Appeal court dismisses claim to terminate support contract and claim property rights based on marital breakdown.

Lietas Nr.C68304421

Arhīva Nr.CA-0216-23/1

ECLI:LV:RAT:2023:0112.C68304421.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 12.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Madara Ābele,

tiesnese Ieva Bāliņa,

tiesnese Lauma Volberga,

atklātā rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uztura līguma atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo

īpašumu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 28.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 22.februārī prasītājs /pers. A/ cēlis Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uztura līguma atcelšanu un

īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 2098., 2193. pantu, lūdz:

- atcelt 2018.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgto uztura līgumu;

- dzēst atbildētājas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ ar kadastra numuru /numurs A/, 4280/1056810 domājamās daļas

no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/ ar kadastra numuru /numurs B/un 4280/1056810 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas

/adrese B/, Rīgā, ar kadastra numuru /numurs C/;

- dzēst ķīlas tiesību atzīmi par labu atbildētājai uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, Rīgā, ar kadastra numuru /numurs A/, 4280/1056810 domājamās

daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/, ar kadastra numuru /numurs B/un 4280/1056810 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas

atrodas /adrese B/, Rīgā ar kadastra numuru /numurs C/;

- atzīt prasītājam īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, Rīgā, ar kadastra numuru /numurs A/, 4280/1056810 domājamās daļas no

nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/, ar kadastra numuru /numurs B/un 4280/1056810 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas

/adrese B/, ar kadastra numuru /numurs C/;

- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] 2018.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju ticis noslēgts Uztura līgums (turpmāk – Līgums).

Atbilstoši Līguma 1.punktam prasītājs nodevis atbildētājai uztura saņēmējam piederošos nekustamos īpašumus: dzīvokļa īpašumu /adrese/, ar

kadastra numuru /numurs A/, 4280/1056810 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/, ar kadastra numuru /numurs B/un

4280/1056810 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese B/, ar kadastra numuru /numurs C/.

2018.gada 2.februārī atbildētājas īpašuma tiesības tikušas nostiprinātas zemesgrāmatā. Vienlaicīgi ar Līguma parakstīšanu tikušas reģistrētas ķīlas

tiesības 25 612,00 euro.

Līguma 3.punkts paredzēja atbildētājas apņemšanos dot uzturu prasītājam 128,06 euro mēnesī. Līguma 4.punkts paredzēja, ka, slēdzot Līgumu un

uzņemoties pilnu atbildību, atbildētāja līdz mūža galam nodrošinās prasītāju ar Civillikuma 2098.pantā paredzēto uzturu, proti, svaigu ēdienu, mitekli,

apģērbu, medicīnas aprūpi un kopšanu.

Kopš Līguma noslēgšanas un tā reģistrēšanas zemesgrāmatā atbildētāja veikusi divus maksājumus, proti, 2020.gada 23.decembrī un 2021.gada

22.janvārī 128,10 euro. Maksājumi daļēji seguši nekustamā īpašuma /adrese/ komunālos maksājumus.

Atbildētāja nepilda no Līguma izrietošās saistības un prasītājs uzskata, ka viņam ir pamatots iemesls vienpusēji uzteikt Līgumu.

[1.2] Puses, noslēdzot Līgumu, sastāvēja laulībā, taču kopš 2020.gada septembra puses dzīvo šķirti un neved kopīgu saimniecību.

2020.gada 14.decembrī prasītājs ar zvērinātas notāres Māras Krasovskas starpniecību, aicinājis atbildētāju parakstīt atcēlējlīgumu sakarā ar līguma

nepildīšanu. Atbildētāja neieradās pie zvērinātas notāres, lai parakstītu atcēlējlīgumu.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nepilda Līgumu, tas ir, nedod svaigu ēdienu, mitekli, apģērbu, medikamentus un neveic medicīnas aprūpes

nodrošināšanu, kopšanu, kā arī izturas pazemojoši pret prasītāju, kura vecums ir 80 gadi un ir nepieciešama ikdienas aprūpe, prasītājs uzskata, ka ir

pamats vienpusēji atteikties no līguma.

[2] 2021.gada 31.marta paskaidrojumos tiesai atbildētāja norādījusi, ka prasību neatzīst. Saskaņā ar Līguma 3.punktu un Ministru kabineta

2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 pienākuma izpildes vērtība mēnesī vienam Latvijas iedzīvotājam ir 128,06 euro, kas nozīmē, ka atbildētāja

apņēmās dot uzturu prasītājam mēnesī 128,06 euro naudas izteiksmē. Starp pusēm nav vienošanās par visas prasītājam sniedzamās palīdzības apmēru

naudas izteiksmē.

Atbildētāja saskaņā ar Civillikuma 2098.pantu un Līguma 4.punktu pienācīgi pildījusi no līguma izrietošās saistības, proti, nodrošinājusi prasītājam

svaigu ēdienu, mitekli, apģērbu, medikamentus, medicīnisko aprūpi un kopšanu.

Puses dzīvojušas laulībā vairāk nekā 16 gadus. Līguma personiskais raksturs ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja

personīgu darbību saistību izpildē. Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu.

Atbildētāja izpildījusi līgumu ar savu bērnu palīdzību. Atbildētāja apmaksājusi dzīvokļa /adrese/, pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu izdevumus,

nodrošinājusi prasītāju ar svaigu ēdienu, mitekli, apģērbu, medikamentiem, medicīnisko aprūpi un kopšanu.

Lietā nav pierādījumu tam, kas apstiprinātu prasībā norādīto.

Atbildētāja līgumā noteiktās saistības pildījusi kamēr tas bijis iespējams un tādā apmērā, kādā to atļāvis prasītājs. Prasītājs licis šķēršļus līguma

izpildei. Līguma atcelšanai uztura devēja vainas dēļ nav pamata un prasība ir noraidāma.

[3] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 28.aprīļa spriedumu /pers. A/ prasība noraidīta.

Spriedums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

[3.1] Lietā nav strīda par to, ka 2018.gada 30.janvārī prasītāja un atbildētājas starpā ticis noslēgts Līgums.

Tiesa konstatējusi, ka Līgums pusēm ticis nolasīts un tās sapratušas tā saturu un nozīmi un kas atbilst viņu gribai, jo puses aktu parakstījušas

zvērinātas notāres klātbūtnē.

Saskaņā ar Līguma 3.punktu atbildētāja apņēmusies dot uzturu prasītājam mēnesī 128,06 euro. Atbilstoši Līguma 4.punktam, slēdzot Līgumu un

uzņemoties pilnu atbildību, atbildētāja pielīgusi sev līdz prasītāja mūža beigām nodrošināt prasītāju ar Civillikuma 2098.pantā paredzēto uzturu: svaigu

ēdienu, mitekli, apģērbu, medikamentiem, medicīnas aprūpes nodrošināšanu un kopšanu.

[3.2] Prasītājs cēlis prasību saskaņā ar Civillikuma 2104.un 2193.pantu un lūdzis atcelt Līgumu uztura devējas vainas dēļ.

No prasības redzams, ka prasītājs savā prasībā kā svarīgu iemeslu Līguma atcelšanai norādījis to, ka, pirmkārt, atbildētāja nepilda savas ar Līgumu

uzņemtās saistības, un otrkārt, atbildētāja izturas pret prasītāju pazemojoši.

[3.3] Līguma 4.punkts paredz, ka atbildētāja kā uztura devēja apņēmās nodrošināt prasītājam uzturu: svaigu ēdienu, mitekli, apģērbu,

medikamentus, medicīnas aprūpes nodrošināšanu un kopšanu. Savukārt Līguma 3.punkts paredz, ka uztura vērtība mēnesī atbilstoši Ministru kabineta

2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 būs 128,06 euro. Tādējādi Līgums neparedz obligātu pienākumu atbildētājai dot prasītājam ik mēnesi naudas

līdzekļus 128,06 euro, bet gan noteic pienākumu nodrošināt uzturu, kura vērtība mēnesī būs noteiktā apmērā.

[3.4] Puses sastāv laulībā vairāk nekā 16 gadus. Līgums noslēgts pušu laulības laikā.

No atbildētājas paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja pildīja Līguma saistības kopš tā noslēgšanas brīža un nodrošināja prasītājam visu

nepieciešamo.

Maksājumu veikšanu apliecina lietas materiāliem pievienotie rēķini un maksājumu apstiprinošie dokumenti.

Tam apstāklim, par kādiem naudas līdzekļiem tika nodrošināti komunālie un citi pakalpojumi, nav būtiskas nozīmes. Judikatūrā nostiprinājusies

atziņa, ka uztura līguma personiskais raksturs ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja personīgu darbību saistību izpildē.

Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu (sk. Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-227/2012).

Gan atbildētāja, gan lieciniece /pers. C/ tiesai norādījusi, ka prasītājs 2021.gada septembrī nolēmis aiziet no atbildētājas un kopš minētā laika puses

dzīvo šķirti.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs 2020.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēlis prasību par pušu laulības šķiršanu.

Lietā ir pierādīts fakts, ka atbildētāja laikā no 2020.gada decembra līdz 2022.gada martam turpina nodrošināt prasītāju ar uzturu, pārskaitot

naudas līdzekļus prasītājam uz viņa bankas kontu.

[3.5] Lietā nav gūti pierādījumi prasītāja apgalvojumiem, ka atbildētāja pret prasītāju izturējusies pazemojoši. Tiesa kritiski vērtējusi liecinieces

/pers. L/ liecības. Tiesas ieskatā liecinieces liecības nepierāda, ka atbildētājai būtu bijusi cietsirdīga vai pazemojoša attieksme pret prasītāju.

[3.6] Tiesa uzskatījusi, ka pušu kopdzīves pārtraukšana un prasības par laulības šķiršanu celšana, nav vērtējams kā svarīgs iemesls, kas aiz

tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt uztura līguma attiecības.

[3.7] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē kā papildus argumentu prasības apmierināšanai norādījis uz to, ka prasītājam pašam ir pietiekami naudas

līdzekļi, lai sevi uzturētu un viņam nav nepieciešama atbildētājas palīdzība.

Tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 192.pantu, minētos argumentus nav vērtējusi, jo prasība nav tikusi celta uz minētā pamata.

[4] Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2022.gada 28.aprīļa spriedumu prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnībā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[4.1] Prasītājam nav bijis saprotams, ka ar līguma noslēgšanu nekustamais īpašums pāries atbildētājas īpašumā. Prasītājam nav bijusi griba, ka

nekustamais īpašums pāriet atbildētājai.

[4.2] Kopš Līguma noslēgšanas atbildētāja veikusi divus maksājumus par nekustamā īpašuma komunāliem pakalpojumiem, kas bija pretēji Līguma

saturam, jēgai un gribai. Atbildētāja pārkāpusi Civillikuma 2098.pantā noteikto pienākumu dot prasītājam uzturu.

Līgums ticis noslēgts laikā, kad pusēm bijusi laulība. Laulība tikusi šķirta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 9.maija

spriedumu.

Līguma noslēgšana par uztura došanu no atbildētājas puses bija saistīts ar to, ka puses sastāvēja laulībā. Līguma slēgšanu vēlējās atbildētāja nevis

prasītājs. Atbildētāja zināja, ka šķirot laulību, viņai nepienāksies laulātā daļa no nekustamā īpašuma, jo nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķa manta.

[4.3] 2020.gada 14.decembrī prasītājs aicinājis atbildētāju pie zvērinātas notāres Māras Krasovskas, lai parakstītu atcēlējlīgumu. Tomēr atbildētāja

uz minēto paziņojumu nav atsaukusies un neieradās saskaņā ar uzaicinājumu.

Atbildētāja turpina izturēties pret prasītāju pazemojoši. Prasītājam ir 81 gads, kuram nepieciešama aprūpe, kas ietverta Līgumā. Atbildētāja neved

prasītāju uz veikalu un uz medicīnas iestādi.

Pušu laulība tikusi šķirta un pusēm nav labas attiecības, kā arī ir zudusi uzticība vienam pret otru.

Prasītājs uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi un nav ievērojusi Civilprocesa likuma 97.panta trešās daļas prasības.

Prasītājam nav skaidrs, kā atbildētāja ar saviem ienākumiem varējusi viņu uzturēt. Kopdzīves laikā prasītājs finansiāli uzturējis ģimeni un sniedzis arī

finansiālu atbalstu atbildētājas meitai. Prasītājs turpina apmaksāt dzīvokļa ikmēneša rēķinus.

Prasītājs turpina pats sevi uzturēt un atbildētāja tajā nepiedalās.

[5] 2022.gada 5.jūlija paskaidrojumos tiesai atbildētāja norādījusi, ka saskaņā ar Līguma 3.punktu atbildētāja apņēmusies dot uzturu prasītājam

mēnesī 128,06 euro un starp pusēm nav bijusi vienošanās par visas prasītājam sniedzamās palīdzības apmēru naudas izteiksmē. Līdz 2020.gada

septembra beigām atbildētāja ar savām meitām apmaksājusi rēķinus par dzīvokli, elektrību. Atbildētāja apstiprina, ka visi čeki un maksājumi viņai nav

saglabājušies, jo dzīvojot laulībā nav paredzējusi, ka šādi dokumenti būs nepieciešami tiesvedībai.

Kopš prasītājs aizgājis no ģimenes un liek šķēršļus tam, lai atbildētāja pildītu no Līguma izrietošās saistības, atbildētāja regulāri pārskatījusi

prasītājam pienākumu izpildes vērtību 128,06 euro.

Atbildētāja vairākas reizes interesējusies par prasītāja veselības stāvokli, braukusi pie viņa uz mājām un piedāvājusi palīdzību, no kuras prasītājs

atteicies.

Atbildētājai materiāli palīdz viņas bērni.

Lietā par laulības šķiršanu norādīts iemesls, proti, prasītāja nožēla par meitas atstāšanu bez mantojuma.

[6] 2022.gada 16.decembra paskaidrojumos tiesai prasītājs norādījis, ka viņa rīcībā ir papildus maksājumu kvītis un čeki, kas pierāda apelācijas

sūdzībā minēto. Atbildētāja nepiedalās prasītāja uzturēšanā un aprūpē, proti, nemaksā par nekustamo īpašumu.

Slēdzot līgumu, puses dzīvojušas kopā, bet vēlāk radušās nopietnas nesaskaņas un prasītājs pārgājis dzīvot citur. Laulības kopdzīve kļuvusi

neiespējama atbildētājas neuzticības dēļ.

Lai arī prasītājam nav pierādījumu, bet pušu kopdzīves laikā prasītājs bijis vienīgais pelnītājs un ģimenes uzturētājs. Prasītājs savus ienākumus

nodevis atbildētājai, kura tos nodevusi meitai, lai viņa veiktu dzīvokļa maksājumus. Prasītājs un atbildētāja nav mācējuši rīkoties ar internetu. Pārtraucot

pušu kopdzīvi, prasītāja maksājumus veikuši viņa draugi, kuriem tikuši nodoti līdzekļi maksājumu veikšanai.

Atbildētāja neveic nedz dzīvokļa īres, nedz elektrības, gāzes un telefona rēķinu maksājumus.

Prasītājam nav pierādījumu, taču pušu kopdzīves laikā viņš uzturējis atbildētājas meitu un dēlu.

Prasītājs nav vēlējies satikt atbildētāju, jo viņa nav tīkama un viņas klātbūtnē jūties apdraudēts.

Prasītājs nav vēlējies slēgt Līgumu, ar kuru atbildētājai pārietu īpašumā prasītājam piederošs vienīgais nekustamais īpašums. Pie šādiem apstākļiem

ir pamats vienpusēji atkāpties no Līguma pirms laika.

[7] 2023.gada 5.janvārī atbildētāja sniegusi tiesai viedokli par prasītāja lietā iesniegtajiem pierādījumiem, proti, bankas konta izdruka par laiku no

2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim apliecina, ka atbildētāja turpina pildīt Līgumu arī pēc 2020.gada.

Lietā iesniegtie maksājumu apliecinoši dokumenti nevar tikt pieņemti. Tie nepierāda, ka atbildētāja nepilda Līgumu. Līdz 2020.gada oktobrim puses

dzīvojušas /adrese C/, savukārt, dzīvoklī /adrese/ dzīvoja prasītāja radinieki, kuri tur tikuši izmitināti uz laiku. Prasītāja radinieku veikti maksājumi par

dzīvokļa komunāliem pakalpojumiem neliecina par to, ka atbildētāja nav pildījusi līgumu.

Prasītājs iesniedzis čeku par medicīnas pakalpojumiem, kādi tikuši sniegti laikā, kad puses dzīvojušas šķirti un prasītājs licis šķērsli Līguma izpildei.

Atbildētāja uzskata, ka lieta var tikt izskatīta rakstveida procesā. Pierādījumi tikuši pievienoti lietai un arī liecinieku liecības tikušas noklausītas.

Atbildētāja lūdz ņemt vērā epidemioloģisko situāciju un pušu vecumu, kā arī emocionālās spriedzes ietekmi uz pušu veselības stāvokli.

[8] 2023.gada 5.janvāra paskaidrojumos tiesai prasītājs norādījis, ka atbildētāja pilda Līgumu, pārskaitot prasītājam minimālo maksājumu 128,10

euro. Visi prasītāja maksājumi tiek apmaksāti no prasītāja līdzekļiem un atbildētāja nepiedalās maksājumu veikšanā. Atbildētāja neveic pārtikas un

apģērba iegādi. Visu nepieciešamo maksā prasītājs no saviem personīgiem līdzekļiem. Atbildētāja veic vienu maksājumu 128,10 euro, bet vēl ir citi

maksājumi, proti, medikamentu iegāde, ārsta apmeklējumi, mobilā tālruņa rēķini, kuru apmaksa netiek veikta.

Uztura līguma būtība ir uzticība otram cilvēkam, ka šāds darījums slēgts aiz devības saņemot pretī adekvātu palīdzību.

Prasītājs vēlas, lai tiesa atjauno taisnīgumu un atgriež prasītājam nekustamo īpašumu.

Lūdz izskatīt lietu mutvārdu procesā. Prasītājs vēlās piedalīties tiesas sēdē, sniegt paskaidrojumus un uzdot jautājumus pretējai pusei.

[9] 2022.gada 16.novembrī lietas dalībnieki tikuši informēti par to, ka lieta apelācijas instancē tiks izskatīta rakstveida procesā 2023.gada

12.janvārī un pusēm noteikts termiņš paskaidrojumu un lūgumu sniegšanai tiesā līdz 2022.gada 15.decembrim.

Tiesas paziņojumā noteiktajā termiņā tiesā saņemtie paskaidrojumi un pierādījumi pievienojami lietas materiāliem. Par minētiem dokumentiem lietas

dalībnieki tikuši informēti likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi pamatu lietas izskatīšanai rakstveida procesā. No lietas materiāliem redzams, ka puses Civilprocesa likuma

74.panta kārtībā tikušas nodrošinātas ar tiesībām iesniegt paskaidrojumus un lūgumus. Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas dalībnieki tikuši nodrošināti

ar tām pašām tiesībām, kādas tiem būtu izskatot lietu mutvārdu procesā.

Prasītājs nav iesniedzis tiesai motivētu lūgumu lietas izskatīšanai mutvārdu procesā. Kā redzams no lietas materiāliem, tad lieta mutvārdu procesā

tikusi izskatīta pirmās instances tiesā, kur prasītāja intereses pārstāvējis zvērināts advokāts Jānis Bramanis. Pirmās instances tiesā prasītāja pārstāvim

tikusi nodrošināta iespēja uzdot jautājumus atbildētājai.

Atbildētāja lūgusi izskatīt lietu rakstveida procesā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, pušu vecumu, kā arī emocionālo spriedzi, kāda

rastos lietas izskatīšanas laikā.

Motīvu daļa

[10] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzību motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata,

ka prasītāja apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[11] Ņemot vērā, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tikusi noraidīta, un apelācijas sūdzības iesniedzējs ir prasītājs, apelācijas kārtībā

izskatāma /pers. A/ prasība pret /pers. B/ par uztura līguma atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

[12] Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka lietā pastāv strīds par viena līdzēja tiesībām vienpusēji atkāpties no Uztura līguma, ja līdzēja ieskatā

uztura devējs nenodrošina uztura ņēmēju ar visu viņam nepieciešamo un, ja uztura devējs izturas pret viņu pazemojoši.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi pamatu pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma

argumentācijai. Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

[12.1] Civillikuma 1403.pants noteic, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai

izbeigšanai.

Civillikuma 1404.pantā teikts ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļa un forma.

Civillikuma 1413.pants noteic, ka par saistību tiesību priekšmetu var būt tikai tas kas iespējams, pretējā gadījumā darījums nav spēkā.

Civillikuma 1427.pants noteic, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā

vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.

Civillikuma 1428.pants noteic, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot.

Lietas izskatīšanas laikā konstatēts, ka 2018.gada 30.janvārī starp /pers. A/ kā uztura ņēmēju un /pers. B/ kā uztura devēju ticis noslēgts Uztura

līgums.

Saskaņā ar Līguma 1.punktu /pers. A/ nodevis /pers. B/ sev piederošu nekustamo īpašumu: dzīvokļa īpašumu /adrese/, ar kadastra numuru /numurs

A/, 4280/1056810 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese A/, ar kadastra numuru /numurs B/un 4280/1056810 domājamās

daļas no nekustamā īpašuma, kas atrodas /adrese B/, ar kadastra numuru /numurs C/.

/pers. B/ apņēmusies nodrošināt /pers. A/ ar Civillikuma 2098.pantā paredzēto uzturu līdz uztura ņēmēja mūža beigām.

/pers. B/ īpašuma tiesības zemesgrāmatā tikušas nostiprinātas 2018.gada 2.februārī.

Uztura līgums ticis noslēgts zvērinātas notāres S.Stīpnieces klātbūtnē. Zvērināta notāre pārbaudījusi pušu parakstus, nolasījusi līgumu un pušu

paraksti uz Līguma apliecina, ka puses ir iepazinušās ar līguma saturu, sapratušas tā nozīmi un līgums atbildis viņu gribai.

Apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos tiesai /pers. A/ norādījis, ka viņš nav zinājis, ka viņam piederošs nekustamais īpašums pāries /pers. B/

īpašumā un nav gribējis noslēgt Uztura līgumu. Atbildētāja bijusi iniciatore Līguma noslēgšanai.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka /pers. A/ apgalvojums ir pretrunā ar Līguma 11.punktu, kurš paredz, ka vienlaicīgi ar līguma parakstīšanu,

puses notariālā kārtībā apliecina lūgumu zemesgrāmatas nodaļai koroborēt Līgumu zemesgrāmatā un nostiprināt īpašuma tiesību uztura devējai /pers. B/.

Līguma 12.punktā puses apliecinājušas, ka viņām Civillikuma 2096.-2106.panta noteikumi ir zināmi un pilnībā saprotami, kā arī uzņemas pilnu atbildību.

Civillietu tiesas kolēģija prasītāja iebildumos saskata pretrunas, proti, argumenti, kas attiecas par līguma noslēgšanas apstākļiem izmantojami

prasībai par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, savukārt, prasītājs cēlis prasību par Uztura līguma atcelšanu, kam ir cits juridiskais pamats. Pie šādiem

apstākļiem prasītāja argumenti, kas saistīti ar Uztura līguma noslēgšanu un tiesiskumu nav izskatāmās lietas jautājums. Prasība uz šāda pamata nav tikusi

celta.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka pušu starpā ticis noslēgts tiesīgs līgums, kurš pusēm uzliek par pienākumu izpildīt

apsolīto saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu.

[12.2] Prasītājs cēlis tiesā prasību par uztura līguma atcelšanu. Prasītājs uzskata, ka pastāv apstākļi, kuru dēļ pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no

Līguma, proti, atbildētāja nepilda savas ar Līgumu uzņemtās saistības un atbildētāja izturas pret prasītāju pazemojoši.

Līguma 7.punktā un Civillikuma 2104.pantā teikts, ka abas puses var vienpusēji atkāpties no līguma aiz iemesliem, kas norādīti 2193.pantā.

Civillikuma 2193.pants paredz, ka abas puses var vienpusēji atkāpties no līguma pirms norunātā laika notecējuma, ja viņām ir svarīgi iemesli. Par

svarīgu iemeslu galvenā kārtā atzīstams katrs tāds apstāklis, kurš aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma

attiecības. Jautājumu par tāda apstākļa esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.

Civillietu tiesas kolēģija nav konstatējusi pamatu uztura līguma atcelšanai. Prasītāja nosauktie apstākļi neliecina par tikumības vai taisnprātības

principa pārkāpumu.

[12.3] Civillietu tiesas kolēģija no lietā esošajiem pierādījumiem secinājusi, ka atbildētāja pilda savas ar Līgumu uzņemtās saistības un prasītāja

apgalvojumi nav patiesi.

Ar līguma 4.punktu uztura devēja apņēmusies nodrošināt uztura ņēmēju ar svaigu ēdienu, mitekli, apģērbu, medikamentiem, medicīnas aprūpi un

kopšanu. Savukārt atbilstoši Līguma 3.punktam puses vienojušās, ka uztura vērtība mēnesī atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem

Nr.299 būs 128,06 euro.

Civillikuma 2098.pants paredz, ka ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana. Ja par uztura daudzumu nav

tiešas norunas, to noteic tiesa, ņemot vērā uztura saņēmēja dzīves apstākļus un to, kādu vērtību saņēmis uztura devējs.

Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka Līgums paredz, kas ietilpst uzturā, proti, svaigs ēdiens, miteklis, apģērbs, medikamenti, medicīnas aprūpe

un kopšana.

Līgums neparedz atbildētājai dot prasītājam ik mēnesi naudas līdzekļus 128,06 euro, bet gan noteica pienākumu nodrošināt atbildētājam uzturu,

kura vērtība mēnesī būs noteiktā apmērā.

Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka Līgums ticis noslēgts laikā, kad pusēm pastāvējušas laulāto attiecības un kopīga saimniecība. Laulībā puses

sastāv vairāk kā 16 gadus.

Pastāvot laulāto attiecībām un kopīgai saimniecībai, secināms, ka atbildētāja pildījusi Līguma noteikumus kopš tā noslēgšanas brīža un nodrošinājusi

atbildētāju ar visu nepieciešamo, kas uzturam vajadzīgs – ēdienu, mitekli, apģērbu, medikamentus, kopšanu, u.c. Minēto apstiprinājusi lieciniece /pers.

C/, kura ir atbildētājas meita. Laikā līdz 2021.gada septembrim, kad prasītājs pieņēmis lēmumu aiziet no ģimenes, atbildētāja kā uztura devēja

nodrošinājusi prasītāju ar visu nepieciešamo, kas cilvēkam šādā vecumā vajadzīgs. Atbildētāja apmaksājusi dzīvokļa /adrese/, komunālos maksājumus.

Maksājumus fiziski izpildījusi lieciniece, jo tā ģimenē bijis ierasts. Reizēm, kad pašai atbildētājai pietrūcis naudas, trūkstošo naudu piemaksājusi lieciniece

no saviem līdzekļiem.

Lietā atrodas rēķini un maksājumu apstiprinošie dokumenti, kas apliecina komunālo, telekomunikācijas un medicīnisko pakalpojumu apmaksu.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja paskaidrojusi, ka visus maksājuma dokumentus viņa nav saglabājusi. Puses dzīvojušas laulībā un viņa nav

paredzējusi, ka šādi dokumenti būs nepieciešami tiesvedībai.

[12.4] Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka prasītājs 2021.gada septembrī nolēmis aiziet no atbildētājas un kopš minētā laika puses dzīvo šķirti.

Tāpat lietā noskaidrots, ka prasītājs 2020.gada 4.decembrī cēlis tiesā prasību par laulības šķiršanu. Uz šo brīdi spriedums laulības šķiršanas lietā nav

stājies likumīgā spēkā.

Pusēm pārtraucot kopdzīvi, tikusi apgrūtināta Līguma izpilde, proti, atbildētāja nav zinājusi prasītāja dzīves vietu. Atbildētāja zvanījusi un jautājusi

prasītājam, vai viņam kaut kas ir nepieciešams, vai vajag atnākt uztaisīt ēdienu u.t.t, taču prasītājs norādījis, ka tā nav vairs viņas darīšana.

Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītājs jebkad būtu vērsies pie atbildētājas ar pretenzijām par to, ka atbildētāja nepilda Līguma saistības.

Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka no 2020.gada decembra līdz 2022.gada decembrim prasītāja turpinājusi nodrošināt atbildētājam uzturu, to

darot naudas izteiksmē, proti, pārskaitot naudas līdzekļus prasītājam uz viņa bankas kontu.

Pie šādiem apstākļiem, Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata konstatēt, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi savas no Uztura līguma izrietošās

saistības.

[12.5] Apelācijas sūdzībā un arī paskaidrojumos tiesai prasītājs apgalvojis, ka laikā, kad puses dzīvojušas vienā mājsaimniecībā, viņš bijis vienīgais

ģimenes pelnītājs un no saviem ienākumiem devis naudas līdzekļus atbildētājai un viņas meitai, lai veiktu maksājumus par dzīvokļa komunāliem

pakalpojumiem, telekomunikāciju un par medicīnas pakalpojumiem. Prasītājs nav bijis apmācīts rīkoties ar internetu un tāpēc maksājumus veikusi

atbildētājas meita.

Prasītāja ieskatā minēto pierāda prasītāja bankas konta izdrukas, no kurām redzams, ka tikuši izņemti skaidri naudas līdzekļi. Tāpat no bankas

konta izdrukas redzams, ka prasītājs pats veicis maksājumus dzīvokļa apsaimniekošanai, AS “Latvijas Gāze” un AS “Latvenergo”.

Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata atzīt prasītāja apgalvojumu par pamatotu saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu. Lietā nav

pierādījumu tam, ka ģimenes iztikai tikuši izlietoti tikai prasītāja ienākumi. Prasītājs paskaidrojis, ka viņam nav pierādījumu tam, ka no viņa bankas konta

izņemtie naudas līdzekļi tikuši nodoti atbildētājai vai viņas meitai. Prasītāja apgalvojums, ka no viņa bankas konta izņemtie naudas līdzekļi tikuši izlietoti

dzīvokļa maksājumiem un citiem pakalpojumiem neatbilst loģiskai rīcībai ar naudas līdzekļiem, kādi pieejami bankas kontā, proti, prasītāja bankas kontā

esošie naudas līdzekļi var tikt novirzīti pakalpojuma sniedzējam, neizņemot tos no konta.

Izvērtējot lietas apstākļus kopumā, Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā, ka pušu attiecības, kādas tās pastāvēja kopīgas saimniecības laikā, var

atšķirties no tām, kādas tās turpinājās pēc kopīgas saimniecības un kopdzīves izbeigšanas. Laikā, kad pusēm ir saskanīga kopdzīve un kopīga

saimniecība, pušu uzturam var tikt izlietoti abu laulāto līdzekļi un tas atbilst laulāto institūtam. Minētais tiek pārtraukts tad, kad pušu attiecības tiek

izbeigtas un puses sāk dzīvot šķirti.

[12.6] Attiecībā par lietā esošiem pierādījumiem, kas apliecina to, ka prasītājs no saviem līdzekļiem veicis atsevišķu pakalpojumu apmaksu,

Civillietu tiesas kolēģija pieļauj, ka laikā, kad pusēm pastāvēja laulāto attiecības un kopīga saimniecība, kā arī prasītājs guvis ienākumus no algota darba

un vecuma pensijas, puses varēja kopā veikt maksājumus pakalpojuma sniedzējiem. Tiklīdz puses sāka dzīvot šķirti un pārtrauca kopīgu saimniecību

maksājumus pakalpojuma sniedzējam veicis prasītājs viens, jo bija atteicies no atbildētājas piedāvājuma sniegt uzturu un saņēmis atbildētājas uztura

maksājumus.

[12.7] Civillietu tiesas kolēģija neatzīst prasītāja apgalvojumu tam, ka viņa uzturu palīdz nodrošināt viņa draugi un paziņas. Lietas izskatīšanas laikā

netika iegūti šādi pierādījumi. /pers. O/ un /pers. P/ veikto maksājumu pamatojums izteikts apgalvojuma formā un var tikt attiecināts uz citiem prasītāja un

šo personu starpā noslēgtiem darījumiem, kas nav attiecināmi uz izskatāmo strīdu.

[12.8] Kā izriet no bankas konta izdrukas, tad pakalpojuma sniedzējiem laikā no 2021.gada janvāra līdz decembrim tikuši veikti maksājumi

135,85 euro, februārī -150,43 euro, martā -142,29 euro, aprīlī - 132,10 euro, maijā - 147,12 euro, jūnijā - 136,02 euro, augustā - 74,96 euro,

septembrī - 118,22 euro, oktobrī - 88,23 euro, novembrī - 110,28 euro, decembrī - 129,32 euro.

Attiecībā par maksājumu apmēru, Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka prasītājs nav lūdzi atbildētājai palielināt uzturam paredzamos līdzekļus vai

veikt noteiktu pakalpojumu apmaksu. Tāpat prasītājs atteicies sazināties ar atbildētāju un nav sniedzis viņai informāciju par nepieciešamo uzturu. Pie

šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājas veiktie maksājumi nav pietiekami vai, ka tie neatbilst mantas vērtībai,

kādu saņēmusi uztura devēja.

[12.9] Kā otrs arguments Līguma atcelšanai tiek minēts prasītāja apgalvojums, ka atbildētāja pret prasītāju ir izturējusies pazemojoši.

Lietas izskatīšanas laikā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētāja pret prasītāju izturējusies pazemojoši vai kā citādi, kas liecinātu par to, ka Līgums

būtu atceļams.

Lieciniece/pers. D/ liecinājusi, ka atbildētāju īsti labi nav pazinusi, redzējusi tikai, ja labi vienu reizi. Savu priekšstatu par atbildētāju veidojusi tikai

balstoties uz prasītāja stāstīto. Lieciniece liecinājusi, ka atbildētāja bieži terorizējusi prasītāju. Prasītājs bieži braucis ciemos, jo brīvdienās parasti

atbildētāja likusi braukt prom no mājām, jo gribējusi viena atpūsties. Atbildētāja nav vēlējusies, lai kāds pie viņas nāktu ciemos. Ēst viņa nav gatavojusi

un pirkusi pusfabrikātus. Brīdī, kad uzrakstījis uztura līgumu, dzīve viņam palikusi vēl sliktāka, jo atbildētāja sākusi viņu terorizēt.

Civillietu tiesas kolēģija tāpat kā pirmās instances tiesa secina, ka minētās liecinieces liecības nepierāda, ka atbildētāja būtu cietsirdīgi vai

pazemojoši attiekusies pret prasītāju.

Liecinieku liecības tāpat kā pārējie lietā esošie pierādījumi izvērtējami to savstarpējā sakarībā. Šajā gadījumā viena liecinieka liecības, kuras nav

atzīstamas par pirmavotu un sniegtas saskaņā ar prasītāja stāstīto, kā arī netiek apstiprinātas ar citiem lietā esošiem pierādījumiem, nav atzīstamas par

pietiekošām, lai tiesa secinātu, ka atbildētāja pret prasītāju ir izturējusies pazemojoši. Lieciniece/pers. S/ liecinājusi, ka no atbildētājas puses pret prasītāju

vienmēr tika izrādīta cieņpilna attieksme.

[12.10] Izvērtējot lietas apstākļus kopumā to savstarpējā sakarībā, Civillietu tiesas kolēģija secinājusi, ka īstais iemesls prasības celšanai ir pušu

kopdzīves pārtraukšana. Prasītājs cēlis tiesā prasību par laulības šķiršanu.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka minētais apstāklis nevar tikt atzīts par svarīgu iemeslu, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības

apsvērumiem neatļauj turpināt uztura līguma attiecības.

Pirmās instances tiesa spriedumā skaidrojusi, ka tikumība ir normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka izturēšanos, rīcību sabiedrībā

un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Taisnīgums ir tikumības pamats. Tikai tikumības zināšanas un to pielietošana dzīvē, var ierobežot zvēriskumu un

padarīt cilvēku par sabiedrisku būtni. (..) Tikumi ir jāmācās visu mūžu, vingrinoties ētiskā domāšanā, godīgumā, taisnīgumā, patiesīgumā, veidojot

uzvedības paradumus, iemācoties savaldīt savas kaislības un iegribas (citāts no – http://www.liis.lv/etika/ tema1.htm/). Tas nozīmē, ka tikumības un

taisnprātības apsvērumi vienmēr saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām), tādēļ praksē šādi svarīgi iemesli var būt, piemēram, kādas

līgumslēdzējpuses negodprātīga rīcība, psiholoģiskais spiediens, draudi vai pat vardarbība (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-227/2012).

Prasītāja arguments apelācijas instances tiesā, ka atbildētāja nav vedusi viņu uz veikalu iepirkties un uz medicīnas iestādi vērtējams kritiski. Lietas

izskatīšanas laikā noskaidrots, ka prasītājs atteicies sazināties ar atbildētāju un nav atbildējis uz viņas lūgumu informēt par vajadzību. Līdz ar ko nav

pamata norādīt uz atbildētājas neizdarību saistībā ar Līguma izpildi.

Lietas izskatīšanas laikā nav gūti pierādījumi tam, ka pušu laulība būtu izirusi atbildētājas fiziskas, emocionālas vai citas vardarbības dēļ. Tāpat nav

konstatēts, ka atbildētāja būtu atstājusi prasītāju bezpalīdzības stāvoklī, ka būtu apdraudējusi prasītāja dzīvību vai veselību, vai ka pastāvētu kādi citi

apstākļi, kas aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļautu pusēm turpināt Līguma attiecības. Līgumā puses vienojušās par uztura

došanu līdz prasītāja mūža galam, nevis tikmēr, kamēr pastāv pušu kopdzīve un laulība. Atbildētāja pēc prasītāja aiziešanas no mājām turpinājusi

nodrošināt atbildētājam uzturu un prasītājs šo uzturu bez iebildumiem ir pieņēmis.

Ņemot vērā minēto /pers. A/ prasība uzskatāma kā nepamatota un noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par uztura līguma atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas

apgabaltiesas kancelejā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Tiesnese M.Ābele

Tiesnese I.Bāliņa

Tiesnese L.Volberga