Court convicted defendant of drunk driving and evading license revocation, sentencing to one year imprisonment.

Lietas arhīva Nr. K29-0267-21/7

ECLI:LV:RLPT:2021:0223.11520088219.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 23. februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anita Dzērve,

piedaloties prokuroram Mārim Garjānim,

aizstāvei Ludmilai Petrovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā.

Aprakstošā daļa

/pers. A/, vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekmē.

2019. gada 12. decembrī plkst. 18:34 /pers. A/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas)

un atrodoties narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekmē, vadīja transportlīdzekli Mazda 3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa

Ilūkstes ielu no Augusta Deglava ielas puses Sesku ielas virzienā.

Medicīniskās pārbaudes rezultātā /pers. A/ urīnā atrasts amfetamīns, metamfetamīna “zīmes”, tetrahidrokanabila skābe, benzodiazepīna

atvasinājuma metabolītu “zīmes”, bet siekalās atrasti amfetamīna atvasinājumi.

/pers. A/ tika apturēts Rīgā, Ilūkstes un Sesku ielu krustojumā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Bez minētā /pers. A/ izvairījās no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 26. jūnija spriedumu /pers. A/ tika atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā,

kas paredzēti Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā, 312. pantā un 253.2 panta pirmajā daļā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteikto sodu daļēji saskaitot ar

sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 6. decembra spriedumu, un ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2019. gada 21. februāra spriedumu, galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 11 mēnešiem 20 dienām, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) gadiem.

Spriedums stājies spēkā 2019. gada 9. jūlijā.

Izvairoties no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, neizciesta papildsoda laikā, 2019. gada 12. decembrī plkst. 18.34 /pers. A/, bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un atrodoties narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekmē, apzināti, ar tiešu nodomu, vadīja transportlīdzekli Mazda

3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa Ilūkstes ielu no Augusta Deglava ielas puses Sesku ielas virzienā.

/pers. A/ tika apturēts Rīgā, Ilūkstes un Sesku ielu krustojumā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē apliecināja, ka viņam ir saprotamas valsts apsūdzības uzturētāja apsūdzības, sevi par vainīgu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā atzina, izdarīto nožēloja. Uzturēja pirmstiesas procesā

izteikto lūgumu pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pareizi kvalificēti pēc Krimināllikuma

262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas, jo viņš vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties narkotisko un citu

apreibinošu vielu ietekmē, un izvairījās no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas. Apsūdzētā vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir

pierādīta.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurora un aizstāves viedokli, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajās

apsūdzībās un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē ir

izskaidrotas un sekas ir saprotamas, apsūdzētā vaina viņam celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā,

tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tiesa

atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko pierādījumu uzskaitījums

un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46. pantu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas izdarīja divus mazāk smagus

noziegumus.

Izanalizējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš:

- administratīvi sodīts (lietas 43.-44. lapa);

- agrāk sodīts (lietas 2.-3., 4., 44.-51. lapa), pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 26. jūnija spriedumu par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā, 312. pantā un 253.2 panta pirmajā daļā, piemērojot

Krimināllikuma 50. panta pirmo, otro un piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem 20 (divdesmit) dienām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) gadiem;

- no vārdiem noskaidrots, ar 7 klašu izglītība, apguvis automehāniķa profesiju, pirms apcietinājuma strādāja neoficiāli autoservisā, ir pastāvīga

dzīvesvieta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu kā apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst

savas vainas atzīšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par abu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu kā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst

to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta

otrajā daļā, par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekmē.

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi vērsti pret satiksmes drošību.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. un 35. pantu, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu,

radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, viņa personību, vecumu un veselības stāvokli, materiālo un ģimenes stāvokli, kā arī

atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošus apstākļus.

Personai ir konstitucionālas tiesības pieprasīt taisnīgumu, un tiesai ir pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi. Lietas taisnīgas izskatīšanas būtisks

elements ir piespriestā soda taisnīgums. Taisnīgs sods var tikt piespriests tikai tad, kad tiek ņemti vērā visi lietas apstākļi. Krimināllikumā ir paredzētas

iespējas tiesai, ņemot vērā visus lietas apstākļus, personai, kas izdarījusi noziedzīgu darbību, piespriest taisnīgu sodu.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A. Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ ir darbspējīgs, pēc paša teiktā, strādāja neoficiāli, ir ierosināti vēl trīs kriminālprocesi.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ sods nosakāms reālas brīvības atņemšanas veidā, kā to lūdza arī prokurors un ko tiesa konkrētajos apstākļos uzskata par

atbilstīgu un taisnīgu sodu.

Tiesa neatstāj bez ievērības apstākli, ka /pers. A/ nepildīja savus procesuālos pienākumus, neieradās uz vairākām tiesas sēdēm, attaisnojošus

dokumentus par neierašanās iemesliem neiesniedza, līdz ar ko 2020. gada 28. oktobrī tika izsludināts meklēšanā.

Tiesa ir pārliecināta, ka nevis alternatīvu sodu piemērošana, bet vienīgi /pers. A/ izolēšana no sabiedrības spēs atturēt viņu no turpmākas noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas. Šādu secinājumu tiesa izdarījusi, analizējot apsūdzētā personību, jo /pers. A/ šos noziedzīgos nodarījumus izdarīja neizciesta soda

laikā, kas liecina par viņa attieksmi pret morāles un likuma normām. Tiesa, izvērtējot /pers. A/ attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu pret satiksmes

drošību, atzīst, ka viņa noziedzīgās darbības, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties narkotisko un citu apreibinošu

vielu ietekmē, kā arī izvairoties no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas, apdraud visu citu satiksmes dalībnieku dzīvību un veselību.

Tiesa secina, ka /pers. A/ tomēr līdz šim nav sapratis savas kļūdas, nav izdarījis secinājums par līdzšinējās uzvedības nepieļaujamību. Brīvības

atņemšana /pers. A/, samērojot šo apsūdzētā tiesību ierobežojumu ar sabiedriskās drošības interesēm, ir ne vien attaisnojama un pieļaujama, bet arī

nepieciešama soda represīvo un preventīvo mērķu sasniegšanai.

/pers. A/ piemērojams Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā sankcijā paredzētais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

–, kas paredzēts kā obligāts.

Krimināllikuma 50. panta pirmajā daļā noteikts, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai

prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Savukārt minētā panta otrajā daļā

noteikts, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods

nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst

pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no

maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. (..).

Ņemot vērā krimināllietā konstatētos apstākļus, tiesas ieskatā sods saskaņā ar minētās normas nosacījumiem nosakāms, daļēji saskaitot

piespriestos sodus.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.

Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.

pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus

lietā Nr. SKK- 232/08).

/pers. A/ agrāk vairākkārt sodīts, noziedzīgos nodarījumus izdarīja neizciesta papildsoda laikā. Tiesa apsūdzētā personību novērtē kā nestabilu

likumpaklausības īstenošanā, uz ko norāda izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopējā hronoloģija, kas apsūdzēto raksturo negatīvi.

Pamatojoties uz spriedumā noskaidroto raksturojošo informāciju par apsūdzēto, tiesa apsūdzēto vērtē kā personu, kurai ir augsts recidīva risks

atkārtotam likumpārkāpumam. Apsūdzētā noziedzīgie nodarījumi liecina par viņa noziedzīgu tendenci un par nespēju atturēties no likumpārkāpumu

izdarīšanas.

Tiesas vērtējumā pozitīvā apņemšanās apsūdzētajam rodas tikai nonākot tiesas priekšā, kas jau ir sekas kādai kārtējai prettiesiskai rīcībai. Minētais

pamatoti dod iemeslu tiesai uzskatīt, ka apsūdzētajam ir nepietiekama paškritika, kā arī cēloņu un seku likumsakarību virspusēja vai pat nepietiekama

izpratne.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka apsūdzētajam noteiktais soda veids un mērs par katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir individualizēts, samērīgs

ar izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem un tā mīkstināšanai nav likumīga pamata.

/pers. A/ notiesāts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 26. jūnija spriedumu, daļēji pievienojot sodus, kas piespriesti ar

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 6. decembra spriedumu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 21. februāra

spriedumu, ar brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem 20 (divdesmit) dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem)

gadiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 51. panta pirmajai daļai, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu

noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Lemjot par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā pēc 2008. gada 1. jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem, ka, nosakot sodu par vairākiem

noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko

sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir konstatēti divi atbildību mīkstinoši un trīs atbildību pastiprinoši apstākļi, kas jau ņemti vērā pie pamatsoda noteikšanas,

tādējādi tiesas ieskatā galīgais sods nosakāms, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

Prokurors lūdza piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanā un

glabāšanu 514,25 EUR apmērā.

No krimināllietas redzams, ka transportlīdzeklis MAZDA 3, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, ticis izņemts administratīvā

pārkāpuma lietas ietvaros un nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai (lietas 9., 10., 11., 12., 68. lapa), un administratīvā pārkāpuma lieta 2019

gada 13. decembrī ir izbeigta (lietas 13. lapa).

Saskaņā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras izdevumu aprēķinu Nr. 1502 transportlīdzekļa nogādāšanas glabāšanai un glabāšanas procesuālie

izdevumi ir 514,25 EUR (lietas 68., 69. lapa).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 5. un 7)1 punktam procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu

glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai; kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma

lietvedības izbeigšanu, materiālus nododot izmeklēšanas iestādei, vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu vai zaudējis

spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības.

Šādos apstākļos un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu procesuālie izdevumi par transportlīdzekļa Mazda 3, valsts reģistrācijas numura

zīme /reģistrācijas numurs/, glabāšanu 514,25 EUR piedzenami no /pers. A/ valsts labā ar šo spriedumu.

Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 7)2 punktā noteikts, ka procesuālie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.

panta pirmās daļas definējumam ar tiesas nolēmumu ir piedzenami no notiesātajiem.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā veiktās pārbaudes rezultātiem 2019. gada 12. decembrī /pers. A/ konstatēta

narkotisko un citu apreibinošu vielu ietekme atbilstoši 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola

koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 27.6. punktam (lietas 7. lapa).

Šādos apstākļos un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu procesuālie izdevumi par alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu

apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veikto pārbaudi 163,55 EUR piedzenami no apsūdzētā /pers. A/.

Juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam kriminālprocesā pieaicināta aizstāve L. Petrova, kurai par veikto darbu pienākas atlīdzība 140 EUR.

Minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu ir piedzenami no apsūdzētā /pers. A/ valsts ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā un sodīt

viņu:

par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem;

par Krimināllikuma 312. panta otrajā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitīt piespriestos sodus un sodu /pers. A/

noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, atņemot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienot papildsodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 26. jūnija sprieduma un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 7 (septiņiem) gadiem.

Soda izciešanu skaitīt no 2021. gada 23. februāra.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2021. gada 24. janvāra līdz 2021. gada 23. februārim.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus 163,55 EUR (simts sešdesmit trīs euro, 55 centus) par alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu

apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veikto pārbaudi Valsts policijas labā, reģ. Nr. 90000099040, Valsts kasē TRELLV22,

LV96TREL2140091033000, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Maksājuma mērķis:

PC412973. Procesuālo izdevumu nomaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus par transportlīdzekļa glabāšanu krimināllietā Nr. 11520088219 514,25 EUR (pieci simti četrpadsmit

euro, 25 centi).

Noteikt 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei: Saņēmējs LR IeM Nodrošinājuma Valsts

aģentūra, reģ. Nr. 90009112024, saņēmēja banka: Valsts kase, TRELLV22, norēķinu konts LV86TREL2140651020000, mērķī norādot: piedziņas

izdevumi krimināllietā Nr. 11520088219, /pers. A/, personas kods /personas kods/, PC412973, Mazda 3, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, EKK-21499.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 140 EUR (simts četrdesmit euro) par zvērināta advokāta veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā tiesā un

tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai

izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai,

iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese . A. Dzērve