Court dismisses appeal in traffic violation case, upholding first instance decision on administrative penalty.

Lietas Nr.15550006013324.2

Lietvedības Nr.1A/24/2073

Rīgas apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 10.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ieva

Kulagina, tiesnese Karīna Kazārova un tiesnese Daina Treija

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /persona A/ (iepriekšējais uzvārds –

/uzvārds/), personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo

pārkāpumu Izmeklēšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektores 2024.gada 2.janvāra lēmumu numur

15550006013324-1 uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kurā par personu, kura saucama pie atbildības,

atzīta /persona A/.

[2] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo

pārkāpumu Izmeklēšanas biroja Izmeklēšanas nodaļas inspektores (turpmāk arī – amatpersona) 2024.gada

30.janvāra lēmumu numur 15550006013324-3 /persona A/ piemērots administratīvais sods – naudas sods divdesmit

naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 100 euro.

Sods /persona A/ piemērots par to, ka viņa /notikuma datums/ /izsaukuma laiks/ (izsaukuma laiks) vadīja

transportlīdzekli /transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numura zīme /numura zīme/, Rīgā, /vietas nosaukums/

stāvlaukumā. Izbraucot no stāvēšanai paredzētās vietas, /persona A/ neievēroja drošu braukšanas sānu intervālu, kā

rezultātā uzbrauca blakus stāvēšanai novietotajam transportlīdzeklim /transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas

numura zīme /numura zīme/, to bojājot, pēc kā /persona A/ atstāja ceļu satiksmes negadījuma vietu, neievērojot

normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Tādējādi /persona A/ izdarīja Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu numur 279 “Ceļu satiksmes

noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 41.punkta 1. un 2.apakšpunkta prasību pārkāpumu, par ko

atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 63.panta piektajā daļā.

/persona A/ nepiekrita amatpersonas 2024.gada 30.janvāra lēmumam un pārsūdzēja to augstākai

amatpersonai.

[3] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka (turpmāk

arī – augstāka amatpersona) 2024.gada 29.februāra lēmumu numur 15550006013324-4 amatpersonas lēmums

atstāts negrozīts un /persona A/ sūdzība noraidīta.

Par šo lēmumu /persona A/ iesniedza sūdzību Rīgas rajona tiesā.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija spriedumu /persona A/ sūdzība noraidīta un Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2024.gada 29.februāra lēmums atstāts

negrozīts un /persona A/ sūdzība noraidīta.

[5] Par pirmās instances tiesas spriedumu /persona A/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Rīgas

rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā pirmās instances tiesas spriedumā nav analizēti pie atbildības saucamās

personas argumenti un tiem nav sniegts juridiskais novērtējums. Tāpat Rīgas rajona tiesa spriedumā nav norādījusi

pierādījumus, ar kuriem pierādīta /persona A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[6] Apelācijas instances tiesas sēdē pie atbildības saucamā persona /persona A/ uzturēja iesniegto apelācijas

sūdzību un lūdza to apmierināt.

Paskaidroja, ka /notikuma datums/ priekšpusdienā vadīja automašīnu /transportlīdzeklis A/ Rīgā, /vietas

nosaukums/ stāvlaukumā, kur mēģināja novietot transportlīdzekli stāvvietā. Sākumā ar automašīnu līdz pusei

iebrauca stāvēšanas vietā, taču saprata, ka konkrētā vieta ir par šauru, tāpēc nolēma sameklēt kādu citu vietu.

Ieskatījās automašīnas atpakaļskata spoguļos un saprata, ka ir jāņem lielāks leņķis, un tad, kad jutās droši, izbrauca

no stāvvietas. Izbraucot no stāvvietas, divas reizes izkāpa no automašīnas un pārliecinājās, ka konkrētā stāvvieta ir

par šauru viņas vadītajai automašīnai. Neko nenojaušot par notikušo sadursmi, aizbrauca un novietoja automašīnu

citā stāvlaukuma vietā. Lai arī viņas vadītā automašīna bija aprīkota ar kustības sensoriem, sadursmes brīdī ar

automašīnu /transportlīdzeklis B/ skaņas signālu nedzirdēja. Par notikušo sadursmi uzzināja vēlāk, kad saņēma

zvanu no policijas darbinieces. Devās apskatīties savu automašīnu un konstatēja skrāpējumus uz automašīnas

virsbūves.

Norādīja, ka nenoliedz, ka viņas vadītā automašīna /transportlīdzeklis A/ sadūrās ar stāvvietā, kur viņa

centās novietot savu automašīnu, blakus stāvošo automašīnu /transportlīdzeklis B/, taču nepiekrīt tam, ka viņa

atstāja ceļu satiksmes negadījuma vietu. Uzskata, ka nav iespējams atstāt negadījuma vietu, ja viņa neko nezināja

par notikušo negadījumu. Lūdza tiesu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma

procesu, jo neatstāja ceļu satiksmes negadījuma vietu.

[7] Pie atbildības saucamās personas /persona A/ pārstāvis /vārds, uzvārds/ apelācijas instances tiesas sēdē

uzturēja apelācijas sūdzību. Uzskata, ka /persona A/ vadītās automašīnas virsbūves bojājumi nav samērīgi ar tiem

bojājumiem, kas konstatēti otram transportlīdzeklim – automašīnai /transportlīdzeklis B/. Arī no lietas materiālos

esošā videoieraksta redzams, ka automašīna /transportlīdzeklis B/ ceļu satiksmes negadījuma brīdī nepakustējās.

Izteica viedokli, ka /persona A/ nepameta ceļu satiksmes negadījuma vietu, jo nezināja par šāda negadījuma esību.

Pārstāvja ieskatā lietas materiālos nav pierādījumu, kas apstiprina to, ka /persona A/ zināja par notikušo ceļu

satiksmes negadījumu un apzināti pameta negadījuma vietu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu.

[8] Iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes – pārstāve /vārds, uzvārds/ apelācijas instances tiesas

sēdē pie atbildības saucamās personas /persona A/ iesniegto apelācijas sūdzību neatzina, lūdza to noraidīt un Rīgas

rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija spriedumu atstāt negrozītu.

Paskaidroja, ka ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā ir pierādīts, ka /persona A/ ar savu

vadīto automašīnu /transportlīdzeklis A/ atradās tiešā automašīnas /transportlīdzeklis B/ tuvumā, kurai fiksēti

bojājumi. Iestāde netic /persona A/ apgalvojumam, ka viņa neredzēja transportlīdzeklim /transportlīdzeklis B/

radītos bojājumus. Tāpat ir apšaubāms arguments, ka /persona A/ izkāpa no savas automašīnas, lai pārliecinātos, cik

tuvu atrodas blakus esošais transportlīdzeklis, jo to ir iespējams redzēt, neizkāpjot no automašīnas salona. Pārstāves

ieskatā /persona A/ bija jājūt sadursme, ka ir noticis kontakts ar blakus stāvošo transportlīdzekli /transportlīdzeklis

B/ un tieši tāpēc – pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma – /persona A/ izkāpa no savas automašīnas, lai

paskatītos, kas ir noticis. Iestādes pārstāve uzskata, ka /persona A/ iesniedza apelācijas sūdzību ar mērķi izvairīties

no administratīvās atbildības.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā

izteiktos argumentus, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija uzskata, ka Rīgas rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts,

bet /persona A/ apelācijas sūdzība noraidāma.

[10] Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumā ietvertos argumentus

kopsakarā ar apelācijas sūdzībā norādīto, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pietiekami motivēts, tajā ir

sniegts izvērtējums sūdzības iesniedzējas izdarītajam administratīvajam pārkāpumam un lietā piemērojamajām

tiesību normām, sprieduma motivācijā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, pamatoti konstatējot,

ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2024.gada

29.februāra lēmums atstājams negrozīts.

Krimināllietu tiesas kolēģija atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 246.panta ceturtajai daļai

pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un to neatkārto.

[11] Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā un tiesas sēdē pie atbildības

saucamās personas un viņas pārstāvja norādīto, ka lietas materiālos nav pierādījumu, kas apstiprina /persona A/

vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 40.punkta nosacījumiem, ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši

cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie

nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 1)nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā,

iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos

ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 2)vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā

transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un,

neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

Ceļu satiksmes noteikumu 41.punktu noteic, ja Ceļu satiksmes noteikumu 40.punktā minētajā ceļu

satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties

par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:

1)nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi,

bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

2)par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to

norādījumiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 63.panta piekto daļu par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc

ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no

četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegumu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas

aizlieguma.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka /persona A/ /notikuma datums/ Rīgā,

/vietas nosaukums/ stāvlaukumā vadīja automašīnu /transportlīdzeklis A/ un centās to novietot stāvēšanai blakus

automašīnai /transportlīdzeklis B/. Tāpat lietā nav strīds par to, ka /persona A/ ar vadītās automašīnas labo sānu

daļu izraisīja sadursmi ar blakus stāvošās automašīnas /transportlīdzeklis B/ priekšējo kreiso daļu, pieļaujot ceļu

satiksmes negadījumu. To nenoliedz arī pati pie atbildības saucamā persona.

Lietā ir strīds par to, vai /persona A/ pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes

negadījuma vietas atstāšanu, jo viņa, kā to apgalvo pie administratīvās atbildības saucamā persona, notikuma laikā

nesaprata un neapzinājās, ka ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, tāpēc izbrauca no konkrētās stāvvietas un

novietoja savu automašīnu citā /vietas nosaukums/ stāvlaukuma vietā.

[11.1] Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tostarp /persona A/ darbības notikuma vietā, kas

fiksētas videoierakstā, kā arī abu iesaistīto transportlīdzekļu bojājumu raksturu un izvietojumu, kas fiksēts apskates

protokolos un fotofiksācijās, Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos

esošās ziņas kopumā un savstarpējā sakarībā liecina par to, ka /persona A/ izskatāmajā situācijā nevarēja

neapzināties, neredzēt un nesaprast, ka ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu.

Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, ka no administratīvā

pārkāpuma lietas materiālos esošā /vietas nosaukums/ stāvlaukuma videoieraksta redzams, ka /persona A/ mēģināja

savu automašīnu /transportlīdzeklis A/ novietot stāvvietā blakus automašīnai /transportlīdzeklis B/. /persona A/,

novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, veica vairākus manevrus atpakaļgaitā un uz priekšu, tādējādi samazināja

intervālu starp abiem transportlīdzekļiem un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu – ar savas automašīnas

/transportlīdzeklis A/ labās puses sānu daļu sadūrās ar automašīnas /transportlīdzeklis B/ priekšējo kreiso daļu.

Par to, ka /persona A/ saprata to, ka ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, liecina šajā videoierakstā

atspoguļotais fakts, ka viņa divas reizes izkāpa no savas automašīnas un redzēja notikušo. Pirmoreiz – uzreiz pēc

sadursmes – izkāpa no savas automašīnas, aizgāja līdz automašīnas aizmugurējai daļai un novērtēja situāciju.

Skatījās uz savas automašīnas aizmugurējās daļas labo pusi un redzēja, ka ir notikusi sadursme ar automašīnu

/transportlīdzeklis B/. Pēc tam atkal iesēdās automašīnā /transportlīdzeklis A/, iztaisnoja to un pabrauca uz priekšu,

nedaudz izbraucot no konkrētās stāvēšanas vietas. Tad viņa atkārtoti izkāpa no automašīnas, vēlreiz aizgāja līdz

automašīnas /transportlīdzeklis A/ aizmugurējai daļai, kur, atrodoties pie automašīnas /transportlīdzeklis B/ vadītāja

durvīm, apskatījās situāciju. Pēc tam iesēdās savā automašīnā un aizbrauca projām, tādējādi pārkāpjot Ceļu

satiksmes noteikumu 41.punkta prasības.

No lietas materiālos esošajiem fotoattēliem izriet, ka uz automašīnas /transportlīdzeklis B/

/transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numura zīme /numura zīme/, priekšējā atdurstieņa kreisajā pusē ir redzami

spilgti /krāsas nosaukums/ krāsas uzslāņojumi, kas vizuāli sakrīt ar /persona A/ vadītās automašīnas

/transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numura zīme /numura zīme/, spilgti /krāsas nosaukums/ krāsu.

[11.2] Krimināllietu tiesas kolēģija netic pie atbildības saucamās personas un viņas pārstāvja norādītajam

argumentam, ka /persona A/ konkrētajā laikā un vietā nejuta un nesaprata, ka ir izraisījusi ceļu satiksmes

negadījumu, jo šāds pie atbildības saucamās personas apgalvojums neapstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Tiesas kolēģija pievienojas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka

vietnieka /vārds, uzvārds/ 2024.gada 29.februāra lēmumā norādītajam, ka pie administratīvās atbildības saucamās

personas /persona A/ darbības notikuma vietā, proti, atkārtota izkāpšana no savas automašīnas /transportlīdzeklis A/

un došanās uz tās aizmugurējo daļu nebija saistīta ar to, lai pārliecinātos par to, cik tuvu viņa ir piebraukusi pie

blakus stāvošās automašīnas /transportlīdzeklis B/. Automašīnas vadītājam pārliecināties par attālumu ir iespējams,

neizkāpjot no automašīnas salona, skatoties un sekojot līdzi ceļa situācijai automašīnas atpakaļskata spoguļos, kas

izvietoti gan automašīnas salonā, gan ārpus tā. Turklāt ceļa situāciju automašīnas vadītājam palīdz kontrolēt gan

atpakaļskata kamera, gan dažādi kustības sensori.

Rīgas apgabaltiesa uzskata, ka ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir konstatēta /persona A/

prettiesiska, vainojama rīcība, kas definēta Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmajā daļā.

Ievērojot abām automašīnām radīto bojājumu apjomu, raksturu un izvietojumu, apelācijas instances tiesa

secina, ka /persona A/ nav patiesa, norādot, ka viņa kā automašīnas /transportlīdzeklis A/ vadītāja neapzinājās,

neredzēja un nesaprata, ka ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu. Tas, ka pie administratīvās atbildības saucamā

persona redzēja un apzinājās, ka ir izraisījusi sadursmi, pierādīts ar lietas materiāliem, tostarp lietā esošo

videoierakstu, no kura redzams, ka pēc tam, kad notika sadursme ar blakus esošo automašīnu /transportlīdzeklis B/,

/persona A/ izkāpa no savas automašīnas /transportlīdzeklis A/ un apskatījās pašas izraisītā ceļu satiksmes

negadījuma sekas. Tālāk /persona A/ rīkojās prettiesiski – nepalika negadījuma vietā, nepaziņoja policijai par ceļu

satiksmes negadījumu, bet aizbrauca no negadījuma vietas.

Krimināllietu tiesas kolēģija pie administratīvās atbildības saucamās personas apstākļu nepatieso izklāstu

vērtē kā mēģinājumu izvairīties no atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 41.punkta prasību pārkāpumu un soda,

kas paredzēts Ceļu satiksmes likuma 63.panta piektajā daļā.

Ievērojot norādīto, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka /persona A/ pamatoti saukta pie administratīvās

atbildības, piemērojot administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai administratīvo sodu 20 naudas soda vienību

apmērā, kas atbilst 100 euro, ko tiesas kolēģija atzīst par pamatotu un atbilstošu Administratīvās atbildības likuma

19.panta nosacījumiem par administratīvā soda veida un mēra noteikšanu.

[12] Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka sūdzības iesniedzējas norāde uz formālu pirmās instances

tiesas pieeju konkrētās lietas izskatīšanā atzīstama par nepamatotu, jo gan amatpersonas 2024.gada 30.janvāra

lēmumā, gan augstākas amatpersonas 2024.gada 29.februāra lēmumā, gan Rīgas rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija

spriedumā ir pilnībā izvērtēti konkrētās lietas apstākļi un pierādījumi tieši pie administratīvās atbildības saucamās

personas – /persona A/ – atbildībai par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesai nerodas šaubas par administratīvās lietvedības pamatotību, kā arī Krimināllietu

tiesas kolēģija nekonstatē lietā pierādījumus, kas izslēgtu /persona A/ atbildību par Ceļu satiksmes likuma 63.panta

piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka /persona A/ apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par

pamatu administratīvās lietvedības izbeigšanai, un secina, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, attiecināmi,

pieļaujami un ticami, tie izslēdz jebkādas saprātīgas šaubas par šajā lietā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esību.

Apstāklis, ka sūdzības iesniedzējas viedoklis nesakrīt ar amatpersonas, augstākas amatpersonas un pirmās

instances tiesas secināto, nedod pamatu uzskatīt, ka pārkāpums nav noticis, un neliecina par to, ka pirmās instances

tiesa būtu pārkāpusi pierādījumu vērtēšanas nosacījumus. Nepiekrišana tiesas vērtējumam nevar tikt uzskatīta par

likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu sprieduma atcelšanai.

[13] Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka Rīgas rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija sprieduma aprakstošās

daļas 1.1.punkta pēdējais teikums neattiecas uz izskatāmo lietu, kā arī sprieduma aprakstošās daļas 2.punktā un

motīvu daļas 26.1.punktā kļūdaini norādīts /persona A/ ar amatpersonas lēmumu noteiktais sods.

Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka šīs pirmās instances tiesas kļūdas sprieduma aprakstošās daļas 1.1.

un 2.punktā, kā arī motīvu daļas 26.1.punktā neietekmē sprieduma tiesiskumu un tas nav pamats pirmās instances

tiesas sprieduma atcelšanai.

[14] Rīgas apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums atzīstams par likumīgu un atstājams

negrozīts, bet apelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, 247.pantu Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas 2024.gada 3.jūnija spriedumu, bet /persona A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese Ieva Kulagina

Tiesnese Karīna Kazārova

Tiesnese Daina Treija

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

4.lappuse no 4