Court partially allowed landlord's eviction and debt claims against tenants in Latvia residential tenancy dispute.

Lietas Nr. C32325914

Lietas arhīva Nr. C-0500-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 9.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone,

ar tiesas sēdes sekretāri A.Punduri,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 27.oktobrī izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/

par īres līguma izbeigšanu, īres maksas, komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2014.gada 13.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlis prasību pret /pers. B/, /pers. C/, /pers.

D/ un /pers. E/ par īres līguma izbeigšanu, īres maksas, komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu, ar prasības pieteikuma precizējumiem

2015.gada 21.septembrī un 2016.gada 19.janvārī.

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11., 28. 2 pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta

septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1779., 1828.pantu, prasītājs lūdz tiesu:

1. atzīt par izbeigtu 2011.gada 21.novembrī Dzīvojamo telpu īres līgumu, izliekot atbildētāju kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

2. piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājam pamatparādu EUR 7442,57 un līgumsodu EUR 2435,18,

likumiskos procentus EUR 192,09;

3. piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājam tiesas izdevumus;

4. atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“/Nosaukums A/”) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu

apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums

Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 26.septembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.569) atrodas māja

/adrese/.

2011.gada 21.novembrī, pamatojoties uz 2011.gada 10.novembra Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes

rekomendāciju Nr.040613 (Dzīvojamo telpu īres līguma pielikumā) starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.31/2011 par

dzīvojamo telpu Nr./adrese/.

Atbildētājs /pers. B/ Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.31/2011 noslēdzis pamatojoties uz 1999.gada 17.septembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu

ar māti /pers. G/, kura mirusi 2007.gada 1.decembrī. Atbildētājs /pers. B/ ticis ierakstīts 1999.gada 17.septembrī noslēgtajā dzīvojamās telpas īres līgumā kā

ģimenes loceklis un saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu ir atbildīgs par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar līgumiem prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāji nav norēķinājušies par īres maksu,

saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz 2015.gada 15.decembra rēķinu Nr.25455995/15121 un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu, atbildētāju parāds par īres maksu,

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 2009.gada februāra un uz 2016.gada 18.janvāri bija EUR 7442,57, līgumsoda parāds

EUR 2435,18, bet likumisko procentu parāds EUR 192,09.

Pamatojoties uz Rīgas domes 2011.gada 29.marta Lēmumu Nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma vai valdījuma esošo dzīvojamo telpu īres

maksas noteikšanas kartību” īres maksa atbildētājam ir noteikta EUR 0,67610 par vienu dzīvokļa m2 jeb EUR 39,35 mēnesī.

Līgumsoda aprēķins veikts saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.5.punktu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

2014.gada 7.jūlijā atbildētājam /pers. B/ un atbildētājai /pers. C/ tika sūtīts Pirmstiesas brīdinājums ar paziņojumu par tā saņemšanu. 2014.gada

15.jūlijā atbildētājs /pers. B/ saņēma brīdinājumu, ko apliecina paraksts paziņojumā. 2014.gada 9.jūlijā atbildētāja /pers. C/ saņēma brīdinājumu, ko

apliecina paraksts paziņojumā.

Prasītājs norāda, ka atbildētāji /pers. D/ un /pers. E/ prasības iesniegšanas brīdī ir nepilngadīgi. Parāda izveidošanās periodā pār viņiem vēl nav

izbeigusies vecāku vara un viņa līdz pilngadības sasniegšanai nav solidāri atbildīgi par parāda samaksu kopā ar pilngadīgajiem atbildētājiem, līdz ar to tiem

nebija nepieciešams atsevišķi izsniegt rakstveida brīdinājumu.

Tiesas sēdē prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā izklāstītajiem

argumentiem. Lūdza izbeigt īres līgumu un piedzīt parādu.

Tiesas sēdē atbildētāji /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ prasību pilnībā atzina.

Nepilngadīgā /pers.D/tiesas sēdē nepiedalījās.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi civillietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 21.novembrī starp prasītāju kā pārvaldnieku un atbildētāju /pers. B/ kā īrnieku tika noslēgts

Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr.11, /adrese/.

Savukārt no lietai pievienotā Dzīvojamās telpas īres līguma 1.pielikuma redzams, ka /pers. C/ un /pers. D/ iekļautas dzīvojamās telpas īres līgumā

kā īrnieka ģimenes locekles no 2013.gada 11.decembra.

Saskaņā ar 2011.gada 21.novembra Dzīvojamās telpas īres līgumā 2.3.punktu īres maksu un maksu par pakalpojumu sniegšanu maksā

pārvaldniekam saskaņā ar tā izsniegtu rēķinu, kurā īres maksa ir norādīta par pilnu tekošo mēnesi, bet maksa par pakalpojumiem norādīta par

iepriekšējā mēnesī saņemtajiem pakalpojumiem. Īrniekam saņemtais rēķina jāapmaksā līdz rēķinā norādītajam datumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ ir pienākums pildīt īres līguma saistības un pienākums maksāt par īri un komunālajiem

pakalpojumiem.

No prasības pieteikuma un tam pievienotajām norēķinu lapām un rēķiniem redzams, ka pamatparāds par dzīvojamās telpas Nr.11 Rīgā, /adrese/

īri sācis veidoties no 2009.gada februāra un tā apmērs 2015.gada 18.janvārī kopumā ir EUR 7442,57.

Ņemot vērā, ka atbildētāji prasību pilnībā atzinuši, tiesa atzīst, ka par parāda esamību un tā apmēru lietā strīda nav.

Prasītājs kā solidāros atbildētājus par laika periodu no 2009.gada februāra līdz 2015.gada 18.janvārim ir norādījis atbildētājus – /pers. B/ un /pers.

C/, lūdzot piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam pamatparādu EUR 7442,57.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

No lietas materiāliem (Dzīvojamās telpas īres līguma 1.pielikuma, lietas 13.lapa) izriet, ka /pers. C/ iemitināta dzīvojamā telpā kā īrnieka ģimenes

locekle tikai no 2013.gada 11.decembra. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. C/ ir solidāri atbildīga par īres līguma saistībām tikai par laika periodu no

2013.gada 11.decembra.

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina izriet, ka pamatparāda apmērs uz šo dienu ir EUR 2114,91. Tādējādi no /pers. C/ un /pers. B/ solidāri

piedzenamā pamatparāda summa ir EUR 2114,91, bet prasība daļā par pamatparāda EUR 5327,66 piedziņu no /pers. C/ nav pamatota un ir

noraidāma. Minētā summa EUR 5327,66 apmērā piedzenama tikai no /pers. B/ par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Neveicot samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā un rēķinos noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, atbildētāji ir pieļāvuši nokavējumu.

2011.gada 21.novembra dzīvojamās telpas īres līguma 2.5. punktā īrnieks apņēmās īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem

nokavējuma gadījumā maksāt līgumsodu 0,2% apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720. pants paredz kreditora tiesību prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā

laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā

ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Neveicot samaksu dzīvojamo telpu īres līgumā noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ ir pieļāvuši nokavējumu, kā

rezultātā ir iestājies viņiem pienākums ciest līgumsodu.

No lietas materiāliem pievienotajiem aprēķiniem redzams, ka līgumsods aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2014.gada

31.decembrim EUR 2435,18 apmērā.

Ņemot vērā, ka /pers. C/ dzīvoklī iemitinājusies tikai 2013.gada 11.decembrī, tiesa atzīst, ka nav pamata piedzīt visu prasītāja aprēķināto

līgumsoda summu no viņas un no /pers. B/ solidāri. Tiesa uzskata, ka no /pers. C/ un /pers. B/ solidāri piedzenams līgumsods EUR 211,49 apmērā,

savukārt pārējā līgumsoda summa EUR 2223,69 apmērā ir piedzenama tikai no /pers. B/, un prasības par šīs summas piedziņu no /pers. C/ ir noraidāma.

Tiesas ieskatā, prasītāja aprēķinātais līgumsoda apmērs ir samērīgs un taisnīgs, turklāt atbildētāji pret to nav iebilduši.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Ņemot vērā atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ pieļauto parāda samaksas nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesība prasīt no atbildētājiem

likumiskos procentus, taču to apmērs par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 18.janvārim aprēķināms, atbilstoši no katra atbildētāja

piedzenamās pamatparāda summas sadalījumam, tāpēc no atbildētāja /pers. B/ piedzenami likumiskie procenti EUR 58,85 apmērā, bet solidāri no /pers.

B/ un /pers. C/ EUR 133,24 apmērā, noraidot prasību daļā par procentu piedziņu no /pers.B/ EUR 58,85 apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 2.punktu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par

pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem.

Ņemot vērā, ka īres maksas apmērs par dzīvokli Nr.11, /adrese/ ir EUR 39,35 mēnesī, secināms, ka parāds vairākkārt pārsniedz trīs mēnešu īres

maksas apmēru.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājam pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja

mēnesi iepriekš oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No lietas materiālos esošā 2014.gada 7.jūlijā brīdinājuma redzams, atbildētājiem nosūtīti pirmstiesas brīdinājums ar paziņojumu par saņemšanu.

Atbildētāji nav apstrīdējuši brīdinājuma saņemšanas faktu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, ir ievērojis likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 otrās daļas prasības.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka prasība daļā par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas pret /pers. B/,

/pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ ir pamatota un apmierināma, un pastāv pamats izlikt /pers. B/, /pers. C/, /pers.E/, kopā ar visām no viņiem atkarīgām

personām, tai skaitā /pers. D/, un viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa Nr.11, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa). Pārbaudot

lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 222,07 euro apmērā un Civilprocesa

likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 17,22 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto no atbildētājiem par labu prasītājai solidāri piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva EUR 599,98 un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 14,09.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā pirmās instances tiesā ir bijuši EUR 67,26 apmērā.

No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītājs, ceļot prasību, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 14,09 apmērā, līdz ar to no

atbildētājiem valsts ienākumos ir piedzenami EUR 53,17 ( 67,26 euro – 14,09 euro).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi atzīstu, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem

likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, 189. , 190. , 193., 195. , 204.1, tiesa

nosprieda:

Apmierināt daļēji prasību.

Izbeigt 2011.gada 21.novembrī starp SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr.40103362321, un /pers. B/, personas kods /personas kods/,

noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par /adrese/, īri, un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/,

/pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, no /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, galveno parādu par laika

periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2013.gada 31.decembrim EUR 5327,66, līgumsodu EUR 2223,69, un likumiskos procentus par laika periodu no

2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 18.janvārim EUR 58,85, kopā piedzenot EUR 7610,20 (septiņi tūkstoši seši simti desmit euro, 20 centi).

Atzīt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentu 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas EUR 5327,66 (pieci tūkstoši trīs simti divdesmit septiņi

euro, 66 centi).

Noraidīt prasību daļā par EUR 7610,20 piedziņu no /pers. C/.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, galveno parādu par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 18.janvārim EUR 2114,91, līgumsodu

EUR 211,49, likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 18.janvārim EUR 133,24 un tiesas izdevumus – valsts

nodevu EUR 599,98, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 14,09, kopā piedzenot EUR 3073,71 (trīs tūkstoši septiņdesmit trīs euro, 71 cents).

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 53,17 (piecdesmit trīs euro, 17 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu samaksa veicama, ieskaitot kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods

TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C32325914.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada 23.novembra, Rīgas

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Kantsone