Court convicted defendants of theft and squandering of entrusted property, ordering restitution and fines.

Nr.11352015014

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 1.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Ādamsone-Struža

piedaloties prokurorei A.Zvirgzdiņai,

aizstāvim O.Ondrupam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma (turpmāk-KL) 179.panta otrās daļas un 179.panta pirmās daļas,

/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc KL 179.panta otrās daļas, un tiesas izmeklēšanā,

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ apsūdzēts par svešas mantas izšķērdēšanu, ko izdarīja persona, kurai šī manta uzticēta un atradās viņu pārziņā

(piesavināšanā), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, proti:

2014.gada marta mēneša sākumā /pers. A/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. B/, īrējot dzīvojamo māju /adrese A, mantkārīgā

nolūkā vienojās par /pers. C/ mantas prettiesisku izšķērdēšanu, lai iegūtu naudu ko samaksāt par dzīvojamās mājas īri. Realizējot kopīgo nodomu, /pers.

A/ un /pers. B/ kopīgi mājā un mājas pagalmā /adrese A/, savāca tur esošos metāla priekšmetus nodošanai metāllūžņos. Pēc kā, /pers. A/, attiecīgi pēc

lomu sadales, kopīgu mērķu sasniegšanai, internetā atrada pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotas personas - metāllūžņu uzpircējus, kuriem /pers.

B/, attiecīgi pēc lomu sadales, jo atradās mājās, kopīgi savāktos metālus nodeva metāllūžņos. Starp nodotiem dažādiem metāla gabaliem bez vērtības,

/pers. B/ personu grupā ar /pers. A/ metāllūžņos nodeva arī dīzeļa apkures katlu Roca 950 EUR vērtībā, veļas mašīnu “Miele” 210 EUR vērtībā un

virtuves piederumus 50 EUR vērtībā.

Kopumā /pers. A/ un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, izšķērdējot piesavinājās /pers. C/ mantu par kopējo summu 1210 EUR

apmērā.

Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 179.panta otrajā daļā.

[2] Turklāt, apsūdzētais /pers. A/ prettiesiski ieguva svešu mantu, kā persona, kurai šī manta bija uzticēta, proti:

2014.gadā, laika periodā no 28.marta, /pers. A/, piespiedu kārtā aizejot no īrētās dzīves vietas /adrese A/prettiesiski no minētās adreses izveda,

tādā veidā ieguva savā valdījumā, /pers. C/ piederošās mantas, kas viņam bija uzticētas lietošanai un atradās viņa pārziņā īres līguma darbības laikā:

- Ledusskapi “Samsung” 400 EUR;

- Mazgāšanas aparātu Kercher K 3.9 200 EUR;

- Zāles pļāvēju Al-ko 32e classic 70 EUR;

- Apģērbu skapi Geko 100 EUR;

- Dārza instrumentus: cirvis, 2 lāpstas, grābeklis, ķerra, 60 EUR;

- Eļļas radiators “Midea NYAK” 30 EUR.

Kopumā /pers. A/ prettiesiski ieguva, t.i., piesavinājās /pers. C/ manu par kopējo summu 860 EUR apmērā, ar kuru vēlāk rīkojās kā ar savu.

Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 179.panta pirmajā daļā.

[3] /pers. B/ apsūdzēta par svešas mantas izšķērdēšanu, ko izdarīja persona, kurai šī manta uzticēta un atradās viņu pārziņā

(piesavināšanā), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, proti:

2014.gada marta mēneša sākumā /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. A/, īrējot dzīvojamo māja “/nosaukums/”, Olaines

novadā, mantkārīgā nolūkā vienojās par /pers. C/ mantas prettiesisku izšķērdēšanu, lai iegūtu naudu ko samaksāt par dzīvojamās mājas īri. Realizējot

kopīgo nodomu, /pers. B/ un /pers. A/ kopīgi mājā un mājas pagalmā “/nosaukums/”, Olaines novadā, savāca tur esošos metāla priekšmetus nodošanai

metāllūžņos. Pēc kā, /pers. A/, attiecīgi pēc lomu sadales, kopīgu mērķu sasniegšanai, internetā atrada pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotas

personas - metāllūžņu uzpircējus, kuriem /pers. B/, attiecīgi pēc lomu sadales, jo atradās mājās, kopīgi savāktos metālus nodeva metāllūžņos. Starp

nodotiem dažādiem metāla gabaliem bez vērtības, /pers. B/ personu grupā ar /pers. A/ metāllūžņos nodeva arī dīzeļa apkures katlu Roca 950 EUR

vērtībā, veļas mašīnu “Miele” 210 EUR vērtībā un virtuves piederumus 50 EUR vērtībā.

Kopumā, /pers. B/ un /pers. A/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izšķērdējot piesavinājās /pers. C/ mantu par kopējo summu 1210

EUR apmērā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 179.panta otrajā daļā.

Prokurore tiesas sēdē KPL 461.panta kārtībā grozīja apsūdzību un uzturēja to augstākminētajā redakcijā.

Motīvu daļa

[4] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc KL 179.panta pirmās daļas atzina daļēji, proti, atzina to, ka

ledusskapi un skapi aizveda projām no cietušā mājas, bet apsūdzībā norādīto par pārējām mantām – neatzina.

Savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc KL 179.panta otrās daļas /pers. A/ neatzina.

Cietušā kaitējuma kompensāciju /pers. A/ atzina daļēji 250 EUR apmērā.

[5] Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā pēc KL 179.panta otrās daļas atzina daļēji. Atzina, ka nodeva

metāllūžņus, bet nodeva tos ar cietušā ziņu.

Cietušā kaitējuma kompensāciju /pers. B/ atzina daļēji 250 EUR apmērā.

[6] Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības atzītu par

noziedzīgiem nodarījumiem un kvalificē tās attiecīgi par 2014.gada marta mēneša sākumā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc KL 179.panta

otrās daļas un par 2014.gadā, laikā no 28.marta, izdarīto noziedzīgo nodarījumu - pēc KL 179.panta pirmās daļas.

[7] Kā arī tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētās /pers. B/ darbības atzītu

par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās attiecīgi pēc KL 179.panta otrās daļas.

Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc KL 179.panta otrās daļas un KL 179.panta pirmās daļas,

un apsūdzētās /pers. B/ vaina viņai celtajā apsūdzībā pēc KL 179.panta otrās daļas ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma (turpmāk-KPL)

520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību, apsūdzēto versiju

savai aizstāvībai, to kopumā un savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem.

[8] Saskaņā ar apsūdzību apsūdzētie izdarīja noziedzīgu nodarījumu, atbildība par kuru paredzēta KL 179.panta otrajā daļā, t.i., personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās, un proti, apsūdzētie nodeva metāllūžņos cietušā īpašumā esošos metāllūžņus, t.sk. apkures katlu “Roca” un veļas mašīnu

“Miele”.

Tiesas izmeklēšanā tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka nekustamajā īpašumā “/nosaukums/”, Olaines novadā, kuru cietušais bija izīrējis

apsūdzētajiem, atradās cietušā manta - apkures katls “Roca” un veļas mašīna “Miele”. Minētais apstiprinās ar cietušā liecībām, ar liecinieka /pers. D/

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, ka no cietušā mājas bija pazudis apkures katls, un veļas mašīnas vietā bija palicis tukšums, no veļas mašīnas

atrada tikai augšējo vāku, kas bija no plastmasas. Tiesai nav pamata neticēt šādām liecībām, jo tā liecināja gan cietušais, gan liecinieks /pers. D/.

Kā arī tas, ka cietušā īpašumā bija veļas mašīna “Miele” un apkures katls, apstiprinās ar liecinieka /pers. E/ liecībām, ka /pers. E/ ir taisījis cietušā

mājā remontu, tāpēc zina, ka tur bija apkures katls, pirmo reizi kopā ar cietušo ierodoties cietušā mājā, kad tur vēl dzīvoja apsūdzētie, redzēja, ka mājā

bija apkures katls un veļas mašīna. Veļas mašīnu “Miele” pats personīgi pievienoja cietušajam. Līdz ar to tiesa atzīt par pierādītu, ka cietušā īpašumā bija

veļas mašīna “Miele” un apkures katls, kas atradās viņa mājā “/nosaukums/”, ko bija izīrējis apsūdzētajiem.

Arī paši apsūdzētie nenoliedz, ka cietušā mājā bija veļas mašīna “Miele” un apkures katls.

[9] Liecinieks /pers.F/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētais /pers. A/ viņam teicis, ka apkures katls ir nodots metāllūžņos.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ un /pers. B/ nenoliedza, ka pārdeva cietušā apkures katlu un veļas mašīnu “Miele” metāllūžņos,

2014.gada februāra beigās-marta sākumā. Taču apsūdzētie neuzskata, ka būtu izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, jo apkures katlu un veļas mašīnu “Miele”

esot nodevuši metāllūžņos pēc cietušā lūguma.

[10] Cietušais tiesas izmeklēšanā kategoriski noliedza, ka būtu vienojies ar apsūdzētajiem par apkures katla un veļas mašīnas “Miele” nodošanu

metāllūžņos, un jebkuru lietu nodošanu metāllūžņos vispār. Kā arī kategoriski noliedza, ka būtu vienojies ar apsūdzētajiem par to, ka par metāllūžņos

nodoto mantu saņemto naudu apsūdzētie samaksās kā īres maksu.

Tiesa piešķir lielāku ticamību cietušā liecībām, ka nebija vienojies ar apsūdzētajiem par to, ka tie nodos metāllūžņos jebkuru viņa mantu un iegūtos

līdzekļu samaksās kā īres maksu, attiecībā pret apsūdzēto liecībām, jo no visām, t.sk.,

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām izriet, ka cietušais nav vēlējies un nebija vienojies ar apsūdzētajiem par jebkuras mantas nodošanu

metāllūžņos un par to iegūtās naudas atdošanu īres maksas veidā. Cietušais tikai tiesas izmeklēšanā saprata, no kurienes apsūdzētie bija ieguvuši līdzekļus

īres maksas segšanai, kas izriet no viņa liecībām, ka 2014.gada marta sākumā saņēma no apsūdzētajiem 100 EUR, bet viņam neviens neteica, ka šī

nauda ir par nodotajiem metāllūžņiem. Cietušā sašutums tiesas izmeklēšanā bija neviltots. Kā arī apsūdzēto versija par to, ka vienojās ar cietušo par to,

ka nodos cietušā mantas metāllūžņos, un par metāllūžņiem iegūto naudu samaksās kā īres maksu, tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās ne ar vienu

pierādījumu.

[11] Tiesa netic apsūdzēto liecībām, ka nodeva cietušā apkures katlu un veļas mašīnu “Miele” metāllūžņos kā mantu, kas nebija lietojama, t.i., ka

apkures katls un veļas mašīna “Miele” bija metāllūžņi.

No cietušā liecībām izriet, ka apkures katls bija demontēts un netika lietots, jo dīzeļdegviela bija dārga, un no minētā apkures katla tika noņemta

atsevišķa detaļa, kas pievienota jaunajam malkas apkures katlam, bet citādi jebkurā laikā minēto apkures katlu varēja pieslēgt un lietot. Līdz ar ko tiesa

konstatē, ka apsūdzētajiem nebija nekāda pamata uzskatīt, ka minētais apkures katls ir metāllūznis. Turklāt cietušais liecināja un vairākkārtīgi vērsa

uzmanību uz to, ka nebija vienojies ar apsūdzētajiem ne par mājas pagalmā esošo metāllūžņu, ne par apkures katla nodošanu metāllūžņos vēl jo vairāk.

Turklāt tiesa atzīst, ka tikai mantas īpašniekam ir tiesības rīkoties ar savu mantu pat tādā gadījumā, ja manta ir bojāta un nolietojusies. Līdz ar ko

apsūdzētajiem nebija nekāda pamata rīkoties ar cietušā mantu kā ar savu pat tad, ja tā nebūtu lietošanas kārtībā un viņu ieskatā atgādinātu metāllūžņus.

Turklāt cietušais liecināja, ka veļas mašīnai “Miele” nedarbojās tikai viena programma, citādi veļasmašīna bija darba kārtībā, tai trūka tikai

priekšējais panelis veļas pulverim. Šādas cietušā liecības apstiprinās ar liecinieka /pers. E/ liecībām, jo pēdējais liecināja, ka veļas mašīnu “Miele” pats

pieslēdza cietušajam, kas tiesas ieskatā liecina par to, ka veļas mašīna bija darba kārtībā, jo pretējā gadījumā nav nekāda izskaidrojuma tam, kāpēc lai

metāllūzni pieslēgtu pie ūdensvada un elektrotīkla.

Juridiskajā literatūrā atzīts, ka piesavināšanās izpaužas kā svešas mantas prettiesiska iegūšana vai izšķērdēšana, ja to izdarījusi persona, kurai šī

manta uzticēta vai kuras pārziņā atradusies, un vainīgais izmanto savu pilnvarojumu attiecībā pret nolaupāmo mantu, lai to prettiesiski iegūtu. Uzticētas vai

pārziņā esošas mantas valdījums ir tāds personas tiesiskais stāvoklis attiecībā pret mantu, kuram pastāvot, iespējama mantas piesavināšanās vai

izšķērdēšana. Valdījuma īpašais stāvoklis ir raksturīgs ar to, ka manta uzticēta noteiktai rīcībai ar to, lai to pārvaldītu, saglabātu, u.c. veida operatīvai

rīcībai. Pilnvarojums rīcībai ar mantu vai tās pārvaldīšanai var būt izteikts gan rakstiskā, gan mutiskā formā.

Izšķērdēšana raksturīga ar to, ka uzticētā vai pārziņā esošā manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas tūlīt tiek atsavināta, patērēta vai citādi izlietota

(skat. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs 3.daļa Sevišķā daļa. Firma "AFS" Rīga, 2007,

8.lpp.).

Citos piesavināšanās gadījumos personai uzticētā vai viņas pārziņā esoša manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas kādu laiku atrodas šīs personas

nelikumīgā valdījumā un tad viņa ar to rīkojas pēc saviem ieskatiem (turpat).

Tātad, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi piesavināšanos, jākonstatē, ka tai ir nodota manta, t.sk. lietošanai, glabāšanai, persona mantu ieguva

prettiesiski jeb bez kāda tiesiska pamata kā savu mantu paņēma un tūlīt to pārdeva, atsavināja vai citādi izlietoja.

[12] Lietā nav strīda, kā arī ar cietušā liecībām un liecinieku /pers. D/ un /pers. E/ liecībām apstiprinās, ka cietušais savu nekustamo īpašumu

/adrese A/, bija izīrējis apsūdzētajiem.

Tiesas izmeklēšanā konstatēts un pierādīts, ka minētajā īpašumā bija manta - apkures katls un veļas mašīna “Miele”, darba kārtībā (sprieduma [8]

līdz [10] punkts). Cietušais liecināja, ka veļas mašīnu “Miele” apsūdzētajiem atstāja glabāšanā, nevis lietošanā, jo apsūdzētie gribēja lietot savu veļas

mašīnu. Savukārt par apkures katlu cietušais liecināja, ka tas ir nekustamā īpašuma neatņemama sastāvdaļa, un netika lietots tikai degvielas cenas dēļ,

citādi bija ātri pieslēdzams un derīgs lietošanai. Apkures katlu pat neiekļāva īres līgumam pievienotajā inventāra sarakstā, jo uzskatīja to par neatņemu

nekustamā īpašumam sastāvdaļu līdzīgi kā logus, radiatorus u.c.

Līdz ar to ar augstākminēto tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzēto valdījumā bija apkures katls un veļas mašīna “Miele”.

Lietā nav strīda par to, ka apsūdzētie apkures katlu un veļas mašīnu “Miele” pārdeva metāllūžņos, apsūdzētie apstiprināja šo faktu.

Prettiesiska mantas iegūšana apsūdzēto darbībās izpaužas kā viņu rīcība ar viņiem lietošanai un glabāšanā nodoto mantu pretēji mērķim, kādam

mantu apsūdzētajiem bija nodevis cietušais, izīrējot savu nekustamo īpašumu. Proti, apsūdzētie nevis glabāja cietušā mantu, bet pārdeva to.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētais /pers. A/ un apsūdzētā /pers. B/ izdarīja cietušā mantas, kas viņiem tika uzticēta un atradās viņu

pārziņā, piesavināšanos, izšķērdējot to.

[13] Tiesas izmeklēšanā konstatēts un pierādīts, ka apsūdzētie piesavinājās cietušā mantu - katlu un veļas mašīnu “Miele”.

Bez tam cietušais liecināja, ka no mājas pazuduši arī citi metāla priekšmeti – virtuves piederumi. Starp tiem cietušais uzskaitīja cepešpannu, dakšas,

nažus, tējkarotes, ēdamkarotes.

[14] Apsūdzētā /pers. B/ liecināja, ka metāllūžņos nodeva veļas mašīnu, apkures katlu, pārējos dzelžus no pagalma.

Apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka tad, kad ievācās cietušā mājā, mājas pagalmā visur bija metāli.

Cietušais liecināja, ka tad, kad ieradās apskatīt māju, uzreiz pamanīja, ka ir izvesti metāli un kāds ir mēģinājis izrakt stieņus. Apsūdzētā /pers. B/

liecināja, ka tiešām bija sākusi rakt metāla stieņus pagalmā, taču neatzina, ka darīja to ar mērķi nodot stieņus metāllūžņos, liecināja, ka darīja to ar mērķi

uzlabot pagalmu, kam tiesa netic, it īpaši ņemot vērā liecinieka /pers. E/ liecības par to, kādā stāvoklī bija cietušā māja, kad tur dzīvoja apsūdzētie, proti,

ka māja izskatījās šausmīgi, grīdas bija briesmīgā stāvoklī, reāli māja bija sabojāta. Tiesas ieskatā šādas liecinieka /pers. E/ liecības nenorāda uz to, ka

apsūdzētie būtu ieinteresēti uzturēt kārtībā un rūpēties par svešu nekustamo īpašumu, veicot uzlabojumus tajā.

Liecinieks /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka pirms apsūdzētie sāka dzīvot cietušā mājā, gar māju varēja redzēt daudz metāla lietu, bet pēc

apsūdzēto aiziešanas vairs nekas nebija palicis.

Līdz ar to, ņemot vērā augstākminētās apsūdzēto, cietušā un liecinieka /pers. E/ liecības, tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētie nodeva

metāllūžņos arī citus metāla priekšmetus, kas atradās mājas “/nosaukums/” pagalmā, kā tas arī norādīts apsūdzībā.

[15] Bez tam apsūdzētajiem celta apsūdzība arī par to, ka nodeva metāllūžņos virtuves piederumus 50 EUR vērtībā.

Cietušais liecināja, ka konstatējis, ka no mājās pazuda 2 cepešpannas, dakšas, naži, tējkarotes, ēdamkarotes.

Apsūdzētā /pers. B/ tiesas izmeklēšanā sākotnēji noliedza, bet pēc atzina, ka apsūdzībā norādītās mantas nodeva metāllūžņos, tātad arī virtuves

piederumus.

Tiesai nav pamata neticēt cietušajam, ka viņš pēc mantu pazušanas pārbaudīja un konstatēja, ka viņam pazuduši augstākminētie metāla virtuves

piederumi, jo tiesas izmeklēšanā konstatēts un pierādīts, ka no cietušā mājās /adrese A/ apsūdzētie izveda metāla lietas nodošanai metāllūžņos. Kā arī

tiesai nav pamata uzskatīt, ka cietušais vēlas iedzīvoties uz noziedzīga nodarījuma rēķina, bez pamatojuma norādot uz metāla virtuves piederumiem kā uz

pazudušu mantu, jo cietušais vēl pirmstiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņam nozagti virtuves piederumi, kā arī vēl pirmstiesas izmeklēšanā bija gatavs

noslēgt izlīgumu ar apsūdzētajiem un ievērojami samazināja kaitējuma atlīdzības apmēru.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētie metāllūžņos nodeva arī virtuves piederumus.

[16] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par noziedzīgā nodarījuma, kas inkriminēts apsūdzētajam /pers. A/ un apsūdzētajai /pers. B/ pēc KL

179.panta otrās daļas, izdarīšanas laiku. Proti, apsūdzētā /pers. B/ liecināja, ka februāra beigās vai marta sākumā atrada metāllūžņu uzpircēju un metālus

metāllūžņos nodeva 2014.gada marta sākumā.

[17] Ar šādām apsūdzētās /pers. B/ liecībām apstiprinās arī apsūdzēto iepriekšējā vienošanās.

Juridiskajā literatūrā atzīts, ka grupa pēc iepriekšējas vienošanās pastāv tajos gadījumos, kad vismaz divas personas par kopīgi izdarāmo

nodarījumu vienojušās pirms prettiesisko darbību uzsākšanas, kas jau tieši vērstas uz noziedzīgā nodoma realizēšanu.

Vienošanās starp grupas dalībniekiem var būt pa viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Vienošanās var būt vispārēja noruna par

kopīgi izdarāmo nodarījumu, bet norunas gaitā var arī vienoties par nodarījuma konkrētu izdarīšanas vietu, laiku, izmantojamiem līdzekļiem, rīkiem un

paņēmieniem. Vienošanās par iecerēto kopīgi veicamo nodarījumu var būt mutiska un rakstiska, to var veikt ar mīmikas vai ķermeņa kustības palīdzību,

kā arī nodarījuma iesākumā, izpildot savstarpēji saskaņotas darbības (skat. Krastiņš U., Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma

kvalifikācija. Teorētiskie aspekti, Tiesu namu aģentūra, 2014, 250.lpp.).

Apsūdzētā /pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2014.gada februāra beigās – marta sākumā atradusi metāllūžņu uzpircēju, un marta sākumā

tika izvesti metāllūžņi. Metāllūžņu sīkumus no pagalma salasīja /pers. B/. Savukārt apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka zināja, ka /pers. B/ bija mājās un

nodeva metālus, bet pats pie metālu nodošanas nebija mājās.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka apsūdzētais /pers. A/ fiziski nebija klāt pie metālu nodošanas, nenozīmē, ka viņš nebija vienojies ar apsūdzēto /pers. B/

par metāllūžņu vienošanos, jo viņam bija zināms, ka tiks nodoto metāli, kad tiks nodoti metāli, kam tiks nodoti metāli, un ka tieši /pers. B/ būs norunātajā

laikā mājās, lai varētu nodot metāllūžņus. Kā arī apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka “mēs” veļas mašīnu nodevām metāllūžņos. Kā arī liecinieks /pers.F/

tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētais /pers. A/ viņam teicis, ka apkures katls ir nodots metāllūžņos.

Līdz ar to tiesai nerodas nekādas šaubas par to, ka apsūdzētie kopā, t.i., personu grupā, iepriekš vienojoties, nodeva cietušā mantas metāllūžņos.

[18] Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzēto noziedzīgo nodarījumu, kas viņiem inkriminēts, pēc KL 179.panta otrās daļas, apsūdzētie izdarīja

2014.gada marta mēneša sākumā, 1. vai 2.martā.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots un tiesa atzīst par pierādītu, ka augstākminēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētie izdarīja 2014.gada februāra beigās

– marta sākumā. Lietā nav neviens pierādījuma, kas norādītu un pierādītu, ka noziedzīgais nodarījums pēc 179.panta otrās daļas izdarīts konkrēti

2014.gada 1. vai 2.martā.

Proti, apsūdzētā /pers. B/ liecināja, ka 2014.gada februāra beigās – marta sākumā atradusi metāllūžņu uzpircēju, un marta sākumā tika izvesti

metāllūžņi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka precīzākais un pierādītais apsūdzības izdarīšanas laiks ir marta sākumā, nevis 1. vai 2.martā, jo nevienā brīdī neviens – ne

cietušais, ne liecinieki, ne apsūdzētie - pat nenorādīja šādu konkrētu datumu.

[19] Saskaņā ar KPL 455.panta trešo daļu tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar

to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Tiesa atzīst, ka sprieduma [18] punktā norādītie atšķirīgie apstākļi nepasliktina apsūdzēto stāvokli un tādā veidā netiek pārkāptas apsūdzēto

tiesības uz aizstāvību.

[20] Bez tam apsūdzētais /pers. A/ tiek apsūdzēts par to, ka prettiesiski ieguva svešu mantu, kas tai bija uzticēta.

[21] Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, un lietā nav strīda par to, ka apsūdzētais /pers. A/ kopā ar apsūdzēto /pers. B/ dzīvoja cietušā izīrētajā

nekustamajā īpašumā/adrese A/. Minētais fakts pierādīts ar cietušā, liecinieka /pers. D/ un /pers. E/ liecībām, kuras tiesa atkārtoti neatreferēs. Lietā par

to strīda nav, apsūdzēti šādu faktu nenoliedz.

[22] Cietušais liecināja, ka apsūdzētie viņam nemaksāja īres maksu norunātajā laikā, bija izveidojies īres maksas parāds. Tādēļ cietušais prasīja

apsūdzētajiem nekustamo īpašumu atbrīvot. Apsūdzētie šādas cietušā liecības nenoliedza. Līdz ar to tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ atbrīvoja cietušā

izīrēto nekustamo īpašumu “/nosaukums/”, Olaines pagastā, piespiedu kārtā.

[23] Tiesas izmeklēšanā noskaidrots un ar cietušā, liecinieka /pers. D/, /pers.G/ un /pers. E/ liecībām pierādīts, ka apsūdzētie, atstājot cietušā

nekustamo īpašumu /adrese A/, no minētās adreses izveda mantas.

Un proti, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka būdams kaimiņš cietušā nekustamajam īpašumam/adrese A/pa logu redzēja, ka apsūdzētie vienā un tajā

pašā dienā divas reizes no cietušā mājas krāmēja mantas, kas nav pretrunā ar /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, ka redzēja, ka

vairākas reizes apsūdzētie no cietušā mājas krāmēja mantas promvešanai.

Liecinieks /pers.G/ gan pirmstiesas, gan tiesas izmeklēšanā liecināja, ka bija nolīgts, lai izvestu mantas no cietušā īpašuma, un ka izveda mantas no

cietušā mājas, pats personīgi palīdzēja iekraut mantas “busiņā” un veda tās prom.

Kā arī liecinieks /pers. E/ liecināja, ka tad, kad otro reizi kopā ar cietušo ieradās pie apsūdzētajiem, tad mājas pagalmā stāvēja “buss”, apsūdzētie

“busā” krāmēja mantas.

Abi apsūdzētie nenoliedza, ka izveda mantas no cietušā nekustamā īpašuma.

[24] Cietušais tiesas izmeklēšanā liecināja, ka to, ka no viņa mājas ir izvestas mantas, konstatēja 2014.gada 30.martā, kas nav pretrunā ar cietuša

pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, ka tad, kad pirmo reizi ieradās pie apsūdzētajiem uz savu māju 2014.gada 17.martā, tad citas mantas - eļļas

radiators, virtuves piederumi, mazgājamai aparāts “Kercher” – vēl bija uz vietas, kas nav pretrunā ar apsūdzībā norādīto noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas laiku.

Arī no apsūdzēto liecībām izriet, ka mantas no cietušā mājas izveda laikā no 2014.gada 28.marta.

[25] Apsūdzētā /pers. B/ liecināja, ka viņas nebija mājās 2014.gada 28.martā, kad mantas tika izvestas no cietušā pagalma.

Apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka viņš bija cietušā īpašumā 2014.gada 28.martā, un piedalījās pie mantu izvešanas. Ar liecinieka /pers.G/ liecībām

apstiprinās, ka apsūdzētais /pers. A/ bija pie mantu izvešanas. Minētais apstiprinās arī ar liecinieka /pers. D/ liecībām, ka redzēja apsūdzēto /pers. A/

mājas pagalmā pie mantu iekraušanas.

[26] Lietā nav strīda par to, ka starp apsūdzēto mantām, kas tika izvestas no cietušā nekustamā īpašuma, bija cietušā manta – ledusskapis

“Samsung” un skapis “Geko”. Apsūdzētais /pers. A/ to nenoliedz.

Bet kā savu versiju, ka nav piesavinājies cietušā skapi un ledusskapi, /pers. A/ norāda, ka esot mantas sajaucis, un tikai galapunktā pamanījis, ka

tās ir cietušā mantas.

Tiesa netic, ka apsūdzētajam nebija nodoms piesavināties cietušā mantu, jo tiesa atzīst, ka tad apsūdzētais būtu mēģinājis atgriezt mantu cietušajam,

nevis melojis, kur atrodas pārvestā manta, atbildot uz cietušā jautājumu un piedāvājumu aizbraukt pakaļ mantām, un vēl arī liecinieku /pers.G/ lūdzot

melot, ka mantas aizvestas kaut kur uz Rīgu uz garāžu, kas apstiprinās ar liecinieka /pers.G/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, kuras /pers.G/

apstiprināja tiesas izmeklēšanā, un proti, ka sākumā pēc apsūdzētā /pers. A/ lūguma sameloja cietušajam par to, ka esot vedis mantas uz garāžu, nevis uz

Meņģeli.

Ņemot vērā minēto, tiesa netic arī apsūdzēto liecībām, ka būtu aizveduši cietušā mantas atpakaļ, taču neesot bijuši naudas līdzekļi to izdarīt, jo no

cietušā piedāvājuma, ka cietušais pats atbrauks pakaļa savām mantām, atteicās.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētais /pers. A/ skapi “Geko” un ledusskapi “Samsung” piesavinājās.

[27] Bez tam cietušais liecināja, ka viņam tika nozagts arī mazgāšanas aparāts “Kercher”, zāles pļāvējs “Al-ko”, dārza instrumenti – cirvis, 2

lāpstas, ķerra, grābeklis, eļļas radiators.

Pirmstiesas izmeklēšanā cietušais liecināja, ka ierodoties savā īpašumā 17.martā, mazgājamais aparāts “Kercher” atradās darbnīcā un bija notīts ar

plēvi. Uz cietušā jautājumu, kāpēc tas ir notīts ar plēvi, apsūdzētais atbildēja, ka tādēļ, ka esot no remonta.

Tiesa šādām apsūdzētā /pers. A/ liecībām netic, ņemot vērā, ka apsūdzētajiem nekad nav bijis naudas, ko samaksāt par īri, kas izriet no cietušā un

pašu apsūdzēto liecībām, ņemot vērā, ka viņi nelietoja cietušā mantu kā rūpīgi saimnieki, kas izriet no liecinieka /pers. E/ liecībām, ka kopš cietušā mājā

dzīvoja apsūdzētie, māja izskatījās šausmīgi, bija reāli sabojāta, grīdas bija briesmīgā stāvoklī, daudz kas no mājas bija pazudis. Tiesas ieskatā cilvēki ar

tādu attieksmi nevestu uz remontu mazgājamo aparātu, kas turklāt ir svešs īpašums.

Bez tam liecinieks /pers. E/ liecināja, ka cietušā mājā atradās mazgāšanas aparāts “Kercher”, zāles pļāvējs pirms apsūdzēto ierašanās, ko

apsūdzētais /pers. A/ solījis atdot, un ka tas šobrīd atrodas noliktavā Rīgā. Kā arī apsūdzētā /pers. B/ liecināja, ka viņiem, t.i., apsūdzētajiem pašiem

nekad nav bijis zāles pļāvēja.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētais /pers. A/ piesavinājās cietušā mazgāšanas aparātu “Kercher” un zāles pļāvēju “Al-ko”.

[28] Cietušais liecināja, ka viņam cita starp tika nozagts eļļas radiators un dārza instrumenti – cirvis, 2 lāpstas, grābeklis, ķerra.

Cietušais ir varējis sniegt nozagtās mantas aprakstu, nosaukumus, pamatojis nozagtās mantas vērtību. Līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt šādas

cietušā liecības attiecībā pret apsūdzēto liecībām, ka viņi paši mantas “busā” nekrāmēja, to darīja pēc saraksta krāvēji, mantu bija tik daudz, ka varēja arī

nepamanīt, ka kāda cietuša manta iejaukusies starp apsūdzēto mantu.

Tādā gadījumā apsūdzētie būtu varējuši ja ne nosaukt mantas, kas bija minētas sarakstā, tad krāvēju vārdus, un tad krāvēji varētu sniegt kādas

liecības. Taču apsūdzētie nepieteica šādu lūgumu, krāvējus vai viņu kontaktus caur kuriem paši ar viņiem sazinājās, nosaukt neavarēja.

Kā arī tiesa uzskata, ka gadījumā, ja apsūdzētais /pers. A/ būtu kļūdas pēc aizvedis cietušā mantu kā savu mantu, ja viņam nebūtu nodoms

piesavināties cietušā mantu, apsūdzētais būtu vismaz paziņojis cietušajam, ka pie viņa ir arī cietušā manta. bet apsūdzētais tā nerīkojās.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētais /pers. A/ piesavinājās cietušā mantu - eļļas radiatoru un dārza instrumentus – cirvi, 2 lāpstas,

grābekli, ķerru.

[29] Tas, ka cietušā manta - mazgāšanas aparāta “Kercher”, zāles pļāvējs “Al-ko”, eļļas radiators un dārza instrumenti cirvis, 2 lāpstas, grābeklis,

ķerra – bija uzticēta apsūdzētajam /pers. A/ izriet no īres attiecībām, kā rezultātā cietušais bija nodevis lietošanā t.sk. apsūdzētajam /pers. A/ savu

nekustamo īpašumu, dzīvojamo māju /adrese A/, ar tajā esošu kustamu mantu, t.sk., mazgāšanas aparātu “Kercher”, zāles pļāvēju “Al-ko”, eļļas

radiatoru un dārza instrumentus - cirvi, 2 lāpstas, grābekli, ķerru.

Ar liecinieka /pers. E/ liecībām apstiprinās, ka cietušā mājā, laikā, kad tajā dzīvoja apsūdzētie, bija arī augstākminētā manta.

[30] Tiesas izmeklēšanā konstatēts un pierādīts, ka apsūdzētais /pers. A/ izveda no cietušā īpašuma cietušā mantu, ledusskapi “Samsung”, skapi

“Geko”, mazgāšanas aparātu “Kercher”, zāles pļāvēju “Al-ko”, eļļas radiatoru un dārza instrumentus - cirvi, 2 lāpstas, grābekli, ķerru, kas viņam bija

uzticētā, nododot lietošanā cietušā nekustamo īpašumu - dzīvojamo māju /adrese A/, bez cietušā lūguma, rīkojums un ziņas. Šādas darbības tiesa atzīst

par prettiesisku mantas iegūšanu.

[31] Izvērtējot spriedumā augstākminētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo

pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības, kas izdarītas 2014.gadā laika periodā no 28.marta, atzītu par noziedzīgu

nodarījumu un kvalificē tās pēc KL 179.panta pirmās daļas, par to, ka apsūdzētais prettiesiski ieguva svešu mantu, būdama persona, kurai šī manta

uzticēta, proti, ka apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas viņam ir inkriminēts un tieši tādā apjomā, kā norādīts apsūdzībā.

[32] Izvērtējot spriedumā augstākminētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo

pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības, kas izdarītas 2014.gada marta sākumā, atzītu par noziedzīgu nodarījumu un

kvalificē tās pēc KL 179.panta otrās daļas, par to, ka apsūdzētais izdarīja svešas mantas izšķērdēšanu, ko izdarīja persona, kurai šī manta uzticēta un

atradās viņu pārziņā (piesavināšanā), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, proti, ka apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas viņam ir

inkriminēts.

[33] Izvērtējot spriedumā augstākminētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo

pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētās /pers. B/ darbības, kas izdarītas 2014.gada marta sākumā, atzītu par noziedzīgu nodarījumu un

kvalificē tās pēc KL 179.panta otrās daļas, par to, ka apsūdzētā izdarīja svešas mantas izšķērdēšanu, būdama persona, kurai šī manta uzticēta un atradās

viņa pārziņā (piesavināšanā), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, proti, kas viņai ir inkriminēts.

Apsūdzēto vaina šajā lietā ir pierādīta pilnībā ar visiem pirmstiesas izmeklēšanā savāktiem un tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem to savstarpējā

kopumā un sakarībā.

[34] Rezumējot augstākminētos pierādījumus, izvērtējot tos kopsakarībā, izanalizējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu apstākļus, izvērtējot

pirmstiesas izmeklēšanas laikā savāktos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa secina, ka apsūdzētie izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas viņiem

ir inkriminēti, un tieši pie tādiem apstākļiem un tādā apjomā, kā norādīts apsūdzībā, izslēdzot no apsūdzības attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu pēc KL

179.panta otrās daļas norādīto laiku “1. vai 2.martā”.

[35] Atbilstoši KPL 19.panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir

tiesības uz aizstāvību. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu izvērtējamas vai tās ir saprātīgas vai nav.

[36] Izvērtējot prokurores iesniegtos pierādījumus, kas tika pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, tiesa atzīst, ka apsūdzēto vaina viņiem celtajā apsūdzībā

ir pierādīta pilnībā un viņu darbības kvalificētas pareizi, attiecīgi pēc KL 179.panta otrās daļas apsūdzētajam /pers. A/ un apsūdzētajai /pers. B/ un pēc

179.panta pirmās daļas – apsūdzētajam /pers. A/.

[37] Saskaņā ar KL 46.panta prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas

attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Nosakot apsūdzētajiem sodu saskaņā ar KL 46.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgo personību.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī KL 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[38] Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētie izdarīja smagu noziedzīgu nodarījumu pēc KL 179.panta otrās daļas, un bez tam apsūdzētais /pers. A/

izdarīja mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu pēc KL 179.panta pirmās daļas.

[39] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Rīgā, Latvijas pilsonis, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese/,

neprecējies, ar vidējo izglītību, apgādībā personu nav, nestrādā (2.sējuma 42.lapa), narkologa un psihiatra uzskaitē neatrodas, invaliditātes nav (lietas

102.lapa). Administratīvi nesodīts, iepriekš nesodīts (lietas 57.-58., 65.-66.lapa).

[40] Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu saskaņā ar KL 46.panta trešās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar KL 47.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar KL 48.pantu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju

dēļ.

[41] Ņemot vērā augstākminēto, proti, ievērojot KL 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā /pers. A/

paskaidrojumus, izvērtējot prokurores viedokli par soda noteikšanu, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /pers. A/ sods par noziedzīgo nodarījumu pēc KL

179.panta otrās daļas nosakāms brīvības atņemšanas veidā, atbilstoši inkriminētā panta sankcijai, un par noziedzīgo nodarījumu pēc KL 179.panta

pirmās daļas /pers. A/ sods nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, atbilstoši inkriminētā panta sankcijai.

Tiesa, nosakot sodu /pers. A/, ņem vērā viņa attieksmi pret izdarīto, ar noziedzīgo nodarījumu radītās sekas, apsūdzētā personību, konstatēto

atbildību pastiprinošo apstākli, iepriekš nav sodīts, attieksmi pret izdarīto, pret cietušajam radīto kaitējumu.

Tiesa neargumentē, kādēļ nepiemēro citus 179.panta pirmās daļas un otrās daļas sankcijā pieļaujamos sodus, un papildsodu mantas konfiskācija,

atsaucoties uz Augstākās tiesas 2014.gada Tiesu prakses apkopojumu „Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem

noziedzīgiem nodarījumiem”, kas apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par publiskojamu, kur norādīts, ka

nolēmumu motīvu daļā nav jāatspoguļo, kādi sodi netiks piemēroti, bet gan – kāds sods un kāpēc tiks piemērots.

Tiesa reālu brīvības atņemšanas sodu atzīst par neatbilstošu apsūdzētā personībai, proti, apsūdzētais radījis priekšstatu, ka nav mērķtiecīgi

noskaņots uz sistemātisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Tiesa, izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, ir guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar ko vainīgo var notiesāt nosacīti saskaņā ar KL

55.pantā noteikto.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu nosacīti notiesātajam ir pienākums reģistrēties Valsts probācijas

dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

[42] 2015.gada 27.februārī apsūdzētajam /pers. A/ tika piemērots drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā, kas 2015.gada 27.novembrī atcelts

(lietas 77., 98.lapa).

Ņemot vērā apsūdzētajam /pers. A/ piemērojamo sodu, apsūdzētā personību, tiesas ieskatā apsūdzētajam nav nepieciešams piemērot drošības

līdzekli.

[43] Par apsūdzētās /pers. B/ personību noskaidrots, ka viņa dzimusi /datums/, Smiltenē, Latvijas pilsone, deklarētā un vienlaikus faktiskā

dzīvesvieta /adrese/, šķīrusies, apgādībā 3 nepilngadīgi bērni, ar vidējo izglītību, strādā SIA “/nosaukums/”, vidējie mēneša ienākumi 720 EUR (lietas 61.,

67.-68., 106.lapa), narkologa un psihiatra uzskaitē nesastāv, invaliditātes nav. Administratīvi nesodīta, iepriekš nesodīta (lietas 69.lapa).

[44] Nosakot apsūdzētajai /pers. B/ sodu saskaņā ar KL 46.panta trešās daļas nosacījumiem, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar KL 47.pantu apsūdzētās /pers. B/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar KL 48.pantu par apsūdzētās /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju

dēļ.

Ņemot vērā augstākminēto, proti, ievērojot KL 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētās /pers. B/

paskaidrojumus, izvērtējot prokurores viedokli par soda noteikšanu, tiesa uzskata, ka apsūdzētajai /pers. B/ sods nosakāms piespiedu darbu veidā,

atbilstoši inkriminētā panta sankcijai.

Tiesa, nosakot sodu /pers. B/, ņem vērā viņas attieksmi pret izdarīto, ar noziedzīgo nodarījumu radītās sekas, apsūdzētās personību, konstatēto

atbildību pastiprinošo apstākli, iepriekš nav sodīta.

Tiesa neargumentē, kādēļ nepiemēro citus sankcijā pieļaujamos sodus un papildsodu mantas konfiskācija, atsaucoties uz Augstākās tiesas

2014.gada Tiesu prakses apkopojumu „Tiesas nolēmumu struktūra un saturs lietās par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem nodarījumiem”, kas

apspriests Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē un atzīts par publiskojamu, kur norādīts, ka nolēmumu motīvu daļā nav

jāatspoguļo, kādi sodi netiks piemēroti, bet gan – kāds sods un kāpēc tiks piemērots.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums 10 darba dienu

laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda

izciešanai.

[45] 2015.gada 27.februārī apsūdzētajai /pers. B/ tika piemērots drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā, kas 2015.gada 27.novembrī atcelts

(lietas 81., 98.lapa).

Ņemot vērā apsūdzētajai /pers. A/ piemērojamo sodu, apsūdzētās personību, tiesas ieskatā apsūdzētajai nav nepieciešams piemērot drošības

līdzekli.

[46] Lietā par cietušo atzīts /pers. C/, kas pieteica un uzturēja kaitējuma kompensāciju 2070 EUR apmērā.

[46.1] Par pieteikto kaitējuma kompensāciju cietušais paskaidroja, ka bija izīrējis savu nekustamo īpašumu “/nosaukums/”, Olainē, apsūdzētajiem,

līgumu noslēdza ar apsūdzēto /pers. B/, taču dzīvoja šajā mājā abi apsūdzētie, kas fiksēts arī īres līgumā. Par cik apsūdzētie nebija spējīgi nomaksāt īres

maksu, cietušais lūdza apsūdzētos izvākties no viņa nekustamā īpašuma.

Kad 2014.gada 30.martā ieradās, lai paskatītos, kā apsūdzētie ir izvākušies, visas mantas bija izvāktas un saliktas maisos. Apskatot māju,

ieraudzīja, ka tai ir radīti daudzi bojājumi. Māja bija nekārtīga un daļa cietušo mantas vairs nebija. Apsūdzētais /pers. A/ cietušajam paskaidrojis, ka

cietušā mantas nejauši tika izvestas un obligāti atvedīs tās atpakaļ. Līdz ar to cietušais kopā ar apsūdzēto /pers. A/ sastādīja trūkstošo mantu sarakstu,

taču mantas tā arī neatgrieza.

[46.2] Par nozagto mantu cietušais precizēja sekojošo.

Ledusskapi cietušais nopirka 2009.gada jūnijā par 285 LVL.

Dīzeļa apkures katlu “Roca” cietušais pirka 2002.gadā par 931,36 LVL., novērtē to 950 EUR vērtībā. Katls netika lietots, jo bija malkas

apkure. Maksājumu apliecinošs dokuments ir.

Apģērbu skapis no SIA “Geko” ir viena no sekcijas divām daļām. Čeks ir par visu sekciju. Kopā sekciju nopirka par 169 LVL 2009.gada

25.septembrī. Skapja cena bija ne vairāk kā 100 EUR.

Augstspiediena mazgājamās ierīces “Kercher” vērtību, ņemot vērā, ka nav saglabājies čeks par tā iegādi, cietušais novērtēja pēc ražotāja

“Kercher” kataloga, ar domu, ka, ja šobrīd nopirktu šo modeli, tad būtu jāmaksā šī cena. Augstspiediena mazgājamo ierīci “Kercher” nopirk 2009.-

2010.gadā.

Par eļļas radiatoru “Midea” uztur kaitējuma kompensāciju 30 EUR. Eļļas radiatoru cietušais nopirka laikā līdz līguma slēgšanai 2014.gadā, tas

bija gandrīz jauns. Čeka nav, ir tikai tā lietošanas pase.

Par zāles pļāvēju “Al-ko 32e classic” uztur kaitējuma kompensāciju 70 EUR. Šobrīd dokumentu par zāles pļāvēja iegādi nav. Iegādājās zālēs

pļāvēju pirms īres līguma noslēgšanas ar apsūdzētajiem. Cenu noteica pēc ss.lv lietotam zāles pļāvējam, domājot, cik būtu jāmaksā, ja gribētu nopirkt

šādu lietotu zāles pļāvēju. Tas bija elektriskais zāles pļāvējs, ar vadu.

Dārza instrumenti bija – kā minimums 3 lāpstas, 2 vai 3 grābekļi, kapļi, metāla ķerra. Tie bija tie rīki, kas saturēja metālu, jo viss metāls praktiski

tika izvests. Attiecībā uz lāpstām un grābekļiem sākotnēji norādīja minimumu no tā, kas varēja būt no dārza instrumentiem, jo negribēja kļūdīties. Vēlāk

precizēja dārza instrumentu daudzumu.

Par virtuves piederumu vērtības noteikšanu paskaidroja sekojošo. Cepešpannas, kas ietilpst plīts komplektācijā, bija 2, neviena no tām nav

palikusi. Katra cepešpanna tagad man izmaksātu 15 EUR, ja cietušais tās gribētu iegādāties. Dakšas, naži, tējkarotes, ēdamkarotes - visam kopējā

vērtība ir 50 EUR, ieskaitot cepešpannas.

Veļas mašīnu “Miele” cietušais nopirka apmēram 2009.gadā. Tā bija darba stāvoklī. Trūka tikai priekšējais vāciņš priekšējā panelī, kur tiek

bērts veļas pulveris. Veļas mašīnas vērtību 210 EUR cietušais noteica pēc ss.lv, ar domu, cik būtu jāmaksā, lai nopirktu vietā tādu lietotu.

[46.3] Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Tajā

noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek

garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Savukārt atbilstoši KPL 350.panta pirmās daļas nosacījumiem kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar KPL 351.panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā

līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs.

Saskaņā ar KPL 352.panta pirmo daļu kompensācijas apmēru nosaka tiesa, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko

zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu.

[46.4] Izvērtējot cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju, tiesa atzīst, ka kaitējuma kompensācijas apmērs ir pamatots, zaudējumi cietušajam

radušies apsūdzēto darbību rezultātā un nav atlīdzināti, tādēļ kaitējuma kompensācijas pieteikums apmierināms pieteiktajā un apsūdzībā norādītajā

apmērā.

Tiesa uzskata, ka tas, ka cietušajam nav saglabāti preces iegādi apliecinoši čeki, neliedz viņam prasīt kaitējuma kompensāciju, jo apsūdzībā un

kompensācijas pieteikumā uzskaitītās mantas piederība cietušajam ir pierādīta tiesas izmeklēšanā ar cietušā, liecinieka /pers. E/, apsūdzētā /pers. A/ un

apsūdzētās /pers. B/ liecībām. Turklāt nevar uzlikt par pienākumu pircējam visu mūžu glabāt pirkumu čekus “katram gadījumam”. Tā ir vispārpieņemta

norma un pieredze, ka pirkumus par precēm fiziska persona glabā tikai tik ilgi, kamēr darbojas garantija uz iegādāto preci.

Cietušā nozagtās mantas novērtējumu tiesa atzīst par adekvātu un atbilstošu. Cietušais ņēmis vērā lietotas mantas vērtību, nevis jaunas. Līdz ar to

tiesa nesaskata cietušā nodomu iedzīvoties uz noziedzīgo nodarījumu rēķina.

[46.5] KPL 353.pants nosaka, ka pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar apsūdzībā norādīto un pieteikto kaitējuma kompensāciju, no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajam /pers. C/

piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija 1465 EUR un no apsūdzētās /pers. B/ par labu cietušajam /pers. C/ piedzenama materiālā kaitējuma

kompensācija 605 EUR.

[47] Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar KPL 240.pantu (lietas 111.lapa).

Lietā izņemtais ledusskapis “Samsung” un drēbju skapis nodots glabāšanā apsūdzētajai /pers. B/ (lietas 50.lapa).

Ņemot vērā, ka minētās mantas ir cietušā /pers. C/ mantas, izņemtais ledusskapis “Samsung” un drēbju skapis atgriežams cietušajam /pers. C/.

Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma par ierašanos pēc lietiskajiem pierādījumiem nosūtīšanas dienas cietušais nebūs izņēmis lietiskos pierādījumus,

šos lietiskos pierādījumus iznīcināt.

[48] Lietā radušies procesuālie izdevumi 47,67 EUR par aizstāvja D.Zacmaņa sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē apsūdzētajam /pers. A/

(lietas 158.lapa), un 47,67 EUR par aizstāves U.Pētersones sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē apsūdzētajai /pers. B/. Ņemot vērā, ka uz tiesas sēdi

pēc tiesas iniciatīvas tika uzaicināti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji aizstāvji D.Zacmanis un U.Pētersone, un tiesas sēdē apsūdzētie

attiecās no šo aizstāvju pakalpojumiem, samaksa veicama no valsts budžeta.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar KPL 321.1, 350.-353., 511.-512., 520., 524., 527.-528., 530.-531.pantu, tiesa

no s pri e da

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 179.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3

mēnešiem.

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 179.panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu

uz 2 mēnešiem.

Saskaņā ar KL 50.panta pirmo un trešo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu noteikt brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem.

Saskaņā ar KL 55.pantu sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem.

Drošības līdzekli apsūdzētajam /pers. A/ nepiemērot.

Atzīt /pers. B/par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 179.panta otrajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz 200

stundām.

Drošības līdzekli apsūdzētajai /pers. B/ nepiemērot.

Apmierināt cietušā /pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ par labu cietušajam /pers. C/ materiālo kaitējuma kompensāciju 1465 EUR.

Piedzīt no apsūdzētās /pers. B/ par labu cietušajam /pers. C/ materiālo kaitējuma kompensāciju 605 EUR.

Samaksāt no valsts līdzekļiem 47,67 EUR par aizstāvja D.Zacmaņa sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē apsūdzētajam /pers. A/.

Samaksāt no valsts līdzekļiem 47,67 EUR par aizstāves U.Pētersones sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē apsūdzētajai /pers. B/.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās:

-ledusskapi “Samsung” un drēbju skapi, kas glabājas pie apsūdzētās /pers. B/, atgriezt cietušajam /pers. C/.

Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lietiskā pierādījuma īpašnieks nav izņēmis attiecīgo lietisko pierādījumu, šo lietisko

pierādījumu iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas, apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017.gada 17.janvārī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža