Court dismissed appeal against fine for building facade damage by property management company.

Lieta Nr.129105116/1-0194-17/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 23.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321 (turpmāk - iesniedzēja) sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk - iestāde) 2016.gada 25.oktobra lēmumu

Nr.D57 42-21,

konstatēja

2016.gada 2.augustā iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV208078 par to, ka 2016.gada 17.jūlijā plkst.09.10

Grēcinieku ielā 11, Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir pieļāvis būves fasādes plaisāšanu un nodrupšanu, kā rezultātā no ēkas fasādes

nokrita apmetums. Pārkāpts Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas

saistošie noteikumi” 13.9.punkts, par ko paredzēta atbildība minēto noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie

noteikumi” 27.punktā (lietas 34.lapa).

Ar Rīgas Austrumu izpilddirekcijas 2016.gada 18.augusta lēmumu Nr.D57 IA-16-2476 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības uzliekot

naudas sodu 50 EUR (lietas 32.lapa).

Minēto lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2016.gada 25.oktobra lēmumu Nr.D57 42-21 atstāts negrozīts 2016.gada 18.augusta

lēmums Nr. D57 IA-16-2476 (lietas 14-15.lapa).

2016.gada 21.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzēja nav saucama pie administratīvās atbildības šādu apstākļu dēļ. Latvijas APK 9.pantā minēts, ka par administratīvo

pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko

kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Nekustamā īpašuma Grēcinieku ielā 11, Rīgā (turpmāk - dzīvojamā māja), pārvaldnieks ir iesniedzēja, par ko lietā nepastāv strīds.

Iesniedzēja norāda, ka tā veic dzīvojamās mājas apsaimniekošanu/pārvaldīšanu. Ņemot vērā, ka dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai

ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un tajā

dzīvokļu īpašnieki noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to, tad iesniedzēja dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā/apsaimniekošanā piemēro Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumus Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Noteikumu Nr.907, otrā pielikuma 1.14.6.punktā noteikts,

ka ķieģeļu mūra apmetums kaļķu javā, normatīvais vidējais kalpošanas ilgums ir 50 gadi. Dzīvojamā māja ir būvēta 1954.gadā, tādejādi uzskatāms, ka

ķieģeļu mūra apmetums kaļķu javā, kalpošanas ilgums 2016.gada 17.jūnijā, dienā, kad Rīgas pašvaldības policijas amatpersona sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu, ir lielāks par 12 gadiem, kas nozīmē, ka ir pārsniegts tā normatīvais kalpošanas laiks.

Iesniedzēja 2012.gada novembrī, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu 2013.gadam, dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašniekus informēja par minēto dzīvojamās mājas elementu ekspluatācijas termiņa beigām un nepieciešamību tās steidzami nomainīt. Iepriekš minētajā

remontdarbu apkopojumā bija norādīts, ka dzīvojamā mājā ir beidzies kalpošanas ilgums konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām, līdz ar

ko tie ir jānomaina. Atbilstoši noteikumu Nr.907 6.punktam dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo

pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo mājum pārvaldīšanas

likuma 10.panta trešo daļu, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma

izpildei nepieciešamo finansējumu.

Ņemot vērā minēto, iesniedzēja izteica priekšlikumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā līdz 2012.gfada 3.decembrim pieņemt

lēmumu par konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu, kā arī dzīvojamās mājas fasādes remontu un darbu veikšanai nepieciešamā

finansējuma nodrošināšanu, iesniedzot iesniedzējai atbilstoši noformētu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Tāpat dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki

tika brīdināti, ka gadījumā ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nepieņems iepriekšminēto lēmumu, iesniedzēja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

neuzņemsies atbildību par sekām, kas var iestāties, neveicot konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju nomaiņu.

Iesniedzējas 2013.gadā sagatavotajā dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumā 2014.gadam, kā dzīvojamai mājai obligāti

nepieciešamie remontdarbi ar prioritāti Nr.4 noradīta pozīcija “Fasādes remonts”. Iesniedzējas 2014.gadā sagatavotajā dzīvojamajai mājai nepieciešamo

remontdarbu apkopojumā 2015.gadam, kā dzīvojamajai mājai obligāti nepieciešamie remontdarbi ar prioritāti Nr.5 norādīta pozīcija “Fasādes

dekoratīvo elementu renovācija, apmetumam remonts”. Iesniedzējas 2015.gadā sagatavotajā dzīvojamajai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumā

2016.gadam, kā dzīvojamajai mājai obligāti nepieciešamie remontdarbi ar prioritāti Nr.4 norādīta pozīcija “Fasādes remonts ar dekoratīviem arhitektūras

elementiem”. Iesniedzējas 2016.gadā sagatavotajā dzīvojamajai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumā 2017.gadam, kā dzīvojamajai mājai

obligāti nepieciešamie remontdarbi ar prioritāti Nr.1 norādīta pozīcija “Fasādes remonts bez dekoratīviem arhitektūras elementiem”.

Iesniedzēja norāda, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošinātā finansējuma ietvaros ir veiktas visas tās obligātās pārvaldīšanas darbības,

kuras noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktā. 2016.gada 6.maijā iesniedzēja veica dzīvojamās mājas vizuālo

apsekošanu, par ko tika sastādīts akts Nr.11-8/17400, kurā tika apsekots ēkas tehniskais stāvoklis, inženierkomunikācijas un iekārtas un pieguļošas

teritorijas labiekārtojums. Minētajā aktā norādīts, ka ēkas fasādes apdare ir apmierinošā stāvoklī, nerada apdraudējumu, kā arī neietekmē dzīvojamās

mājas kopējo fasādes stāvokli, kas apsekošanas laikā konstatēts kā apmierinošs. Līdz ar to secināms, ka ēkas fasādes apdares tehniskais stāvoklis uz

administratīvā pārkāpuma fiksēšanas laiku bija apmierinošā stāvoklī un iesniedzēja veica Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteiktās

darbības, kā arī tika ievērotas Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 13.9.punktā minētās prasības.

Iesniedzēja atkārtoti norāda, ka nepiekrīt lēmumā norādītajam, jo visas pārvaldīšanas darbības tiek veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tajā

skaitā Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 prasībām. Izvērtējot iestādes lēmumā norādītos motīvus, iesniedzēja tos pilnībā noraida, jo iesniedzēja no

savas puses nav pieļāvusi prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kartību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Ņemot vērā norādītos apstākļus, kā arī to, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nebija un joprojām nav pieņēmuši atbilstošu lēmumu par

dzīvojamās mājas fasādes remontu un to finansēšanas kārtību, iesniedzēja dzīvojamo māju pārvaldīšanas pienākumus ir veikusi godprātīgi un atbilstoši

spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to iesniedzēja pilnībā noraida iestādes norādītos motīvus, par to, ka iesniedzēja nav ievērojusi Rīgas

domes saistošo noteikumu Nr.146 13.9.punkta prasības.

Pie šādiem apstākļiem iesniedzēja nevar atzīt par tiesisku un pamatotu iestādes lēmumu un lūdz to pilnībā atcelt (lietas 7.-8.lapa).

2017.gada 20.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemti iestādes paskaidrojumi, kur norādīts, ka iestāde nevar piekrist iesniedzēja

viedoklim, ka ēkas fasāde bija apmierinošā tehniskā stāvoklī fakta konstatācijas brīdī, jo gadījumā ja fasādes elementi krīt no ēkas, minēto fasādi nevar

atzīt par tehniski apmierinošā stāvoklī esošo.

Attiecībā par to, ka iesniedzēja ir veikusi darbības, lai veiktu ēkas fasādes remontu (atjaunošanu) lietā nav izšķirošas nozīmes, jo minētās lietas

ietvaros netiek skatīts jautājums par noteikto pārvaldīšanas pienākumu pienācīgu izpildi, bet par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 13.9.punkta

prasību izpildi. Attiecībā uz lietā esošo 2016.gadav 6.maija aktu par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu iestāde ir sniegusi vērtējumu lēmumā un uztur

izteikto viedokli.

Iestāde vērš tiesas uzmanību uz Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu,

tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 17.3.punktu, ka ārpuskārtas remontu veic, ja (..) “zudusi fasādes

arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu”, kā arī uz Ministru kabineta 2009.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, ka, ja dzīvojamā mājā tai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ir

radusies vai var rasties avārijas situācija, kas var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, pārvaldniekam ir tiesības steidzami avārijas situācijas

novēršanai, izmantojot līdzekļus, kas iekasēti par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vai citus pārvaldnieka rīcībā esošus finanšu

līdzekļus.

No minētām tiesību normām izriet, ka iesniedzējai esot ēkas pārvaldniekam, ir pienākums sekot līdzi tam, vai netiek apdraudēta personu dzīvība,

veselība vai īpašums. Iesniedzēja savā sūdzībā norāda, ka informācija par ēkas fasādes remonta nepieciešamību radusies jau 2012.gadā. Bez tā lietā

esošajam 2016.gada 6.maija aktam par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu ir pievienoti ēkas uzņēmumi, kas datēti ar 2016.gada 22.martu, kuros var

vizuāli redzēt, ka ēkai vietām ir nodrupis apmetums. No minētā izriet, ka iesniedzējai bija jāapzinās fasādes nepamierinošais stāvoklis, kā arī jāveic

darbības, lai nepieļautu fasādes nodrupšanu un krišanu, savukārt atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 21.punktam iesniedzējai pastāv iespēja,

kādā var novērst radušos apdraudējumu, kas nav izpildāma tikai sastādot ēkai nepieciešamo remontu apkopojumu.

Ņemot vērā minēto iestāde uzskata, ka iesniedzēja ir pieļāvusi administratīvo pārkāpumu, nenodrošinot ēkas fasādes nodrupšanu un krišanu

atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 13.9.punktam. Līdz ar to iesniedzēja ir saucama pie administratīvās atbildības un lēmums ir atstājams

spēkā, bet sūdzība noraidāma kā nepamatota (lietas 64.-67.lapa).

Ar 2016.gada 28.novembra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam - 2017.gada 30.janvārim no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti

lietas dalībnieku lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta septītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar 2015.gada 28.aprīļa Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie

noteikumi” 13.9.punktu saistošo noteikumu 3.punktā minētās personas nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju (tajā skaitā logu, durvju,

balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē

vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko

vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju.

Minēto noteikumu 27.punktā noteikts, ka par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām

personām - līdz 350 euro, juridiskajām personām - līdz 1400 euro.

Saskaņā ar minēto noteikumu 3.3.punktu, nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (..) uzturēšanu un kopšanu

nodrošina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma, uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā nepieļaujot būvju apdares materiālu

plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka iesniedzēja nav veikusi prettiesiskas darbības, turklāt pati daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopība nav lēmusi par

remontdarbiem nepieciešamā finansējuma uzkrāšanu un nodrošināšanu, bet dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt apsaimniekošanas

nepieciešamo finansējumu.

Kā redzams no lietas materiālos esošās informācijas par zemes vienību (lietas 43.lapa) īpašuma Grēcinieku ielā 11, Rīgā, kadastra Nr.0100 001

0057, pārvaldnieks -lietotājs ir iesniedzēja. Līdz ar to tiesnesei nav pamata atzīt, ka iesniedzēja nebūtu konstatētā administratīvā pārkāpuma subjekts un

tiesnese iesniedzējas rīcībā konstatē apzinātu normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nepildīšanu.

Kā redzams no lietā esošā apskates protokola (lietas 36.lapa) un tam pievienotajām foto izdrukām (lietas 39.-42.lapa), 6 stāvu ēka, kuras fasādē

virs logu ailēm 3., 4. un 5. stāvā ir redzami apmetuma bojājumi. Apskates laikā uz ietves pie ieejas “Double Coffee” bārā, redzami nokrituši apmetuma

gabali.

Tiesnese pievienojas iestādes rakstveida paskaidrojumos norādītajam, ka iesniedzējai bija jāizmanto citas normatīvajos aktos dotās iespējas, lai

novērstu būves fasādes plaisāšanu un nodrupšanu.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas

pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” prasību neievērošanu. Tāpat iesniedzējai sods noteikts atbilstoši administratīvā

soda mērķim. Turklāt tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes

2016.gada 25.oktobra lēmums Nr.D57 42-21 ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese

nosprieda

noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321 sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2016.gada

25.oktobra lēmumu Nr.D57 42-21.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 25.oktobra lēmumu Nr.D57 42-21.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska