Court convicts defendant for theft, imposes two-month prison sentence and orders civil compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a written proceeding due to the defendant's guilty plea and recidivism. The defendant admitted to stealing a bottle of vodka worth 9.55 euros and requested no evidence examination, which the court accepted. Consequently, the court sentenced the defendant to two months in prison and ordered compensation for the victim's property loss.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180.pants 1. punkts; Kriminālprocesa likuma 520.pants: In cases of theft where the defendant pleads guilty and exhibits recidivism, the court may convict and impose a prison sentence without holding an evidence examination.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2020:1203.11390043320.3.S
Lieta Nr.11390043320
Lietas arhīva Nr. K73-1920-20/50
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2020.gada 3.decembrī
Zemgales rajona tiesa tiesnese L.Sprigule - rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
Apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas kustamas slepenu zādzību nelielā apmērā.
2020.gada 28.jūnijā ap pulksten 18.00 /pers. A/, nedzēstas sodāmības laikā, SIA „Vītoli AMI” mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības bāzes-
veikala Rīgas ielā 77, Tukumā, tirdzniecības zālē zādzības izdarīšanas nolūkā no veikala plaukta paņēma vienu 0,7 l tilpuma degvīna pudeli „Rīgas degvīns
dzērveņu”, 9,55 euro vērtībā, kuru paslēpa savā somā un izgāja ārā no veikala tirdzniecības zāles, par paņemto preci nesamaksājot.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nozaga cietušās SIA „Vītoli AMI” mantu 9,55 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojuma Nr.655, “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19.5.punktā noteiktajam,
krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā izskata rakstveida procesā.
Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2020.gada 9.novembra rīkojumu, ievērojot iepriekš minētos apstākļus, lietas iztiesāšana noteikta rakstveida
procesā, jo krimināllieta nodota tiesai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes.
2020.gada 9.novembrī apsūdzētājam, cietušajam un Tukuma rajona prokuratūrai nosūtīts paziņojums par rakstveida procesu, izskaidrojot tiesības
10 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesnesei, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu
un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.
Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti, nav saņemti iebildumi par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.
Tukuma rajona prokurore D.Miķe rakstveidā iesniedza viedokli, ka šajā kriminālprocesā /pers. A/ būtu sodāms pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem (lietas 66.-67.lapa).
Tiesa, izvērtējot krimināllietas materiālus, prokurora viedokli, secina, ka ir pamats saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmo daļu
pieņemt notiesājošu spriedumu.
Apsūdzētais /pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās un pieteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas
izmeklēšanā(lietas 37.lapa).
Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu apsūdzībā norādītajā noziedzīgajā nodarījumā.
/pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, jo /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā
arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši šī panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk
smags noziegums, par kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu
darbu vai naudas sodu.
Noziegums vērsts pret īpašumu. Tiesa vērtē noziedzīgā nodarījumu apstākļus, izdarīšanas veidu, radīto kaitējumu, to, ka cietušajai SIA “Vītoli
AMI” nodarīts materiālais kaitējums – 9,55 euro. Zaudējumi nav atlīdzināti.
No IeM Informācijas centra izdrukas izriet, ka /pers. A/ vairākkārt tiesāts par analogu noziegumu izdarīšanu(lietas 12.-28.lapa). Turpina
izdarīt likumpārkāpumus. Pēdējo reizi sodīts ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 29.oktobra sprieduma arī pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas
ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.
Sods izciests, pēc soda izciešanas atbrīvots 2020.gada 23.martā.Sodāmība nav dzēsta. No Personu datu pārlūka izdrukas izriet, ka /pers.
A/ nav deklarētās dzīvesvietas (lietas 11.lapa).
Tiesa secina, ka /pers. A/ par izdarīto noziegumu nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, apsūdzētā /pers. A/ atbildību par izdarīto noziegumu mīkstina vaļsirdīgā atzīšanās izdarītajā,
izdarītā nožēlošana.
Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicināja procesa norisi,
piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.
Atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda
mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Augstākā tiesa ir norādījusi, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās
personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas (skat. Augstākās tiesas Senāta
2011.gada 8.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā
Nr.SKK-306/2014).
/pers. A/ turpina izdarīt noziegumus, nav sapratis izdarīto noziegumu sekas, nav izvērtējis savu rīcību, līdz ar to tiesai nav radusies pārliecība, ka
/pers. A/ turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus un cita soda veida piemērošana sasniegs Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi.
Pirmstiesas procesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis- dzīvesvietas maiņas paziņošana. Spriedumam stājoties spēkā drošības līdzeklis ir
atceļams.
Cietusī SIA „Vītoli AMI” pieteica mantiskā kaitējuma kompensāciju 9,55 euro par nozagto 0,7 l tilpuma degvīna pudeli „Rīgas degvīns dzērveņu”.
Tiesa uzskata, ka pieteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija ir pamatota un piedzenama pieprasītajā apmērā, kas atbilst zādzības rezultātā
radītajam mantiskajam zaudējumam.
Apsūdzētais /pers. A/ kaitējuma kompensāciju atzina.
Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu
radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par [...] mantisko zaudējumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam tiesa kompensācijas
apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru[..].
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kurai var uzlikt kompensācijas samaksāšanas
pienākumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520.,523., 527.,- 529. pantu
Rezolutīvā daļa
Tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošanu /pers. A/, negrozīt.
Piedzīt no /pers. A/SIA „Vītoli AMI” labā materiālā kaitējuma kompensāciju 9,55 euro (deviņi eiro 55 centi), nosakot termiņu maksājumu
labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā
Tukumā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā, apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas-2020.gada 3.decmbra,
daļā par tiesas piespriesto sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot
Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese L.Sprigule