Court allows creditor to pursue spouse's half of joint assets despite divorce agreement in insolvency proceedings.

Lietas Nr.C33227715

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 6.oktobrī

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

priekšsēdētāja L.Kraule,

tiesneši Z.Zaiceva un B.Ķeire

ar sekretāri L.Jankēvicu, piedaloties /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/ un /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/, izskatīja atklātā

tiesas sēdē /pers. A/ apelācijas sūdzību par Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 1.marta spriedumu civillietā maksātnespējīgās SIA /Nosaukums A/

administratores /pers. E/ prasībā pret /pers. C/ un /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Tiesas kolēģija tiesas sēdē

k o n s t a t ē j a:

Ar 2014.gada 14.maiju SIA /Nosaukums A/atzīta par maksātnespējīgu, par maksātnespējas administratori iecelta /pers. E/.

2015.gada 3.februārī SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – MSIA) maksātnespējas procesa administratore cēlusi prasību tiesā pret /pers. C/ un /pers.

A/ par zaudējumu 9188,75 EUR piedziņu, lūdzot vērst piedziņu uz laulāto mantu.

Prasītāja norādījusi, ka /pers. C/ bijis vienīgais sabiedrības dalībnieks un valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.

2011.gada 1.jūnijā SIA /Nosaukums B/ un MSIA noslēgušas telpu nomas līgumu, kas ar 2011.gada 23.novembra vienošanos pēc nomnieka

iniciatīvas lauzts. MSIA kreditoram nesamaksāja 1903,21 EUR. 2011.gada 1.jūnijā SIA /Nosaukums B/,IK /Nosaukums C/ (turpmāk – IK) un MSIA

noslēgušas trīspusēju vienošanos, no kuras izriet, ka pirms tam konkrētās telpas nomāja IK, un ar šo vienošanos līgums tiek lauzts. Ar šīs vienošanās

2.punktu MSIA uzņēmās visas IK saistības pret /pers. F/ 5890,06 Ls un SIA /Nosaukums B/ 335,75 Ls. Pēc tam /pers. C/ uzsācis IK likvidāciju.

Ja MSIA neuzņemtos svešas IK saistības, /pers. C/ būtu pienākums iesniegt IK maksātnespējas procesa pieteikumu. Atbilstoši Komerclikuma

76.panta otrajai daļai /pers. C/ kā IK komersants par saistībām atbildēja ar visu savu mantu, tāpēc viņš bija ieinteresētā persona attiecībā uz MSIA.

/pers. C/ rīcības rezultātā uzņēmums tīši novests līdz maksātnespējai, ilgstoši vilcinot maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai

izvairītos no atbildības.

/pers. C/ par MSIA nav iesniedzis nevienu gada pārskatu, neizpildot sabiedrības un valsts iestāžu informēšanas pienākumu par savu finansiālo

stāvokli, lai gan saistības pastāv vismaz no 2011.gada.

Pēc administratores paziņojuma par nodomu vērsties tiesā, /pers. C/ 2014.gada 25.jūlijā atsavinājis sev piederošo nekustamo īpašumu, pielīgstot,

ka pirkuma maksa jāieskaita laulātās /pers. A/ norēķinu kontā. Savukārt, 2014.gada 31.jūlijā noslēgts laulību līgums, nošķirot sievas mantu, kura iepriekš

bijusi laulāto kopmanta. Civillikuma 110.panta otrā daļa nosaka, ka laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības.

/pers. C/ rīkojies pretēji Komerclikuma 169.pantam, jo komercsabiedrības vārdā uzņēmies svešas saistības, neiesniedzot maksātnespējas procesa

pieteikumu. Valdes rīcība radījusi kaitīgas sekas ne tikai komercsabiedrībai, bet arī kreditoram, kura prasījumu nav iespējams apmierināt.

Ar Kuldīgas rajona tiesas 2016.gada 1.marta spriedumu prasība apmierināta un no /pers. C/ par labu MSIA piedzīti 9188,75 EUR, bet piedziņas

neiespējamības vai daļējas iespējamības gadījumā no /pers. C/, atļauts vērst piedziņu uz /pers. C/ daļu laulāto kopīgajā mantā: uz ½ /pers. A/ piederošā

transportlīdzekļa VW LT 35, VEN.HN9529, vērtību, un ½ SIA “/Nosaukums D/” piederošajām kapitāldaļām.

Tiesa spriedumā norādījusi šādus apsvērumus.

Lietā nodibināts, ka /pers. C/, būdams vienlaikus gan IK, gan MSIA dalībnieks, bez attaisnojuma nav pildījis savas saistības, bet vēl palielinājis

MSIA saistību apmēru, uzņemoties IK saistības, kas novedis MSIA līdz maksātnespējai.

Prasītāja ar 2011.gada 1.jūnija vienošanos, 2011.gada 1.jūnija cesijas līgumu, 2011.gada 1.jūnija nomas līgumu un kreditoru pieteikumu pierādījusi

sabiedrībai nodarītos zaudējumus 9188,75 EUR apmērā.

Atbildētājs, saskaņā ar Komerclikuma 169.panta trešo daļu, nav iesniedzis pierādījumus, ka viņš rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kas dotu

pamatu atbrīvot viņu no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai norādījusi

atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim par pierādījumu neesamību faktiem, uz kuriem atbildētājs ceļ iebildumus, izskaidrojot tiesiskās sekas. Atbildētājs

pierādījumus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā neiesniedza.

Tiesa konstatējusi, ka /pers. C/ pēc administratores ziņojuma par parādnieka mantas neesamību un brīdinājuma par vēršanos tiesā sagatavošanas,

atsavinājis sev piederošo nekustamo īpašumu un noslēdzis laulības līgumu ar /pers. A/ par visas mantas šķirtību.

Laulības līgums noslēgts laikā, kad /pers. C/ darbojās pārvaldes institūcijā un sabiedrībai jau bija parādsaistības pret kreditoru. Ar laulības līgumu

tika mainīts īpašuma statuss un kustamā manta un daļas kapitālsabiedrībā tika reģistrētas kā /pers. A/ atsevišķā manta. Līdz ar to laulības līgums noslēgts

pretēji labas ticības principam un patiesais tā noslēgšanas mērķis bijis izvairīties no MSIA iespējamās piedziņas vēršanas uz valdes locekļa /pers. C/

mantu, ko apliecina arī 2014.gada 25.jūlija nekustamā īpašuma atsavināšanas līgums ar trešo personu. Tiesa starp atbildētājiem noslēgto laulības līgumu

atzinusi par fiktīvu.

Par minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi /pers. A/. Apelatore norādījusi, ka spriedumu uzskata par prettiesisku . /pers. C/

iebildumos par prasību pamatoti norādījis, ka kreditors un maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs ir viena persona – SIA /Nosaukums B/.

Vienošanās par nomas maksas parāda pārņemšanu tika slēgta ar kreditora līdzdalību.

Paskaidrojusi tiesai, ka trešajām personām nav nekādu juridisku tiesību uz viņas mantu. Laulības līgums ir spēkā un likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdēts.

2016.gada 16.februārī /pers. C/ pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ pamatoti lūdzis lietas izskatīšanu atlikt, bet lūgums netika apmierināts.

Tiesa nepamatoti secinājusi, ka /pers. C/ rīcība bijusi prettiesiska, jo šādiem secinājumiem nav juridiska pamata.

Motīvu daļa

Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus, apelācijas sūdzības argumentus un lietas materiālus to kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Pirmās instances tiesas spriedumā konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie tiesas secinājumi ir pareizi un tajā sniegtais

pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances sprieduma motivācijai un atbilstoši Civilprocesa likuma

432.panta piektajai daļai atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelatore norādījusi, ka spriedumu uzskata par prettiesisku kopumā. Tomēr /pers. C/ spriedumu nav pārsūdzējis, līdz ar to daļā pret /pers. C/

spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Apelācijas instances tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.pantu izskata lietu tikai tajās robežās, kā lūgts

apelācijas sūdzībā, tāpēc apelācijas instances tiesai nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas spriedumu attiecībā uz /pers. C/ un noraidāms ir

apelatores arguments, ka tiesa nepamatoti konstatējusi, ka /pers. C/ rīcība bijusi prettiesiska.

Nav nozīmes apelatores norādītajam apstāklim, ka kreditors – SIA /Nosaukums B/ un maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs ir viena un tā pati

persona, un vienošanās par nomas maksas pārņemšanu tika slēgta ar kreditora līdzdalību. Minētais maksātnespējas procesu, kas pasludināts ar Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2014.gada 14.maija spriedumu, neietekmē.

Civillikuma 115.panta trešajā daļā paredzēts, ka laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, šīs trešās

personas nesaista. Tiesību doktrīnā norādīts, ka neskatoties uz laulības līguma noteikumiem, trešās personas var realizēt savas tiesības uz mantas

piedziņu. Un nav svarīgi, vai laulātie šādu līgumu ir slēguši ar nodomu ierobežot, mazināt kādas trešās personas tiesības, vai arī tie rīkojušies bez šāda

nodoma (sk. Vēbers J. Civillikuma komentāri, Ģimenes tiesības.- Rīga: Mans Īpašums, 2000, 40., 160.lpp.).

Līdz ar to laulības līguma noslēgšana neatņem prasītājai tiesības vērst piedziņu uz parādniekam piederējušo īpašumu un mantu, jo tas atbilst

Civillikuma 115.panta trešajā daļā ietvertās normas jēgai.

Kā atzīts judikatūrā, tad, neraugoties uz laulības līguma noteikumiem un līgumslēdzēju nodomu, kreditori un trešās personas var īstenot savas

iegūtās tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu, analoģiski kā tas ir mantas dāvinājuma gadījumā saskaņā ar Civillikuma 1927.pantu, proti, no

parādiem nevar atbrīvoties, dāvinot visu mantu. Kreditoriem ir tiesības sekot mantai un prasīt apmierinājumu no tās bez dāvinājuma līguma atcelšanas

(skat. Augstākās tiesas 2009.gada 28.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-37).

Minētais ļauj secināt, ka Civillikuma 115.panta trešajā daļā paredzēto tiesību aizskāruma gadījumā, kreditors var prasīt šā aizskāruma novēršanu,

nemaz neapstrīdot laulības līgumu, ar kuru viņa jau iegūtās tiesības aprobežotas, un neatkarīgi no līguma noteikumiem. Citiem vārdiem, kreditors var celt

tiesā prasību par piedziņas vēršanu uz parādniekam saistību izpildes pienākuma rašanās vai pastāvēšanas laikā piederējušo mantu.

Līdz ar to nav pamatoti apelatores iebildumi, ka starp atbildētājiem noslēgtais laulības līgums likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdēts un prasītājai

nav nekādas juridiskas tiesības vērst piedziņu uz viņas mantu, kas saskaņā ar laulības līgumu atzīta par tās atsevišķo mantu.

Tiesas kolēģija noraida apelatores iebildumu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nav apmierinājusi tās pilnvarotā pārstāvja iesniegumu par lietas

izskatīšanas atlikšanu.

No lietas materiāliem izriet, ka tiesas sēdes dienā gan apelatore, gan tās pilnvarotais pārstāvis informējis tiesu par pārstāvja saslimšanu, lūdzot lietas

izskatīšanu atlikt. Iesniegumam nav pievienoti ne slimību apliecinoši dokumenti, ne papildus informācija par saslimšanas raksturu. Līdz ar to pirmās

instances tiesa pamatoti stājusies pie lietas izskatīšanas pēc būtības, atzīstot atbildētāju neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. un 42.pantu no atbildētājas /pers. A/ valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu

un tiesas dokumentu piegādāšanu apelācijas instances tiesā 7,33 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Civilprocesa likuma 432. - 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a:

Atļaut vērst piedziņu uz /pers. C/ daļu laulāto kopīgajā mantā – ½ /pers. A/ (personas kods /personas kods/) piederošā transportlīdzekļa –

kravas transporta furgona VW /numurs/, /numurs/ 2011.gada izlaidums – vērtību un ½ SIA /Nosaukums D/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ kapitāldaļām

9188,75 EUR (deviņi tūkstoši viens simts astoņdesmit astoņi euro un 75 centi) piedziņas neiespējamības vai daļējas izpildes gadījumā no /pers. C/

(personas kods /personas kods/).

Piedzīt no /pers. A/ ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,33 EUR (septiņi euro un 33 centi).

Noteikt desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei pēc tā spēkā stāšanās daļā par lietas izskatīšanas izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā trīsdesmit dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 24.oktobrī.

Priekšsēdētāja L.Kraule

Tiesneši Z.Zaiceva

B.Ķeire