Court convicts defendant of petty theft and imposes combined community service sentence with time credit.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of petty theft for stealing a bottle of vodka from a store while intoxicated. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient to prove the crime despite the lack of a formal evidence examination. Consequently, the court sentenced the defendant to 100 hours of compulsory labor, combined with a previous sentence to total 200 hours, while also ordering the revocation of the residence restriction and the preservation of surveillance footage.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta 2. un 3. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1., 3., 4. un 5. daļa; Krimināllikuma 52. panta 4. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514., 520., 523., 527., 528., 529. un 530. panti: The court may convict for petty theft and impose a sentence of compulsory labor, crediting time served in custody and partially served previous sentences toward the total term, while revoking residence restrictions upon final judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11130000115
Lietvedības Nr.K39-0169/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2015.gada 16.janvārī
Valmieras rajona tiesa:
tiesnesis A.Melbergs
ar tiesas sēdes sekretāri S.Smirnovu,
piedaloties prokurorei S.Silanžai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un
ko nstatēja:
Apsūdzētais/pers.A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
Proti, apsūdzētais /pers. A/ 2015.gada 3.janvārī ap plkst.19.01, būdams alkohola ietekmē, atrodoties SIA „MAXIMA Latvija” veikalā
„MAXIMA”, Valmierā, G.Apiņa ielā 10a, mantkārīgu tieksmju pamudināts, slepeni nozaga no alkoholisko dzērienu plaukta vienu 0,5 litru
tilpuma pudeli degvīna „Mernaja Tradicija” EUR 7,81 vērtībā. Tādējādi SIA „MAXIMA Latvija” tika nodarīti materiālie zaudējumi EUR 7,81.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā atzina.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 180.panta pirmo daļu, jo apsūdzētais
izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.
Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina spriedumā iepriekš minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu – atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.
Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika aizskartas cietušā mantiskās intereses. Tāpat ar tiem cietušajam tika nodarīti materiālie
zaudējumi EUR 7,81.
Tiesa ņem vērā arī to, ka cietušais ir atguvis apsūdzētā nozagto mantu. Tādēļ cietušajam vairs nav mantiska rakstura pretenziju.
Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais pirms šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bija
vairākas reizes sodīts. Apsūdzētais pēdējo reizi bija sodīts ar Valmieras rajona tiesas 2010.gada 16.decembra spriedumu par Krimināllikuma
180.panta otrajā daļā, 175.panta trešajā daļā, 262.panta otrajā daļā un 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un 51.pantu galīgais sods apsūdzētajam ir noteikts – brīvības atņemšana uz diviem gadiem diviem
mēnešiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem. Apsūdzētais ir atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes
2013.gada 16.februārī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas (lietas 30.-34. un 50.-52.lapas). Apsūdzētais ir sodīts ar Valmieras rajona
tiesas 2014.gada 17.decembra spriedumu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu
darbu uz simt piecdesmit stundām. Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu minētajam sodam ir pilnībā pievienots neizciestais sods pēc
Valmieras rajona tiesas 2010.gada 16.decembra sprieduma, un galīgais sods apsūdzētajam ir noteikts – piespiedu darbs uz simt piecdesmit
stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz diviem gadiem diviem mēnešiem divdesmit deviņām dienām. Valmieras rajona
tiesas 2014.gada 17.decembra spriedums ir stājies spēkā 2015.gada 10.janvārī (lietas 53.-54.lapas). Apsūdzētajam pašlaik ir trīsdesmit trīs
gadi. Apsūdzētais pēc viņa tiesai norādītā strādā gadījuma darbus.
Atbildību mīkstinošie apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.
Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos
un izdarītā nožēlošanu.
Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu – tas, ka izdarītais
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu – noziedzīgā nodarījuma
izdarīšana alkohola ietekmē.
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības
atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar piespiedu darbu.
Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī ziņas par apsūdzētā personību, secina, ka
piespiedu darbs šajā gadījumā ir vispiemērotākais soda veids, lai taisnīgi sodītu apsūdzēto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmās daļas otro teikumu piespiedu darbu var noteikt no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām.
Tiesa, ievērojot vienu atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā un divus atbildību pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā, secina, ka
apsūdzētajam piespiedu darbs ir nosakāms uz simt stundām.
Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs un pietiekams, lai šā kriminālprocesa ietvaros panāktu
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais šo noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis pirms Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra sprieduma
spēkā stāšanās, pie kam, ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra spriedumu apsūdzētais ir sodīts par smaga nozieguma izdarīšanu,
atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumiem apsūdzētajam ir nosakāms galīgais sods
pēc šā sprieduma un Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra sprieduma.
Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, par kuru taisīti abi spriedumi, raksturu un radīto kaitējumu, kas aprakstīts
spriedumos, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā, kas minēti
spriedumos, kā arī ievērojot ar abiem spriedumiem noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka šajā gadījumā, nosakot apsūdzētajam galīgo
pamatsodu pēc spriedumu kopības, ir piemērojami vislabvēlīgākie Krimināllikuma 50.panta trešās daļas noteikumi par piespriesto sodu
(pamatsodu) daļēju saskaitīšanu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta ceturtās daļas noteikumiem pēc spriedumu kopības apsūdzētajam
noteiktajam pamatsodam ir pievienojams papildsods, kas apsūdzētajam ir noteikts ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra
spriedumu. Galīgais sods apsūdzētajam pēc spriedumu kopības ir nosakāms – piespiedu darbs uz divsimt stundām un transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšana uz diviem gadiem diviem mēnešiem divdesmit deviņām dienām. Tiesa uzskata, ka minētais galīgā soda pēc
spriedumu kopības apmērs ir pietiekams un samērīgs, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.
Tāpat tas atbilst visiem lietā noskaidrotajiem apstākļiem, kas saskaņā ar likumu ir ņemami vērā, nosakot sodu.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam pēc spriedumu kopības noteiktajā soda laikā ir
ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturējumā pavadītais laiks. Tāpat tiesa atzīst, ka atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektās daļas otrā
teikuma noteikumiem apsūdzētājam pēc spriedumu kopības noteiktajā soda laikā ir ieskaitāms sods, ko apsūdzētais ir jau daļēji izcietis pēc
Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra sprieduma.
Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu,
atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā ir atceļams.
Tiesa atzīst, ka krimināllietā esošais kompaktdisks ar videonovērošanas ierakstu kā dokuments ir uzglabājams kopā ar lietu visu tās
glabāšanas laiku.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514.pantu, 520.panta pirmo daļu, 523., 527., 528., 529.pantu un
530.panta pirmo un otro daļu,
no sprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu darbu uz simt
(100) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu noteikt /pers. A/ galīgo sodu pēc šā sprieduma un Valmieras
rajona tiesas 2014.gada 17.decembra sprieduma, piespriestos pamatsodus daļēji saskaitot, pēc spriedumu kopības noteiktajam pamatsodam
pievienojot papildsodu, kas ir noteikts ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra spriedumu, proti, piespiedu darbu uz divsimt (200)
stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem (2) gadiem diviem (2) mēnešiem divdesmit deviņām (29) dienām.
Piespiedu darba laika /pers. A/ ieskaitīt šajā kriminālprocesā aizturējumā pavadīto laiku no 2015.gada 3.janvāra līdz 2015.gada 4.janvārim
un daļēji izciesto sodu pēc Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra sprieduma – kriminālprocesā aizturējumā pavadīto laiku no
2014.gada 21.maija līdz 2014.gada 22.maijam, un uzskatīt, ka /pers. A/ ir izcietis trīsdesmit divas (32) stundas no viņam piespriestā
piespiedu darba.
Tiesību ierobežošanas soda laikā /pers. A/ ieskaitīt daļēji izciesto sodu pēc Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.decembra sprieduma,
proti, daļēji izciesto tiesību ierobežošanas sodu no 2015.gada 10.janvāra līdz šā sprieduma spēkā stāšanās laikam.
Atcelt /pers.A/kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā.
Kompaktdisku ar videonovērošanas ierakstu uzglabāt kopā ar lietu visu tās glabāšanas laiku.
Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā
pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns spriedums, apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu) Valmieras rajona
tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības laiks – 2015.gada 30.janvāris.
Tiesnesis A.MELBERGS