Court dismisses claim for ownership of summer cottages due to lack of legal basis for long-term possession.

Lietas arhīva Nr. C-0333-18/27

ECLI:LV:KURT:2018:1129.C19045417.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2018.gada 29.novembrī

Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Anda Brīze

ar tiesas sēžu sekretāri Intu Šulci,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/, trešās personas – Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma – pārstāvei /pers. C/, trešās

personas – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas – pārstāvim /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu L/s produkcijas ražošanas un realizācijas kooperatīvā sabiedrība (turpmāk – LKS) “Kurzemīte - K” prasībā

pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu.

Izskatot lietu, tiesa

konstatēja

prasītāja – LKS “Kurzemīte - K”, 2017.gada 28.jūlijā cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju – Latvijas Republikas Finanšu ministriju, par īpašuma

tiesību atzīšanu uz nekustamā īpašuma - ēku, kas atrodas Kuldīgas novada Rendas pagasta “Zvejniekos” un Kuldīgas novada Rendas pagasta

“Jaunsaldniekos”, 85/100 domājamām daļām.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja kopš 1994.gada valda, apsaimnieko un izmanto zemesgrāmatā neierakstītu nekustamo īpašumu – būves

(vasaras mājiņas) ar kadastra apzīmējumiem 6280 001 0066 009, 6280 001 0066 010, 6280 001 0066 011, 6280 001 0066 012, 6280 001 0066

013, 6280 001 0066 014, 6280 001 0066 015, 6280 001 0066 016, 6280 001 0066 017, 6280 001 0066 018, 6280 001 0066 019, 6280 001 0066

020, 6280 001 0066 021, 6280 001 0066 022, 6280 001 0066 023 un 6280 001 0066 024 (turpmāk – Būves). Visas būves atrodas Rendas pagasta

“Zvejniekos”, uz Izglītības un zinātnes ministrijai piederošā zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 6280 001 066, izņemot būvi ar kadastra apzīmējumu

6280 001 0066 024, kas atrodas “Jaunsaldniekos”, Rendas pagastā, Kuldīgas novadā, kadastra Nr. 6280 001 0008, īpašniece - /pers. G/.

Prasītāja 1994.gada 15.aprīlī no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Lāčplēsis” nopirkusi 85 domājamās daļas no namīpašuma

“Zvejnieki”, par ko veikusi samaksu skaidrā naudā, ko apliecina kases izdevumu orderis. Atlikušās 15 domājamās daļas no nekustamā īpašuma pieder

Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumam.

SIA “Lāčplēsis” bijusi būvju īpašniece, kura šādas tiesības ieguvusi, pamatojoties uz to, ka 1993.gada 16.aprīlī nekustamā īpašuma “Usmas” bāze

daļa tikusi nodalīta SIA “Lāčplēsis” privatizācijai nošķirto pamatražošanas apkalpojošo objektu izveidotajām klientu kooperatīvajām sabiedrībām, ko

apliecina 16.04.1993. Kandavas lauksaimniecības tehnikuma privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokola 2.punkta septītā daļa.

Kuldīgas novada domes 25.08.2016. sēdes protokolā konstatēts prasītājas valdījums uz 85 domājamām daļām no būvēm. SIA “Lāčplēsis”

07.10.2011. likvidēta. Prasītāja par īpašumu kopš tā iegādes brīža rūpējusies kā krietns un rūpīgs saimnieks – pasūtījusi un apmaksājusi būvju tehnisko

inventarizāciju, maksājusi nekustamā īpašuma nodokli.

Būves atbilst likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem – tās iegūtas darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas

spēkā stāšanās dienas, bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas bijušā īpašnieka tiesību pārņēmējam (pašreizējam zemes īpašniekam) vai arī zeme piekrīt vai

pieder valstij vai pašvaldībai (Būvju uzbūvēšanas laikā), līdz ar ko Būves ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā kā patstāvīgs būvju nekustamā

īpašuma objekts saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 13.pantu. Būves kā privāta īpašuma priekšmets ir atradušās

prasītājas nepārtrauktā un tiesiski iegūtā valdījumā, kas atbilst likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību

un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 16.panta prasībām.

Tā kā Būvju celtniecības darbi ir pabeigti un to ekspluatācija ir uzsākta jau pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās, Būves nav iespējams pieņemt

ekspluatācijā atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumiem Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.

Prasītāja uzskata, ka prasītājas īpašuma tiesību iegūšanas tiesiskais pamats ir uz tiesiski iegūta valdījuma dibināts ieilgums, atbilstoši Civillikuma

1024.pantā noteiktajam.

Prasītāja lūgusi atzīt īpašuma tiesības uz 85 domājamām daļām no būvēm (vasaras mājiņām) ar kadastra apzīmējumiem 6280 001 0066 009, 6280

001 0066 010, 6280 001 0066 011, 6280 001 0066 012, 6280 001 0066 013, 6280 001 0066 014, 6280 001 0066 015, 6280 001 0066 016, 6280

001 0066 017, 6280 001 0066 018, 6280 001 0066 019, 6280 001 0066 020, 6280 001 0066 021, 6280 001 0066 022, 6280 001 0066 023 un

6280 001 0066 024.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1024., 1060., 1477.pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta 6.punktu,

22.pantu.

Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumu par prasību (1.sējums, lietas 118.lapa), kurā norādījusi, ka prasību neatzīst.

Izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr. C02035408 motīvu daļā

izteiktie secinājumi par Kandavas lauksaimniecības tehnikuma 1993.gada 16.aprīļa privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokolu, kurš, atbilstoši

spriedumā konstatētajam, ir vērtējams kā konceptuāls lēmums turpmākai rīcībai ar mantu, bet tas nevar kalpot kā patstāvīgs īpašuma tiesības nodibinošs

pamats, kas pierādītu strīdus būvju 85/100 domājamo daļu piederību SIA “Lāčplēsis”.

Līdz ar to prasītājas iesniegtie pierādījumi, tai skaitā, tās norādītais Kandavas lauksaimniecības tehnikuma 1993.gada 16.aprīļa privatizācijas un

pārveidošanas sapulces protokols, nepierāda prasītājas īpašuma tiesības uz 85 domājamām daļām no būvēm. Atbildētāja lūgusi prasību noraidīt.

Trešā persona - Kuldīgas novada pašvaldība - iesniegusi tiesai paskaidrojumu par prasību (1.sējums, lietas 76.lapa), kurā norādījusi, ka pašvaldība

neiebilst, ka prasības pieteikumā norādīto būvju īpašumtiesību jautājums tiktu sakārtots. Pašvaldība ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

20.06.2017. paziņojumu ir pieaicināta kā ieinteresētā persona civillietā Nr. C30526817 Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija pieteikumā par

juridiska fakta konstatēšanu par uz nekustamā īpašuma “Zvejnieki”, Rendas pagastā, Kuldīgas novadā, zemes vienības atrodošos nereģistrēto būvju

īpašuma piederību valstij Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Minētajā lietā Izglītības un zinātnes ministrija lūgusi tiesu atzīt, ka prasības pieteikumā

norādītās būves ir atzīstamas par valsts īpašumu.

Trešā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - iesniegusi tiesai paskaidrojumu par prasību (1.sējums, lietas 81.-83.lapa), kurā norādījusi, ka

2008.gada 19.martā prasītāja jau bija cēlusi prasību pret ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamā īpašuma 85/100 domājamām daļām.

2012.gada 15.februārī stājies spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedums lietā Nr. C02035408, ar kuru nospriests, ka prasītājas prasība par

īpašuma tiesību atzīšanu uz būvju 85/100 domājamām daļām ir noraidāma. Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada 25.augustā pieņēmis

lēmumu noraidīt prasītājas pieteikumu lietā par sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Nepatiess un maldinošs ir prasītājas norādītais, ka Kuldīgas novada domes 2016.gada 25.augusta sēdes protokolā Nr. 10 ir konstatēts prasītājas

valdījums pār būvju īpašuma daļu.

Kuldīgas novada domes 2016.gada 25.augusta sēdes protokolā ir daļēji atreferēts Kuldīgas novada domes Būvniecības komisijas atzinums Nr.

BIS/BV-19.9-2016-3370, kurā bijusi kļūdaina norāde uz prasītājas un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma valdījumu, kas ticis izdarīts dēļ kļūdaina un

nepamatota ieraksta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Minētais Būvniecības komisijas atzinums ar Kuldīgas novada domes

2016.gada 25.augusta sēdes lēmumu (protokols Nr. 10, 7.punkts) ir atcelts. Nepamatotais ieraksts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā ir dzēsts.

Nav pamatota prasītājas atsauce uz Civillikuma 998.pantā noteikto lietas iegūšanu īpašumā ar ieilgumu, jo nav iestājušies visi Civillikuma 999.pantā

noteiktie apstākļi, tajā skaitā, nav tiesiska pamata valdījuma iegūšanai.

Kaut arī prasības pieteikumā kā atbildētāja ir norādīta Latvijas Republikas Finanšu ministrija, bet iepriekšējos prasības pieteikumos kā atbildētāja

bijusi norādīta Izglītības un zinātnes ministrija, visas šīs prasības ir celtas pret Latvijas valsti, ar mērķi apstrīdēt valstij piederošās īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu.

Izglītības un zinātnes ministrija lūgusi tiesu izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu.

Trešā persona – Kandavas lauksaimniecības tehnikums - iesniedzis paskaidrojumu par prasību (1.sējums, lietas 110.-111.lapa), kurā norādīts, ka

2008.gada 19.martā prasītāja jau bija cēlusi tiesā prasību pret Izglītības un zinātnes ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamā īpašuma 85/100

domājamām daļām. Spriedums, ar kuru minētā prasība noraidīta, ir stājies spēkā. Kandavas lauksaimniecības tehnikums uzskata, ka prasītāja, iesniedzot

prasību, ir rīkojusies pretēji Civillikuma 1.pantā un Civilprocesa likuma 9.1 pantā noteiktajam. Atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktam,

tiesvedība lietā ir izbeidzama.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja un paskaidroja, ka prasītājas valdījumā kopš 1994.gada ir zemesgrāmatā neierakstītas vasaras

mājas, kas atrodas īpašumā “Zvejnieki”, Rendas pagastā. Viena vasaras māja atrodas nekustamā īpašumā “Jaunsaldnieki”, Rendas pagastā.

1994.gada 15.aprīlī prasītāja noslēgusi pirkuma līgumu ar SIA “Lāčplēsis”, kura 2011.gadā tikusi likvidēta. Saskaņā ar pirkuma līgumu prasītāja

nopirkusi 85 domājamās daļas no īpašuma “Zvejnieki”. Lietā ir iesniegts kases izdevumu orderis, kas apliecina to, ka pirkuma maksa ir samaksāta un

darījums ir izpildīts. Pirkuma darījums ticis apliecināts pagasttiesā.

SIA “Lāčplēsis” dokumenti iesniegti arhīvā tikai 2011.gada decembrī. Šajos dokumentos bijusi pilna informācija par darījumu. Arhīva izziņa

apliecina, ka SIA “Lāčplēsis” rīcībā bijis gan pirkuma līgums, gan īpašuma pieņemšanas-nodošanas akts.

Strīdus būves atrodas kompleksa “Usmas” bāze sastāvā. Prasītāja jau iepriekš cēlusi tiesā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz citām būvēm.

Astoņas būves ir koroborētas zemesgrāmatā, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas uzziņu, savukārt pārējo būvju īpašuma tiesību jautājums nav

atrisināts.

Kuldīgas novada pašvaldība norādījusi, ka nekustamā īpašuma nodokli par šīm būvēm maksājusi prasītāja. Prasītāja arī ir pasūtījusi inventarizācijas

lietu. Prasītāja maksājusi nekustamā īpašuma nodokli par būvēm līdz 2016.gadam. Pēc tam Izglītības un zinātnes ministrija darījusi visu iespējamo, lai

prasītāju no īpašuma izstumtu. 2016.gadā Izglītības un zinātnes ministrija lūgusi atzīt šīs būves par patvaļīgi uzbūvētām. Kuldīgas novada dome to atteikusi,

kā arī konstatējusi prasītājas valdījuma faktu. Izglītības un zinātnes ministrija 2016.gadā arī vērsusies Valsts zemes dienestā, lūdzot mainīt būvju tiesisko

statusu. Prasītāja būves nav cēlusi, bet ieguvusi tās darījuma rezultātā.

Prasītāja uzskata, ka pastāv Civillikuma 1060.pantā noteiktais pamats īpašuma tiesību atzīšanai. To, ka pārdotais īpašums piederējis SIA

“Lāčplēsis”, apliecina fakts, ka SIA “Lāčplēsis” arī no savas puses ir iesniegusi arhīvā darījumu apliecinošu dokumentu. Bez tam, kā redzams no

Kandavas lauksaimniecības tehnikuma privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokola, 85 domājamās daļas no “Usmas” bāzes nolemts ieguldīt SIA

“Lāčplēsis” pamatkapitālā. Minēto apstiprina arī SIA “Lāčplēsis” statūtos norādītais, ka sabiedrība savu pamatkapitālu un tās dalībnieki savas daļas iegūst,

privatizējot Kandavas lauksaimniecības tehnikuma mantu saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidija 1992.gada 7.maija lēmuma “Par 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un

zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.panta piemērošanu” 2.punktā noteikts, ka sabiedrībai atļauts savas īpašuma tiesības uz atsavināmo objektu pierādīt ar

sevis pašas izdotas izziņas palīdzību.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 28.panta 8.punktu juridiskajām personām īpašumtiesības uz ēkām

ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz pamatlīdzekļu novērtēšanas aktu, kas apliecina ēku iekļaušanu uzņēmējsabiedrības pamatlīdzekļu sastāvā,

pārveidojot valsts vai pašvaldības uzņēmumu par uzņēmējsabiedrību.

Uzņēmumu reģistrā iesniegts SIA “Lāčplēsis” nenošķirto pamatlīdzekļu saraksts, no kura redzams, ka starp tiem nav ne “Usmas” bāze, ne arī

“Zvejnieki”.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Paskaidrojumā par prasību lūgts izskatīt lietu bez atbildētājas pārstāvja piedalīšanās.

Trešās personas – Kuldīgas novada pašvaldības - pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez

Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvja piedalīšanās.

Trešā persona /pers. G/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav ziņojusi tiesai par neierašanās iemesliem, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdes

vietu un laiku /pers. G/ paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz viņas deklarēto dzīvesvietu.

Tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētājas un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvju piedalīšanās, kā arī bez trešās personas /pers. G/

piedalīšanās.

Trešās personas – Izglītības un zinātnes ministrijas - pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt atbildētājas

viedoklim par to, ka prasība nav pamatota. Ministrija ir nekustamā īpašuma “Zvejnieki” pārvaldniece. Visus prasītājas norādītos pierādījumus tiesa jau ir

vērtējusi un secinājusi, ka SIA “Lāčplēsis” šis īpašums nav piederējis. Līdz ar to nav pamata vērtēt pārējos lietā esošos pierādījumus.

Visus papildus pierādījumus prasītāja jau bija iesniegusi Augstākajā tiesā vienlaikus ar pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem. Tiesa pieteikumu noraidīja sakarā ar to, ka nav pierādījumu, ka SIA “Lāčplēsis” jebkad būtu piederējis nekustamais īpašums “Zvejnieki”.

Trešās personas – Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma – pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka tehnikuma pārstāvji aicinājuši prasītāju uz

sarunām, taču prasītāja šīs sarunas nav atbalstījusi. Trešās personas pārstāve uzskatīja, ka prasība ir noraidāma.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka prasība nav pamatota un tā ir noraidāma.

No lietas materiāliem (1.sējums, lietas 18.lapa) redzams, ka 1994.gada 15.aprīlī starp prasītāju un SIA “Lāčplēsis” noslēgts līgums, saskaņā ar kuru

SIA “Lāčplēsis” pārdevusi un prasītāja nopirkusi 85 domājamās daļas no namīpašuma, kas pārdevējam pieder saskaņā ar mantas inventarizācijas

sarakstu, apstiprinātu ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma privatizācijas un pārveidošanas kopsapulces 1993.gada 16.aprīļa lēmumu, un atrodas uz

1,2 ha liela zemesgabala “Zvejnieki”, Rendas pagastā, Kuldīgas rajonā.

No lietai pievienotā sprieduma noraksta (1.sējums, lietas 22.-29.lapa) redzams, ka ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada

30.novembra spriedumu noraidīta LKS “Kurzemīte - K” prasība pret LR Izglītības un zinātnes ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamā

īpašuma Kuldīgas rajona Rendas pagasta “Zvejnieki” 85/100 domājamām daļām, kas sastāv no astoņām būvēm. Spriedums stājies spēkā 2012.gada

15.februārī.

Prasītāja norādījusi, ka SIA “Lāčplēsis” bijusi būvju īpašniece, kura šādas tiesības ieguvusi, pamatojoties uz to, ka 1993.gada 16.aprīlī nekustamā

īpašuma “Usmas” bāze daļa tikusi nodalīta SIA “Lāčplēsis” nošķirto pamatražošanas apkalpojošo objektu izveidotajām klientu kooperatīvajām

sabiedrībām, ko apliecina 16.04.1993. Kandavas lauksaimniecības tehnikuma privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokola 2.punkta septītā daļa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta otro daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda,

iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīts, ka Kandavas lauksaimniecības tehnikuma 1993.gada 16.aprīļa privatizācijas un pārveidošanas sapulces

protokols ir vērtējams kā konceptuāls lēmums turpmākai rīcībai ar mantu, bet tas nevar kalpot kā patstāvīgs īpašuma tiesības nodibinošs pamats, kas

pierādītu būvju 85 domājamo daļu piederību SIA “Lāčplēsis”.

Prasītāja lūgusi atzīt īpašuma tiesības uz 85 domājamām daļām no būvēm (vasaras mājiņām) ar kadastra apzīmējumiem 6280 001 0066 009, 6280

001 0066 010, 6280 001 0066 011, 6280 001 0066 012, 6280 001 0066 013, 6280 001 0066 014, 6280 001 0066 015, 6280 001 0066 016, 6280

001 0066 017, 6280 001 0066 018, 6280 001 0066 019, 6280 001 0066 020, 6280 001 0066 021, 6280 001 0066 022, 6280 001 0066 023 un

6280 001 0066 024, par ko iepriekš prasība nav tikusi celta.

Saskaņā ar Civillikuma 1060.pantu prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību

tiesīgā kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs vairs nav īpašnieks. Ja prasītājs apgalvo, ka lietu ieguvis kā nodotu vai mantotu no cita, tad

viņam arī jāpierāda, ka viņa priekšgājējs bijis tās īpašnieks.

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma mantas inventarizācijas sarakstā, kuru dibinātāji pēc tās nošķiršanas iegulda SIA “Lāčplēsis” statūtfondā

(2.sējums, lietas 7.-8.lapa), norādīta atpūtas bāze “Usma” kā nedalāms objekts.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes prezidija lēmumu “Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma “Par lauksaimniecības

uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 19.panta piemērošanu” 2.punktu par nošķiramā objekta īpašnieku uzskatāma fiziskā vai juridiskā persona,

kas noslēgusi ar statūtsabiedrību pagasta valdē vai pie notāra apstiprinātu vienošanos par mantas nošķiršanu.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka SIA “Lāčplēsis” likumā noteiktajā kārtībā būtu noslēgusi vienošanos par mantas nošķiršanu.

Ar spēkā stājušos tiesas spriedumu civillietā Nr. C02035408 ir konstatēts, ka nav pierādīts, ka SIA “Lāčplēsis” jebkad ir bijusi ēku un būvju

īpašuma “Zvejnieki” 85 domājamo daļu īpašniece. Kaut arī izskatāmajā lietā strīds pastāv par citām būvēm, prasības pamatošanai norādīti, kā arī lietā

iesniegti pierādījumi, kuri iepriekš jau izvērtēti civillietā Nr. C02035408.

Kā jaunu pamatojumu prasības pierādīšanai prasītāja norādījusi faktu, ka SIA “Lāčplēsis” arhīvā nodotajos dokumentos arī atrodas 1994.gada

15.aprīļa pirkuma līgums. Tiesa atzīst, ka fakts, ka arī SIA “Lāčplēsis” rīcībā bija minētais pirkuma līgums, nedod pamatu secināt, ka SIA “Lāčplēsis”

piederēja strīdus īpašums. Tāpat šo faktu neapstiprina arī SIA “Lāčplēsis” statūtu 2.2.punktā noteiktais, ka sabiedrība savu pamatkapitālu un tās dalībnieki

savas daļas iegūst, privatizējot Kandavas lauksaimniecības tehnikuma mantu saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un

zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka SIA “Lāčplēsis” bija privatizējusi prasības pieteikumā norādītās būves – 16 vasaras

mājiņas.

No Kandavas lauksaimniecības tehnikuma 1993.gada 16.aprīļa privatizācijas un pārveidošanas sapulces protokola redzams, ka 85 domājamās

daļas no “Usmas” bāzes ir paredzēts nodot privatizēšanai SIA “Lāčplēsis” nošķirto pamatražošanas apkalpojošo objektu izveidotajām klientu

kooperatīvajām sabiedrībām, nevis vienai konkrētai sabiedrībai.

Bez tam, tiesa ņem vērā, ka 1994.gada 15.aprīļa pirkuma līgumā nav norādīts, kas veido 85 domājamās daļas no namīpašuma, kuru prasītāja

nopirkusi no SIA “Lāčplēsis”. Prasītāja jau iepriekš cēlusi tiesā prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm, pamatojoties uz 1994.gada 15.aprīļa

pirkuma līgumu, norādot pavisam citu pirkuma priekšmetu. Minētais apstāklis dod tiesai pamatu apšaubīt, ka pirkuma līgumā norādītais pirkuma

priekšmets ir tieši tās konkrētās 16 vasaras mājiņas, kas norādītas prasības pieteikumā.

Prasītāja kā pierādījumu, ar kuru tiek pamatota prasība, norādījusi arī 1994.gada 7.aprīļa aktu par mantas nodošanu – pieņemšanu (1.sējums, lietas

19.lapa), saskaņā ar kuru SIA “Lāčplēsis” nodevusi prasītājai namīpašuma 85 domājamās daļas dzīvojamā mājā “Zvejnieki”. Tiesa atzīst, ka prasības

pieteikumā norādītās vasaras mājiņas viennozīmīgi nav identificējamas kā dzīvojamā māja “Zvejnieki”. Turklāt, tiesa ņem vērā, ka minētais akts sastādīts

pirms pirkuma līguma noslēgšanas un aktā norādīts, ka manta tiek nodota prasītājai saskaņā ar 1994.gada 7.aprīlī noslēgto līgumu, taču lietā šāds līgums

nav iesniegts.

To, ka prasītāja ir nopirkusi tieši prasības pieteikumā norādītās vasaras mājiņas, dod pamatu apšaubīt arī liecinieka /pers. N/ liecība, kurš 2018.gada

5.marta tiesas sēdē liecināja, ka kopā ar savu ģimeni brauc atpūsties uz atpūtas bāzi “Zvejnieki” jau no 1984.gada. Lieciniekam pieder viena no

makšķernieku mājiņām. Šo māju liecinieks nopircis 2010.gadā no fiziskas personas. Nopircis lietošanas tiesības. Daļa no mājiņām pieder prasītājai, bet

daļai mājiņu ir īpašnieki.

Liecinieks /pers. O/ 2018.gada 5.marta tiesas sēdē liecināja, ka iepazinies ar /pers. P/, kurš teicis, ka viņa uzņēmumam Usmas ezera krastā pieder

īpašums. Pieņēmis uzaicinājumu iepazīties ar atpūtas bāzi. Bieži braucis uz ezeru. Runājot ar /pers. P/, uzzinājis, ka vismaz viena no mājiņām pieder

tehnikumam.

Minētās liecinieku liecības norāda uz to, ka arī pati prasītāja faktiski neuzskata visas vasaras mājiņas par savu īpašumu, kā arī prasītāja

neapsaimnieko visas vasaras mājiņas.

Tiesa atzīst, ka, izšķirot strīdu, nav vērtējamas liecinieku /pers. N/ un /pers. O/ liecības par to, ka atpūtas bāzē saimniekojusi prasītāja, kā arī nav

vērtējami citi pierādījumi, kas apstiprina prasītājas valdījumu, jo, saskaņā ar Civillikuma 999.panta 2.punktu, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu,

ir vajadzīgs tiesisks pamats, kuru tiesa konkrētajā lietā nekonstatē.

Ņemot vērā, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka prasības pieteikumā norādītās būves likumā noteiktajā kārtībā būtu nodotas SIA “Lāčplēsis”

īpašumā, kā arī ievērojot faktu, ka pirkuma līgumā norādītās 85 domājamās daļas no mājīpašuma nav identificējamas tieši kā prasības pieteikumā

norādītās 16 vasaras mājiņas, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi,

kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Ņemot vērā, ka prasība tiek noraidīta, no prasītājas piedzenami iepriekš nesegtie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 15,56.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms, ka prasītāja spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu var izpildīt labprātīgi 10 dienu

laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, 92.-97., 189.-193., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

noraidīt L/s produkcijas ražošanas un realizācijas kooperatīvās sabiedrības “Kurzemīte – K” prasību pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju par

īpašuma tiesību atzīšanu.

Piedzīt no L/s produkcijas ražošanas un realizācijas kooperatīvās sabiedrības “Kurzemīte – K”, reģistrācijas Nr. 49203003624, par labu valstij ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 15,56 (piecpadsmit euro un 56 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot: saņēmējs – Tiesu administrācija,

reģistrācijas Nr. 90001672316, BIC kods: TRELLV22, konts Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

Kurzemes rajona tiesa, lieta Nr. C 19045417.

Noteikt, ka prasītāja spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu var izpildīt labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A. Brīze