Court dismissed VAT audit appeal, finding artificial transactions with NEXT AUTO lacked evidence of fraud.

Lietas arhīva Nr. A42-00571-19/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0712.A420227718.7.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 12.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

piedaloties pieteicējas SIA „BENESERA” pārstāvjiem /pers. A/ un /pers. B/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „BENESERA” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 4.jūnija lēmuma Nr.30.2-22.9/2469 atcelšanu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2017.gada 13.jūnija līdz 2018.gada 14.martam veica pieteicējas

SIA „BENESERA” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laika periodu no 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 28.februārim. Auditā

apstrīdēti pieteicējas 2017.gada janvārī deklarētie darījumi ar SIA „NEXT AUTO” un SIA „Meat Company”.

Audita rezultātā ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa trešās audita daļas vadītāja 2018.gada 14.marta lēmumu

Nr.30.2-23.38.1/10643 pieteicējai papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 24 118,07 euro, ar to saistītā soda nauda 7235,42 euro un nokavējuma

nauda 1350,61 euro, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 1862,30 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 558,69 euro.

[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar VID ģenerāldirektora 2018.gada 4.jūnija lēmumu Nr.30.2-22.9/2469 audita rezultātā

pieņemtais lēmums:

1) atstāts negrozīts daļā par nomaksai budžetā papildus aprēķināto PVN 678,62 euro, soda naudu 203,59 euro, nokavējuma naudu 38 euro,

samazināto no budžeta atmaksājamo PVN 1862,30 euro, soda naudu 558,69 euro un atteikumu atmaksāt 1862,30 euro par 2017.gada janvārī

deklarēto PVN pārmaksu (saistībā ar deklarēto darījumu ar SIA „NEXT AUTO”);

2) atcelts daļā par nomaksai budžetā papildus aprēķināto PVN 23 439,45 euro, soda naudu 7031,83 euro un nokavējuma naudu 1312,61 euro

(saistībā ar deklarētajiem darījumiem ar SIA „Meat Company”).

Pārsūdzētajā lēmumā, attiecībā uz darījumu ar SIA „NEXT AUTO” norādīts, ka 2017.gada janvārī deklarētais darījums ar SIA „NEXT AUTO”

faktiski nav noticis, bet uzņēmuma identifikācijas dati ir izmantoti krāpniecisku darbību veikšanai. Savukārt attiecībā uz darījumiem ar

SIA „Meat Company” VID secinājis, ka lietā nav pierādījumu tam, ka SIA „Meat Company” rīcībā nebija un nevarēja būt preces, kuras tā tālāk

realizēja pieteicējai, kā arī nav konstatējami apstākļi, ka pieteicēja darījumos ar SIA „Meat Company” pati būtu iesaistījusies nodokļu sistēmas

ļaunprātīgā izmantošanā.

[3] Pieteicēja ir vērsusies tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu daļā attiecībā uz apstrīdēto darījumu ar SIA „NEXT AUTO”.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Audita ietvaros pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ (pilnvaru periods no /datums/) sniedza paskaidrojumus, kuros aprakstīja pieteicējas

saimnieciskās darbības būtību, nepievēršot būtisku uzmanību detalizētam darījuma aprakstam. Sūdzībā par audita rezultātā pieņemto lēmumu pieteicēja

sniedza papildu paskaidrojumus, nevis mainīja iepriekš sniegtos paskaidrojumus, detalizēti aprakstot SIA „NEXT AUTO” un pieteicējas darījumu.

Sākotnēji nepilnīgo paskaidrojumu sniegšanas iemesls bija neziņa, cik detalizēti paskaidrojumi ir sniedzami, kā arī VID nebija pietiekami precīzi uzdevis

jautājumus.

[3.2] Polijas uzņēmums Agroline Sp.z.o.o., atbildot uz nodokļu administrācijas jautājumiem par preces pasūtīšanu un apmaksu, min

SIA „NEXT AUTO” amatpersonu /pers. D/ (pilnvaru periods no /datums/līdz /datums/) kā atbildīgo personu. Minētais, pretēji VID secinātajam, norāda,

ka SIA „NEXT AUTO” un tās amatpersona tiešā veidā ir piedalījusies visos darījuma organizēšanas procesos.

[3.3] VID secinājums, ka SIA „NEXT AUTO” 2016.gada decembrī saņēmusi naudas līdzekļus no SIA „Meat Company”, nav attiecināms uz

pieteicējas darījumu ar SIA „NEXT AUTO”. Audita ietvaros tika noskaidrots, ka SIA „NEXT AUTO” sadarbojās ar SIA „Meat Company”, līdz ar to

bija tiesīga saņemt naudas līdzekļus no šī uzņēmuma. Turklāt pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka lietā nav SIA „NEXT AUTO” norēķinu konta izraksts

par 2017.gada janvāri, tādējādi nav iespējams gūt precīzu un detalizētu informāciju par naudas līdzekļu plūsmu saistībā ar strīdus darījumu un izdarīt uz

pierādījumiem balstītu secinājumu par SIA „NEXT AUTO” formālu darbību, attiecinot to arī uz darījumiem ar pieteicēju.

[3.4] Auditā tika iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka SIA „NEXT AUTO” ir reāli strādājošs uzņēmums, kas darbojas gaļas vairumtirdzniecības

nozarē. Proti, SIA „NEXT AUTO” ir reģistrējusies Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības reģistrā; uzņēmumā bija nodarbinātas trīs personas, tai

skaitā /pers. E/, kurš, sniedzot paskaidrojumus, precīzi norādīja, ka ir pazīstams ar pieteicēju kā gaļas pasūtītāju un ir tieši piedalījies preces nodošanas

procesā; SIA „NEXT AUTO” regulāri deklarē darījumus par preces iegādi no Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem; ne sākotnējā, ne pārsūdzētajā

lēmumā nav norādes, ka SIA „NEXT AUTO” nebūtu samaksājusi kādus nodokļus. Turklāt SIA „NEXT AUTO” bija finansiālās iespējas ar

priekšapmaksu iegādāties preci un ar pēcapmaksu to pārdot pieteicējai, kas pārliecināja pieteicējas pārstāvjus par ekonomiski izdevīgu iespēju

sadarboties ar SIA „NEXT AUTO”.

[3.5] Pārsūdzētajā lēmumā bez ievērības atstātas divas CMR par preces piegādi. SIA „NEXT AUTO” saņemto preci no Polijas uzņēmuma

Agroline Sp.z.o.o. tajā pašā dienā (2017.gada 2.janvārī) pārdeva pieteicējai, kas, pretēji pārsūdzētajā lēmumā minētajam, norāda uz to, ka

SIA „NEXT AUTO” nebija nepieciešams uzglabāt preci, kā arī nebija nepieciešams reģistrēt struktūrvienību piegādes adresē.

[3.6] Pieteicēja vērš uzmanību, ka gaļas tirdzniecības nozarē ir vairākas nianses. Organizējot gaļas pirkšanu un pārdošanu, ir svarīga ne tikai cena,

bet arī preces apmaksas veids. Neskatoties uz to, ka, pērkot preci ar pēcapmaksu, tās cena ir lielāka, uzņēmumi labprāt izmanto šo iespēju, apmaksājot

preci no naudas, kas pakāpeniski tiek saņemta no preces pircējiem. Pieteicējai attiecīgajā periodā nebija tādi finansiālie rādītāji, lai preci lielos apjomos

iegādātos ar priekšapmaksu, bet Polijas uzņēmums Agroline Sp.z.o.o. preci pārdeva tikai ar priekšapmaksu. Ņemot to vērā, pieteicēja vērsās pie

SIA „NEXT AUTO” kā uzņēmuma, kurš nevis sniedz finansiāla rakstura pakalpojumus, bet kurš bija spējīgs piedāvāt iegādāties gaļu ar pēcapmaksu.

Pieteicējas pārstāvis SIA „NEXT AUTO” vārdā kopā ar SIA „NEXT AUTO” valdes locekli /pers. D/ organizēja gaļas pasūtīšanas procesu, tādējādi

izslēdzot iespēju, ka tiks piegādāta kļūdaina vai pieteicējas prasībām neatbilstoša prece.

[3.7] Pārsūdzētajā lēmumā VID ir būtiski mainījis sākotnējā lēmuma argumentāciju, atsakoties no argumenta par finasiāla rakstura darījumu starp

pieteicēju un SIA „NEXT AUTO”.

[4] Tiesai sniegtajā paskaidrojumā VID pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Savukārt VID pārstāvis

pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē kā liecinieki tika nopratināti SIA „NEXT AUTO” valdes locekle strīdus periodā /pers. D/ un darbinieks /pers. E/.

Motīvu daļa

[6] Pieteicējas 2017.gada janvārī PVN deklarācijā (sk. deklarāciju lietas 1.pielikuma 132.–134.lapā) veica priekšnodokļa atskaitījumu

2540,92 euro apmērā saskaņā ar SIA „NEXT AUTO” vārdā noformēto 2017.gada 2.janvāra pavadzīmi Nr.NA020117 ( lietas 1.pielikuma 125.lapa)

par saldētas vistas filejas un cūkas krūtiņas ar kaulu iegādi (preču kopējā vērtība bez PVN 12 099,60 euro). Arī SIA „NEXT AUTO” ir deklarējusi

attiecīgo darījumu (lietas 1.pielikuma 139.–141.lapa). Pavadzīmi no pieteicējas puses parakstījis pieteicējas kapitāla daļu īpašnieks (no /datums/) un

darbinieks /pers. B/, savukārt SIA „NEXT AUTO” vārdā amatpersona /pers. D/.

No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka VID neapšauba preces iegādes faktu, bet gan to, vai pieteicēja preci ir iegādājusies tieši no rēķinā norādītā un

deklarētā darījuma partnera – SIA „NEXT AUTO”.

[7] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē,

priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļu maksātājiem saņemtajos nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un

pakalpojumiem.

No minētā izriet, ka viens no priekšnodokļa atskaitīšanas būtiskiem priekšnoteikumiem ir reģistrēta nodokļu maksātāja izsniegts rēķins. Vienlaikus

tas, ka pieteicējas rīcībā ir nodokļa rēķins, automātiski nenozīmē, ka rēķinā norādīto uzņēmumu starpā patiešām ir noticis rēķinā minētais darījums.

Administratīvo tiesu judikatūrā, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jau ilgstoši ir nostiprināts, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai par

atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, proti, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī

faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības) (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-

122/2014 (A420682010) 6.punktu).

Tomēr, ja noskaidrojas, ka darījumu dokumentos norādītā persona nevarēja piegādāt preci vai pakalpojumu, nodokļu administrācija nevar liegt

tiesības atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja nodokļu administrācija konstatē, ka darījums faktiski nav

noticis, tai ir arī jāpierāda, ka nodokļu rēķina saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā (sk. Augstākās

tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 (A42653407) 7. un 10.punktu; sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada

28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 Forvards V 35.punktu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā lietā pārbaudāms, vai pieteicējas deklarētais strīdus darījums ar SIA „NEXT AUTO” ir noticis tādā veidā, kā tas

atspoguļots darījumu pamatojošos dokumentos. Šajā sakarā, kā atzīts administratīvo tiesu praksē, darījuma patiesās būtības novērtēšanā īpaši būtiski ir,

vai darījumā iesaistītās personas spēj sniegt skaidru darījuma noslēgšanas un norises apstākļu raksturojumu, lai iestāde un tiesa varētu gūt par to skaidru

un patiesu priekšstatu. Tas nenozīmē, ka tādējādi tiek radīts nepamatots personas pienākums pārbaudīt savu darījuma partneri (sal. sk. Augstākās

tiesas 2016.gada 20.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-223/2016 (A420573510) 8.punktu).

[8] Pieteicēja un tās pārstāvji iestādē un tiesā ir snieguši turpmāk minētos paskaidrojumus par apstrīdēto darījumu.

[8.1] Pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ VID 2017.gada 2.augustā sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.pielikuma 18.–20.lapa) norāda, ka ar

SIA „NEXT AUTO” pārstāvi /pers. E/ pirmo reizi kontaktējušies 2016.gada rudenī, kad viņš interesējās par pieteicējas interesēm un preci, ko varētu

piegādāt. Piegādātājs ieguvis informāciju par pieteicēju no interneta vides. Veicot darījumus ar SIA „NEXT AUTO”, /pers. B/ kontaktējies ar /pers. E/

par precēm. Līgums netika slēgts. Par preces pasūtījumiem, piegādes vietu, laiku vienojās pa telefonu, kas pieteicējai ir ierasta prakse. Pavadzīme tika

atvesta uz pieteicējas biroju /adrese A/, tā tika parakstīta, kad pasūtītās preces bija izkrautas un pieņemtas tajā pašā adresē. Pie preču pieņemšanas–

nodošanas piedalījās /pers. E/ un /pers. B/. Preces piegādi uz noliktavu organizēja pārdevējs. Piegādātājs izmantoja kravas automašīnas, līdz ar to

piegādātāja rīcībā ir jābūt informācijai par preces transportēšanu (CMR, preces pārvadātāja rēķini). Kravas izkraušanas notiek ar kravas pacēlāju

palīdzību, piesaistot pieteicējas vai SIA „Rīgas 2.saldētava” darbiniekus. Attiecībā uz piegādātās preces izcelsmi /pers. A/ norādījis, ka par preces

izcelsmi pieteicēja bija informēta tad, kad tika panākta vienošanās par preces iegādi. Vienlaikus /pers. A/ norāda, ka nevar noteikti zināt, kurš

piegādātājs pārdeva preces sabiedrības tiešajam piegādātājam, jo informāciju par preces iegādes avotiem sabiedrības, kuras nodarbojas ar preču

tālākpārdošanu, parasti cenšas neizplatīt.

[8.2] Pēc nobeiguma sarunas, kuras ietvaros VID norādīja attiecībā uz darījumu ar SIA „NEXT AUTO” konstatēto, pieteicēja 2018.gada 5.marta

paskaidrojumā, kuru parakstījis /pers. A/ (lietas 1.pielikuma 36.–40.lapa), norādījusi, ka, lai panāktu vienošanos par sadarbības uzsākšanu,

SIA „NEXT AUTO” piedāvāja iegādāties preces, kuras pieteicēja meklēja. Preces pasūtīšanu no Polijas veica pieteicēja, prece tika piegādāta par

SIA „NEXT AUTO” līdzekļiem, pēc preces saņemšanas SIA „NEXT AUTO” tās pārdeva pieteicējai saskaņā ar iepriekš saskaņotiem nosacījumiem,

preces pieņemšanā piedalījās pārstāvji no abām pusēm.

[8.3] 2019.gada 20.februāra tiesas sēdē pieteicējas amatpersona /pers. A/ paskaidroja (paskaidrojumi fiksēti audioierakstā, protokols lietas

140.–141.lapā), ka pieteicēja no 2009.gada nodarbojas ar gaļas vairumtirdzniecību. Pieteicējai ir simtiem piegādātāju, kā arī tikpat daudz klientu gan

Latvijā, gan ārpus tās. Ar /pers. E/ pirmais kontakts viņam un /pers. B/ bija rudenī par precēm, ko varētu piedāvāt. Kad veica darījumu, tad iepirka to,

kas pieteicējai tajā brīdī bija vajadzīgs, veicot pasūtījumu SIA „NEXT AUTO” vārdā. Attiecīgi SIA „NEXT AUTO” veica piegādi ar pēcapmaksu. Šādi

darījumi ir pieteicējas ikdiena, arī jauni kontakti rodas ik dienu, jo uz noliktavas teritoriju, kurā atrodas vairāki lieli tirdzniecības uzņēmumi, regulāri nāk

tirdzniecības pārstāvji. Atzina, ka par SIA „NEXT AUTO” iepriekš neko daudz nebija dzirdējis, iepriekšēja sadarbība nav bijusi. Nenoliedz, ka bija

iesaistīts preces pasūtīšanā, taču tas notika tikai tad, kad ar SIA „NEXT AUTO” bija vienojušies par preces iegādi. Attiecīgi viņš uzrakstījis Polijas

uzņēmumam Agroline Sp.z.o.o., lai „ atprečo” attiecīgo preci un SIA „NEXT AUTO” par to samaksās, jo pieteicēja vislabāk zināja, kāda prece tai ir

vajadzīga. Pieteicēja arī pati ir iegādājusies preces no Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o., taču to dara arī citi piegādātāji, no kuriem pieteicēja

iegādājas preci. Pieļāva, ka arī SIA „NEXT AUTO” bija sadarbība ar minēto Polijas uzņēmumu. Tas pats par sevi nevar būt par pamatu darījuma

apstrīdēšanai, tas tikai nozīmē, ka citiem attiecīgajā periodā ir vairāk naudas līdzekļu, lai iegādātos preci. Pieteicējai strīdus periodā nebija tādu līdzekļu,

turklāt pieteicēja ir vairāk ieinteresēta nopirkt preci ar pēcapmaksu, lai sākotnēji noliktavā esošo preci varētu iztirgot un saņemt par to samaksu, augtu

pieteicējas apgrozījums, „pieturētu” klientus un pozicionētu sevi kā stabilu tirgus dalībnieku, kas ļauj pieteicējai turpināt darbu un atsver preces

sadārdzinājumu. Starpnieka piesaiste sadārdzina preces cenu, taču tie varētu būt kādi pieci centi uz kilogramu. Vēlāk, atbildot uz VID pārstāves

jautājumu, nevarēja precīzi pateikt, vai darījuma veikšanas brīdī pieteicējai bija atbilstoši naudas līdzekļi tūlītējai preces iegādei, norādīja, ka process

nenotiek vienas dienas laikā. Ar /pers. D/ ticies vienreiz pie dokumentu atvešanas, ar /pers. E/ vairākas reizes. Pie preces atvešanas no

SIA „NEXT AUTO” puses piedalījās /pers. E/, kurš atbilstoši CMR pārbaudīja preces esības faktu un svaru (pēc ražotāja norādītajām paletes uzlīmēm),

pēc tam secīgi tās nododot pieteicējai. Strīdus darījuma apliecināšanai tika sagatavota tikai pavadzīme. Sadarbība neturpinājās, jo nebija tādas

nepieciešamības un nebija tādu piedāvājumu.

[8.4] Pieteicējas dalībnieks un darbinieks /pers. B/ VID 2017.gada 28.jūlijā sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.pielikuma 14.lapa). norādīja, ka

/pers. E/ no SIA „NEXT AUTO” piedāvāja viņam saldētas gaļas produkciju. Kad /pers. B/ bija informēts par precēm, kurām bija interesanta cena, tika

panākta vienošanās par piegādi un apjomiem. Produkcija tika atgādāta uz pieteicējas noliktavu /adrese A/. Preces transportēšanu nodrošināja

piegādātājs. /pers. B/ pieņēma preces un parakstīja pavadzīmes

[9] Savukārt SIA „NEXT AUTO” un tās pārstāvji iestādē un tiesā ir snieguši šādus paskaidrojumus par apstrīdēto darījumu.

[9.1] SIA „NEXT AUTO”, atbildot uz VID pieprasījumu, 2017.gada 20.marta vēstulē par 2017.gada janvāra PVN deklarācijā uzrādītajiem

darījumiem (lietas 1.pielikuma 59.lapa), kā arī tās amatpersona /pers. D/ 2017.gada 27.jūlijā VID sniegtajā paskaidrojumā (lietas 1.pielikuma

9.lapa) paskaidroja, ka uzņēmuma darbības veids ir starpniecības pakalpojumi vairumtirdzniecībā. Saimnieciskā darbība galvenokārt bija saistīta ar gaļas

produktu iepirkumu ar mērķi tālākai pārdošanai un piegādei SIA „Meat Company”, kas nodarbojas ar gaļas tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū. Iepirkumi

tika veikti pēc iepriekšēja pasūtījuma un saskaņošanas ar klientu.

[9.2] SIA „NEXT AUTO” amatpersona /pers. D/ 2017.gada 31.jūlija paskaidrojumā (lietas 1.pielikuma 17.lapa) norādīja, ka

SIA „NEXT AUTO” 2016.gada decembrī saņēma piedāvājumu kreditēt gaļas piegādes darījumus, kam uzņēmums piekrita. Pieteicējai bija nepieciešams

finansēt gaļas iegādi no Polijas. Par produkciju, cenu un transportu ar Polijas uzņēmumu Agroline Sp.z.o.o. vienojās pieteicēja. Līgums ar pieteicēju

netika slēgts, un tās pārstāvi /pers. A/ /pers. D/ satika vienu reizi, kad tika nodoti dokumenti. Darījumus ar pieteicēju no SIA „NEXT AUTO” puses

veica pati un tirdzniecības aģents /pers. E/. Arī darījumos ar SIA „Meat Company” SIA „NEXT AUTO” darbojās kā finansētāja, pelnot dažus

procentus no katra darījuma. SIA „NEXT AUTO” nebija reģistrētas struktūrvienības. Par SIA „NEXT AUTO” juridiskās adreses /adrese B/,

izmantošanu bija mutiska vienošanās ar /pers. D/ paziņas māti, kura bija minētā dzīvokļa īpašniece. Attiecīgā adrese tika izmantota gan kā pasta sūtījumu

saņemšanas vieta, gan kā vieta, kur tika veikta saimnieciskā darbība, proti, sagatavoti dokumenti.

[9.3] Pēc pieteicējas izteiktā lūgumu VID sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 157.lapa) /pers. D/ norādīja, ka personīgi piedalījusies

apstrīdētajā darījumā. Vēlas precizēt, ka vārdi „nokreditēt vai nofinansēt gaļas piegādi” bija aplūkojami kopsakarā ar citu paskaidrojumā sniegto

informāciju, tostarp par preces iegādi no Polijas uzņēmuma. SIA „NEXT AUTO” par saviem līdzekļiem iegādājās preci no Polijas uzņēmuma

Agroline Sp.z.o.o. un pārdeva to ar uzcenojumu pieteicējai. Šāds darījums atbilst tās deklarētajam darbības veidam. Prece tika saņemta dienā, kad tika

izrakstīta pavadzīme pieteicējai, tā netika uzglabāta. SIA „NEXT AUTO” nav tiesību sniegt kreditēšanas pakalpojumus.

[9.4] /pers. D/ tiesas sēdē sniegtajā liecībā (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 167.–175.lapā) norādīja, ka SIA „NEXT AUTO” bijusi kapitāla

daļu īpašniece un amatpersona divus gadus. Nevarēja atcerēties, par kādu summu iegādājusies uzņēmumu, neatcerējās, kāds bija uzņēmuma

pamatkapitāls. Neatcerējās, kur bija uzņēmuma juridiskā adrese, bijis ofiss un noliktava, taču neatcerējās kur un kādas bija izmaksas. Grāmatvedību

kārtoja paziņa. Iegādājusies uzņēmumu, jo vēlējusies kaut ko savu, līdz tam strādājusi uzņēmumā, kas ražoja zefīrus. Uzņēmuma darbības nodrošināšanai

paņēmusi kredītu 5000 euro savā vārdā. Nevarēja paskaidrot, kāpēc nolēma darboties tieši gaļas tirdzniecības nozarē. Jautāta, vai šajā nozarē darbojās

kāds pazīstamais, kurš pazina tirgu, norādīja, ka pazīstamo nebija, pazina tikai /pers. E/. /pers. E/ lieciniecei palīdzēja, jo viņa nepārvalda valsts valodu,

kā arī /pers. E/ bija paziņas Rīgas Centrāltirgū. Raksturojot savstarpējo pienākumu sadali, norādīja, ka /pers. E/ meklējis pircējus, savukārt lieciniece

pieņēma dokumentus un tos parakstīja, pati neiesaistījās piegādātāju un pircēju meklēšanā. Turpinājusi strādāt citā darba vietā, kad /pers. E/ zvanīja, tad

atprasījās no darba, lai parakstītu dokumentus, to saturā īpaši nav iedziļinājusies. Gaļu iegādājās Lietuvā un Polijā. Informāciju par piegādātājiem

meklējusi reklāmās, pēc tam palīdzējis /vārds A/, iedodot dažus kontaktus. Viņš bijis uzņēmuma lielākais pircējs, neatcerējās, kādu uzņēmumu viņš

pārstāvējis. Neatcerējās, kāds bijis apgrozījums un peļņa, kā arī kādu uzcenojumu piemēroja precēm. Ar pieteicēju ir bijis tikai viens darījums.

Raksturojot savu iesaisti darījumā, norādīja, ka viņai zvanījis /pers. A/ un viņi vienojušies par gaļas iegādi, pēc tam tikušies. Iniciatīva nākusi no abām

pusēm. Prece pasūtīta no Polijas, transportu pasūtīja un par to maksāja SIA „NEXT AUTO”. Atbildot uz VID pārstāves jautājumu, kurš pasūtīja

preces, norādīja, ka SIA „NEXT AUTO”, laikam /pers. E/. Lieciniece piedalījusies preces pieņemšanā kopā ar /pers. B/, /pers. A/ un /pers. B/. Jautāta,

kādas pārbaudes veica, norādīja, ka „apskatījāmies, saskaitījām un uzrakstījām dokumentus”. Atbildot uz VID pārstāves precizējošu jautājumu, norādīja,

ka pati konkrēti preci nepārbaudīja, apskatīja uzlīmes un parakstīja dokumentus. Neatcerējās, kas bija preces piegādātājs. Neturpināja sadarbību, jo

pārdeva uzņēmumu. Uz jautājumu, vai pieteicēja lieciniecei ir lūgusi sniegt papildu paskaidrojumus, atbildēja noliedzoši. Tiesai, uzrādot sniegtos

paskaidrojumus, tos atcerējās, taču nevarēja paskaidrot to tapšanas apstākļus.

[9.5] SIA „NEXT AUTO” darbinieks /pers. E/ VID sniegtajā 2017.gada 18.jūlija paskaidrojumā (lietas 155.lapa) norādījis, ka

SIA „NEXT AUTO” strādājis no /datums/ līdz /datums/. Uzņēmums pārsvarā nodarbojies ar gaļas produkcijas iegādi no Polijas, Igaunijas un citām

Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā produkcija tika realizēta SIA „Meat Company” (produkcijas sortiments saskaņots ar /vārds A/), kura

tirdzniecības vieta bija Rīgas Centrāltirgus. Preces piegādi veica piegādātāji paši saviem spēkiem. /pers. E/ pienākumos ietilpa piegādāt no

SIA „NEXT AUTO” izrakstītās pavadzīmes SIA „Meat Company”, jo preces realizācija tika izrakstīta pa daļām.

[9.6] Pēc pieteicējas izteiktā lūgumu VID sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 156.lapa) /pers. E/ norāda, ka būdams SIA „NEXT AUTO”

darbinieks (tirdzniecības aģents) vairākas reizes kontaktējies un ticies ar pieteicējas amatpersonu /pers. A/ sakarā ar gaļas pārdošanu. Iepriekš sniegtajos

paskaidrojumos to nebija pieminējis, jo attiecīgi jautājumi netika uzdoti. SIA „Meat Company” minēts kā uzņēmums, ar kuru viņam bijusi visbiežākā

saskare. Ar pieteicēju nav bijuši daudz darījumi.

[9.7] /pers. E/ tiesas sēdē sniegtajā liecībā (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 167.–175.lapā) norādīja, ka strīdus periodā ir strādājis vairākos

uzņēmumos, tostarp SIA „NEXT AUTO”. Viņam ir bijis pazīstams /vārds B/, zinājis, ka /pers. D/ ir uzņēmums, uzrunājis viņu par pieņemšanu darbā.

Uzņēmumā strādājis kā tirdzniecības aģents, saņēmis minimālo darba algu. Klientus zinājis, jo kopā ar /vārds A/ strādājis tirgū. Lielākais klients bija

/vārds A/ pārstāvētā SIA „Meat Company”. Gaļu iegādājies no Polijas, Igaunijas, Francijas. Raksturojot sadarbības procesu ar /pers. D/, norādīja, ka

viņa bija galvenā, prece uz tirgu tika vesta otrdienās, kad attiecīgi tā tika sagaidīta un parakstītas pavadzīmes. Neatcerējās, kur bija SIA „NEXT AUTO”

juridiskā adrese, pieļāva, ka /adrese B/, taču viņu tas neinteresēja. Noliktavas nebija, jo tā nebija nepieciešama. Grāmatvedību uzņēmumam kārtojusi

/vārds B/ pazīstamā. Jautāts, kāds bija uzņēmuma apgrozījums, norādīja, ka nezina, pēc tam precizēja, ka varētu būt 30–50 tūkstoši mēnesī. Jautāts,

kāds bija piemērotais uzcenojums, norādīja, ka visi zina, kāda ir cena, uz kravu tas nebija liels. Jautāts, kurš bija atbildīgs par transportu, norādīja, ka uz

tirgu Polijas uzņēmums pats veda preci, savukārt darījumā ar pieteicēju transportu laikam nodrošināja pieteicēja, SIA „NEXT AUTO” to tikai

apmaksāja. Jautāts, cik izmaksāja kravas transportēšana, neatcerējās. Ar pieteicēju SIA „NEXT AUTO” bija viens darījums, viņš ar /pers. B/, kuru

zināja jau pirms tam, saticies tirgū, pēc tam /pers. A/ zvanījis /pers. D/ un vienojušies par sadarbību. Jautāts, kā notika preces pasūtīšanas process,

norādīja, ka viņš parasti pats zvanījis un pasūtījis preci, tomēr /pers. B/ zinājis, kādu preci viņam vajag, un vai nu viņš, vai /pers. A/ pats zvanījis, jebkurā

gadījumā prece bija rezervēta. Jautāts, kāds ekonomiskais izdevīgums pieteicējai bija iegādāties preci no SIA „NEXT AUTO”, norādīja, ka

SIA „NEXT AUTO” bija rezervēta prece un uzņēmums to varēja apmaksāt. Atbildot uz jautājumu, kur SIA „NEXT AUTO” ieguva naudu, norādīja, ka

/vārds B/ (uzvārdu neatcerējās) uz mutiskas vienošanās pamata ar liecinieku ieguldīja naudu uzņēmumā. Preces piegādē piedalījies viņš un /pers. D/,

pārliecinājās, ka prece ir, un parakstīja pavadzīmi. Ar pieteicēju sadarbību neturpināja, jo pieteicēja samaksāja tikai pēc diviem mēnešiem.

[10] Izvērtējot strīdus darījumā iesaistīto personu sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar citu lietā esošo un publiski pieejamo informāciju par

SIA „NEXT AUTO” saimniecisko darbību, tiesa negūst pārliecību par tās atbilstību komerctiesiskajai realitātei. Pretēji pieteicēja norādītajam, tas, ka

uzņēmums ir izpildījis formālās prasības saimnieciskās darbības organizēšanā (ir reģistrējusies Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības reģistrā;

uzņēmumā ir deklarētas nodarbinātās personas; uzņēmums regulāri deklarē iegādes darījumus no Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem; nav ziņu par

nodokļu parādiem) pats par sevi neliecina par komerctiesiskajai realitātei atbilstošu saimniecisko darbību.

Attiecībā uz SIA „NEXT AUTO” tiesa konstatē, ka tā reģistrēta komercreģistrā 2015.gada 5.janvārī. Kā tās pamatdarbības veids sākotnēji

norādīta automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana, savukārt no 2016.gada 1.janvāra plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpnieka

darbība (sk. VID izdruku lietas 1.pielikuma 121.–122.lapā) . /pers. D/ no /datums/līdz /datums/reģistrēta kā uzņēmuma dalībniece, savukārt no

/datums/līdz /datums/kā amatpersona. /pers. D/ darbības periodā uzņēmuma juridiskā adrese bija /adrese B/. Atbilstoši Lursoft pieejamajam gada

pārskatiem 2015.gadu uzņēmums nav veicis aktīvu saimniecisko darbību (neto apgrozījums 1812 euro), nekādi materiāltehniskie un finanšu resursi,

izņemot pašu kapitālu, nav norādīti; 2016.gadā apgrozījums ievērojami audzis (neto apgrozījums 170 092 euro), taču bruto peļņa ir salīdzinoši maza

(1411 euro), pārskata gads noslēgts ar zaudējumiem (2449 euro), kā arī administrācijas (3701 euro) un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

(371 euro), kas ņemot vērā vadības ziņojumā norādīto strādājošo skaitu (divi), ir salīdzinoši mazas; gada pārskats par 2017.gadu nav iesniegts. No VID

norādītā izriet, ka 2016.gadā SIA „NEXT AUTO” saimnieciskā darbība deklarēta tikai no septembra, tādējādi tik ievērojama apgrozījuma sasniegšana

vien pāris mēnešu laikā, ņemot vērā iepriekšējo darbības periodu un norādītos resursus, ir vērtējama kritiski.

Reāli strādājoša uzņēmuma amatpersonai ir jāspēj sniegt skaidrs un patiess priekšstats par uzņēmuma saimnieciskās darbības organizēšanu. Nav

objektīvi izslēgts, ka atsevišķus ar saimnieciskās darbības organizēšanu saistītus apstākļus uzņēmuma amatpersona varētu neatcerēties, taču minētais

objektīvi nav ticams attiecībā uz galvenajiem ar saimnieciskās darbības organizēšanu saistītajiem jautājumiem, it īpaši gadījumā, ja tā ir pirmā personas

pieredze saimnieciskajā darbībā. No /pers. D/ tiesai sniegtās liecības šāds priekšstats nav gūstams, jo /pers. D/ nevarēja atbildēt uz būtiskiem

SIA „NEXT AUTO” saimnieciskās darbības raksturojošiem jautājumiem (minēt racionālus apsvērumus lēmumam nodarboties ar saimniecisko darbību,

izvēlētā pamatdarbības veida pamatojumu, it īpaši, ja šajā jomā nav bijusi iepriekšēja pieredze, norādīt uzņēmuma juridisko adresi un struktūrvienību

adreses, nosaukt lielākos preces piegādātājus un pircējus, nosaukt uzņēmuma apgrozījumu un peļņu, kā arī precēm piemēroto uzcenojumu). Tādējādi no

tiesas sēdē sniegtās liecības izriet, ka /pers. D/ ir bijusi formāla uzņēmuma amatpersona, ko faktiski apstiprina arī viņa pati, norādot, ka pamatā ir

parakstījusi tikai dokumentus un to saturā nav iedziļinājusies. Tajā pašā laikā iepriekš minētā kontekstā kritiski vērtējams attiecībā uz darījumu ar

pieteicēju liecinātais, kura norises apstākļus lieciniece varēja raksturot ar augstāku detalizācijas pakāpi, neskatoties uz to, ka tas ir bijis vienīgais darījums

pušu starpā.

Turklāt ņemams vērā, ka /pers. D/ iestādē ir sniegusi savstarpēji pretrunīgus paskaidrojumus. Sākotnējā paskaidrojumā /pers. D/ norādīja uz

finansiāla rakstura pakalpojumu sniegšanu pieteicējai (sk. šā sprieduma 9.3.punktu), savukārt pēc pieteicējas lūguma sniegtajā paskaidrojumā uzsvēra,

ka tas tomēr ir bijis preču piegādes darījums (sk. šā sprieduma 9.3.punktu). Finansējuma nodrošināšana un piegādes darījuma organizēšana ir atšķirīgi

darījumi, līdz ar to tiesa šo jēdzienu lietošanu (vai nelietošanu) neuzskata par nejaušu sakritību. Turklāt, kā izriet no /pers. D/ liecinātā, /pers. D/

nepārvalda valsts valodu, tādējādi, ņemot vērā, ka abi paskaidrojumi sniegti neklātienē, nav iespējams gūt pārliecību, ka tos tiešām ir gatavojusi pati

/pers. D/.

/pers. D/ tiesai sniegtajā liecībā norādīja uz /pers. E/ kā patieso saimnieciskās darbības organizētāju. Lai arī /pers. E/ tiesā sniegtā liecība par

darījumu organizēšanas praktisko procesu bija nedaudz detalizētāka, kas varētu būt izskaidrojams ar iepriekšējo darba pieredzi attiecīgajā nozarē, tomēr

arī /pers. E/ par SIA „NEXT AUTO” saimniecisko darbību neko daudz nevarēja pastāstīt, kas papildus apliecina tās formālo raksturu. Turklāt no /pers.

E/ sākotnējā VID sniegtā paskaidrojuma (sk. šā sprieduma 9.5.punktu) neizriet, ka viņš būtu aktīvi iesaistījies SIA „NEXT AUTO” saimnieciskajā

darbība, norādot, ka viņa pienākumi SIA „NEXT AUTO” bija saistīti ar dokumentu apriti.

Abi SIA „NEXT AUTO” pārstāvji VID sniegtajos paskaidrojumos (sk. šā sprieduma 9.1. un 9.5.punktu) norādījuši, ka saimnieciskās darbības

mērķis bija gaļas produktu iegāde un to tālāka realizācija vienam klientam – SIA „Meat Company”, kas nav raksturīgi normālai komercpraksei, jo tirgus

konkurences apstākļos uzņēmums ir ieinteresēts meklēt pēc iespējas plašāku klientu loku, lai iegūtu peļņu, kā arī sadalītu riskus, it īpaši, ja prece tiek

realizēta ar pēcapmaksu. VID audita ietvaros ir nonācis pie secinājuma, ka SIA „NEXT AUTO” un SIA „Meat Company” savstarpējie darījumi faktiski

nav notikuši, tie tikuši organizēti ar mērķi iegūt fiskālas priekšrocības. Polijas uzņēmums Agroline Sp.z.o.o. norāda, ka SIA „NEXT AUTO”

kontaktpersona bijusi /pers. F/ (sk. 2.pielikuma 8.lapu (4.punkts) ar tulkojumu 60.lapā), kas ir SIA „Meat Company” amatpersona (pilnvaru periods

no /datums/). Tātad arī šajos darījumos līdzīgi kā darījumā ar pieteicēju netika konstatēta SIA „NEXT AUTO” iesaiste preču iegādes procesā.

Par uzņēmuma formālo darbību liecina arī lietā esošie SIA „NEXT AUTO” bankas konta pārskati par 2016.gada decembri (lietas 1.pielikuma

68.lapa) un 2017.janvāri–februāri (lietas 67.–70.lapa), no kuriem izriet, ka kontā pamatā ienāk līdzekļi vienīgi no tās deklarētā piegādes darījuma

partnera SIA „Meat Company”, kas tajā pašā dienā uzreiz tiek novirzīti SIA „NEXT AUTO” deklarētajiem preču iegādes darījumu partneriem, turklāt

SIA „Meat Company” pārskaitītās naudas apjoms parasti ietver vienīgi palielinājumu bankas komisijas naudas apjomā. Konta pārskatos arī nav

konstatējami nekādi papildu izdevumi, kas būtu raksturīgi normālai saimnieciskajai darbībai, piemēram, algu izmaksa darbiniekiem, izmaksas par

saimnieciskajai darbībai nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem (telpu noma, mobilie sakari, kancelejas piederumi utt.), vai arī zināmu rezervju

vai uzkrājumu veidošana. Attiecībā uz strīdus preču iegādi no Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o. konstatējams, ka 2016.gada 28.decembrī

SIA „NEXT AUTO” saņēmusi naudas līdzekļus no SIA „KN Motors” ( /pers. D/ bijusi dalībniece un amatpersona šajā uzņēmumā no /datums/līdz

/datums/) ar norādi par aizdevuma atgriešanu 14 994 euro un no SIA „Meat Company” ar norādi par apmaksu saskaņā ar pavadzīmi 346,21 euro

(kopā 15 340,21 euro), kas attiecīgi veido identisku summu nākošajā dienā pārskaitītajai summai Polijas uzņēmumam Agroline Sp.z.o.o. kopā ar

bankas komisiju, kontā neatstājot nekādus līdzekļus. Minēto nevar uzskatīt par saprātīgu saimniekošanu, tādējādi ir apšaubāms, ka SIA „NEXT AUTO”

bija pietiekoši finanšu resursi, lai ar priekšapmaksu iegādātos preci un pēc tam to pārdotu ar pēcapmaksu pieteicējai.

Arī no /pers. D/ un /pers. E/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām nav gūstams skaidrs un ticams priekšstats par to, kur SIA „NEXT AUTO” ieguva

finanšu līdzekļus šāda veida saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Turklāt sniegtie paskaidrojumi par šo faktu ir pretrunīgi, jo /pers. D/ norādīja, ka

uzņēmumā ir ieguldījusi personīgi aizņemtos līdzekļus, savukārt /pers. E/ norādīja, ka uzņēmumā naudas līdzekļus ieguldījusi persona vārdā /vārds B/

(uzvārdu neatcerējās) uz mutiskas vienošanās pamata, kurš turklāt ieteicis darbu SIA „NEXT AUTO”. Ja reiz atbilstoši /pers. E/ norādītajam /pers. D/

uzņēmumā bija galvenā, tad maz ticams, ka viņa par šādu ieguldījumu nebūtu informēta. Minētais to savstarpējā kopsakarā, kā pareizi atzinis VID,

liecina, ka uzņēmuma vadībā bijusi iesaistīta vēl cita neidentificēta persona, kas papildus apliecina uzņēmuma fiktīvo raksturu.

Apkopjot iepriekš minēto, tiesa atzīst par pamatotu VID secinājumu, ka SIA „NEXT AUTO” nebija patiesais preču piegādātājs un attiecīgi

noformētais darījums starp pieteicēju un SIA „NEXT AUTO” faktiski nav noticis, proti, pieteicēja nevarēja saņemt preces no SIA „NEXT AUTO”.

[11] Konstatējot, ka darījums faktiski nav noticis, ir jānoskaidro, vai ir objektīvi apstākļi, kas liecina, ka pieteicēja par to zināja vai tai vajadzēja to

zināt.

Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, preces esības gadījumā to piegādes notikumu gaita var būt visdažādākā (piemēram: preci vai pakalpojumu

sarūpējis pats priekšnodokļa tiesību izmantotājs; preci vai pakalpojumu reāli ir piegādājusi persona, kas sev vien zināmu apsvērumu dēļ darbojas fiktīvā

uzņēmuma aizsegā; preci piegādājusi cita persona, ar kuru priekšnodokļa tiesību izmantotājs ir vienojies patiesībā, bet prece tiek piegādāta fiktīvā

uzņēmuma aizsegā u.c.), kas var nozīmēt gan to, ka priekšnodokļa tiesību izmantotājs zina, kur iesaistās, gan arī tieši pretējo, novērtējumam par to, vai

priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja vai tam vajadzēja zināt par iesaistīšanos nelikumīgā darījumā, ir izšķiroša nozīme lietā (sk. Augstākās tiesas

2019.gada 1.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA–350/2019 ( ECLI:LV:AT:2019:0301.A420375414.2.L) 3.punktu).

Šajā aspektā ir būtisks tieši pieteicējas paskaidrojumu un rīcības novērtējums. Konkrētajā gadījumā tiesa piekrīt VID secinātajam, ka pieteicēja

pati ir iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu un līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, par ko kopsakarā ar iepriekš konstatēto

SIA „NEXT AUTO” darbības fiktīvo raksturu liecina turpmāk minētais.

[12] Gan /pers. B/, gan /pers. A/ sākotnēji VID sniegtajos paskaidrojumos (sk. šā sprieduma 8.1. un 8.4.punktu) preces iegādi raksturojuši kā

klasisku pirkšanas–pārdošanas darījumu, kurā par noteiktu cenu pieteicējai tiek piedāvāts iegādāties preci, pieteicēja to piekrīt nopirkt un attiecīgi

piegādātājs tālāk organizē preces pasūtīšanu un piegādi. Minētais savukārt nesakrīt ar /pers. D/ 2017.gada 31.jūlija paskaidrojumā norādīto, ka iniciatīva

„nokreditēt” un „nofinansēt” gaļas piegādes darījumus nāca tieši no pieteicējas. Turklāt /pers. A/ sākotnēji sniegtajā paskaidrojumā (sk. šā sprieduma

8.1.punktu) norādījis, ka informāciju par preces izcelsmi ieguvis tikai tad, kad tika panākta vienošanās par preces iegādi. Minētais nesaskan ar lietas

materiāliem, atbilstoši kuriem pieteicēja pati veica preces pasūtīšanu, dokumentu apriti, kā arī apstiprināja tās saņemšanu (sk. Polijas uzņēmuma

Agroline Sp.z.o.o. sniegto informāciju lietas 2.pielikuma 7.–8.lapā ar tulkojumu 60. un 62.lapā, kā arī tai pievienoto elektroniskā pasta

saraksti lietas 2.pielikuma 38.–47.lapā ar tulkojumu 107.–125.lapā). Tiesa nevar piekrists pieteikumā apgalvotajam, ka VID nebija pietiekoši

precīzi uzdevis jautājumus /pers. A/, jo uzdotie jautājumi attiecas tieši uz pieteicējas noformēto darījumu ar SIA „NEXT AUTO”, nevis vispārīgo

saimnieciskās darbības organizēšanu, turklāt pieteicējai ar SIA „NEXT AUTO” ir deklarēts tikai viens darījums, līdz ar to pieteicējai un tās pārstāvjiem

vajadzēja būt objektīvi saprotamai VID uzdoto jautājumu būtībai. Attiecīgi VID pamatoti konstatējis, ka pieteicēja iestādē ir mainījusi paskaidrojumus

par strīdus darījuma apstākļiem, kas liecina par to, ka pieteicēja sākotnēji nav vēlējusies atklāt strīdus darījuma patiesos apstākļus un darījuma būtību.

Kā pamatoti norāda pieteicēja pieteikumā, Polijas uzņēmums Agroline Sp.z.o.o. nodokļu administrācijai sniegtajā informācijā apliecina, ka, veicot

darījumus ar SIA „NEXT AUTO”, ir bijuši kontakti ar tās amatpersonu /pers. D/ (sk. lietas 2.pielikuma 7. un 8.lapu (sk. attiecīgi 4. un

11.punktu,13.punktu) ar tulkojumu 60. un 62.lapā), vienlaikus iesniegtie sarakstes dokumentu par preces pasūtīšanas un piegādes procesu par to

neliecina. Arī no /pers. D/ paskaidrotā neizriet, ka viņa būtu kontaktējusies ar ārvalstu sadarbības partneriem un risinājusi saimnieciska rakstura

jautājumus. /pers. D/ savā liecībā kā iespējamo preces pasūtītāju norādījusi /pers. E/, kam lietā nav attiecīgi pierādījumi, kā arī pats /pers. E/ tiesai

sniegtajā liecībā nevarēja precīzi atcerēties preces pasūtīšanas procesu. Tādējādi, tiesas ieskatā, Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o. paskaidrojumos

minētā norāde, visticamāk, ir saistīta ar apstākli, ka /pers. D/ ir minēta noformētajos dokumentos kā SIA „NEXT AUTO” amatpersona.

Turklāt pēc strīdus darījuma pieteicēja pati deklarē regulāras preču iegādes no Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o. no 2017.gada aprīļa

(sk. PVN deklarācijas lietas 79.–125.lapa), tādēļ jāpiekrīt VID kritiski vērtētajam pieteicējas apgalvojumam, ka 2017.gada janvārī preces iegādātas

ar pēcapmaksu līdzekļu trūkuma dēļ, savukārt 2017.gada aprīlī pieteicēja jau tās varēja iegādāties ar priekšapmaksu, turklāt ievērojamā apjomā. Šā

iemesla dēļ, tiesas ieskatā, pieteicēja nav pietiekami pamatojusi SIA „NEXT AUTO” kā darījuma partnera izvēli.

[13] Pretēji pieteicējas norādītajam, lietā nav gūstams apstiprinājums tam, ka SIA „NEXT AUTO” bija finansiālās iespējas ar priekšapmaksu

iegādāties preci un ar pēcapmaksu to pārdot pieteicējai (sk. šā sprieduma 10.punktu). Līdz ar to nav saprotams, kas tieši pieteicēju un tās pārstāvjus

pārliecināja par ekonomiski izdevīgu iespēju sadarboties ar SIA „NEXT AUTO”, it sevišķi ņemot vērā, ka pieteicējai nebija iepriekšējas sadarbības

pieredzes ar šo uzņēmumu, kā arī atbilstoši /pers. A/ norādītajam, viņš iepriekš par šāda uzņēmuma darbību nozarē nebija dzirdējis.

Turklāt par savstarpējo sadarbību nav noslēgts līgums, līdz ar to nav arī saprotams, kā SIA „NEXT AUTO” ieguva pārliecību, ka pieteicēja veiks

samaksu par preci noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, ņemot vērā, ka strīdus darījuma summa ir pietiekami ievērojama. Atbilstoši pavadzīmēs ietvertajai

informācijai samaksa par preci veicama 30 dienu laikā no piegādes datuma, tātad līdz 2017.gada 2.februārim, taču no lietā esošā pieteicējas bankas

konta pārskata neizriet, ka 2017.gada janvārī vai februārī samaksa ir tikusi veikta (lietas 1.pielikuma 69.–76.lapa), tātad pieteicēja ir kavējusi

samaksas termiņu. Lietā arī nav ziņu, ka starp pieteicēju un SIA „NEXT AUTO” būtu slēgta kāda vienošanās par samaksas termiņa pagarināšanu.

[14] Pieteicēja norāda, ka VID nav ņēmis vērā preču piegādes dokumentus.

Preču pārvadāšanas fakta apstiprināšanai pieteicēja iesniegusi divas CMR (lietas 158.–159.lapa), kurās kā nosūtītājs norādīts Polijas uzņēmums

Agroline Sp.z.o.o., savukārt kā saņēmējs SIA „NEXT AUTO”, pārvadātājs SIA „KREISS”. Vienā no tām kā kravas izkraušanas vieta norādīta /adrese

A/, kas ir pieteicējas struktūrvienības adrese un kur preces attiecīgi tika piegādātas, savukārt otrā attiecīgajā sadaļā norādīta SIA „NEXT AUTO”

/adrese A/, līdz ar to, ņemot vērā, ka šajā adresē atrodas dzīvojamā māja, tad domājams, ka tā nav patiesā piegādes adrese.

No minētajām CMR izriet, ka formālais preču saņēmējs ir SIA „NEXT AUTO”, vienlaikus citi šajā lietā konstatētie apstākļi rada pamatu to

apšaubīt.

Lietā ir sniegti pretrunīgi paskaidrojumi par to, kas tad organizēja preču pārvadāšanu. No Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o. sniegtajiem

paskaidrojumiem izriet, ka to darīja preces pircējs, tātad – SIA „NEXT AUTO”. /pers. D/ VID sniegtajā paskaidrojuma (sk. šā sprieduma

9.2.punktu) norādīja, ka par transportu vienojās pieteicēja, bet tiesas sēdē sniegtajā liecībā norādīja, ka transportu pasūtīja un par to maksāja

SIA „NEXT AUTO”. /pers. E/ savukārt VID sniegtajā paskaidrojumā norādīja, ka transportu parasti nodrošina piegādātāji (sk. šā sprieduma

9.5.punktu), savukārt tiesas sēdē sniegtajā liecībā pieļāva, ka darījumā ar pieteicēju transportu nodrošināja pieteicēja, SIA „NEXT AUTO” to tikai

apmaksāja.

Tam, ka SIA „NEXT AUTO” būtu apmaksājusi transporta pakalpojumus, nav gūstami attiecīgi pierādījumi, jo no lietā esošajiem

SIA „NEXT AUTO” bankas konta pārskatiem par 2016.gada decembri un 2017.janvāri–februāri nav konstatējams, ka būtu veikta samaksa CMR

norādītajam pārvadātājam.

Arī preces pieņemšanas apstākļi /adrese A/, ir pretrunīgi. No /pers. D/ tiesas sēdē liecinātā izriet, ka viņa ir piedalījusies preces pieņemšanā kopā

ar /pers. A/, /pers. B/ un /pers. E/, savukārt no pieteicējas amatpersonas /pers. A/ paskaidrotā VID un tiesas sēdē izriet, ka pie preču pieņemšanas–

nodošanas piedalījās /pers. B/ un /pers. E/, neminot savu un /pers. D/ klātbūtni. Turklāt ir konstatējamas pretrunas starp /pers. D/ iestādē paskaidroto un

tiesā liecināto attiecībā uz personu, ar kuru tā kontaktējās no pieteicējas puses.

Preces transportēšanas organizēšana un tās pieņemšana ir būtiski darījuma apstākļi, līdz ar to šādas lietā konstatētās pretrunas nav uzskatāmas par

nejaušu sakritību.

[15] Tiesa vispārīgi piekrīt pieteicējai, ka preču iegāde no starpniekiem un ar pēcapmaksu ir viens no veidiem, kā nodrošināt uzņēmuma

saimniecisko darbību. Šāda komercprakse pati par sevi nenorāda un nodokļu maksātāja vai darījuma partnera ļaunprātību.

Vienlaikus konkrētajos apstākļos, tiesas ieskatā, lietā esošais pierādījumu kopums ir pietiekams, lai atzītu, ka pieteicēja pati veica preces

pasūtīšanas un piegādes organizēšanu no Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o., citiem vārdiem sakot, faktiski pati iegādājās preci no Polijas uzņēmuma

Agroline Sp.z.o.o., savukārt darījums ar SIA „NEXT AUTO” noformēts mākslīgi fiskālu priekšrocību iegūšanai atskaitāmā priekšnodokļa veidā. Šāda

nodokļu priekšrocība rodas tieši pieteicējai, jo, iegādājoties bez starpniekiem preces no Polijas uzņēmuma Agroline Sp.z.o.o., šiem darījumiem tiek

piemērota 0 procentu PVN likme, līdz ar to pieteicējai neveidojas atskaitāmais priekšnodoklis.

[16] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa pārsūdzēto VID ģenerāldirektora lēmumu daļā, kas attiecas uz apstrīdēto darījumu ar SIA „NEXT AUTO”,

atzīst par tiesisku, savukārt pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un līdz ar to noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA „BENESERA” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2018.gada 4.jūnija lēmuma Nr.30.2-22.9/2469

atcelšanu daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Putniņa