Latvian court partially allowed appeal, ordering compensation for victim's pain and attorney fees in negligence case.

Lietas Nr. 11290053015

Lietas arhīva Nr. KA03-0054-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē, 2017.gada 14.februārī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Vilmanis,

tiesneši I.Zalužinska un I.Raciņš,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Semjonovu,

piedaloties prokuroram A.Mednim,

apsūdzētajam /pers. B/,

aizstāvei L.Vinogradovai,

cietušajam /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja apsūdzētā /pers. B/ un cietušā /pers. D/ iesniegtās apelācijas sūdzības par Rēzeknes tiesas 2016.gada

11.novembra spriedumu, ar kuru /pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 131.pantā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu 3 (trīs) minimālo mēnešalgu apmērā, kas sastāda 1110 euro (viens tūkstotis viens simts desmit euro).

Cietušajam/pers. D/ kaitējuma kompensācija par fiziskām ciešanām un materiālā kaitējuma kompensācija nenoteikta, nosakot cietušajam /pers. D/

tiesības vērsties ar prasību par kaitējuma kompensācijas piedziņu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lietā prokurora apelācijas protests nav iesniegts.

Noklausījusies tiesneša referenta A.Vilmaņa ziņojumu, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus krimināllietā, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģija

konstatēja

ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.novembra spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš nodarīja vidēja smaguma miesas

bojājumus aiz neuzmanības. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētajos apstākļos.

/pers. B/ 2015.gada 30.decembrī ap plkst.21.30, nolūkā atrisināt starp viņu un /pers. D/ tajā pat dienā radušos konfliktu, ieradās /pers. D/

dzīvesvietā – /adrese/, /adrese/, un piezvanīja pie durvīm. Kad /pers. D/ atvēra dzīvokļa durvis, atrodoties daudzdzīvokļu mājas trešā stāva kāpņu telpā,

/pers. B/ tīši iesita ar dūri /pers. D/ pa seju, saķēra viņu aiz galvas un nogāza uz grīdas. /pers. B/ noziedzīgas nevērības rezultātā /pers. D/ tika nodarīti

vidēja smaguma miesas bojājumi: labā apakšstilba mediālās potītes slēgts lūzums.

Šādas /pers.B/darbības Rēzeknes tiesa kvalificēja kā noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 131.pantā un sankcijas robežās

piesprieda sodu.

Apsūdzētais/pers. B/ apelācijas kārtībā pārsūdzēja Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.novembra spriedumu daļā par piespriesto sodu. Norāda, ka

saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu izdarītais noziedzīgais nodarījums uzskatāms par kriminālpārkāpumu un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, un

apsūdzētā subjektīvā attieksme pret iestājušas sekām raksturojas kā noziedzīga nevērība, kas ir vieglākā no neuzmanības formām. Tiesa novērtēja

apsūdzētā paskaidrojumus pēc būtības un atzina, ka viņš faktiski neapstrīd lietā konstatētos apstākļus, bija gatavs noslēgt izlīgumu ar cietušo, kas

kopumā tiek vērtēts kā vaļsirdīga atzīšana un sadarbība ar izmeklēšanu. Iepriekš minētais, kā arī cietušā rīcības vērtējums, bija par pamatu piemērot pašu

vieglāku sodu, kas ir paredzēts Krimināllikuma 131.panta sankcijā, proti, minimālo naudas sodu, kas sastāda 1110 euro.

Tomēr atbilstoši Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 1.punktam naudas sods kā pamatsods ir nosakāms atbilstoši noziedzīga nodarījuma

kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim. Tiesa diezgan pietiekami izvērtēja un motivēja izdarītā noziedzīga nodarījuma kaitīgumu, bet apsūdzētā

ieskatā viņa mantiskais stāvoklis palika bez novērtējuma. Norāda, ka strādā SIA /Nosaukums A/ par šoferi, viņa mēneša ienākumi nav tik lieli, lai

nekavējoties samaksāt naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta ceturto daļu vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai

iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

Konkrētajā gadījumā /pers. B/ uzskata, ka viņam nebūs iespējas samaksāt naudas sodu 30 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgajā spēkā,

un sakarā ar to viņš būs spiests lūgt tiesu naudas soda samaksu sadalīt vai atlikt. Gadījumā, ja tiesa neapmierinās šādu pieteikumu, nesamaksātais naudas

sods būs aizstāts ar brīvības atņemšanu, kas salīdzinoši ar sodu - piespiedu darbi, ir daudz bargāks sods. Turklāt jāņem vērā, ka ar tiesas spriedumu nav

noteikta kompensācija cietušajam, līdz ar to nav arī zināms, kāda tā būs nākotnē, jo visiem apsūdzētā piedāvājumiem cietušais nepiekrita.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu lūdz izskatīt lietu mutvārdu procesā, atcelt Rēzeknes tiesas 2016.gada

11.novembra spriedumu daļā par piemēroto sodu – naudas sodu trīs minimālo mēnešalgu apmērā, un noteikt viņam sodu piespiedu darba veidā pēc

iespējas mazākā apmērā.

Cietušais/pers. D/ apelācijas kārtībā pārsūdzēja Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.novembra spriedumu daļā par kompensācijas nenoteikšanu.

Norāda, ka viņš bija iesniedzis kaitējuma kompensāciju par fiziskām ciešanām un izdevumiem par advokāta darba apmaksu, sakarā ar juridisko

konsultāciju un kompensācijas pieteikuma sastādīšanu, 50 euro apmērā. Rēzeknes tiesa kaitējuma kompensāciju par fiziskām ciešanām un materiālā

kaitējuma kompensāciju nenoteica, nosakot tiesības vērsties ar prasību par kaitējuma kompensācijas piedziņu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Savā kompensācijas pieteikumā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu nodarīto mantisko zaudējumu 50 euro apmērā cietušais

pamatoja ar advokāta izsniegto kvīti par viņa darba apmaksu. Par nodarītajām fiziskajām ciešanām cietušais norādīja, ka kājas lūzums viņam radīja

sāpes, ierobežotas iespējas pārvietoties un ilgstošu ārstēšanos, jo potītes lūzums neapšaubāmi rada fiziskas ciešanas. Tiesa spriedumā ir atzinusi, ka

potītes lūzums var izraisīt fiziskas ciešanas, bet tomēr cietušais nebija iesniedzis dokumentus par kājas lūzuma ārstēšanas gaitu un ilgumu, kas bija par

pamatu, ka tiesa nenoteica atlīdzinājumu par pieteikto kaitējuma kompensāciju pilnībā, arī par izdevumiem par juridisko konsultāciju un kompensācijas

pieteikuma sastādīšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu

un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas. Līdz ar to tiesai

nebija pamata nenoteikt atlīdzinājumu par pieteikto kaitējuma kompensāciju, ja tiesa uzskatīja, ka nav nepieciešamo dokumentu, lai izlemtu jautājumu par

pilnīgu kompensācijas pieteikuma apmierināšanu, tad varēja piedzīt no apsūdzētā radīto mantisko zaudējumu, jo tam pierādījums bija, kā arī daļēji

apmierināt kompensācijas pieteikumu par nodarītām fiziskām ciešanām, jo tiesa atzina, ka potītes lūzums var izraisīt fiziskas ciešanas. Cietušais /pers. D/

apelācijas sūdzībai pievienoja izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, kurā ārsts neirologs /pers.A/norādījis, ka /pers. D/ ārstējies no

2016.gada 28.aprīļa līdz 2016.gada 12.augustam.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 549.panta un 563.panta pirmās daļas 3.punkta, lūdz atcelt Rēzeknes tiesas

2016.gada 11.novembra spriedumu daļā par kaitējuma kompensācijas par fiziskajām ciešanām un materiālā kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu,

nosakot tiesības vērsties ar prasību par kaitējuma kompensācijas piedziņu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu, ar

kuru piedzīt no apsūdzētā /pers. B/ cietušā labā materiālo zaudējumu 50 euro par advokāta darba apmaksu un 1000 euro par nodarītajām fiziskajām

ciešanām. Papildus piedzīt kaitējuma kompensāciju 65 euro par advokāta darba samaksu, sastādot šo apelācijas sūdzību, kopā materiālo zaudējumu

115 euro apmērā.

Iesniegtajos apelācijas sūdzības papildinājumos cietušais /pers. D/ papildina sūdzību ar izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, kurā

ķirurgs-traumatologs /pers. I/ apliecina, ka cietušais pie viņa ir ārstējies sakarā ar potītes lūzumu no 2016.gada 30.marta līdz 2016.gada 26.aprīlim.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. B/ savu iesniegto apelācijas sūdzību ar tajā ietverto lūgumu uzturēja un lūdza to apmierināt.

Paskaidroja, ka konflikta iniciators bija cietušais /pers. D/. Nesaskaņas ar cietušo radās tāpēc, ka viņš atteicās cietušā draugu aizvest līdz mājām. Agrāk

nav kriminālsodīts, ir tikai administratīvi sodīts par izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Lūdz apelācijas instances tiesu naudas soda vietā, noteikt

sodu piespiedu darba veidā, jo viņa darba alga sastāda 300 euro. Pieteikto cietušā kaitējuma kompensāciju par viņam nodarītajiem materiālajiem

zaudējumiem 115 euro apmērā neapstrīdēja, bet kaitējumu par /pers. D/ nodarītajām fiziskajām ciešanām atzina daļēji uz summu 300 euro.

Apsūdzētā /pers. B/ aizstāve L.Vinogradova pievienojās sava aizstāvamā apelācijas sūdzībai un lūdza to apmierināt.

Cietušais/pers. D/ savu apelācijas sūdzību ar tajā norādītajiem motīviem un lūgumu uzturēja pilnībā un lūdza to apmierināt, piedzenot no apsūdzētā

/pers. B/ viņa labā kaitējuma kompensāciju par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, tas ir, advokāta izdevumiem kopsummā 115 euro, bet par

fiziskajām ciešanām, ņemot vērā nodarīto miesas bojājuma pakāpi, slimības laiku un ierobežotas iespējas pārvietoties, - 1000 euro, kas cietušā ieskatā ir

adekvāta summa nodarītajam kaitējumam.

Pārbaudījusi Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.novembra sprieduma tiesiskumu, novērtējusi prokurora A.Medņa argumentus, aizstāves

L.Vinogradovas pretargumentus, apsūdzētā /pers. B/ un cietušā /pers. D/ viedokļus, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka

pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu cietušajam /pers. D/, taisot šajā daļā jaunu nolēmumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu tiesas izmeklēšana un tiesas debates apelācijas instances tiesā notika apelācijas sūdzību

izteikto prasību apjomos un ietvaros. Ievērojot šā panta trešo daļu, smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts

prokurora protests vai cietušā sūdzība, kā arī tad, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku.

Apelācijas instances tiesai nav pamata atkārtoti pārbaudīt un izvērtēt iesniegtos pierādījumus daļā par apsūdzētā vainīgumu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, jo šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums netika pārsūdzēts. Pēc lietas materiālu pārbaudes apelācijas instances tiesai nerodas šaubas par

apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, par viņa darbību juridiskās kvalifikācijas pareizību.

Apelācijas instances tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ apelācijas sūdzība ir atstājama bez apmierinājuma, jo piespriestais sods /pers. B/ atbilst

Krimināllikuma 1., 35., 41., 46., 47., 48.pantu prasībām, līdz ar to ir tiesisks un pamatots, turklāt samērīgs izdarītajam kriminālpārkāpumam.

Rēzeknes tiesa, piespriežot sodu apsūdzētajam, ņēma vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību,

apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Par apsūdzētā personu raksturojošām ziņām pirmās instances tiesa konstatēja, ka apsūdzētais /pers. B/ nav precēts, apgādājamo personu nav,

agrāk nav kriminālsodīts. Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.panta noteikumiem pamatoti nekonstatēja atbildību mīkstinošus un pastiprinošus

apstākļus, taču, vērtējot apsūdzētā sniegtos paskaidrojumus pēc būtības, atzina, ka apsūdzētais faktiski neapstrīdēja lietā konstatētos apstākļus un bija

gatavs noslēgt izlīgumu ar cietušo, taču nepiekrita cietušā izvirzītajām pretenzijām par to, ka potītes lūzums tika nodarīts tīšu apsūdzētā darbību rezultātā,

kas acīmredzami palielina pieprasāmā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru. Tiesa, izvērtējot apsūdzētā sniegtos paskaidrojumus pirmstiesas kriminālprocesā,

pareizi atzina, ka tie doti vaļsirdīgi, tāpēc bija tiesisks pamats konstatēt apsūdzētā sadarbību ar izmeklēšanu.

Nosakot soda veidu, Rēzeknes tiesa ņēma vērā, ka cietušā /pers. D/ rīcība vērtējama kā necienīga un amorāla, jo sākotnēji konfliktu ar apsūdzēto

pie daudzdzīvokļu mājas pagalmā izraisīja tieši cietušais. Tomēr ņemot vērā, ka pēc šī konflikta pagāja zināms laiks un apsūdzētais nolēma turpināt

attiecību noskaidrošanu ar cietušo no spēka pozīcijām, tiesa pamatoti atzina, ka nav pamata šo apstākli atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē.

Ņemot vērā apsūdzētā personību, viņa attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu un visus citus konstatētos apstākļus lietā, pirmās instances tiesa par

Krimināllikuma 131.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam /pers. B/ piesprieda sodu Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 1.punktā

noteiktajā minimālajā apmērā, tas ir, triju minimālo mēnešalgu apmērā.

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav tiesiska pamata un pamatota argumenta apsūdzētajam noteikt smagāku sodu,

tas ir, piespiedu darba veidā, kā to lūdza apsūdzētais savā apelācijas sūdzībā, jo līdz ar to tiktu pārkāpta Kriminālprocesa likuma 562.panta trešā daļa,

ka apsūdzētajam nevar noteikt smagāku sodu, izņemot tos gadījumus, kad ir iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, kā arī tad, ja pēc prokurora

protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku.

Turklāt, tiesas judikatūrā LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012.gada 18.jūnija lēmumā lietā SKK-314/2012 (Krimināllieta

Nr.11091134711) par naudas soda apmēra noteikšanu atzīts, ka naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances

tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to palielināt, ja

par apsūdzētajam noteikto sodu iesniegts apelācijas protests, pat ja tajā norādīts uz pirmās instances tiesas noteiktā soda neatbilstību likuma prasībām un

vienlaikus lūgts noteikt piespiedu darbu.

Līdz ar to pie šādiem konstatētajiem apstākļiem /pers. B/ piespriestais sods atstājams negrozīts, jo tas ir samērīgs un taisnīgs.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai, tiesas spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma

512.panta panta pirmajai daļai, spriedums ir tiesisks, ja tas taisīts, ievērojot materiālo un procesuālo tiesību normas.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas prasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā sniegts kompensācijas jēdziens: “kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona,

kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu”. Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā

brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Lietā cietušais /pers. D/ pirmās instances tiesā bija pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 50 euro un apelācijas instances tiesā 65 euro par

advokāta darba samaksu, un par viņam nodarītajām fiziskām ciešanām kaitējuma kompensāciju 1000 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Civillikuma

1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī fiziskās ciešanas), dod

tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ cietušā /pers. D/ pieteikto mantisko zaudējumu kopsummā 115 euro neapstrīdēja, bet

kompensāciju par nodarītajām fiziskām ciešanām atzina daļēji - uz summu 300 euro.

Krimināllietas materiālos esošās ziņas par faktiem apstiprina, ka /pers. D/ sakarā ar šo /pers. B/ kriminālprocesu radās mantiskais zaudējums 50

euro apmērā, tas ir, par kompensācijas pieteikuma sastādīšanu krimināllietā Nr.11290053015 pie zvērināta advokāta A.Pujata, to apstiprina maksājuma

kvīts ar Nr.84752 (lietas 53.lapa). Tāpat radās mantiskais zaudējums 65 euro apmērā par apelācijas sūdzības sastādīšanu krimināllietā

Nr.11290053015 pie zvērināta advokāta A.Pujata, ko apstiprina maksājuma kvīts ar Nr.84756 (lietas 81.lapa).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt, pilngadīgajam

apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Rezumējot iepriekš teikto, apelācijas instances tiesa uzskata, ka no apsūdzētā /pers. B/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas

1.punktu, 352.panta pirmās daļas 1.punktu par labu cietušajam /pers. D/ jāpiedzen kaitējuma kompensācija par radīto mantisko zaudējumu kopsummā

115 euro.

Turklāt, krimināllietas materiāli (lietas 82., 83.lapa) apstiprina, ka cietušais /pers. D/ sakarā ar 2015.gada 30.decembra notikumu ārstējās pie ārsta

ķirurga-traumatologa no 2016.gada 30.marta līdz 2016.gada 26.aprīlim un pie ārsta neirologa no 2016.gada 28.aprīļa līdz 2016.gada 12.augustam.

Ņemot vērā cietušā /pers. D/ sniegtos paskaidrojumus par viņam izdarītajām fiziskām ciešanām, ārstēšanas ilgumu un ierobežotām iespējām pārvietoties,

jo kāja cietušajam atradās ģipsī vismaz trīs mēnešus, ka viņš atradās uz slimības lapas un pēc tam nācās aiziet no darba. Taču uz traumas gūšanas brīdi

/pers. D/ bijis oficiāls bezdarbnieks.

Ņemot vērā minēto un apsūdzētā /pers. B/ paskaidrojumus apelācijas instances tiesā, kurus neapstrīdēja cietušais /pers. D/, ka šī konflikta

iniciators bija cietušais, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu (izdarītais noziedzīgais nodarījums uzskatāms par kriminālpārkāpumu un tas ir izdarīts

aiz neuzmanības), radīto kaitējumu (/pers. D/ nodarīti vidēja smaguma un maznozīmīgi miesas bojājumi, kas objektīvi, detalizēti norādīti tiesu medicīnas

eksperta atzinumā Nr.3-L), apsūdzētā personību (iepriekš nav kriminālsodīts, speciālajās uzskaitēs nav reģistrēts, iepriekš ir tikai administratīvi sodīts

pārsvarā par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, saistībā ar viņa profesionālo darbu, jo strādā par autovadītāju SIA “/Nosaukums A/”), izvērtējot arī

cietušā pieteikumu, viņa sniegtos paskaidrojumus abu instanču tiesās un pirmstiesas procesā, nodarītās fiziskās un morālās ciešanas /pers. D/, ņemot vērā

tiesu praksi, samērojamību ar izdarīto kriminālpārkāpumu, apelācijas instances tiesa uzskata, ka cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija par

nodarītajām fiziskajām ciešanām ir adekvāta nodarītajam kaitējumam 300 euro apmērā, kas piedzenama no apsūdzētā /pers. B/. Pārējā pieteikuma daļa

ir noraidāma.

Nekādus citus Kriminālprocesa vai Krimināllikuma pārkāpumus, kas būtu par pamatu atcelt Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.novembra spriedumu

pārējā daļā, apelācijas instances tiesa nekonstatē.

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija

nosprieda

atcelt Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.novembra spriedumu daļā par kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu cietušajam /pers. D/, taisot šajā daļā

jaunu nolēmumu.

Piedzīt no apsūdzētā /pers. B/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas 1.punktu par labu cietušajam /pers. D/ kaitējuma

kompensāciju par radīto mantisko zaudējumu (advokāta darba samaksa) 50 (piecdesmit) euro un fiziskajām ciešanām 300 (trīs simti) euro apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas 1.punktu papildus piedzīt no apsūdzētā /pers. B/ par labu cietušajam /pers. D/

kaitējuma kompensāciju par radīto mantisko zaudējumu (advokāta darba samaksa, sastādot apelācijas sūdzību) 65 (sešdesmit pieci) euro apmērā.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas nolēmumu atstāt negrozītu.

Pilns tiesas nolēmuma teksts tiesas kancelejā būs pieejams 2017.gada 1.martā.

Apelācijas instances tiesas nolēmumu var pārsūdzēt un noprotestēt 10 dienu laikā Augstākajā tiesā par Kriminālprocesa likuma 574.-575.pantā

noteiktajiem kasācijas iemesliem, kasācijas sūdzību un protestu iesniedzot Latgales apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs, tiesnesis A.Vilmanis

Tiesneši I.Zalužinska

I.Raciņš