Court dismisses charge for repeated driving without license, reclassifying offense to lesser penalty under Latvian Administrative Offenses Code.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of a traffic violation but reclassified the offense from a more severe provision to a lesser one due to a lack of aggravating circumstances. Although the defendant admitted guilt and cited his mother's request as a motive, the court determined the act constituted a repeat offense within the year under the specific administrative code. Consequently, the defendant was convicted and sentenced to a fine of 280 euros while the vehicle was returned to him.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 6. daļa 1. punkts; 149.4 panta 7. daļa 1. punkts: When a traffic violation is reclassified from a provision prescribing administrative arrest to one prescribing only a fine, the defendant's rights are not infringed if the new penalty is significantly lighter.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0192-20/15
ECLI:LV:RLPT:2020:0513.129019220.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 13.maijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese D.Bērziņa
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā pie administratīvās atbildības saukts /pers. A/, personas kods /personas kods/,
par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 7.daļas 1.pkt.paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas RRP KPP Ceļu policijas bataljona 5.rotas jaunākais inspektors A.Ivulāns 2020.gada 10.maijā sastādījis /pers. A/ administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr. PC 435679 par to, ka 2020.gada 10.maijā pulksten 23:55 Rīgā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, pa Lubānas ielu no Ilūkstes ielas puses Slāvu ielas virzienā atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.
Vadīšanas tiesības ir atņemtas.
Protokolā norādīts, ka ar šādu rīcību /pers. A/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 28.panta 1.daļas 4.pkt. un ir izdarījis Latvijas
APK 149.4panta 7.daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu.
2020.gada 13.maijā tiesā saņemts /pers. A/ paskaidrojums, kurā viņš norāda, ka, savu vainu atzīst pilnībā. Paskaidroja, ka notikuma dienā māte
gribējusi, lai viņš aizbrauc ciemos, jo bija mātes diena. Tā kā tiesības tika atņemtas, bet māte to nezināja, viņš sēdās pie stūres, lai nokļūtu pie mammas un
apsveiktu. Lūdz tiesu nepagarināt tiesību atņemšanas liegumu, bet piemērot lielāku naudas sodu.
Pamatojoties uz likumu “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā ar COVID-19 izplatību” 5.panta otro daļu nolēmums tiek pieņemts
rakstveida procesā. Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi visus lietas materiālus, atzīst, ka nav pamata /pers. A/ vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības par
Latvijas APK 149.4 panta 7.daļas 1.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un sodīšanai.
Latvijas APK 149. 4 panta 7.daļas 1.punkts noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību,
transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Lai izvērtētu, vai persona ir vainīga Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.puntkā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt, vai
persona vadīja transportlīdzekli, bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kā arī vai pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā ir šādi pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC435679, transportlīdzekļa VW Golf, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izņemšanas dokumenti, /pers. A/ protokolu saraksts, izdruka no CSDD par automašīnas īpašnieku. Lietai nav
pievienots protokola lēmums par iepriekšējo soda piemērošanu gada laikā, nav uzziņa par lēmuma spēkā stāšanos.
No lietā pievienotā administratīvā pārkāpuma protokola VM 029850, kas tika sastādīts /pers. A/ 2020.gada 2.maijā pēc Latvijas APK 149. 4
panta 6.daļas 1.punkta, nav saprotams, vai par minēto pārkāpumu ir pieņemts lēmums par soda uzlikšānu ( l.l.11.).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav pietiekošu pierādījumu, lai varētu konstatēt, ka persona, proti, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām atkārtoti gada laikā. Tādi pierādījumi lietā nebija administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC435679 sastādīšanas laikā, un
nav arī lietas izskatīšanas laikā tiesā.
Līdz ar to Latvijas APK 149. 4panta 7.daļas 1.punktā paredzētā obligāta pārkāpumu kvalificējošā pazīme - transportlīdzekļa vadīšana bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām atkārtoti gada laikā – nebija konstatējama, tādēļ pārkāpuma kvalifikācija ir kļūdaina. (Skatīt Eiropas Cilvēk tiesību
tiesas 14.03.2019. spriedumu lietā (35726/10) Kangers pret Latviju).
No minētā tiesa secina, ka 2020.gada 10.maijā, inspektoram A.Ivulānam sastādot /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.PC435679, nebija pierādījumu par to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pārkāpums pēc Latvijas APK 149. 4panta 7.daļas 1.punkta ir kvalificēts kļūdaini, jo minētā likuma panta
dispozīcijā kā obligāta pārkāpumu kvalificējošā pazīme norādīta transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām atkārtoti gada laikā.
Latvijas APK 149.4panta 6.daļas 1.punkts noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, transportlīdzekļa
vadītājam uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.
Tiesa atzīst, ka ar iepriekš norādītajiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. A/ 2020.gada 10.maijā pulksten 23:55
Rīgā vadīja transportlīdzekli VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Lubānas ielu no Ilūkstes ielas puses Slāvu ielas virzienā atkārtoti
gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām. Vadīšanas tiesības ir atņemtas.
Ar šādu rīcību /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 149.4 panta 6.daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu.
Tiesa norāda, ka, pārkvalificējot /pers. A/ izdarīto pārkāpumu no Latvijas APK 149. 4 panta 7.daļas 1.punkta uz Latvijas APK 149. 4 panta
6.daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu, netiek aizskartas pārkāpēja tiesības uz aizstāvību, jo soda sankcija paredz ievērojami vieglāku sodu par izdarīto.
Par pārkāpēju noskaidrots: /pers. A/ dzimis /datums/, deklarēta dzīves vieta /adrese/, agrāk administratīvi sodīts 15.03.2020.
par Latvijas APK 149.-8 panta 24.daļas pārkāpumu ar naudas sodu 540 EUR un transportlīdzekļu tiesību atņemšanu uz 12 mēnešiem.
Tiesa norāda, ka par izdarīto pārkāpumu /pers. A/ piemērojams sods Latvijas APK 149.4 panta 6.daļas 1.punktā paredzētā pārkāpuma soda sankcijas
ietvaros. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību un pārkāpēja personību. Atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa
nekonstatē.
Saskaņā ar Latvijas APK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un
likumā noteiktā kārtībā. Pastāvot šādiem apstākļiem, visas saprātīgās šaubas tiesa tulko par labu pie administratīvā pārkāpuma izdarīšanā /pers. A/.
No lietas materiāliem izriet, ka transportlīdzeklis VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas pieder /pers. A/, ir izņemts
un ar izņemtā transportlīdzekļa pieņemšanas nodošanas aktu Nr.115707, tas nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā.
Automašīna VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, jāatdod atpakaļ tās īpašniekam /pers. A/, personas kods /personas kods/,
pamatojoties uz Latvijas APK 257.panta 1.daļā norādītajiem mantu izņemšanas noteikumiem.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 7., 32., 289. 6, 289.16, 291., 299.1, 289.11, 289.18, 289.13, 317.p., 149.4 p. 6.d. 1.pkt.,
likumu “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā ar COVID-19 izplatību” 5.panta otro daļu, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 6.daļas 1.pkt.
paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudassodu 280,00 EUR (divi simti astoņdesmit euro) apmērā.
Naudassods /pers. A/ 30 dienu laikā jāiemaksā valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100,
saņēmēja banka: Latvijas Banka, kods Nr.LACBLV2X, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.1-0192-20/15.
Note ikt /pers. A/ pienākumu naudassoda samaksas kvīti nekavējoties nogādāt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā,
Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.
Izņemto automašīnu VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot transportlīdzekļa īpašniekam /pers. A/, personas kods /personas
kods/.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no tā pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2020.gada 13.maija.
Tiesnese: . D.Bērziņa