Gas company partially wins debt collection case against individual for unpaid natural gas usage fees and interest.

Lietas Nr. C33216715

Lietas arhīva Nr. C-0779-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 5.maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa,

ar sekretāri Montu Murašku,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 21.aprīlī izskatīja civillietu AS “Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 13.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts AS „Latvijas Gāze” (turpmāk arī - prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. C/

(turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/, Priedkalnē, Garkalnes novadā (turpmāk - Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav

veikta samaksa.

2002.gada 1.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums par dabasgāzes piegādi individuālo dzīvojamo ēku (būvju) īpašniekiem Nr. 71-

1824583 (turpmāk - Līgums Nr.71- 1824583) par dabasgāzes piegādi Objektā.

Saskaņā ar Līguma Nr.71-1824583 2.1.1.apakšpunktu un Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes

un lietošanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.1048) 90.1.apakšpunktu atbildētāja pienākums bija veikt samaksu par dabasgāzes lietošanu 20 dienu

laikā pēc katra kārtējā norēķinu perioda beigām.

Par dabasgāzes lietošanu objektā nav veikta samaksa pilnā apmērā.

Ievērojot to, ka samaksa netika veikta, 2014.gada 9.aprīlī ar aktu par gāzes padeves pārtraukšanu Nr.368 objektā pārtraukta dabasgāzes padeve.

Tā pārtraukta ārpus objekta, tādējādi dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums nebija zināms. 2014.gada 19.jūnijā ar aktu par skaitītāja kontroli Nr.14

prasītāja pārstāvis objektā fiksējis dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumu, līdz kuram izlietota dabasgāze - 551394.

Periodā no 2011.gada 31.decembra līdz 2014.gada 9.aprīlim objektā izlietota dabasgāze no rādījuma 460551 līdz 551394, par ko bija jāveic

samaksa 49 081,19 euro apmērā. Par minēto periodu samaksāts 41 807,83 euro, nesamaksātais parāds ir 10 141,88 euro, tajā skaitā nokavējuma

procenti. Galvenais parāds sastāda 8266,28 euro.

Par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti 1875,60 euro - 0,15% dienā no kavētā maksājuma par periodu no 2012.gada 1.aprīļa

līdz 2014.gada 30.aprīlim.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītājs vairākkārt ir brīdinājis atbildētāju un aicinājis veikt saistību labprātīgu izpildi. Atbildētājs saistības labprātīgi

nav izpildījis.

Pēdējā pretenzija par parāda nomaksu atbildētājam nosūtīta 2014.gada 10.jūlijā. Vienlaikus atbildētājs brīdināts par prasības celšanu tiesā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1828.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 46., 65., 69., 84., 90.1.apakšpunktu Prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 8266,28 euro, nokavējuma procentus 1875,60 euro, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu

616,19 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 10762,77 euro; atzīt prasītāja tiesības par periodu no sprieduma spēkā

stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piespriestās summas.

Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.

[2] Prasītāja pārstāve /pers. A/ tiesas sēde prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem. Lūdza piedzīt parādu, tiesāšanās

izdevumus. Prasība tiek pierādīta ar abu pušu savstarpēji parakstīto līgumu. Rādījumus pierāda akts par dabasgāzes kontroli 2014.gada 19.jūnijā.

Atgādinājumi atbildētājam ir sūtīti. Gāzes lietotājiem ar līguma noteikumiem ir pienākums paziņot patēriņa rādījumus, pēc kā tiek izrakstīti rēķini un 20

dienu laikā ir jāveic maksājumi. Paskaidroja, ka līgums ir noslēgts 2002.gada 1.janvārī, bet sagatavojot līgumu ir bijusi neuzmanības kļūda un ierakstīts,

ka līgums noslēgts 2002.gada 1.februārī.

[3] 2015.gada 28.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu atbildētājam uz prasītāja norādīto dzīvesvietas adresi – /adrese/ nosūtīts

prasības pieteikums, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 27.februārim (lietas 58.lapa).

2015.gada 4.martā atbildētājam adresētais sūtījums atsūtīts tiesai ar Latvijas pasta darbinieka norādi, ka adresāts nav mājās, atstāts aicinājums

(lietas 60.lapa).

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju atbildētāja dzīvesvietas adrese ir /adrese B/(lietas 6.lapa).

Saskaņā ar “Līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un

krimināllietās” 2015.gada 10.martā ar Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas departamenta Tiesiskās sadarbības nodaļas starpniecību atbildētājam nosūtīts

prasības pieteikums, pavadraksti un tiesas pavēste, kā arī šo dokumentu tulkojumi krievu valodā (lietas 72.- 78.lapa).

2015.gada 3.novembrī tiesā no Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības departamenta Tiesu sadarbības nodaļas saņemta atbilde, kurā norādīts, ka

no Krievijas Federācijas saņemts neizpildīts lūgums par dokumentu izsniegšanu /pers. C/, ievērojot to, ka adresāts neieradās tiesā saņemt dokumentus

(lietas 79.-83.lapa).

Civilprocesa likuma 59.panta pirmā daļa noteic, ka Atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu vai kuram

dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus

nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts ar publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, ko

apliecina publikācijas apliecinājums izdevuma laidienā Nr.53 2016.gada 16.martā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”,

tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams skatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[5] Kā redzams no lietas materiāliem, tad līgums par dabas gāzes piegādi individuālo dzīvojamo ēku (būvju) īpašniekiem noslēgts 2002.gada

1.februārī, bet kā norādīja prasītāja pārstāve tiesas sēdē, tad tā ir neuzmanības kļūda sagatavojot dokumentu, jo faktiski līgums ir noslēgts 2002.gada

1.janvārī, līdz ar to lietā pierādīts, ka 2002.gada 1.janvārī puses noslēgušas līgumu par dabasgāzes piegādi individuālo dzīvojamo ēku (būvju) īpašniekam

Nr.71-1824583 (lietas 51.lapa).

Civillikuma 2107.pantā noteikts, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

Atbildētājs nav apstrīdējis līguma noslēgšanas faktu, kā arī nav cēlis iebildumus par līguma spēkā esamību. Tāpat lietā nav strīda par to, ka

atbildētājam ir piegādāta dabas gāze atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt parādu par patērēto dabasgāzi 8266,15 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 31.decembra līdz 2014.gada

9.aprīlim, tai skaitā par EUR korekciju 0,13 euro apmērā.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka prasības pieteikumā norādītajā periodā saņēma dabasgāzi objektā /adrese/.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam nekustamais īpašums /adrese/ pieder no 1998.gada 22.decembra, pamatojoties uz 1998.gada

25.septembra līguma (lietas 19.22.lapa).

Līguma 2.1.1.apakšpunktā atbildētājs apņēmies katru mēnesi veikt maksājumus par gāzi pēc gāzes piegādes brīdī spēkā esošajiem tiesību

aktiem un atbilstoši apstiprinātajai “Norēķinu kārtībai par dabasgāzi un abonēšanas maksu iedzīvotājiem”, kurā tiek noteikts galīgais norēķinu termiņš un

nokavējuma procentu apmērs.

2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36.5.apakšpunkts (noteikumi

spēkā neesoši ar 2016.gada 11.februāri) noteica lietotājam pienākumu līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un

ziņot sistēmas operatoram, kā arī izdarīt maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā. Minēto noteikumu 84.punktā noteikts, ka mājsaimniecības

lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam, bet 90.1.apakšpunkts

noteic, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākumi atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20

dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 26.novembra atbildētājam adresēto brīdinājumu Nr.97098048 par dabasgāzes padeves pārtraukšanu

ir pierādīts, ka atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību un to, ka ja samaksa netiks veikta, ka dabasgāzes padeve var tikt pārtraukta.

Lietā noskaidrots, ka dabasgāzes padeve ir pārtraukta 2014.gada 9.aprīlī (lietas 52., 53.lapa), fiksējot rādījumu 551394.

2014.gada 10.jūlija atbildētājam adresētājā pretenzijā Nr.20-4-3.3/8268P (lietas 56.lapa) norādīts, ka parāds par izlietoto dabasgāzi 2014.gada

10.jūlijā ir 10 141,88 euro, lūdzot samaksāt aprēķināto parādu līdz 2014.gada 20.jūlijam, vienlaicīgi brīdinot, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā

prasība par parāda piedziņu tiks iesniegta tiesā, piedzenot arī tiesas izdevumus.

Ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu no 2011.gada 31.decembra līdz 2014.gada 9.aprīlim ir pierādīts, ka atbildētājam uz 2014.gada

9.aprīli parāds par izlietoto dabasgāzi ir 8266,15 euro (lietas 54.lapa).

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav sniedzis savus paskaidrojumus un nav

izmantojis savas civilprocesuālās tiesības.

Ievērojot teikto tiesa atzīst, ka ir pierādīta 2002.gada 1.janvārī noslēgtā Dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.71-1824583

saistību neizpilde no atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamība, tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenams galvenais parāds 8266,15

euro apmērā,

Savukārt, tiesa atzīst, ka EUR korekcijas 0,13 euro piedziņa no atbildētāja ir noraidāma, jo prasītājs šo savu prasījumu nav pamatojis un nav

pierādījis. Šīs summas iekļaušana aprēķinā nepierāda ne tās izcelšanos, ne arī prasītāja tiesības prasīt to no atbildētāja. Līdz ar to prasība par EUR

korekcijas izdevumu 0,13 euro apmērā piedziņu ir noraidāmi.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim 1875,60

euro apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (noteikumi spēkā

neesoši ar 2016.gada 11.februāri) 65.punktu par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus

– 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem par laika periodu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 30.aprīlim pierādīts, ka nokavējuma

procentu apmērs ir 1875,60 euro (lietas 54., 55.lapa).

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka viņam nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

Tā kā iepriekš ir konstatēts atbildētāja saistību izpildes kavējums, tad prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus. Tiesa atzīst, ka prasītājs

ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu un nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 54., 55.lapa) ir pierādījis nokavējuma procentu apmēru. Uz šī

pamata un ievērojot Civillikuma 1756.pantā noteikto, no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami nokavējuma procenti, kas saskaņā ar nokavējuma

procentu aprēķinu ir 1875,60 euro.

[8] Prasītājs lūdzis tiesu noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% procentus gadā no piespriestās

summas.

Civillikuma 1759.panta 1. un 2.punkts paredz, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu un par svešu naudu, kad tās turētājs to lietojis savā labā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet šā panta

ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot lietā pierādīto, ka atbildētājs ir pieļāvis uzņemto saistību neizpildi un parāda samaksas nokavējumu, ir apmierināms lūgums atzīt prasītājam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, ievērojot

Civillikuma 1763.pantā noteikto procentu pieauguma apstāšanos, t.i., nepārsniedzot pamatparāda apmēru.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram (..).

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 616,19 euro apmērā, ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 15,65 euro un 1,71 euro, un par prasības

pieteikuma tulkošanu saistītos izdevumus 25,33 euro, kopā 663,58 euro.

Lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,53 euro, ko ceļot prasību prasītājs sedzis daļēji 4,70 euro

apmērā. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi vēl nesegtajā apmērā 2,83 euro (lietas 2.lapa).

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, pamatparādu 8266,15 euro

par laika periodu no 2011.gada 31.decembra līdz 2014.gada 9.aprīlim, nokavējuma procentus 1875,60 euro par laika periodu no 2012.gada 1.aprīļa

līdz 2014.gada 30.aprīlim, tiesas izdevumus 663,58 euro, kopā piedzīt 10805,33 euro.

Atzīt AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no neatmaksātā

pamatparāda summas.

Noraidīt EUR korekcijas izdevumus 0,13 euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,83 euro.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, lietas numurs).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu –

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma

stāšanās spēkā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtība 20 dienu laikā no sprieduma saņemšanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa