Court allows loan recovery for unpaid principal, interest, penalty, and court costs in Latvia.

Lieta Nr.C10045314

Lietvedības Nr.C0453-14/06

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 17.jūnijā, Bauskā,

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Bogdanova,

izskatīja rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu Nr.C10045314 Akciju sabiedrības “Moda Kapitāls” maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

k o n s ta tē ja :

Akciju sabiedrība “Moda Kapitāls”, vienotais reģistrācijas Nr.40003345861, turpmāk – prasītājs, cēlusi tiesā maza apmēra prasību

par naudas piedziņu no /pers. B/, personas kods /personas kods/0, turpmāk – atbildētājs.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 10.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.39-194640,

turpmāk – Aizdevuma līgums. Pamatojoties uz Aizdevuma līgumu, prasītājs 2013.gada 10.jūnijā izsniedza atbildētājam kredītu 355,71

euro apmērā.

Atbildētājs, parakstot Aizdevuma līgumu, apņēmās ievērot līgumā noteikto, tas ir, samaksāt prasītājam maksājumus saskaņā ar

Aizdevuma līgumu (tam pievienoto maksājumu grafiku) un citus pamatotus un Aizdevuma līgumā noteiktus maksājumus. Atbilstoši

Aizdevuma līgumam puses vienojās, ka samaksa par kredīta izmantošanu ir 18 % mēnesī no atlikušās kredīta summas. Kredīta

atmaksas termiņš noteikts 2013.gada 10.septembris.

Atbildētājs saistības izpildījis tikai daļēji, līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai, 2013.gada 19.decembrim, ir veicis divas

iemaksas : 2013.gada 12.jūlijā 64,17 euro apmērā, kas sastāv no maksas par kredīta izmantošanu 64,03 euro un kredīta atmaksas

0,14 euro, un 2013.gada 24.augustā veikta iemaksa 64,03 euro (maksa par kredīta izmantošanu).

Tā kā atbildētājs ir pieļāvis samaksas termiņa nokavējumu, ir piemērojami Aizdevuma līguma 4.1.punkta noteikumi, kas paredz, ka

atbildētājs maksā prasītājam līgumsodu 1 % apmērā no savlaicīgi neveiktās kredīta pamatsummas par katru kavējuma dienu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja kavētā kredīta pamatsummu 355,57 euro, kavēto kredīta procentu maksājumu par laika

posmu no 2013.gada 24.augusta līdz 2013.gada 23.septembrim 64 euro, līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 24.septembra

līdz 2013.gada 19.decembrim 309,35 euro, kopsummā 782,92 euro, un apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā

no neapmaksātās pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Prasība ir pamatota uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1756., 1759., 1765., 1587., 1590., 1591., 1716., 1720.panta, 1946.panta pirmās

daļas.

Par saņemto prasību atbildētājam paziņots ar ierakstīto vēstuli, kas nosūtīta uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī

atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese. Atbildētājs neiesniedza rakstveida paskaidrojumu par prasību. Atbildētājam izskaidrota

Civilprocesa likuma, turpmāk – CPL, 250.21 panta otrā daļa, kas noteic,ka tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Atbildētājs

nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

CPL 250. 25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Par to, ka lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 2014.gada 17.jūnijā, pusēm paziņots rakstveidā 2014.gada 28.aprīlī (l.l.23).

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei, nav pieteikušas jebkādus lūgumus.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

CL 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

CL 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos

pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar CL

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

CL 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar CL 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

2013.gada 10.jūnijā prasītāja Akciju sabiedrības “Moda Kapitāls” un atbildētāja /pers. B/ starpā noslēgts Aizdevuma līgums Nr.39-

194640 (l.l.9-13), kurā puses vienojušās par līguma priekšmetu, norēķinu kārtību, saistību neizpildes sekām. Saskaņā ar Aizdevuma

līguma noteikumiem aizdevējs aizdeva atbildētājam naudas summu 355,71 euro apmērā ar fiksēto procenta likmi gadā 216 %,

mēneša procentu likmi 18 % (līguma I daļa “Līguma pamatnoteikumi”), nosakot, ka aizdevums atmaksājams saskaņā ar pievienoto

maksājumu grafiku līdz 2013.gada 10.septembrim (l.l.14), savukārt, atbildētājs apņēmās atdot aizdevuma summu un maksāt

procentus ik mēnesi saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku. Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka aizdevuma summa

atbildētājam ir izsniegta, izsniedzot Ls 249,99 atbildētājam 2013.gada 10.jūnijā, ko pierāda 2013.gada 10.jūnija kases izdevumu

orderis Nr.1268 (l.l.17), ko ar savu parakstu apliecinājis atbildētājs. 2013.gada 12.jūlijā un 2013.gada 24.augustā puses parakstīja

maksājumu grafiku jaunā redakcijā, saskaņā ar pēdējo maksājumu grafiku aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2013.gada

23.septembrī.

Tiesa atzīst, ka ar Aizdevuma līgumu un maksājumu grafikiem (l.l.9-16) ir pierādīts, ka atbildētājs uzņemas saistības atmaksāt

aizdevējam aizdevumu līdz 2013.gada 23.septembrim, maksājot to pa daļām ik mēnesi Aizdevuma līguma maksājuma grafikā

norādītā apmērā un termiņos, un saistības maksāt prasītājam procentus par aizdevuma izmantošanu 216 % gadā no aizdevuma

summas, maksājot tos ik mēnesi aizdevuma līguma maksājuma grafikā norādītā apmērā un termiņos.

Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp aizdevēju un atbildētāju uz 2013.gada 10.jūnija Aizdevuma līguma pamata,

atbildētājs ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, aizdevējs – par pakalpojumu

sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē, bet šo personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu

minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē. Ievērojot minēto, līgumslēdzēju un arī pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai

Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

CL 1519.pants nosaka, ka no līguma izrietošās tiesības uz saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un

tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No prasības pieteikuma un tajā esošā parāda aprēķina (l.l.4-6) izriet, ka pēc atbildētāja veiktajiem maksājumiem aizdevuma

pamatsumma sastāda 355,57 euro, aizdevuma lietošanas procentu parāds 64 euro apmērā izveidojās par periodu no 2013.gada

24.augusta līdz 2013.gada 23.septembrim.

Aizdevuma līguma 2.1.punktā atbildētājs apņēmās atmaksāt kredīta summu un maksāt procentus saskaņā ar līgumam pievienoti

maksājuma grafiku. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pilnībā. Aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildes iestājās 2013.gada

23.septembrī.

CL 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs neapstrīdēja prasības

summu un neiesniedza jebkādus pierādījumus par to, ka viņš samaksāja Aizdevuma līgumā paredzētos maksājumus lielākā apmērā,

nekā norāda prasītājs.

Tādēļ tiesa atzīst par pamatotu, ka no atbildētāja ir piedzenams viss aizdevuma pamatsummas atlikums 355,57 euro un aizdevuma

lietošanas procenti par laika posmu no 2013.gada 24.augusta līdz 2013.gada 23.septembrim, ieskaitot, 64 euro.

CL 1652.pantapirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

CL 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

CL 1720.pants, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktā noteikts, ka procentu samaksas, kredīta summas atmaksas nokavējuma, kā arī ar

parāda piedziņu vai citu no līguma izrietošo ar aizdevēja tiesību īstenošanu saistīto izdevumu atlīdzības nokavējuma gadījumā,

aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 1 % (viens procents) apmērā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas. No prasības

pieteikuma izriet, ka prasītājs aprēķināja minēto līgumsodu par periodu no 2013.gada 24.septembra līdz 2013.gada 19.decembrim,

ieskaitot, 309,35 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktā paredzētais līgumsoda apmērs – 1 % no termiņā nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu, ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu sekojošo iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punkta noteikumiem patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots

līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

pirmo daļu „ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāttādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju

pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem”, 6.panta trešā daļa paredz pazīmes, pēc kādām

līguma noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem, to starpā saskaņā 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgu atzīstams līguma

noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa paredz, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja,

pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. No minētās normas izriet, ka tiesai ir

kā tiesības, tā arī pienākums pat bez patērētāja prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un

vispārējiem tiesību principiem, tostarp, izvērtēt līgumsoda proporcionalitāti. Arī Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija

spriedumā lietā Nr.SKC-212 norādīja uz tiesas tiesībām vērtēt līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu pēc tiesas ieskata saskaņā ar

CPL 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem. Tiesa saskaņā ar CPL 5.panta sesto daļu, izskatot lietu,

ņem vērā minētajā Augstākās tiesas Senāta spriedumā iekļautās atziņas par līgumsoda izvērtēšanas principiem.

Tiesa, vērtējot Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 4.1.punktā paredzētā līgumsoda proporcionalitāti, ņem vērā kā Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 5.pantā noteikto līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, tā arī vispārējus sodīšanas rakstura

tiesisko līdzekļu piemērošanas principus, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta piektajā daļā teikto „līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par

savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus”.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta septītā daļa nosaka, ka „ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka

līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt”. Kā jau vairākkārt atzīts arī tiesu praksē,

parakstīts līgums pats par sevi nav pietiekams pierādījums tam, ka līgumslēdzēji savstarpēji apsprieda katru līguma noteikumu

atsevišķi (sk., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedums lietā Nr.C30519003 motīvu

daļas 14.punktu).

Tiesas ieskatā līgumsods 1 % apmērā no nokavētā maksājuma summas dienā neapšaubāmi nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī,

jo par 100 kavējuma dienām šis līgumsods jau sasniegtu kavētā maksājuma lielumu. Tādējādi, šāda noteikuma piemērošanas

rezultātā līgumsoda kopējais apmērs salīdzinoši īsā periodā var sasniegt pamatparāda (nokavētā maksājuma) summu, kļūstot par

nesamērīgi lielu, kas ir pretrunā ar labas ticības principu.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi par to, ka Aizdevuma līguma Vispārējo noteikumu 4.1.punkts par līgumsoda apmēru tika atsevišķi

apspriesti ar atbildētāju. Tiesa uzskata, ka prasītājs nav izpildījis minēto pierādīšanas pienākumu, no kā secināms, ka Aizdevuma

līguma Vispārējo noteikumu 4.1.punkta noteikumi par līgumsoda apmēru nav apspriesti ar atbildētāju.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka nebūtu taisnīgi atbrīvot atbildētāju no atbildības par maksājumu termiņu kavējumu, jo tādā gadījumā

atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši aizdevuma līguma noteikumiem, netiktu ievērotas prasītāja tiesības

saņemt tam pienākošos maksājumus līgumā noteiktos termiņos, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu atbildētājam.

Ņemot vērā kavējuma ilgumu un kavējuma maksājumu summu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenams līgumsods prasītāja

pieprasītajā apmērā – 309,35 euro par laika posmu no 2013.gada 24.septembra līdz 2013.gada 19.decembrim.

Ievērojot visu minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami sekojošie maksājumi : aizdevuma

pamatsumma 355,57 euro, procenti par laika posmu no 2013.gada 24.augusta līdz 2013.gada 23.septembrim, ieskaitot, 64 euro,

līgumsods par laika posmu no 2013.gada 24.septembra līdz 2013.gada 19.decembrim, ieskaitot, 309,35 euro, kopsummā parāds

728,92 euro.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā,

un saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā

aizdevuma pamatparāda summas.

Piemērojot minētās tiesību normas, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu atzīt tam tiesības saņemt 6 % gadā no

nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus, jo aizdevuma

pamatsummas samaksas termiņš iestājās 2013.gada 23.septembrī.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 109,33 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (ar tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītos izdevumus) 4,70 euro (l.l.7,8), kopsummā tiesas izdevumi

samaksāti 114,03 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204. 1

panta, 250.26 panta, 250.27 panta, tiesa

n o s p rie d a :

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, par labu Akciju sabiedrībai “Moda Kapitāls”, vienotais

reģistrācijas Nr.40003345861, aizdevuma parāda atlikumu355,57 euro, procentus par laika posmu no 2013.gada 24.augusta līdz

2013.gada 23.septembrim, ieskaitot, 64 euro, līgumsodu par laika posmu no 2013.gada 24.septembra l īd z 2013.gada

19.decembrim, ieskaitot, 309,35 euro, kopsummā parādu 728,93 euro (septiņi simti divdesmit astoņi euro 93 centi), un tiesas

izdevumus 114,03 euro (viens simts četrpadsmit euro 03 centi).

Atzīt Akciju sabiedrībai “Moda Kapitāls”, vienotais reģistrācijas Nr.40003345861, tiesības saņemt no /pers. B/ (/pers. B/),

personas kods /personas kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laika posmu līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītāja labā piedzītās summas 842,96 euro samaksa veicama prasītāja kontā: konta numurs LV63HABA0551034055389,

kredītiestāde – „Swedbank” AS.

Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma – 2014.gada 17.jūnija Zemgales

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Bogdanova