Court allows landlord to collect unpaid management fees and statutory interest from tenant in simplified procedure.

Lieta Nr.C33312320

Nr.C-3123-20/30

ECLI:LV:RIRT:2020:0918.C33312320.4.S

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2020.gada 18.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 25.februārī tiesā saņemts prasītājas SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā par parāda

piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.

Prasītāja SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11., 12., 28., 28. 2 pantu, Civillikuma 1587., 1588.,

1589., 1590., 2141., 2146.pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu, 30.3 nodaļu, lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. A/ apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2018.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 29.oktobrim 116,34 euro un visus ar tiesāšanos

saistītos izdevumus, kā arī atzīt tiesības saņemt procentus 6% apmērā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti

sasniedz pamatparāda summu.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, “saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās”.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka “saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa”.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, “saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma”.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums”.

Savukārt minētā likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto

pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam [..]”.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, “dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu [..]”.

Saskaņā ar minētā likuma 11. 1 panta pirmo daļu, “pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās

pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus”. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.panta

pirmo un otro daļu, “dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā”.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, “tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus”.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka “katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka “parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas”.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu “tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, “katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka “pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse”.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru”.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka “procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā”.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka “pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 70,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,47 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu,

97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 440.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429 (bankas konts naudas

līdzekļu iemaksai: Nr.LV55PARX0007040550003, AS “Citadele banka”; Nr.LV57HABA0551008923379, AS “Swedbank”), apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu maksājumu parādu par laika periodu no 2018.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 29.oktobrim 116,34 euro, valsts nodevu 70,00

euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro, kopā 191,81 euro (viens simts deviņdesmit viens euro, 81 cents).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no parāda 116,34 euro par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2020.gada 18.septembra var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, pilns sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 16.oktobrī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa