt savu firmu. Ar pieteicēju sazinājās telefoniski
ar pašu amatpersonu, pa pastu vai e-pastu nesazinājās, visus kodus sauca pa telefonu. Parasti kodus sūta uz e-pastu, bet
šajā gadījumā nebija tik sarežģīts krāsas formulējums. Ar sava piegādātāja amatpersonu /pers. J/ nav ticies, bet vizuāli
pazīst.
Tiesas sēdē /pers. H/ liecināja, ka Finanšu policijā viņu turēja 6 līdz 7 stundas un viņam piespieda rakstīt, ka viņš neko
nezina, neko nav darījis. Pēc pāris nedēļām aizgāja pie advokāta un uzrakstīja iesniegumu, ka liecības sniegtas fiziskas
iedarbības rezultātā. Iesnieguma kopiju aiznesa uz Dienestu un Finanšu policiju, taču nekādu atbildi šajā sakarā nav saņēmis.
Iesniegumam pielikumā bija arī izraksts no medicīniskās kartes par traumām, jo tika fiziski ietekmēts. /pers. H/ liecināja, ka
pats slēdzis līgumus un veicis darījumus, neviena trešā persona nav rīkojusies viņa vārdā vai vietā. SIA /Nosaukums B/
grāmatvede bija /pers. H/ sieva, ar viņu arī konsultējās. Par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu Dienestam neko nezina un
nevar paskaidrot.
/pers. H/ apliecināja, ka uz lietā esošajām pavadzīmēm ir viņa paraksts un pavadzīmes ir sastādījusi viņa sieva, SIA
/Nosaukums B/ grāmatvede (lietas 1.sējuma 174.-176.lapa).
[4.6] Finanšu policijas pārvaldes vēstulē norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nopratināts liecinieks SIA
/Nosaukums F/ amatpersona /pers. J/ liecināja, ka par uzņēmuma amatpersonu kļuva pēc trešās personas lūguma, nav
sastādījis un parakstījis sava uzņēmuma atskaites, pie viņa nekad nav atradušies uzņēmuma grāmatvedības dokumenti un
zīmogs. Pats darījumus un finanšu pārskaitījumus nav veicis, nevienu nav pilnvarojis to darīt savā vārdā (lietas 1.sējuma
152.-153.lapa).
/pers. J/ vairākkārtīgi tika aicināts uz tiesas sēdi liecību sniegšanai, tomēr /pers. J/ neieradās un tiesai neizdevās viņu
nopratināt.
[4.7] Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk - CSDD) informāciju transportlīdzeklis SCANIA P94, ar
valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, no 2012.gada 13.decembra bija reģistrēts SIA /Nosaukums D/ īpašumā. /pers. E/, kurš
vienlaikus bija SIA /Nosaukums D/ valdes loceklis un SIA /Nosaukums C/ darba ņēmējs, Dienestam sniedzis
paskaidrojumu, ka SIA /Nosaukums C/ bija atbildīgs par transportu, /pers. E/ pakļautībā bija vairāki transportlīdzekļu
vadītāji. SIA /Nosaukums B/ bija pazīstams pēc nosaukuma, bet nevar pateikt, vai veica pārvadājumu uz Gāles ielu 2, Rīgā
(lietas 1.sējuma 119.lapa).
S IA /Nosaukums E/ valdes loceklis /pers. F/ sadarbību ar SIA /Nosaukums B/ neatceras, bet, ja dokumenti ir
iegrāmatoti, domā, ka darījumi ar SIA /Nosaukums B/ bijuši (lietas 1.sējuma 123.lapa).
[4.8] Izvērtējot minēto kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka pieteicējas darījumi ar SIA
/Nosaukums B/ faktiski nav notikuši, bet norāda uz formālu dokumentu noformēšanu. Minēto secinājumu tiesa izdarījusi
pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
[4.9] Izvērtējot pieteicējas amatpersonas un liecinieku sniegto pieteicējas un SIA /Nosaukums B/ savstarpējo darījumu
norises aprakstu, tiesa secina, ka visas personas sniedza praktiski identisku darījuma apstākļu aprakstu.
Tomēr, izvērtējot aprakstīto darījuma apstākļu detaļas, tiesa konstatē, ka pieteicēja un SIA /Nosaukums B/ par preču
pasūtīšanu, piegādēm un citām darījuma detaļām sazinājušies vien telefoniski. Pieteicējas amatpersona, telefoniski slēdzot
darījumu, paļāvās uz darījumu partnera mutisko apsolījumu, ka preces varēs piegādāt, nepārbaudot to. Preci pieteicējas
noliktavā saņēma pieteicējas darbinieks, kurš nekādus dokumentus neredzēja un neparakstīja, bet telefoniski informēja
pieteicējas amatpersonu, ka prece ir saņemta, kā rezultātā tika parakstītas pavadzīmes, kuras uz pieteicējas biroju atveda
SIA /Nosaukums B/ amatpersona. Tiesai nav saprotama pieteicējas paļaušanās uz jaunatrasto darījumu partneri tādā mērā,
ka pieteicējas amatpersona nevēlējās personīgi apskatīt preci, kuru saņem no konkrētajā tirgus jomā nezināma preču
pārdevēja.
Nav saprotams, kurš organizējis un kā notikusi apmaksa par pieteicējas preču transportēšanu no SIA /Nosaukums B/
noliktavas uz pieteicējas objektu vai noliktavu. Proti, transportuzņēmumu amatpersonas un konkrēto transportlīdzekļu
vadītāji neko nezina par pieteicēju, kā arī neatceras piegādes uz pieteicējas adresēm. Vienlaikus transportuzņēmumu
amatpersonas un transportlīdzekļu vadītāji atpazina SIA /Nosaukums B/ nosaukumu, tomēr neatceras konkrētus darījumus.
Savukārt SIA /Nosaukums B/ amatpersona noliedza preču piegāžu organizēšanu pieteicējai.
Līdz ar to attiecībā uz preču pārvadātāju nav saprotams, kurš no darījuma dalībniekiem organizēja preču piegādes -
pieteicēja vai SIA /Nosaukums B/.
Tādējādi secināms, ka pieteicēja nav rīkojusies kā rūpīgs un atbildīgs saimnieks, proti, nav noskaidrojusi papildus
informāciju par jaunatrasto darījumu partneri, kas šajā specifiskajā jomā līdz šim nav bijis zināms, kā arī nav
pārliecinājusies, ka preces patiešām saņem no SIA /Nosaukums B/.
Pamatots ir pieteicējas arguments, ka nevar prasīt no pieteicējas, lai tā atbildētu par tiesiskajām attiecībām, kādas tās
veido tās darījumu partneris, kā arī nav jāpārliecinās, kādā veidā SIA /Nosaukums B/ faktiski nodrošinās preču piegādi,
tomēr, iepriekš minēto apsvērumu dēļ, pieteicējas amatpersonai vajadzēja rasties šaubām par darījumu partnera godaprātu,
līdz ar to secināms, ka pieteicēja zināja, vai tai bija jāzina, ka tā iesaistās darījumā ar krāpniecisku raksturu.
[4.10] No pieteicējas amatpersonas sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka pieteicēja ir uzņēmums, kas ilgstoši
darbojas konkrētajā specifiskajā jomā, arī pieteicējas amatpersona šajā jomā pēc paša teiktā darbojas jau ļoti ilgstoši, kā arī
pieteicējai bija ilgstoša veiksmīga sadarbība ar Igaunijas uzņēmumu OU StarBygg par darbu veikšanai nepieciešamo
materiālu – krāsu, špakteles, grunts un šķīdinātāja piegādi.
Tādējādi tiesai šaubas par pieteicējas darījumu ar SIA /Nosaukums B/ faktisko norisi rada pēkšņa minēto preču
piegādātāja meklēšana internetā, jaunatrastā darījumu partnera nepārbaudīšana un akla uzticēšanās tā apgalvojumiem par
darījumu izpildi.
Tiesai nav saprotams, kāpēc pieteicējas amatpersona meklēja internetā citu preču pārdevēju, ja to pilnībā apmierināja
līdzšinējais preču pārdevējs Igaunijas uzņēmums. Turklāt no pieteicējas amatpersonas tiesas sēdē sniegtajiem
paskaidrojumiem secināms, ka pēc darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ turpinās pieteicējas sadarbība ar Igaunijas
uzņēmumu par iepriekš minēto preču iepirkumiem.
[4.11] SIA /Nosaukums B/ amatpersonas /pers. H/ sniegtie paskaidrojumi un liecības ir pretrunīgi un nesaskanīgi.
Proti, sākotnēji /pers. H/ Finanšu policijai sniedzis liecības (tātad arī parakstījies par atbildību par patiesu liecību
sniegšanu), ka uzņēmumu reģistrējis pēc trešās personas lūguma, saimniecisko darbību nav veicis un nevienu nav
pilnvarojis to veikt.
Vēlāk Dienestā sniegtajā paskaidrojumā /pers. H/ paskaidrojis, ka pats nodibinājis uzņēmumu, pats veicis saimniecisko
darbību, apstiprina darījumu veikšanu un darījuma dokumentu parakstīšanu pašrocīgi. Vienlaikus skaidro, ka Finanšu
policijai sniedzis nepareizas liecības, jo bijis šoka stāvoklī, kad Finanšu policijas ieradās pie viņa mājās un veica kratīšanu,
bijis apjucis un tāpēc visu noliedzis.
Savukārt tiesas sēdē /pers. H/ liecināja, ka bija SIA /Nosaukums B/ amatpersona un personīgi veica visus darījumus.
Pieteicēju atrada internetā, telefoniski sazinājās un vienojās par darījumu. Uz tiesas uzdoto jautājumu, vai kādu uzņēmumu
/pers. H/ pārstāvēja darījumā ar pieteicēju, /pers. H/ atbildēja, ka konkrētajā darījumā bija SIA /Nosaukums B/, kas
nodarbojas ar starpniecību, direktors, bet viņam bija arī cita firma, kuras darbība saistīta ar metālu. Savukārt no Dienestam
sniegtā paskaidrojuma secināms, ka tieši SIA /Nosaukums B/ /pers. H/ dibinājis un darbību plānojis saistīt ar metālu, tā
apstrādi. Savukārt attiecībā par Finanšu policijā sniegto cita satura liecību, /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka Finanšu policijā
viņu turēja 6 līdz 7 stundas, tika fiziski ietekmēts un viņam piespieda rakstīt, ka viņš neko nezina, neko nav darījis.
Izvērtējot /pers. H/ sniegto paskaidrojumu un liecību ticamību, tiesa tos vērtē kritiski, jo katrs no viņa sniegtajiem
paskaidrojumiem ir atšķirīgs un nesakrīt ar pārējiem.
Vienlaikus, izvērtējot /pers. H/ norādi, ka pēc pāris nedēļām uzrakstīja iesniegumu, ka liecības sniegtas fiziskās
ietekmēšanas rezultātā, un /pers. H/ tiesai iesniegto minētā dokumenta kopiju, tiesa to vērtē kritiski, jo, kā izriet no minētā
iesnieguma, tad Finanšu policijas pārvaldē /pers. H/ to iesniedzis tikai 2014.gada 10.jūnijā, proti, apmēram gadu, nevis divas
nedēļas, pēc liecību sniegšanas Finanšu policijā, turklāt, kā izriet no iesnieguma teksta, izraksts no medicīniskās kartes tika
pievienots, nevis, lai apliecinātu fiziskas ietekmēšanas rezultātā gūtās traumas, bet gan, lai apstiprinātu iesniegumā norādīto
skaidrojumu par galvas traumu gūšanu 2009.gadā, pēc kuras /pers. H/ pasliktinājusies atmiņa, kā rezultātā viņš, sniedzot
liecības Finanšu policijā, nevarēja visu atcerēties, paskaidrojumi bija virspusēji, nekonkrēti.
Minētā sakarā tiesa kritiski vērtē /pers. H/ tiesas sēdē sniegtās liecības, jo jau 2013. un 2014.gadā /pers. H/ slikti
atcerējās darījumus kopumā, savukārt tiesas sēdē – 2016.gadā, precīzi spēja atcerēties pavisam neliela darījuma, kas noticis
2013.gada janvārī un februārī, precīzas detaļas līdz pašam sīkumam.
[4.12] Augstākā tiesa atzinusi, ka ir jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem
darījumiem ar citiem sadarbības partneriem tiktāl, ciktāl tas saistīts ar sniegtajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm.
Turklāt šie pierādījumi ir jāvērtē savstarpējā kopsakarā (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 5.jūlija spriedumu lietā Nr.SKA-
343/2010).
Tā kā lietā konstatēto apstākļu kopums liek secināt, ka SIA /Nosaukums B/ nevarēja nodrošināt norādīto preču
piegādi, Dienests pamatoti ir vērtējis arī SIA /Nosaukums B/ darījumu partnera SIA /Nosaukums F/ iespējas nodrošināt
konkrēto preču piegādes SIA /Nosaukums B/, lai tā varētu šīs preces piegādāt pieteicējai.
No SIA /Nosaukums F/ amatpersonas /pers. J/ Finanšu policijas pārvaldei sniegtās liecības, procesa dalībnieku
paskaidrojumiem un liecinieku liecībām, kā arī pārējās Dienesta iegūtās informācijas par SIA /Nosaukums F/, secināms, ka
SIA /Nosaukums F/ nekad nav bijusi amatpersona vārda Dmitrijs, savukārt tiesas sēdē /pers. H/ liecināja, ka sadarbojies ar
SIA /Nosaukums F/ pārstāvi /pers. Z/ un nav ticies un kontaktējies ar SIA /Nosaukums F/ direktoru /pers. J/. Ievērojot
minēto, tiesa atzīst, ka SIA /Nosaukums F/ nevarēja piegādāt konkrētās preces SIA /Nosaukums B/.
[4.13] Nevar piekrist pieteicējai, ka nav nozīmes tam, kādos apstākļos noticis darījums ar SIA /Nosaukums B/. Neesot
izskaidrojumam tam, kā pieteicēja, kura darbojas tirgū jau ļoti ilgstoši un specializējas specifiskā sfērā (kuģu ārējo bortu
tīrīšanas, špaktelēšanas un krāsošanas darbi), tādējādi pārzinot šīs jomas tirgus dalībniekus, internetā atradusi darījuma
partneri, par kuru tai nav nekādas iepriekšējas informācijas, atsauksmes vai ieteikumi, un tā nav interesējusies sīkāk par šo
darījuma partneri, tiesai ir pamats secināt par pieteicējas iesaistīšanos darījumā, kas nepamatoti piešķir tai fiskālas
priekšrocības.
Izvērtējot visus lietā konstatētos faktus un apstākļus kopsakarā, kā arī noskaidrojot norādīto darījumu saturu un
būtību, tiesai nerodas šaubas, ka iepriekš konstatētā informācija dod pamatu apšaubīt faktisko darījuma veikšanu un norāda
uz formālu dokumentu noformēšanu starp pieteicēju un SIA /Nosaukums B/, proti, rekvizītu izmantošanu faktiski
nenotikušu darījumu noformēšanā ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Proti, konkrētajā gadījumā
preces pieteicējai nevarēja piegādāt ne tiešais, ne arī tālākais darījumu partneris.
[4.14] Par to, ka pieteicējai vajadzēja zināt, ka tā piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem,
liecina Dienesta iegūtā un izvērtētā informācija, kā arī tiesas iepriekš konstatētie apstākļi un izdarītie secinājumi par deklarēto
darījumu ar SIA /Nosaukums B/ faktiskajiem apstākļiem – uzņēmumu amatpersonu sniegtie paskaidrojumi, kas nesniedz
patiesu un pārbaudāmu informāciju par preču iegādes faktiskajiem apstākļiem, par darījumos iesaistītām identificējamām
personām un faktiskajiem pakalpojuma sniedzējiem.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ierobežojis pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par
deklarētajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums B/.
[4.15] Dienests, atzīstot, ka pieteicējai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumus par darījumiem ar SIA
/Nosaukums B/, aprēķināja pieteicējai budžetā maksājamo PVN, soda naudu un nokavējuma naudu.
Tiesas ieskatā pieteicējai aprēķinātās soda naudas apmērs par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ ir samērīgs un
atbilstošs pieteicējas izdarītajam pārkāpumam, tiesa nekonstatē apstākļus pieteicējas atbrīvošanai no soda naudas. Kā arī
Dienests pamatoti nav piemērojis likuma „Pr nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumus, jo pieteicēja
nebija ievērojusi deklarāciju iesniegšanas termiņus. Tāpat arī nokavējuma naudas aprēķins ir veikts pareizi un atbilstoši
tiesību normām. Līdz ar to tiesa, pamatojoties uz lēmumā piemēroto likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro
daļu, 32.panta pirmo, otro un piekto daļu, secina, ka Dienests pieteicējai pamatoti aprēķinājis soda naudu un nokavējuma
naudu par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/.
[4.16] Tiesa, ņemot vērā spriedumā izdarītos secinājumus, atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet
pieteikums ir noraidāms.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot
apmierināt pieteikumu.
Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minēto.
[5.1] Administratīvā rajona tiesa izdarījusi nepamatotu secinājumu, ka pieteicējas darījumi ar SIA /Nosaukums B/
faktiski nav notikuši, bet tikai formāli noformēti.
[5.2] Tiesas spriedums nesatur nekādu loģisku un saprotamu izskaidrojumu, kā pieteicējai /pers. D/ personā, gan
saņemot telefoniski piedāvājumu no /pers. H/, gan faktiski saņemot tieši to preci, par ko bija vienojušies ar /pers. H/, gan
pēc preču piegādes tiekoties ar /pers. H/, lai parakstītu pavadzīmes, bija jārodas jebkādām šaubām par darījuma likumību.
Tiesas spriedums nesatur nekādu loģisku un saprotamu izskaidrojumu, kā tiesas konstatētie apstākļi apliecina, ka
pieteicējas darījumi ar SIA /Nosaukums B/ faktiski vispār nav notikuši, bet ir formāli tikai noformēti dokumenti.
[5.3] Tiesa nonāk klajā pretrunā ar lietas izskatīšanas laikā noskaidrotajiem apstākļiem un apgalvo, ka pieteicēja
nenoskaidroja, kas ir konkrētā persona, kas tai nodod darījuma dokumentus, kā arī pie preces iegādes neinteresējās ne par
preces piegādēm, ne to kvalitāti un atbilstību savu projektu izmantošanā.
[5.4] Nav saprotams, kāpēc tiesa nav ņēmusi vērā šos lietas izskatīšanas laikā noskaidrotos apstākļus un spriedumā
norāda, ka nav zināms, kurš nolīdzis pārvadātāju un kā notikusi apmaksa par preču piegādēm, un kurš no darījuma
dalībniekiem organizēja preču piegādes.
Pieteicēja no savas puses ir to izskaidrojusi un iesniegusi pierādījumus, kas apliecina tās paskaidrojumus par tās
nolīgto pārvadātāju SIA /Nosaukums E/.
Tiesa spriedumā kļūdaini ir konstatējusi, ka piegādātāju uzņēmumu amatpersonas un konkrētie transportlīdzekļu
vadītāji neko nezina par pieteicēju. Dienests par pieteicēju SIA /Nosaukums E/ nemaz nejautāja. Savukārt pieteicējas
nosaukums SIA /Nosaukums C/ transporta daļas direktoram /pers. E/ bija svešs, kas ir saprotams, jo pieteicēja nenolīga
SIA /Nosaukums C/.
[5.5] Tiesa spriedumā pārmet, ka pieteicēja nav rīkojusies kā rūpīgs un atbildīgs saimnieks, jo nav noskaidrojusi
papildus informāciju par jaunatrasto darījuma partneri. Vienlaikus tiesas spriedums nesatur nekādu pamatojumu šim
pārmetumam, proti, kādu tieši papildus informāciju pieteicējai bija jānoskaidro un kāpēc.
[5.6] /pers. H/ liecības, ka viņš veicis reālu saimniecisko darbību, apstiprina citi lietā esošie pierādījumi.
[5.7] Tiesa spriedumā secina, ka SIA /Nosaukums F/ nevarēja piegādāt konkrētās preces SIA /Nosaukums B/, jo
/pers. H/ liecinājis, ka viņš sadarbojies nevis ar SIA /Nosaukums F/ direktoru /pers. J/, bet gan ar citu SIA /Nosaukums F/
pārstāvi – /pers. Z/. Lai gan pieteicējai nav zināms un nebija jāzina, kur SIA /Nosaukums B/ ņēma preces, kuras tika
piegādātas pieteicējai, tomēr no /pers. H/ liecībām izriet, ka viņš, sadarbojoties ar SIA /Nosaukums F/, apzinājās, ka
SIA /Nosaukums F/ direktors /pers. J/ patiesībā nevada firmu, bet gan /pers. Z/. Turklāt no pārsūdzētā lēmuma secināms,
ka arī pats /pers. J/ noliedzis darbošanos SIA /Nosaukums F/. Līdz ar to /pers. H/ liecības norāda uz apstākļiem, kas liegtu
atskaitīt priekšnodokli no šī darījumu ķēdes posma, jo /pers. H/ apzinājās vai vismaz viņam vajadzēja apzināties, ka
sadarbojas ar fiktīvu firmu. Jebkurā gadījumā minētie apstākļi neizslēdz SIA /Nosaukums B/ un pieteicējas darījumu
faktisko esamību.
[6] Dienests rakstveida paskaidrojumā par pieteicējas apelācijas sūdzību uzskata, ka pirmās instances tiesas sprieduma
motivācija ir pareiza, bet apelācijas sūdzībā minētie argumenti nav pamatoti.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir
nepamatota un pieteikums ir noraidāms.
[8] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances
tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos
apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 10.marta sprieduma motivāciju, atzīst,
ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus saistībā ar pieteicējas un SIA /Nosaukums
B/ darījumiem. Tiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicējai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par šiem darījumiem.
Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa pievienojas tā
motivācijai un to neatkārto.
Atbildot uz pieteicējas apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[9] Konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā, ka lietā ir strīds par to, vai darījums ir noticis ar dokumentos norādīto
sabiedrību. To noskaidrojot, cita starpā ir būtiski saprast, kā ir noritējis darījums, vai tāda darījuma norise konkrētajos
faktiskajos apstākļos ir ticama un vispār – iespējama. Te iederas arī vērtējums par to, kāda rīcība, slēdzot darījumus,
tostarp attiecībā uz darījuma partnera izvēli, konkrētos faktiskajos apstākļos būtu sagaidāma no pieteicējas kā rūpīga
saimnieka, lai šādu darījumu varētu atzīt par ticamu, iespējamu un notikušu. Šo vērtējumu var ietekmēt darījuma raksturs,
kvalitātes prasības, apjoms, unikalitāte, sarežģītība u.c. Konkrētās lietas faktiskajos apstākļos no pieteicējas būtu sagaidāma
pietiekama rūpība darījuma partnera izvēlē. Un šādā aspektā no pieteicējas var prasīt, lai tā pārliecinās, ka darījums tik
tiešām tiek slēgts ar to uzņēmumu, ar kuru ir parakstīti dokumenti (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 3.janvāra lēmuma
lietā Nr SKA-308/2017 8.punktu).
Kā pieteicēju raksturoja tās amatpersona /pers. D/, pieteicēja ir kuģu būves un kuģu remonta nozarē strādājošs
uzņēmums, kam ir ilgstoša pieredze šajā jomā. Nešaubīgi, ka pieteicējai ir zināmi visi tie komersanti, kas ražo vai piegādā tik
specifisku objektu būvniecībai un remontam nepieciešamos materiālus - špakteli, gruntskrāsu, šķīdinātāju. Minētā iemesla
dēļ no parastas komercprakses viedokļa nav izskaidrojama pieteicējas rīcība, izņēmuma kārtā slēdzot darījumus ar
komersantu, kas līdz šim nav bijis iesaistīts konkrēto materiālu piegādē.
Minētais nenozīmē, ka pieteicējai tiek radīts nepamatots pienākums pārbaudīt savu darījumu partneri. Tas tikai nozīmē
to, ka pieteicējai jāspēj sniegt pilnīgu, loģisku un saprātīgu izskaidrojumu tam, kā pieteicēja, ņemot vērā parasto lietu kārtību
un pieteicējas komercdarbības specifiku, izvēlējusies darījumu partneri un kā noritējuši paši darījumi (sk. Augstākās tiesas
2016.gada 28.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1458/2016 7.punktu).
Apgabaltiesas ieskatā pieteicēja līdz šim brīdim nav spējusi loģiski izskaidrot un skaidri pamatot SIA /Nosaukums B/
kā darījumu partnera izvēli, un apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka pieteicēja zināja par to, ka darījumiem ir formāls
raksturs, bet preces faktiski ir saņemtas no neidentificēta darījumu partnera.
[10] Lai gan pieteicējas amatpersona /pers. D/ un SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. H/ apstiprina darījumu
esību, apgabaltiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nepiešķir ticamību šo personu izklāstītajai darījumu faktiskajai
notikumu gaitai.
Izvērtējot /pers. H/ liecību tiesai (lietas 1.sējuma 174.-176.lapa) kopsakarā ar viņa 2013.gada 14.maija liecību
Dienesta Finanšu policijas pārvaldei (lietas 2.sējuma 47.-49.lapa) un 2014.gada 25.marta paskaidrojumu Dienestam (lietas
1.sējuma 120.-122.lapa), apgabaltiesa konstatē, ka /pers. H/ gan Dienestam, gan tiesai apstiprināja, ka bijis SIA
/Nosaukums B/ valdes loceklis, SIA /Nosaukums B/ nodarbojusies ar preču un pakalpojumu starpniecību, apstiprina preču
piegādi pieteicējai, nosauca arī komercsabiedrību, no kuras preci iegādājies, - SIA /Nosaukums F/, minot, ka kontaktējies
ar senu paziņu /pers. Z/, kurš visu organizējis.
/pers. H/ par /pers. Z/ liecinājis arī Finanšu policijas pārvaldei, norādot, ka kļuvis par SIA /Nosaukums B/
amatpersonu pēc /pers. Z/ ieteikuma. /pers. Z/ solījis maksāt mēnesī 250 latus. Pēc /pers. Z/ lūguma gājis uz Uzņēmumu
reģistru, atvēris norēķinu kontu AS „Rietumu banka”, visus dokumentus atdevis /pers. Z/, pēc /pers. Z/ lūguma parakstījis
dokumentus, ticies ar cilvēkiem. Par darbiniekiem tika noformēti liecinieka radinieki, bet, kādus darbus viņi veikuši, nezina.
/pers. Z/ deva norādījumus liecinieka sievai, kura pildīja grāmatvedes pienākumus, iesakot atskaites Dienestam nodot
elektroniski no vietām, kur nevar izsekot interneta adresi. Nav veicis naudas pārskaitījumus par darījumiem. 2013.gada
februārī teicis /pers. Z/, ka vairs nevēlas ar to nodarboties, pēc mēneša /pers. Z/ uzņēmumu pārdevis.
No minētā apgabaltiesa secina, ka /pers. H/ patstāvīgi ar saimniecisko darbību nav nodarbojies, visi šīs personas
sniegtie paskaidrojumi par SIA /Nosaukums B/ saimniecisko darbību ir vispārīgi un nekonkrēti. /pers. H/ ir informēts par
SIA /Nosaukums B/ noformētajiem darījumiem ļoti virspusēji, kas apliecina /pers. H/ norādīto, ka faktiski, izmantojot SIA
/Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums F/ rekvizītus, darbojies /pers. Z/, noformējot dokumentus par neesošiem darījumiem,
bet /pers. H/ tikai izpildījis /pers. Z/ norādījumus. /pers. H/ liecināja, ka arī darījumā ar pieteicēju bija iesaistīts /pers. Z/.
/pers. Z/ liecību iegūt nebija iespējams, jo 2013.gada 23.septembrī /pers. Z/ ir miris (lietas 1.sējuma 240.lapa).
To, ka notikusi tikai dokumentu noformēšana, apliecina arī Dienesta konstatētie fakti par SIA /Nosaukums F/ un tās
deklarētajiem tālākajiem darījumu partneriem. SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums G/, SIA /Nosaukums H/ un SIA
/Nosaukums I/ raksturojums – darbības veidu neatbilstība strīdus darījumiem, materiāltehniskā nodrošinājuma neesība,
gada pārskatu neiesniegšana – norāda, ka šīs sabiedrības faktiski saimniecisko darbību nav veikušas. Līdz ar to šīs
komercsabiedrības nevarēja piegādāt strīdus preces, lai tās nodotu pieteicējai.
Tādējādi nav konstatējams strīdus rēķinos norādīto preču faktiskais pārdevējs. Tas savukārt nozīmē, ka starp šajā
ķēdē iesaistītajām komercsabiedrībām ir notikusi tikai dokumentu noformēšana fiskālu priekšrocību iegūšanai.
Ja faktiskais preču pārdevējs nav noskaidrots, tad nav arī pamata konstatēt, ka ir izpildījušies visi priekšnoteikumi
priekšnodokļa atskaitīšanai (proti, ka preci ir piegādājusi ar PVN apliekama persona un ka darījums ir noticis ar nodokļa
rēķinā norādīto personu).
[11] Lai arī par to, ka pieteicēja zināja, ka tiek iesaistīta nodokļu samazināšanas plānā, Dienests nav ieguvis tiešus
minēto apstākli apstiprinošus pierādījumus, tomēr šāds secinājums apgabaltiesas ieskatā viennozīmīgi izriet no visu lietā
iegūto netiešo pierādījumu kopuma, uz ko ir norādījusi spriedumā pirmās instances tiesa, un apgabaltiesa to neatkārto.
Paskaidrojumos tiesas sēdē pirmās instances tiesai /pers. D/ minēja, ka parasti kuģu korpusu špaktelēšanai un
krāsošanai nepieciešamos materiālus iegādājies no to ražotāja International, arī no Igaunijas uzņēmuma, tie tika iegādāti
katram konkrētam objektam, ja darba gaitā tie pietrūka, aizņēmās no kuģu būvētavā blakus strādājošā Ukrainas uzņēmuma,
pēc tam materiālu atdodot. To apstiprināja arī liecinieks pieteicējas darbinieks /pers. T/. Minētie paskaidrojumi
apgabaltiesas ieskatā liecina, ka pieteicējai ir labi zināms, kur un kā vajadzības gadījumā tikt pie nepieciešamajiem
materiāliem. Līdz ar to pieteicējas iesaistīšanās darījumā ar iepriekš nezināmu starpnieku SIA /Nosaukums B/, kura ar šādu
specifisku materiālu izplatīšanu un tirdzniecību nenodarbojas, vērtējot to kopsakarā ar tiesas noskaidrotajiem apstākļiem par
SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums F/ fiktīvo darbību, netieši norāda, ka pieteicēja kā informēts tirgus dalībnieks,
slēpjot faktisko darījumu norisi, ir izmantojusi iespēju gūt labumu priekšnodokļa atskaitīšanas veidā, iesaistoties dokumentu
noformēšanā ar SIA /Nosaukums B/.
To apliecina arī pieteicējas pretrunīgie paskaidrojumi par preču transportēšanas apstākļiem. Paskaidrojumā Dienestam
/pers. D/ norāda, ka neatceras, kas konkrēti piedalījās transportēšanā, arī apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja nav
izklāstījusi transportēšanas apstākļus un iesniegusi pierādījumus, lai gan audita pārskatā Dienests norādījis uz neatbilstībām
rēķinos norādītajās ziņās par preču transportētājiem. Savukārt pirmās instances tiesai pieteicēja jau paskaidroja, ka kravas
piegādi saskaņā ar 2013.gada 31.janvāra rēķinu nodrošināja SIA /Nosaukums B/, bet kravas transportēšanu saskaņā ar
2013.gada 28.februāra rēķinu nodrošināja pieteicēja, apmaksājot transportēšana izdevumus SIA /Nosaukums E/. Turpretim
/pers. H/ liecībā tiesai noliedza preču transportēšanas nodrošināšanu pieteicējai. Pastāvot minētajām pretrunām, bez citiem
pierādījumiem nav piešķirama ticamība pieteicējas paskaidrotajam, ka preces transportēšanu saskaņā ar 2013.gada
31.janvāra rēķinu organizēja SIA /Nosaukums B/.
Pieteicēja iesniegusi SIA /Nosaukums E/ 2013.gada 12.marta pavadzīmi Nr.TR478/2013, kurā norādīts pasūtījuma
datums 2013.gada 28.februāris un maršruts Krustabaznīcas iela – Gāles iela (lietas 1.sējuma 178., 179.lapa). Taču
pavadzīmē nav norādīta ne transportlīdzekļa marka, ne reģistrācijas numurs. Līdz ar to nav identificējama šī dokumenta
saistība ar SIA /Nosaukums B/ 2013.gada 28.februāra rēķinā norādīto preču pārvadāšanu. Arī SIA /Nosaukums E/ bijusī
amatpersona /pers. F/ paskaidrojumā Dienestā ne apstiprina, ne noliedz darījumus ar pieteicēju, bet apstiprina sadarbību ar
S IA /Nosaukums C/, kuras darbinieks /pers. E/ norādīts S I A /Nosaukums B/ 2013.gada 31.janvāra rēķinā, un SIA
/Nosaukums F/ (lietas 1.sējuma 123.-127.lapa).
Tādējādi minētā pavadzīme nav pietiekošs pierādījums, lai apstiprinātu, ka pieteicēja nodrošināja SIA /Nosaukums B/
2013.gada 28.februāra rēķinā norādīto preču piegādi.
[12] Pretēji pieteicējas apgalvotajam, ka tā ir veikusi samaksu par SIA /Nosaukums B/ piegādātajām precēm, no lietā
esošajām SIA /Nosaukums B/ norēķinu konta AS ,,Rietuma banka” izdrukām izriet, ka samaksa veikta tikai daļēji. Laika
periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz konta slēgšanas dienai 2013.gada 18.martā pieteicēja ir veikusi naudas pārskaitījumu uz
strīdus rēķinos norādīto bankas kontu tikai vienu reizi 2013.gada 7.martā 16 714,42 euro apmērā, maksājuma pamatojumā
norādot „Pavadzīme Nr.LMC 01-835-1 daļa” (lietas 2.sējuma 2.-28.lapa), lai gan kopējā darījuma summa ir 58 509,39
euro.
Minētais apstāklis, kā arī fakts, ka pieteicēja un SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. H/ par šo būtisko apstākli
noklusēja, arī netieši apliecina, ka pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ ir mākslīgs raksturs un pieteicēja par to
zināja.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt SIA „SRC Rent” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 2.februāra lēmuma Nr.22.8/L-3997
atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa
Tiesneses (paraksts) S.Gintere
(paraksts) K.Krastiņa