Court partially allowed small claims action for unpaid management fees and legal costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-1574-18/25

ECLI:LV:ZRT:2018:0627.C10064617.2.S

Lieta Nr.C10064617

Lietvedības Nr.C1574-18/25

S P RIE DUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 27.jūnijā, Bauskā,

Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Bogdanova,

ar sekretārēm L.Kugrēnu, A.Mihaiļičenko,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2018.gada 13.jūnijā Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu Nr.C10064617 SIA “VIDES SERVISS” prasībā par naudas

piedziņu no /pers. E/ vienkāršotās procedūras lietā.

Aprakstošā daļa

SIA “VIDES SERVISS”, vienotais reģistrācijas Nr.43603000807, turpmāk – prasītājs, cēlusi tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu no

/pers. E/, personas kods /personas kods/, turpmāk – atbildētājs.

Saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā, turpmāk – CPL, kas stājās spēkā 2018.gada 15.janvārī, lietas par maza apmēra prasībām turpmāk

tiek sauktas par vienkāršotās procedūras lietām.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir SIA “Bauskas namsaimnieks” tiesību un saistību pārņēmējs saskaņā ar Uzņēmuma reģistra valsts

notāres 2013.gada 18.jūnija lēmumu Nr.12-10/92688 par prasītāja un SIA “Bauskas namsaimnieks” reorganizācijas – apvienošanas ierakstīšanu

komercreģistrā.

Atbildētājam laika posmā no 2006.gada 24.aprīļa līdz 2014.gada 07.jūnijam piederēja dzīvokļa īpašums Nr./adrese/.

Prasītājs dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu laika posmā, kad atbildētājam piederēja dzīvoklis Nr.10, veica,

pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un 2009.gada 30.augustā starp Bauskas pilsētas pārvaldi un SIA

“Bauskas namsaimnieks” noslēgto Apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu.

2006.gada 22.maijā starp SIA “Bauskas namsaimnieks” un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgums, kas nosaka, ka SIA “Bauskas namsaimnieks” apņemas pārvaldīt un apsaimniekot atbildētāja īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma

267/4336 domājamās daļas, savukārt, atbildētājs maksā par to SIA “Bauskas namsaimnieks” Ls 4,01 (jeb 5,71 euro) mēnesī. 2007.gada 27.februārī

SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes loceklis /pers. F/ izdeva rīkojumu Nr.20, ar kuru no 2007.gada 01.aprīļa apsaimniekošanas maksa tika noteikta Ls

0,24/m2 (jeb 0,34 euro) mēnesī.

2008.gada 31.martā SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes priekšsēdētāja /pers. G/ un valdes locekle /pers. H/ izdeva rīkojumu Nr.36, ar kuru no

2008.gada 01.aprīļa apsaimniekošanas maksa tika noteikta Ls 0,40/m2 (jeb 0,57 euro) mēnesī.

Atbildētājs laika periodā no 2008.gada 01.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta otrajā daļā noteikto pienākumu

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus nav pildījis, nav veicis neviena izrakstītā rēķina apmaksu.

Prasītājs 2016.gada 11.jūlijā atbildētājam ierakstītā vēstulē nosūtīja paziņojumu par nenokārtotajam maksājumu saistībām, kas 2016.gada

12.augustā tika atgriezta prasītājam, jo beidzies glabāšanas laiks. 2017.gada 08.maijā atbildētājam ierakstītā vēstulē tika nosūtīts brīdinājums, kas

2017.gada 09.jūnijā tika atgriezts atpakaļ, jo beidzies glabāšanas laiks. Atbildētājs līdz 2017.gada 21.jūnijam nav veicis parāda samaksu, kā rezultātā

parāds sastāda 1413,22 euro.

Parāda aprēķinā prasītājs norāda, ka galvenais parāds sastāv no maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu 1041,46 euro, maksas par atkritumu

izvešanu 276 euro, maksas par koplietošanas antenas izmantošanu 39,46 euro, maksas par elektrību koplietošanas telpās 44,07 euro, maksas par

asenizācijas pakalpojumiem 12,23 euro par periodu no 2008.gada 01.septembra līdz 2014.gada 07.jūnijam.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 1413,22 euro apmērā, tiesas izdevumus

un noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei kā likumiskos procentus.

Prasība pamatota uz Civillikuma, turpmāk – CL, 1425., 1587., 1651., 1652., 1716., 1756., 1765.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

pirmās daļas 1.-3.punkta, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta.

Par saņemto prasību atbildētājam paziņots ar ierakstītu vēstuli, kas nosūtīta uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāja deklarētās

dzīvesvietas adrese. Atbildētājam izskaidrota Civilprocesa likuma, turpmāk – CPL, 250.21 panta otrā daļa, kas noteic, ka tiesa papildus informē

atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē. Atbildētājs nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

CPL 250. 25 panta pirmā daļa (redakcijā līdz 2018.gada 28.februārim) noteica, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26

pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par

tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

CPL 250.26 pants (redakcijā līdz 2018.gada 28.februārim) noteica, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē,

ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja

tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Par to, ka lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2017.gada 23.novembrī, prasītājam un atbildētājam paziņots rakstveidā 2017.gada

05.septembrī (l.l.35, 36, 37). Vienlaicīgi saskaņā ar CPL 149.panta ceturto daļu tiesa pieprasīja prasītājam sniegt paskaidrojumus par sekojošiem lietas

apstākļiem: 1) Vai dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas tiesības pēc privatizācijas tika nodotas dzīvokļu īpašnieku kopībai atbilstoši likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.pantam, kad tas ir noticis; 2) Ja pašvaldība nodeva dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības

dzīvokļu īpašnieku kopībai, tad kad starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību tika noslēgts pilnvarojuma līgums par dzīvojamās mājas kopīpašuma

daļas pārvaldīšanu un kādā apmērā laikā no 2008.gada 01.septembra līdz 2014.gada 07.jūnijam bija noteikta maksa par dzīvojamās mājas kopīpašuma

daļas pārvaldīšanu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem, ja tādi bija pieņemti; 3) Uz kāda tiesiskā pamata pārvaldnieka SIA “Bauskas

Namsaimnieks” valdes locekļi /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ pieņēma rīkojumus par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu attiecīgi 2007.gada

27.februārī un 2008.gada 31.martā, ņemot vērā, ka ar atbildētāju noslēgtajā līgumā ir paredzēts, ka šī maksājuma apmēra grozījumi notiek, “pusēm

savstarpēji vienojoties, atbilstoši pašvaldības domes (padomes) noteiktajiem maksājumu apmēriem” (līguma 4.6.punkts), un ar atbildētāju

noslēgtā līguma grozījumi lietā nav iesniegti; 4) Kādi pierādījumi apliecina, ka ir iestājies jebkāds apstāklis, kas saskaņā ar Civillikuma noteikumiem

pārtrauca noilguma tecējumu prasītāja prasījumam par to maksājumu piedzinu, kuriem izpildes termiņš iestājies ne vēlāk kā 3 gadus pirms prasības

celšanas, proti, līdz 2014.gada 21.jūnijam.

2017.gada 13.septembrī tiesā saņemti prasītāja paskaidrojumi (l.l.38), kuros norādīts, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas tiesības pēc

privatizācijas nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai atbilstoši likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.pantam.

Tā kā dzīvojamās mājas pārvaldīšanu pārvaldnieks veica, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un

Bauskas pilsētas domes pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, maksa par dzīvojamās kopīpašuma daļas pārvaldīšanu tika noteikta saskaņā ar spēkā

esošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā, ka SIA “Vides serviss” ir SIA “Bauskas namsaimnieks” saistību pārņēmējs, kura rīcībā tika nodots

noteikts klāsts dokumentu bez noteikta pamatojuma, un šobrīd šo dokumentu parakstītāji – valdes locekļi /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ nav SIA

“Vides serviss” darbinieki, tad paskaidrojumu par minēto valdes locekļu izdoto rīkojumu tiesisko pamatu SIA “Vides serviss” var sniegt pieņēmuma

kārtā. Analizējot uz rīkojumu izdošanas brīdi spēkā esošos normatīvos aktus, prasītājs secina, ka 2007.gada 27.februāra rīkojums izdots, pamatojoties

uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta otro daļu, un 2008.gada 31.marta rīkojums izdots, pamatojoties uz likuma

“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturto daļu, un saskaņā ar šiem likuma pantiem izdotajiem Ministru kabineta

noteikumiem.

Gan SIA “Bauskas namsaimnieks”, gan SIA “Vides serviss” pēc 2013.gada 18.jūnija atbildētājam regulāri katru mēnesi nosūtīja rēķinus par

sniegtajiem pakalpojumiem, kuros tika uzrādīti maksājumi gan par kārtējo mēnesi, gan nenomaksāto maksājumu (parāda) apmērs. Tāpat rēķinos ir

norādīts samaksas termiņš un citi samaksai nepieciešamie rekvizīti, līdz ar to prasītājs uzskata, ka uzņēmuma izrakstītie rēķini ir kā atgādinājums par

parādu. SIA “Bauskas namsaimnieks” sagatavotie rēķini pēc uzņēmuma reorganizācijas (pievienošanas) prasītāja maksājumu uzskaites programmā tika

pārprogrammēti, jo programmatūras specifika pieļāva iespēju veikt izmaiņas pakalpojuma sniedzēja rekvizītos tikai par visu programmas darbības

periodu, tāpēc pielikumā pievienotos rēķinus par periodu, kad pakalpojumus sniedza SIA “Bauskas namsaimnieks”, prasītājs var iesniegt tikai ar SIA

“Vides serviss” rekvizītiem.

Paskaidrojumam pievienoti papildus pierādījumi (l.l.39-46).

Ar Bauskas rajona tiesas 2017.gada 23.novembra lēmumu tika mainīts procesa veids no rakstveida procesa uz mutvārdu procesu, nozīmējot lietas

izskatīšanai tiesas sēdi 2018.gada 14.martā (l.l.48).

Sakarā ar tiesu reorganizāciju 2018.gada 01.martā Bauskas rajona tiesa tika pievienota Jelgavas tiesai, kuras nosaukums mainīts uz Zemgales

rajona tiesu.

Uz tiesas sēdi 2018.gada 14.martā neieradās ne prasītāja pārstāvis, ne atbildētājs, kuriem par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika paziņots likumā

noteiktajā kārtībā. 2018.gada 14.martā no prasītāja elektroniski saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu sakarā ar prasītāja pārstāvja darba

nespēju (l.l.53). Pierādījumi par prasītāja pārstāvja darba nespēju tiesai netika iesniegti.

Lietas izskatīšana 2018.gada 14.martā tika atlikta saskaņā ar CPL 210.panta pirmās daļas 2.punktu.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi 2018.gada 13.jūnijā neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja. Par tiesas sēdes laiku un vietu

prasītājam paziņots ar tiesas pavēsti, kas nosūtīta uz prasītāja juridisko adresi. Saskaņā ar CPL 56. 1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka tiesas

pavēste prasītājam ir izsniegta.

Atbildētājs uz tiesas sēdi 2018.gada 13.jūnijā neieradās, par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam

bija paziņots ar tiesas pavēsti, kas nosūtīta uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar CPL 56. 1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms,

ka tiesas pavēste atbildētājam ir izsniegta.

Tiesa uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011.gada 01.janvāra, 10.pants paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts) un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts).

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim)

paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju

un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu

īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu

ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa

īpašuma lielumam.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada 01.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim)

paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

No Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/noraksta (l.l.10) redzams, ka dzīvokļa īpašums Nr.10 daudzdzīvokļu dzīvojamā

mājā Plūdoņa iela 54, Bauska, Bauskas novads, kadastra Nr./numurs B/, turpmāk arī – Dzīvoklis, kopš 2006.gada 11.maija līdz 2014.gada 17.jūnijam

piederēja atbildētājam, līdz ar to viņam uz minēto likuma normu pamata bija pienākums šajā laika periodā segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus un samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2004.gada 12.maija līdz

2008.gada 26.martam), laikā, kad atbildētājs ieguvis īpašumā Dzīvokli, noteica, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir

pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai. Līdzīga satura norma ir iekļauta šī likuma 50.panta septītajā daļā redakcijā, kas ir spēkā no 2008.gada

27.marta.

Ar izdruku no Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/(l.l.39) ir pierādīts, ka dzīvojamās mājas Plūdoņa iela 54, Bauska,

Bauskas novads, pirmais īpašnieks bija Bauskas pilsētas pašvaldība (Bauskas pilsētas Domes personā), bet 2017.gada 13.aprīlī īpašuma tiesības tika

nostiprinātas Bauskas novada pašvaldībai, pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta pirmo daļu, kā Bauskas pilsētas

pašvaldības tiesību pārņēmējam.

Prasītājs paskaidrojumā norādījis, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai mājas

pārvaldīšanas tiesības nav nodotas, šo faktu atbildētājs nav apstrīdējis un pierādījumus par pretējo nav iesniedzis. Tādējādi, minētās dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas pienākums gulstas uz pašvaldību, tas ir, līdz 2009.gada 01.jūlijam – Bauskas pilsētas pašvaldību, bet sakarā ar administratīvo teritoriālo

reformu kopš 2009.gada 01.jūlija – Bauskas novada pašvaldību.

Prasītājs paskaidrojumā (l.l.38) norādīja, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu pārvaldnieks (SIA “Bauskas namsaimnieks”) veica,

pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, nenorādot konkrētu normu, un Bauskas pilsētas domes pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu, taču šo pilnvarojuma līgumu prasītājs tiesai nav iesniedzis.

2009.gada 30.augustā noslēgtais Apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums (l.l.18-20) apliecina, ka Bauskas novada pašvaldības iestāde Bauskas

pilsētas pārvalde 2009.gada 30.augustā nodeva SIA “Bauskas namsaimnieks” pārvaldīšanā un apsaimniekošanā Bauskas pilsētas pārvaldes valdījumā

esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas saskaņā ar līguma pielikumu Nr.1, tostarp arī dzīvojamo māju/adrese/. Šis līgums saskaņā ar tā 2.1.punktu stājās

spēkā ar tā parakstīšanas dienu un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. 2009.gada 30.augusta Apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums nesatur jebkādus

noteikumus, kas ļautu secināt, ka tas ir Bauskas pilsētas pašvaldības un SIA “Bauskas namsaimnieks” starpā iepriekš noslēgtā pilnvarojuma līguma

grozījums vai pārjaunojums. Šādu faktu neminēja arī prasītājs, jo prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs veic minētās dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un 2009.gada 30.augustā starp Bauskas pilsētas

pārvaldi un SIA “Bauskas namsaimnieks” noslēgto Apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu, neminot jebkādu citu agrāk noslēgto pilnvarojuma līgumu.

Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2013.gada 18.jūnija lēmums (l.l.21) pierāda, ka SIA “Bauskas namsaimnieks”, vienotais reģistrācijas

Nr.43603001268, tika reorganizēts, pievienojot to prasītājam SIA “Vides Serviss”, kas, tādējādi, saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu

kļuva par SIA “Bauskas namsaimnieks” saistību un tiesību pārņēmēju.

Lietas materiālos atrodas 2006.gada 22.maija Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, turpmāk – 22.05.2006.

Līgums (l.l.11), kas noslēgts starp SIA “Bauskas namsaimnieks” kā pilnvarnieku un atbildētāju kā dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieku, saskaņā ar kuru SIA

“Bauskas namsaimnieks” apņemas pārvaldīt un apsaimniekot atbildētāja īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma 267/4336 domājamās daļas (tā

– 22.05.2006. Līgumā), kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, bet atbildētājs apņemas segt

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti citi pierādījumi par to, uz kāda pamata SIA “Bauskas namsaimnieks” pārvaldīja un apsaimniekoja dzīvojamo

māju Plūdoņa iela 54, Bauska, Bauskas novads, laika posmā līdz 2009.gada 30.augustam, pušu attiecības saistībā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu laikā no 2006.gada 22.maija līdz 2009.gada 30.augustam reglamentē 22.05.2006. Līgums, bet pēc 2009.gada 30.augusta arī

normatīvie akti, kas noteica kārtību, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tas ir, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta normas (redakcijā, kas bija spēkā attiecīgā laika posmā) un uz to pamata izdotie Ministru kabineta

noteikumi – 2008.gada 09.decembra Noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

(bija spēkā no 2008.gada 18.decembra līdz 2017.gada 20.jūlijam), turpmāk arī – Noteikumi Nr.1014.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2004.gada 12.maija līdz

2008.gada 26.martam), laikā, kad atbildētājs ieguvis īpašumā Dzīvokli, noteica, ka līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas – pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa,

mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā.

22.05.2006. Līguma noslēgšanas laikā minēto kārtību noteica Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra Noteikumi Nr.135 “Kārtība, kādā

nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”, turpmāk arī – Noteikumi Nr.135. Saskaņā ar Noteikumu Nr.135 1.punktu šie

noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks nosaka dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam (turpmāk-

dzīvokļa īpašnieks) maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.

Kā jau norādīts spriedumā, 22.05.2006. Līguma noslēgšanas laikā dzīvojamās mājas Plūdoņa iela 54, Bauska, Bauskas novads, pārvaldīšanas

tiesības un pienākums bija Bauskas pilsētas pašvaldībai. Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, kad un kādā apmērā Bauskas pilsētas pašvaldība noteica

maksu par minētās dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas bija spēkā 22.05.2006. Līguma noslēgšanas laikā.

22.05.2006. Līguma 8.1.punktā ir paredzēts, ka apsaimniekošanas maksas apmērs ir Ls 0,15, acīmredzami, šī maksa noteikta par dzīvokļa

platības 1 m2, un tā ir spēkā no 2004.gada 01.maija (tā – Līgumā). 22.05.2006. Līguma 4.1.punktā noteikts, ka maksa par dzīvojamās mājas

kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Ls 4,01 par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam pilnvarotājam (atbildētājam) jāsamaksā tieši

pilnvarniekam (SIA “Bauskas namsaimnieks”), iemaksājot pilnvarnieka kasē vai iemaksājot pilnvarnieka norādītajā rēķinā. Ņemot vērā Dzīvokļa kopējo

platību – 26,7 m2, apsaimniekošanas maksa Ls 4,01 ir aprēķināta pēc tarifa 0,15 Ls/m2 (26,7 m2 × 0,15 Ls/m2). No kā secināms, ka uz šī līguma

pamata atbildētājam katru mēnesi bija pienākums maksāt SIA “Bauskas namsaimnieks” maksu Ls 4,01 apmērā (jeb 5,71 euro) par dzīvojamās mājas

kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

22.05.2006. Līguma 4.6.punkts nosaka, ka maksājumu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu apmēru izmaiņas

notiek, pusēm savstarpēji vienojoties, atbilstoši pašvaldības domes (padomes) noteiktajiem maksājumu apmēriem.

Spriežot pēc prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina un prasītāja paskaidrojumiem, apsaimniekošanas maksa Dzīvoklim tika aprēķināta

lielākā apmērā, nekā nosaka 22.05.2006. Līgums, jo par 2008.gada 4 mēnešiem (no septembra līdz decembrim, ieskaitot) šī maksājuma parāds

pieprasīts 60,80 euro apmērā, tas ir, 15,20 euro jeb Ls 10,68 par 1 mēnesi, par 2009., 2010., 2011., 2012.gadu par katru gadu šī maksājuma parāds

pieprasīts 182,40 euro apmērā, tas ir, 15,20 euro jeb Ls 10,68 par 1 mēnesi, kas nozīmē, ka apsaimniekošanas maksa šajā periodā ir aprēķināta pēc

tarifa 0,40 Ls/m2 (Ls 10,68 : 26,7 m2), par 2013.gadu šī maksājuma parāds pieprasīts 171,41 euro apmērā, tas ir, 14,28 euro jeb Ls 10,04 par 1

mēnesi, kas nozīmē, ka apsaimniekošanas maksa šajā periodā ir aprēķināta pēc tarifa 0,376 Ls/m2 (Ls 10,04 : 26,7 m2).

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētājs un SIA “Bauskas namsaimnieks” vienojās grozīt 22.05.2006. Līgumā paredzēto

apsaimniekošanas maksas apmēru saskaņā ar šī līguma 4.6.punktu. Tāpat nav iesniegti pierādījumi par to, ka Bauskas pilsētas pašvaldība (Bauskas

pilsētas Dome) pēc 2006.gada 22.maija līdz 2009.gada 01.jūlijam saskaņā ar Noteikumiem Nr.135 vai Noteikumiem Nr.1014 būtu noteikusi citu maksu

par minētās dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Nav iesniegti pierādījumi par to, ka SIA “Bauskas namsaimnieks” līdz 2009.gada

30.augustam bija Bauskas pilsētas pašvaldības pilnvarnieks, kas likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešās daļas

(redakcijā, kas bija spēkā no 2004.gada 12.maija līdz 2008.gada 26.martam) un Noteikumu Nr.135 izpratnē būtu uzskatāms par mājas pārvaldnieku,

kuram būtu tiesības saskaņā ar Noteikumiem Nr.135 vai Noteikumiem Nr.1014 (pēc 2008.gada 18.decembra) noteikt citādu maksu par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Nav iesniegti pierādījumi arī par to, ka pēc 2009.gada 30.augusta SIA “Bauskas namsaimnieks” vai prasītājs

normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā noteikuši lielāku maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Noteikumi Nr.135 zaudēja spēku 2008.gada 27.martā saskaņā ar 2008.gada 21.februāra pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, ar kuriem tika grozīti minētā likuma 50.panta noteikumi.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešā daļa redakcijā kopš 2008.gada 27.marta noteica, ka līdz brīdim,

kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka:

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;

2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas

daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtā daļa redakcijā kopš 2008.gada 27.marta noteica, ka, ja dzīvokļu

īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam

laika periodam, informē dzīvokļu īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju

atskaiti par attiecīgās maksas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piektā daļa redakcijā kopš 2008.gada 27.marta noteica, ka, ja dzīvokļu

īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes,

kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar

pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā

dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets.

Uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtās daļas pamata attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tika

pieņemti tikai 2008.gada 09.decembrī un stājās spēkā 2008.gada 18.decembrī (Noteikumi Nr.1014). Tādējādi, laikā kopš 2008.gada 27.marta, kad

zaudēja spēku Noteikumi Nr.135, līdz 2008.gada 18.decembrim, kad stājās spēkā Noteikumi Nr.1014, kārtība, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ar normatīvajiem aktiem nebija noteikta.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešajai daļai (redakcijā

kopš 2008.gada 27.marta) dzīvojamās mājas Plūdoņa iela 54, Bauska, Bauskas novads, dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā bija savstarpēji

vienojušies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to.

Prasītājs iesniedza lietā divus SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes rīkojumus par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas palielināšanu –

2007.gada 27.februāra rīkojums Nr.20 (l.l.16) un 2008.gada 31.marta rīkojums Nr.36 (l.l.17), taču nespēja pamatot, uz kādu normatīvo aktu pamata

šie rīkojumi tika pieņemti. Prasītāja pieņēmumi paskaidrojumā (l.l.38) nevar būt par pietiekamu pamatu atzīt, ka minēti rīkojumi tika pieņemti atbilstoši

attiecīgā laikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un pušu noslēgtā līguma noteikumiem.

SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes locekļa 2007.gada 27.februāra rīkojumā Nr.20 (l.l.16) ir norādīts, ka “sakarā ar dzīvojamo māju

uzturēšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu, ar 2007.gada 1.aprīli noteikt apsaimniekošanas maksu Ls 0.24 par 1 m2 kopējās platības”.

Šajā dokumentā nav ne atsauces uz normatīvo aktu, uz kura pamata šis rīkojums tika pieņemts, ne uz maksas aprēķinu atbilstoši Noteikumiem Nr.135,

ne arī uz to, uz kurām dzīvojamām mājām attiecās minētais rīkojums. Saskaņā ar Noteikumu Nr.135 4.punktu maksas apmēru veido dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas izdevumi un normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi. Acīmredzami, ka apsaimniekošanas izdevumi ir aprēķināmi

katrai mājai individuāli, ņemot vērā, citā starpā mājas tehnisko stāvokli. Taču no 2007.gada 27.februāra rīkojuma Nr.20 nav izsecināms, vai

apsaimniekošanas izdevumu apmērs vispār tika individuāli aprēķināts, tai skaitā, dzīvojamajai mājai Plūdoņa iela 54, Bauska, Bauskas novads.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes locekļa 2007.gada 27.februāra rīkojums Nr.20 nepierāda, ka kopš 2007.gada

01.aprīļa apsaimniekošanas maksas apmērs tika palielināts normatīvajos aktos vai pušu noslēgtajā līgumā paredzētajā kārtībā.

SIA “Bauskas namsaimnieks” valdes 2008.gada 31.marta rīkojumā Nr.36 (l.l.16) ir norādīts, ka “sakarā ar dzīvojamo māju uzturēšanai

nepieciešamo izmaksu pieaugumu ar 2008.gada 1.aprīli noteikt privatizētiem dzīvokļiem apsaimniekošanas maksu pēc klāt pievienotā

saraksta: [..]”, tai skaitā, dzīvojamajai mājai Plūdoņa iela 54, Bauska, Bauskas novads, apsaimniekošanas maksas apmērs noteikts 0,40 Ls/m2. Arī

šajā rīkojumā nav ne atsauces uz normatīvo aktu, uz kura pamata šis rīkojums tika pieņemts, ne uz apsaimniekošanas maksas aprēķinu.

Tiesa atzīst, ka, pirmkārt, 2008.gada 31.marta rīkojuma Nr.36 pieņemšanas brīdī nebija spēkā nevieni Ministru kabineta noteikumi, uz kuru

pamata mājas pārvaldnieks varētu vienpusējā kārtā noteikt apsaimniekošanas maksas apmēru, jo Noteikumi Nr.135 zaudēja spēku 2008.gada

27.martā, bet Noteikumi Nr.1014 stājās spēkā 2008.gada 18.decembrī. Otrkārt, ka jau norādīts spriedumā, nav pierādīts, ka SIA “Bauskas

namsaimnieks” 2008.gada 31.martā bija Bauskas pilsētas pašvaldības pilnvarnieks un pašvaldības ieceltais mājas pārvaldnieks.

Saskaņā ar CPL 93.panta pirmo daļu prasītājam ir pienākums pierādīt tos faktus, uz kuriem ir pamatots prasījums, to starp faktus, no kuriem ir

atkarīga prasījuma apmēra noteikšana.

Tiesa ņem vērā arī judikatūrā un tiesību zinātnē izteiktās atziņas par pierādīšanas nastas sadalījumu, tostarp, Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2017.gada 6.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-127/2017 izteiktās atziņas.

Minētajā spriedumā Augstākā tiesa norādīja: “Pēc vispārēja noteikuma civilprocesā strīds vienmēr saistās ar noteiktām civiltiesiskām interesēm,

kuru dēļ puse vai lietas dalībnieks ir ieinteresēts tiesai pierādīt tos faktiskos apstākļus, uz kuriem tiek pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi (sk. sal.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu). Prasītājs cenšas panākt tā tiesiskā stāvokļa, kāds pastāvēja prasības celšanas laikā, grozīšanu, turpretim

atbildētājs to nevēlas, jo viņam prasības iesniegšanas brīdī pastāvošie faktiskie apstākļi ir labvēlīgi. Tādējādi onus probandi (pierādīšanas pienākums)

vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības. Līdz brīdim, kamēr prasītājs nav pierādījis prasību (savu prasījumu

pamatotību), atbildētājam nekas nav jāpierāda, viņš var prasību noliegt bez jebkādiem pierādījumiem. Pierādīšanas pienākums atbildētājam rodas ar to

brīdi, kad prasītājs ir pierādījis savu prasību. Respektīvi, gadījumā, kad savu prasību par zaudēju esamību nespēj pierādīt prasītājs, tiesai nav pamata

pierādīšanas pienākumu pārlikt uz atbildētāju, liekot pēdējam pierādīt iebildumu pamatotību. Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka, tā kā, ceļot

prasību, prasītājs cenšas atjaunot savas tiesības, kuras atbildētājs ir aizskāris, vai panākt apstrīdēto tiesību atzīšanu, tad prasītājam arī jāpierāda, ka:

1) viņam ir šādas tiesības (prasības aktīvais pamats);

2) atbildētājs šīs tiesības aizskāris vai apstrīd (prasības pasīvais pamats).

Neatkarīgi no prasības pamata, prasītājam jāpierāda arī prasības apmērs (sk. sal.Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora

izdevums, 1933, 340.-343.lpp., kā arī A.Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2003, 72.- 73.lpp.).

Turklāt, tā kā puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (sk. Civilprocesa likuma 10.pantu), tad pušu strīdīgās attiecības tiesai

jāizvērtē pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai, un vienīgi šie dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls, kuru tā pārbauda

un novērtē (sk. sal. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 235.lpp.).”

Tiesa atzīst, ka prasītājs nav izpildījis pierādīšanas pienākumu attiecībā uz faktu, ka apsaimniekošanas maksas apmērs pēc 22.05.2006. Līguma

noslēgšanas tika palielināts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tiesa izskaidroja prasītājam pierādījumu neiesniegšanas procesuālās sekas

2017.gada 04.septembra pieprasījumā par paskaidrojumu sniegšanu (l.l.35).

Ievērojot visu minēto, tiesa secina, ka apsaimniekošanas maksa par atbildētāja Dzīvokli ir aprēķināma 22.05.2006. Līguma 4.1.punktā un

8.1.punktā paredzētajā apmērā – Ls 4,01 apmērā (jeb 5,71 euro) mēnesī. Par prasības pieteikumā norādīto periodu apsaimniekošanas maksas parāds

sastāda kopsummā – 395,04 euro, tai skaitā, par 2008.gada 4 mēnešiem (no septembra līdz decembrim, ieskaitot) 22,82 euro (Ls 4,01 × 4 mēneši =

Ls 16,04 jeb 22,82 euro), par 2009., 2010., 2011., 2012., 2013.gadu par katru gadu 68,47 euro (Ls 4,01 × 12 mēneši = Ls 48,12 jeb 68,47 euro),

kopā par 5 gadiem 342,35 euro, par 2014.gada 5 mēnešiem (no janvāra līdz maijam, ieskaitot) 28,53 euro (Ls 4,01 × 5 mēneši = Ls 20,05 jeb 28,53

euro), par 2014.gada jūnija 7 dienām – 1,34 euro (Ls 4,01 : 30 dienas × 7 dienas = Ls 0,94 jeb 1,34 euro). Pārējā daļā – par 646,42 euro (1041,46

euro – 395,04 euro) apsaimniekošanas maksa ir pieprasīta nepamatoti.

Daļā par parādu par komunālajiem pakalpojumiem – maksu par atkritumu izvešanu 276 euro, par koplietošanas antenas izmantošanu 39,46 euro,

par elektrību koplietošanas telpās 44,07 euro, par asenizācijas pakalpojumiem 12,23 euro par periodu no 2008.gada 01.septembra līdz 2014.gada

07.jūnijam, kopsummā 371,76 euro, atbildētājs nav cēlis iebildumus, ka šos pakalpojumus nav saņēmis, vai tie tika sniegti nepilnīgi vai neatbilstošā

kvalitātē.

CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

22.05.2006. Līguma 4.1.punktā ir pielīgts, ka atbildētājam visi maksājumi jāveic ik mēnesi līdz kārtējā mēneša 30.datumam, tātad, par prasītāja

norādīto periodu saistību izpildes termiņš ir iestājies visiem prasības pieteikumā norādītiem maksājumiem.

Prasītāja un SIA “Bauskas namsaimnieks” rēķini, kas izrakstīti atbildētājam 2008.gada 01.decembrī, 2009.gada 01.decembrī, 2010.gada

01.decembrī, 2011.gada 01.decembrī, 2012.gada 01.decembrī, 2013.gada 01.decembrī, 2014.gada 01.maijā (l.l.40-46), un prasītāja 2016.gada

11.jūlija brīdinājums atbildētājam par parādu (l.l.22) kopā ar pierādījumiem par tā nosūtīšanu (l.l.23), 2017.gada 08.maija brīdinājums atbildētājam par

parādu (l.l.24) kopā ar pierādījumiem par tā nosūtīšanu (l.l.25) pierāda, ka norādītajos datumos ar prasītāja brīdinājumiem tika pārtraukts noilguma

tecējums.

Saskaņā ar CL 1838.pantu pierādījumi par samaksas veikšanu jāiesniedz tam, kas apgalvo, ka samaksa ir veikta. Atbildētājs neapstrīdēja

pakalpojumu saņemšanas faktu un apmēru, kā arī neiesniedza tiesai jebkādus pierādījumus tam, ka atbildētājs ir samaksājis apsaimniekošanas maksu un

maksu par komunālajiem pakalpojumiem par prasītāja norādīto periodu, kādēļ ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā apsaimniekošanas maksas

parādu 395,04 euro un maksu par komunālajiem pakalpojumiem 371,76 euro par periodu no 2008.gada septembra līdz 2014.gada 07.jūnijam,

ieskaitot, kopsummā 766,80 euro. Pārējā daļā – par apsaimniekošanas maksas parāda 646,42 euro apmērā piedziņu prasība ir noraidāma kā

nepamatota.

CPL 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.

Piemērojot minētās tiesību normas, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu atzīt tam tiesības saņemt no atbildētāja 6 % gadā no nesamaksātās

parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus, ja spriedums netiks izpildīts tiesas noteiktajā tā labprātīgās

izpildes termiņā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014.gada 04.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-

2742-14 (C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas

tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas

nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 211,98 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (l.l.8,9), papildus

prasītājs samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 euro (l.l.52), kopsummā šie izdevumi ir samaksāti 4,42 euro apmērā. Proporcionāli

apmierināto prasījumu apmēram no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami valsts nodeva 115,02 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

2,40 euro, kopsummā tiesas izdevumi 117,42 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204. 1, 250.26, 250.27

panta, tiesa

nos prie da

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods /personas kods/, par labu SIA “VIDES SERVISS”, vienotais reģistrācijas Nr.43603000807,

apsaimniekošanas maksas parādu 395,04 euro un maksu par komunālajiem pakalpojumiem 371,76 euro, kopsummā 766,80 euro (septiņi simti

sešdesmit seši euro 80 centi), un tiesas izdevumus 117,42 euro (viens simts septiņpadsmit euro 42 centi).

Atzīt SIA “VIDES SERVISS”, vienotais reģistrācijas Nr.43603000807, tiesības saņemt no /pers. E/ (/pers. E/), personas kods /personas

kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas par laika posmu no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Pārējā daļā – par apsaimniekošanas maksas parāda 646,42 euro apmērā piedziņu prasību noraidīt.

Noteikt /pers. E/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Prasītāja labā piedzītā summa 884,22 euro iemaksājama sekojošā konta: saņēmējs – SIA “VIDES SERVISS”, vienotais reģistrācijas

Nr.43603000807, konta Nr.LV55HABA0551029000475, kredītiestāde „Swedbank” AS.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā, Zaļā ielā 12, Bauskā, Bauskas novadā.

Tiesnese I.Bogdanova