Court dismisses tenant's appeal and orders eviction for non-payment of rent and utilities.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenants' appeal and upheld the first-instance judgment ordering eviction and debt collection. The landlord successfully proved that the tenants failed to pay rent and utilities for over three months, violating the lease agreement. Consequently, the court ruled that the lease must be terminated and the tenants evicted without alternative housing.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190. panti: When tenants fail to pay rent and utilities for a prolonged period, the court may terminate the lease and order eviction without granting alternative housing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29 8606 12
C-1870/14
SPRIEDUM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 13.janvārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese Sanita Rūtenberga,
ar tiesas sēžu sekretāri Mirdzu Eglīti,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/,
/pers. B/ un /pers. C/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 12.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu
pārvaldnieks” prasības pieteikums pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas,
parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 14.janvārī starp Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Ķengaraga
nami”, kuras tiesību pārņēmējs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, un /pers. D/ tika noslēgts beztermiņa
dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgums. Dzīvoklis sastāv no divām istabām ar platību 37,60 kvadrātmetri. Saskaņā ar īres līguma
2.1.punktu un 2.2.punktu īrniekam jāmaksā par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem, bet atbildētāji savas saistības nepilda
no 2009.gada jūlija. Īrniekiem ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izmantot
pamatpakalpojumus, tomēr īrnieki vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem. Prasītājs
2012.gada 28.jūnijā nosūtīja atbildētājiem rakstveida brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu. Brīdinājumu saņēma tikai /pers. A/.
2012.gada 26.oktobrī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” tika publicēts brīdinājums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
2012.gada novembrī parāds par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem bija Ls 2578,95, tajā skaitā Ls 706,63 – par īri, Ls
1200,02 – par atkritumu izvešanu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, Ls 588,01 – par apkuri, PVN – Ls 84,29. Prasītājs lūdz tiesu izbeigt
īres līgumu un izlikt /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; solidāri
piedzīt no /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam parādu Ls 2578,95; noteikt prasītāja tiesību par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt likumiskos sešus procentus gadā.
2013.gada 27.decembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, norādot, ka līdz 2013.gada decembrim parāds ir
palielinājies līdz Ls 3443,63 (EUR 4899,84). Prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam Ls
3443,63 (EUR 4899,84).
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē neieradās un rakstveidā lūdza tiesu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās.
Atbildētāji tiesas sēdē neieradās, par neierašanās iemesliem neziņoja, atlikt lietas izskatīšanu nelūdza. Atbildētājiem par tiesas sēdi
tika apziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas nosacījumiem, nosūtot tiesas pavēsti uz deklarētās dzīvesvietas
adresi. Lieta tika izskatīta bez prasītāja pārstāvja un atbildētāju piedalīšanās saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas
noteikumiem.
Motīvu daļa
Pārbaudot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība ir apmierināma.
2008.gada 14.janvārī starp Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Ķengaraga nami”, kuras tiesību pārņēmējs ir
sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, un /pers. D/ tika noslēgts beztermiņa dzīvojamās telpas /adrese/ īres
līgums. Dzīvojamā telpa sastāv no divām istabām ar platību 37,6 kvadrātmetri.
Dzīvojamo telpu aizņem īrnieka ģimenes locekļi /pers. A/, /pers. B/ un nepilngadīgā /pers. C/.
(lietas 20.-24.lapa)
Saskaņā ar īres līguma 2.1.apakšpunktu un 2.2.apakšpunktu īrniekam jāmaksā par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem par
katru kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša 15.datumam.
/pers. D/ ir mirusi /miršanas datums/.
(lietas 19.lapa)
2012.gada 28.jūnijā /pers. A/ un /pers. B/ tika nosūtīts brīdinājums par īres līguma izbeigšanu, norādot, ka parāds par
dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem ir Ls 2326,66. /pers. A/ brīdinājums izsniegts 2012.gada 4.jūlijā. 2012.gada 26.oktobrī
oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” tika publicēts brīdinājums /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
2012.gada novembrī parāds par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem bija Ls 2578,95, tajā skaitā Ls 706,63 – par īri, Ls
1200,02 – par atkritumu izvešanu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, Ls 588,01 – par apkuri, PVN – Ls 84,29. Maksājumi par īri un
pamatpakalpojumiem netiek veikti no 2009.gada jūlija.
(lietas 9.-18.lapa)
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai
apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 28.2 panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot
īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus
nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija
nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem
aktiem. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri“ 28.2 panta otro daļu izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš
rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īreslīguma izbeigšanu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi
kā īrniekam; pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma
saistībām.
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās
telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama
normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta piektās daļas 1.punktu (spēkā no 2010.gada 1.septembra) papildus īres
maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājams obligātais likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa
maksājums. Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta trešās daļas noteikumiem par attiecīgā obligātā maksājuma
pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokļa administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā
īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,
kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Īrnieka ģimenes locekļiem ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izmantot
pamatpakalpojumus, tomēr īrnieka ģimenes locekļi vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par dzīvojamās telpas īri un
pamatpakalpojumiem.
Līdz 2013.gada decembrim /pers. A/ un /pers. B/ parāds par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem ir palielinājies līdz Ls
3443,63 (EUR 4899,84).
(lietas 69.-73.lapa)
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas
kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu
pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, - seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka ir likumisks pamats izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ no dzīvojamās
telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam parādu par
dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem EUR 4899,84 (Ls 3443,63).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem prasītājam ir tiesība par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram.
No atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR
289,13 (Ls 203,20) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83 (Ls 5,50).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 36.panta otrās daļas un 42.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājiem /pers. A/ un
/pers. B/ valsts ienākumos piedzenama iepriekš nesamaksātā valsts nodeva par pieauguma pievienošanu prasībai EUR 30,76 (Ls
21,62).
Lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 12,01 (Ls 8,44) apmērā.
(lietas 2.lapa)
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta pirmo daļu no /pers. A/ un /pers. B/ valsts
ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,18 (Ls 2,94).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms lietā termiņš sprieduma labprātīgai izpildei
– desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190.pantu tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Izbeigt īres līgumu un izlikt /pers. A/ (/personas kods/), /pers. B/ (/personas kods/) un /pers. C/ (/personas kods/) no dzīvojamās
telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” galveno parādu
EUR 4899,84 (Ls 3443,63) un tiesas izdevumus EUR 296,96 (Ls 208,70), kopā EUR 5196,80 (Ls 3652,33).
Atzīt prasītāja tiesību saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. A/ valsts nodevu EUR 15,38 (Ls 10,81) valsts ienākumos.
Piedzīt no /pers. B/ valsts nodevu EUR 15,38 (Ls 10,81) valsts ienākumos.
Piedzīt no /pers. A/ ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,09 (Ls 1,47) valsts ienākumos.
Piedzīt no /pers. B/ ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,09 (Ls 1,47) valsts ienākumos.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Sanita Rūtenberga