Administrative court dismissed tax appeal as plaintiff failed to prove full property tax payment.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the tax authority's notice and cancel the tax debt and penalty. The court found that the plaintiff had only paid a fraction of the declared property tax, leaving a significant outstanding balance. Consequently, the authority was legally justified in calculating and enforcing both the unpaid tax and the associated penalty interest.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums, 251. pants; 29. pants, 31. pants, 32. pants no Nekustamā īpašuma nodokļa likuma: When a taxpayer fails to pay the full amount of property tax declared, the tax authority is entitled to calculate and enforce both the outstanding tax and the statutory penalty interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr. A42436506 A1625-07/16
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2007.gada 10.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle
piedaloties pieteicējam I.K., atbildētāja Carnikavas novada domes pārstāvei Astrīdai Margai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.K. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikumu par Carnikavas pagasta padomes izdotā nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma (2006.gadam) atcelšanu.
Aprakstošā daļa [1] 2006.gada 7.martā Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) tika saņemts pieteicēja pieteikums (lietas 4.lapa), kurā pieteicējs lūdza tiesu uzlikt par pienākumu Carnikavas pagasta padomei (turpmāk – atbildētājs vai pašvaldība) ievērot zemesgrāmatu apgabaltiesneša nostiprinājuma uzrakstus un atcelt parādu un soda naudu.
[2] Ar tiesneses 2006.gada 9.marta lēmumu (lietas 20. – 22.lapa) pieteicēja pieteikums, daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājam ievērot zemesgrāmatu apgabaltiesneša nostiprinājuma uzrakstus, atteikts pieņemt, bet daļā par parāda un soda naudas atcelšanu - atstāts bez virzības prasījuma precizēšanai.
[3] 2006.gada 24.martā tiesā tika saņemts pieteikuma papildinājums (lietas 24.lapa), kurā ietverts lūgums - atcelt Valsts zemes dienesta (turpmāk arī
– VZD) 1996.gada 10.aprīļa pavēli Nr.46, VZD 1999.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.401a, VZD 2002.gada 14.maija rīkojumu Nr.198 un Carnikavas pagasta padomes 2003.gada 21.maija lēmumu Nr.337, kā arī nodokļu parādu.
[4] Ar tiesneses 2006.gada 21.aprīļa lēmumu (lietas 50. – 51.lapa) pieteicēja pieteikums tika atkārtoti atstāts bez virzības līdz 2006.gada 25.maijam, jo pieteikumā nebija norādīts precīzs prasījums attiecībā uz nodokļu parādu, kā arī nebija pievienoti dokumentu noraksti.
[5] 2006.gada 22.maijā tiesā tika saņemts pieteikuma precizējums (lietas 53.lapa).
[6] Ar tiesneses 2006.gada 5.jūnija lēmumu (lietas 74. – 75.lapa) atteikts pieņemt pieteikumu daļā par VZD 1996.gada 10.aprīļa pavēles Nr.46, VZD 1999.gada 15.oktobra rīkojuma Nr.401a, VZD 2002.gada 14.maija rīkojuma Nr.198, Carnikavas pagasta padomes 2003.gada 21.maija lēmuma Nr.337 un Carnikavas pagasta padomes 2006.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.7 atcelšanu. Pieteikums daļā par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu atcelšanu tika atstāts bez virzības, uzdodot pieteicējam precizēt prasījumu.
[7] 2006.gada 4.jūlijā tiesā tika saņemts pieteikuma precizējums (lietas 77.lapa), kurā ietverts lūgums - pārskatīt Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 5.jūnija lēmuma [7], [8], [9] un [10] punktā ietvertos secinājumus. Attiecībā uz savu prasījumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu atcelšanu, pieteicējs ir norādījis, ka uztur spēkā savu prasījumu par parāda Ls 140,69 atcelšanu.
[8] Ar tiesneša 2006.gada 7.jūlija lēmumu pieteicēja pieteikums tika pieņemts daļā par nekustamā īpašuma nodokļa par maksāšanas paziņojuma (par 2006.gadu) atcelšanu, bet attiecībā uz pieteicēja lūgumu par tiesneses lēmuma pārskatīšanu, tika norādīts, ka pieteicējam bija tiesības pārsūdzēt lēmumu, iesniedzot blakus sūdzību, ko pieteicējs nav izdarījis; termiņš blakus sūdzības iesniegšanai par tiesneses 2006.gada 5.jūnija lēmumu ir beidzies 26.jūnijā, tādēļ lēmums vairs nav pārsūdzams.
[9] No pieteikuma, pieteikuma papildinājumiem un precizējumiem izriet, ka pieteicējs nepiekrīt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, balstoties uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. [9.1] 1995.gada decembrī pieteicējs esot saņēmis zemesgrāmatu aktu par savu īpašumu Carnikavas pagastā dārzkopības saimniecībā (turpmāk – d/s) /dzēsts saimniecības nosaukums/. No 2000.gada atbildētājs pieteicējam sūtot maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli, bet paziņojumos esot uzrādīts cits kadastra numurs, nevis tāds kā 1995.gadā izdotajā zemesgrāmatu aktā. Bez tam, esot izmainīta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, jo tā nesakrītot ar kadastrālo vērtību, kas ierakstīta zemesgrāmatu aktā. [9.2] Pieteicējs esot vērsies pie atbildētāja, iesniedzis atbildētājam zemesgrāmatu akta kopiju un izteicis iebildumus par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas pareizību. Pieteicēja ieskatā atbildētājam ir pienākums vadīties vienīgi no zemesgrāmatu aktā nostiprinātajām ziņām, proti, no tajā ierakstītās zemes kadastrālās vērtības, kā arī maksāšanas paziņojumā ierakstāms tāds nekustamā īpašuma kadastra numurs, kāds ierakstīts zemesgrāmatu aktā. Atbildētājs esot arī patvaļīgi izmainījis pieteicējam piederošā nekustamā īpašuma adresi. Pieteicējs esot ar mieru arī turpmāk maksāt nekustamā īpašuma nodokli tad, ja atbildētājs, nodokli aprēķinot, ņem par pamatu vienīgi zemesgrāmatu aktā ierakstīto zemes kadastrālo vērtību.
[10] 2006.gada 31.jūlijā tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt. Atbildētājs izvirzījis tālāk minētos argumentus. [10.1] Pieteikumā norādītie iemesli, kādēļ būtu atceļams nekustamā īpašuma nodokļa paziņojums, esot pretrunā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”, kā arī ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”. [10.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmā, trešā un sestā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma likme ir 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks pieprasa sava īpašuma pārvērtēšanu taksācijas perioda laikā, aktualizētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir piemērojama nodokļa aprēķinam ar nākamo taksācijas periodu. Tā paša likuma 4.panta pirmā, trešā un ceturtā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām.
Nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri). nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu taksācijas perioda 1.janvārī. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu Valsts zemes dienests iesniedz pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos termiņos. [10.3] Atbildētājs ik gadus saņemot no VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstus, kurus par laika periodu no 2002.gada līdz 2006.gadam atbildētājs pievienojis rakstveida paskaidrojumam. [10.4] Pamatojoties uz iepriekš minētajām tiesību normām, atbildētājs aprēķina nekustamā īpašuma nodokli arī pieteicējam piederošajam īpašumam, kas atrodas /dzēsta adrese/, (/dzēsts saimniecības nosaukums/), Garupe, Carnikavas pagastā, ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/.
Pieteicējam piederošā nekustamā īpašuma vērtība 2006.gadā sastādīja Ls 1305,00, un atbilstoši nodokļa likmei 1,5%, nodokļa summa sastādīja Ls 19,58. [10.5] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu. Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīdus kārtībā. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa nosaka – par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. [10.6] Atbildētājs norāda, ka pieteicējs maksājot nekustamā īpašuma nodokli daļēji - pēc viņam vien zināmiem kritērijiem, bet nevis pēc nodokļa maksāšanas paziņojumos norādītajām summām, tādējādi pieteicējam esot izveidojies nodokļa pamatparāds un tikusi aprēķināta gan nokavējuma nauda, gan soda nauda. 2006.gadā nodokļa maksājums aprēķināts Ls 19,58 apmērā, nodokļa parāds uz 2006.gada 14.februāri par iepriekšējo periodu sastādīja Ls 83,43, soda nauda – Ls 41,60.
Uz 2006.gada 24.jūliju parāds par iepriekšējo periodu sastādīja Ls 83,43 un soda nauda Ls 48,67. Atbildētājs paskaidro, ka iepriekš norādītās tiesību normas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu nesaista tikai un vienīgi ar ierakstu zemesgrāmatā, kā uzskata pieteicējs, bet paredz visā valstī vienotu kārtību nodokļu aprēķināšanai, ko atbildētājs esot ievērojis.
[11] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, balstoties uz tajā norādītajiem apvērumiem, bet atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[12] Iepazinusies ar lietas materiāliem un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[13] Tiesa lietā konstatēja šādus apstākļus: [13.1] Pieteicējam pieder nekustamais īpašums /dzēsta adrese/, (/dzēsts saimniecības nosaukums/), Garupe, Carnikavas pagastā, ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/ (turpmāk arī – īpašums). Īpašums ir ierakstīts Zemesgrāmatā ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/. [13.2] VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa izsniegusi atbildētājam Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu pēc stāvokļa uz 2006.gada 11.janvāri (lietas 98.lapa), no kura ir redzams, ka pieteicējam piederošā nekustamā īpašuma kadastra numurs ir Nr./dzēsts kadastra numurs/ un zemes kadastrālā vērtība sastāda Ls 1305,- (viens tūkstotis trīs simti pieci lati). [13.3] Atbildētājs ir izsūtījis pieteicējam maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2006.gadam (lietas 5.lapa), kurā norādīts, ka pieteicējam 2006.gadā jānomaksā šādi nodokļa maksājumi: taksācijas gada nodokļa maksājumi – Ls 19,58 apmērā; nodokļu parāds par iepriekšējo periodu – Ls 83,43; kā arī soda sankcijas (pamatparāda palielinājums un/vai nokavējuma nauda) – 41,60.
Tādējādi pavisam kopā pieteicējam ir jānomaksā Ls 144,61. Atbildētājs nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā ir uzrādījis arī taksācijas gada nodokļa aprēķinu. [13.4] Nepiekrītot nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītajai nodokļa un soda sankciju (pamatparāda palielinājums un/vai nokavējuma nauda) summai, pieteicējs 2006.gada 14.jūnijā ir vērsies pie atbildētāja ar apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 78.lapa). 2006.gada 19.jūnijā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja ir sniegusi pieteicējam atbildi Nr.01-8.2/02-33/1270 uz apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 79.lapa), no kuras izriet, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums atbilst normatīvo aktu prasībām un nav pamata tā atcelšanai.
Minētā atbilde saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.pasnta piektajā daļā noteikto ir uzskatāma par administratīvā akta galīgo noformējumu un tā ir pārsūdzama tiesā. 2006.gada 7.martā pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot pārbaudīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma tiesiskumu, tādējādi pieteicēja prasījums pēc būtības ir par Carnikavas novada domes priekšsēdētājas 2006.gada 19.jūnija lēmuma Nr.01-8.2/02-33/1270 atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu, jo pieteicējs turpmāk vēlas saņemt no atbildētāja citāda satura nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu (ar mazāku nodokļa summu).
[14] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs ir pareizi aprēķinājis nekustamā īpašuma nodokli 2006.gadam par pieteicējam piederošo īpašumu /dzēsta adrese/, (/dzēsts saimniecības nosaukums/), Garupe, Carnikavas pagastā, ar kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/.
[15] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Minētā panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tā paša likuma 4.panta pirmā un ceturtā daļa nosaka - nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu taksācijas perioda 1.janvārī. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu aktualizācijas sarakstu Valsts zemes dienests iesniedz pašvaldībām Ministru kabineta noteiktajos termiņos. No minētajām tiesību normām izriet, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība, bet nodokļa aprēķina pamatā ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, ko nosaka Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienests ir vienīgā iestāde, kurai likumdevējs ir piešķīris tiesības noteikt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, un Valsts zemes dienestam ir likumā noteikts pienākums ziņas par nekustamā īpašuma kadastra datiem nodot pašvaldībai. Tādējādi pamatots ir atbildētāja arguments, ka vienīgā kompetentā iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, ir Valsts zemes dienests.
[16] Pieteicējs vēlas, lai atbildētājs rēķinātu nekustamā īpašuma nodokli, aprēķinam par pamatu ņemot tādu zemes kadastrālo vērtību, kāda norādīta 1995.gada 7.decembra zemesgrāmatu aktā, proti, Ls 262,35 (lietas 14.lapa). No minētā secināms, ka pieteicējs faktiski nepiekrīt VZD noteiktajai pieteicējam piederošās zemes kadastrālajai vērtībai, ko atbildētājs izmantojis nodokļa aprēķinam, bet nevis atbildētāja veiktajam aprēķinam.
[17] Atbildē uz pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu atbildētājs norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 4.punktu (acīmredzami domāts – daļu) nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem iesniedz Valsts zemes dienests. Atbilstoši panta pirmajai daļai, nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests. Ievērojot minēto, atbildētājs esot aprēķinājis nekustamā īpašuma nodokli, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto un pašvaldībai iesniegto kadastrālo vērtību. Bez tam, atbildētājs norādījis, ka saskaņā ar iepriekšminētā likuma 9.panta pirmo daļu, nodokļa maksātājs ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus kopsakarā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešo daļu, 4.panta pirmo un ceturto daļu, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pamatoti ņēmis vērā Valsts zemes dienesta noteikto kadastrālo vērtību, kas atzīstama par pēdējo noteikto nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Pašvaldības kompetencē neietilpst zemes kadastrālās vērtības noteikšana, tādēļ pieteicēja iebildumi nav pamatoti. Tiesa konstatē - 2006.gada 11.janvārī Valsts zemes dienests ir noteicis, ka pieteicējam piederošās zemes kadastrālā vērtība ir Ls 1305,-, tātad nekustamā īpašuma nodoklis maksājams Ls 19,58 apmērā atbilstoši nodokļa likmei 1,5% no kadastrālās vērtības. Tādējādi tiesa nonāk pie secinājuma, ka atbildētājs ir ievērojis likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto kārtību, kādā aprēķināms nekustamā īpašuma nodoklis. Atbildētājs arī ir izpildījis tā paša likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības amatpersonas pienākumu - pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību.
[18] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.pantā ir noteikti nodokļu administrācijas pienākumi - nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija; kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību; kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus; piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem [..]. Minētā likuma 29.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.
Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Savukārt 32.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikts - ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.
Samazinātā nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu piemērojami šā likuma 29.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi. Pieteicējs pats atzīst, ka nav maksājis nekustamā īpašuma nodokli tādā apmērā, kāds bijis norādīts nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumos, bet ir maksājis citas summas, ko pats arī esot aprēķinājis.
Pieteicēja ieskatā nekustamā īpašuma nodoklis ticis nomaksāts pilnā apmērā – saskaņā ar zemesgrāmatu aktā ierakstīto zemes kadastrālo vērtību, tādēļ atbildētājam nebija tiesiska pamata aprēķināt soda naudu. Lietā ir pieteicēja iesniegtas kases ieņēmumu orderu kopijas (lietas 28., 30., 32., 34.lapa), no kurām redzams, ka pieteicējs četras reizes ir maksājis nekustamā īpašuma nodokli Ls 3,93 apmērā, pavisam samaksāts Ls 15,72. Savukārt no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma redzams, ka nodokļa parāds par iepriekšējo periodu sastāda Ls 83,43 (lietas 5.lapa).
Ievērojot minēto un iepriekš citētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka pieteicējs nav maksājis nekustamā īpašuma nodokli pilnā apmērā, tādēļ atbildētājs pamatoti ir aprēķinājis soda naudu un nokavējuma naudu par laikā nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokli. Līdz ar to nav pamata aprēķinātās soda naudas un nokavējuma naudas atcelšanai.
Tiesa uzskata, ka Carnikavas novada domes priekšsēdētājas 2006.gada 19.jūnija lēmums Nr.01-8.2/02-33/1270 ir pamatots un izskatāmajā gadījumā nav pamata uzlikt pienākumu Carnikavas novada domei veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu, tādēļ pieteicēja pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, tiesa nosprieda:
noraidīt I.K. pieteikumu par Carnikavas novada domes priekšsēdētājas 2006.gada 19.jūnija lēmuma Nr.01-8.2/02-33/1270 atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts un parakstīts 2007.gada 10.septembrī.
Tiesnese (paraksts) R.Paegle NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ______________ R.Paegle Rīgā, 2007.gada 10.septembrī.