Appeal court dismisses fine appeal but orders destruction of illegally connected cable ends.

NORAKSTS Lieta Nr.142055910 143/AA43-0691-12/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 18.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis,

piedaloties pieteicējam I.Z.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.Z., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Alūksnes novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2010.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.13D-2010/48 atcelšanu, sakarā ar I.Z. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 10.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Alūksnes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors I.Z. 2010.gada 2.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CD 100438. Tajā norādīts, ka 2010.gada 24.februārī plkst.11.00 konstatēts fakts, ka /adrese/ no I.Z. dzīvokļa Nr.58 ir veikta patvaļīga pieslēgšanās „IZZI” televīzijas apraides signāla izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.1 panta otrajā daļā. Ar Alūksnes novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2010.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.13D-2010/48 I.Z. sodīts par LAPK 149.1 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ar Ls 50 naudas sodu. Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] G.T. ir Administratīvās komisijas loceklis un viņam nerodas interešu konflikts, izskatot konkrēto lietu. [1.2] I.Z. vaina ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, G.A. iesniegumu, apskates protokolu, fototabulu, lietiskajiem pierādījumiem, M.R. liecību. [1.3] Lietā nav tiešu pierādījumu tam, ka pārkāpumu izdarījis I.Z., taču ir pietiekami daudz netiešo pierādījumu. I.Z. ir vienīgais 58.dzīvokļa iemītnieks un īpašnieks. Gadījumā, kad tiek izveidots nelikumīgs pieslēgums, viņš ir vienīgais labuma guvējs un viņam ir iespējams ietekmēt darbības ar dzīvokļa televīzijas kabeli kopējā sadales skapī. [1.4] Šaubas, ka tieši „IZZI” ir tā kabeļtelevīzijas kompānija, kura apkalpo konkrēto dzīvojamo māju, ir nepamatotas. G.A. iesniegums un M.R. liecības šīs šaubas novērš. [1.5] Kaut arī fotouzņēmumos nav redzams, apskates protokolā ir norādīts, ka nelikumīgi pieslēgtais kabelis ir izvadīts no I.Z. dzīvokļa. Nav pamata apšaubīt apskates protokolā konstatētos faktus. [1.6] Atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi lietā nav konstatēti. Nav pamata pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu.

[2] I.Z. Lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot turpmāk minēto. [2.1] Saskaņā ar LAPK 9.pantu, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē administratīvā pārkāpuma sastāvs

– objekts, subjekts, objektīvā puse, subjektīvā puse. Lietā esošie pierādījumi nepierāda LAPK 149.1 panta otrajā daļā paredzēto pārkāpuma sastāvu. [2.2] Lietai nav pievienoti pierādījumi par to, ka daudzdzīvokļu mājā /adrese/ ir izvietoti Elektronisko sakaru likuma un Radio un televīzijas likuma noteiktajā kārtībā kāda uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības elektroniskie saziņas līdzekļi (kabeļtelevīzijas sistēmas). Lietai nav pievienoti konkrēti pierādījumi (reģistrācijas apliecības kopija, licences kopija, līgums ar ēkas apsaimniekotāju u.c.) par to, ka tieši SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas sistēmas vai kādas citas kabeļtelevīzijas sistēmas mājā izvietotas likumīgi. Nav arī pierādījumu par to, ka kāda no kabeļtelevīzijas firmām likumā noteiktajā kārtībā ir izvietojusi savus tīklus strīdus objektā. Lietai nav pievienoti pierādījumi (pilnvara, darba līgums u.c.) par to, ka G.A. ir SIA „IZZI” ekspluatācijas inženieris. Nav arī pierādījumu par to, ka firmas īpašumam nodarīts kaitējums. Līdz ar to nav pierādīts administratīvā pārkāpuma objekts – fakts, ka 2010.gada 24.februārī plkst.11.00 tieši pie SIA „IZZI” likumā noteiktajā kārtībā izvietotās kabeļtelevīzijas sistēmas daudzdzīvokļu mājā /adrese/ ir izdarīts patvaļīgs pieslēgums un ir aizskartas SIA „IZZI” īpašuma tiesības. [2.3] Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kādas tieši prettiesiskas darbības vai bezdarbības ir izdarījis vai nav izdarījis pieteicējs 2010.gada 24.februārī plkst.11.00. No LAPK 149.1panta otrās daļas izriet, ka šāda rakstura administratīvo pārkāpumu persona var izdarīt tikai ar aktīvu darbību – patvaļīgu pieslēgšanos pie kabeļtīklu sistēmas vai tās bojāšanu. Protokolā nav fiksētas ziņas par kabeļtīkla bojāšanu. Protokolā teorētiski bija jāfiksē pieteicēja prettiesiskās darbības

– patvaļīgās pieslēgšanās pie kabeļtīklu sistēmas veikšanas fakts, datums, laiks, apstākļi, kā arī par to lietai jāpievieno attiecīgi pierādījumi. [2.4] Protokolā nav fiksēts fakts, ka tieši pieteicējs ir veicis patvaļīgu pieslēgšanos kabeļtīklu sistēmai. [2.5] No Lēmuma izriet, ka pieteicējs ir izdarījis prettiesisku bezdarbību, tas ir, nav paredzējis, ka kāds var veikt kādas prettiesiskas darbības kopējā sadales skapī. Protokolā šāds pārkāpums nav fiksēts, nav norādīti arī pieteicēja prettiesiskās bezdarbības apstākļi.

Līdz ar to nav pierādīta pārkāpuma objektīvā puse. [2.6] Lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicējs veicis patvaļīgu pieslēgšanos pie kādas firmas kabeļtīkla. Pieteicējam nav tādas nepieciešamības, jo viņš izmanto virszemes televīzijas iespējas, ko viņš norāda visos savos paskaidrojumos. Līdz ar to pieteicējam nebija nepieciešamības veikt patvaļīgus pieslēgumus. [2.7] Lietai pievienotajos fotouzņēmumos nav fiksēts, ka pievienotais kabelis būtu tieši savienots ar kabeli, kurš ievadīts pieteicēja dzīvoklī.

Lietas materiāliem pievienotā pieslēguma fragments garuma ziņā nesniedzas līdz pieteicēja dzīvokļa durvīm. Sadales skapja durvis vienmēr atrodas visiem pieejamā vaļējā stāvoklī. Sadales skapji savā starpā ir savienoti arī starp stāviem. Līdz ar to lietas materiāliem vajadzēja pievienot arī pierādījumus, ka nav citu patvaļīgu pieslēgumu stāvu augstākajās un stāvu zemākajās kāpņu telpās, jo patvaļīgu pieslēgumu pie šāda sadales skapju izvietojuma var izdarīt arī no cita stāva. [2.8] Lietai nav pievienoti pierādījumi, kas apstiprinātu Lēmumā norādīto, ka pretlikumīgais pieslēgums vairākkārt radījis traucējumus dzīvokļiem Nr.56,57,59,60 un ir ierobežojis kvalitatīvu kabeļtelevīzijas signālu vairākām personām, tādējādi radot neērtības. [2.9] Lietai nav pievienoti pierādījumi par to, ka M.R. lietotu SIA „IZZI” kabeļtelevīziju.

M.R. šajā mājā nepieder dzīvokļa īpašums un lietas materiāliem nav arī pievienots dzīvojamās telpas īres līgums vai cits dokuments, kas apstiprinātu, ka M.R. dzīvotu šajā mājā. [2.10] Pieteicējs norāda, ka, ja arī kāda kabeļtelevīzijas firma ir likumīgi izvietojusi savus tīklus /adrese/, tad pieteicējam kā dzīvokļa īpašniekam, par to neviens nav paziņojis. Līdz ar to pieteicējs kā kopīpašnieks nevar uzņemties atbildību par mājas koplietošanas telpās komunikācijās bez viņa piekrišanas un informēšanas izvietotajiem firmu kabeļtīkliem vai citu īpašumu.

Kabeļtelevīziju tīkla izvietošana ir jāsaskaņo ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem vai jānoslēdz līgums ar mājas apsaimniekotāju, kā arī pašai firmai jāuzņemas atbildība par saviem tīkliem sadales skapjos, tos noslēdzot vai citādi par tiem rūpējoties. [2.11] Lietā nav pierādīts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kā arī nav pierādīts, ka viņš kādu pārkāpumu būtu izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības. Protokolā nav redzams, kad tieši ir izdarīts pārkāpums, bet fiksēta tikai kādas nezināmas personas darbības seku konstatācija.

Līdz ar to lietā nav iespējams izvērtēt arī LAPK 37.pantā noteiktos termiņus administratīvā soda uzlikšanai.

[2.12] Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersona ir neprecīzi noformējusi protokola saturu par pārkāpuma būtību (LAPK 248.panta noteikumi). Protokola saturā ir norādīts tikai pārkāpuma fakts, tas ir, kādas personas darbības seku konstatācija, nevis pieteicēja izdarītais administratīvais pārkāpums atbilstoši LAPK 149.1, 9., 10. un 11.pantam. Pārkāpuma fakts bija jāfiksē ar citiem LAPK 243.pantā noteiktajiem pierādījumiem, bet protokolā, pamatojoties uz citiem pierādījumiem, jānorāda pieteicēja izdarītā pārkāpuma būtība atbilstoši LAPK 149.1panta otrajai daļai. Pieteicēja pārkāpuma būtība protokolā nav norādīta. Līdz ar to pārkāpuma fakts nav saistīts ar pieteicēja veiktajām darbībām. [2.13] Lietai pievienotos pierādījumus – iesniegumu, liecinieka liecību un apskates protokolu – ir sastādījis Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersona – inspektors G.T. Pamatojoties uz šiem rakstveida pierādījumiem, Alūksnes novada pašvaldības Administratīvā komisija ir nolēmusi sodīt pieteicēju. Administratīvās komisijas sēdi, kurā tika izskatīta pieteicēja administratīvā lieta, vadīja Administratīvās komisijas priekšsēdētājs G.T., tās institūcijas pārstāvis, kura ir sastādījusi protokolu, kā arī tā pati amatpersona, kura personīgi ir savākusi administratīvās lietas pierādījumus. G.T. ir piedalījies arī balsojumā, kurā ir balsojis par administratīvā soda uzlikšanu pieteicējam, un arī, kā Administratīvās komisijas priekšsēdētājs, vadīja pats savu savākto pierādījumu pārbaudi Administratīvās komisijas sēdē 2010.gada 14.aprīlī. Uz šādiem lietas izskatīšanā nepieļaujamiem apstākļiem pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas norādīja arī pieteicēja pilnvarotais pārstāvis, taču Administratīvās komisijas priekšsēdētājs šos argumentus nav ņēmis vērā, līdz ar to nav ievēroti LAPK 237.panta noteikumi. [2.14] Kritiski vērtējami Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersonas G.T. savāktie pierādījumi, jo pašam, izskatot un izvērtējot paša sastādītos un savāktos pierādījumus, nav iespējams objektīvi noskaidrot visus apstākļus.

[3] Alūksnes novada pašvaldības Administratīvā komisija paskaidrojumā par pieteikumu to neatzīst un paskaidro turpmāk minēto. [3.1] Pieteicēja iebildumi par to, ka lietai nav pievienoti pierādījumi par to, ka /adrese/ likumīgi kāda kabeļtelevīzijas firma izvietojusi savus kabeļtelevīzijas tīklus neattiecas uz šajā lietā pierādāmo apstākli. Kabeļtelevīzijas tīklu likumība apstrīdama citā procesā. [3.2] Pārbaudot G.A. personību, atbildētājai neradās šaubas, ka viņš ir SIA „IZZI” ekspluatācijas inženieris, profesionālis kabeļtelevīzijas jomā, kura liecībām piešķirama augsta ticamības pakāpe. Atbildētāja izprasīja no SIA „IZZI” izziņu par G.A. pilnvaru apjomu. Atbildē norādīts, ka G.A. veic virkni profesionālu pienākumu, tajā skaitā pienākumu paziņot tiesībsargājošām iestādēm par nelikumīgiem pieslēgumiem pie SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas tīkliem.

Ņemot vērā pārliecību, ka G.A. ir SIA „IZZI” profesionāls darbinieks ar speciālām zināšanām, atbildētāja saskatīja par pietiekami pierādītu faktu, ka /adrese/ likumīgi atrodas SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas tīkls, pie kura veikts patvaļīgs pieslēgums no dzīvokļa Nr.58, kā arī to, ka šāda pieslēguma dēļ radušies kabeļtelevīzijas traucējumi dzīvokļiem Nr.56,57,59,60. Traucējumu faktu savā liecībā apstiprina arī dzīvoklī Nr.63 dzīvojošais M.R. Nav šaubu, ka M.R. ir sniedzis patiesas liecības, tāpēc nav pamatots pieteicēja iebildums par lietā neeksistējošiem pierādījumiem, ka M.R. lietotu SIA „IZZI” kabeļtelevīziju.

Nav svarīgi, vai M.R. pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. [3.3] Nav nozīmes apstāklim, kurš veica nelikumīgu pieslēgumu. Svarīgi ir tas, ka šāds pieslēgums pastāvēja, ka arī tas, ka pieteicējs varēja būt vienīgais labuma guvējs no šāda pieslēguma, jo dzīvoklis pieder tikai pieteicējam un viņš ir arī dzīvokļa vienīgais iemītnieks. Pieteicēja apgalvojums, ka viņš lieto virszemes televīziju un tāpēc viņam nav bijis nepieciešams pieslēgties kabeļtelevīzijai, ir vērtējams kritiski, jo nevienai citai personai nav vajadzība veikt pieslēgumu, lai pieteicējs gūtu labumu. [3.4] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka sadales skapim var piekļūt jebkurš, tas atrodas koplietošanas telpā visu laiku vaļējā visiem pieejamā stāvoklī.

To neapstiprina neviens cits pierādījums lietā, turklāt lietai pievienotajos fotouzņēmumos redzams, ka sadales skapis ir aizvērts, bez rokturiem tā atvēršanai. Sadales skapja atvēršanai ir nepieciešami speciāli instrumenti. [3.5] Fotouzņēmumos vērsta uzmanība tieši uz nelikumīgā pieslēguma vietu un paņēmienu, kā tas veikts. Apskates protokolā nepārprotami norādīts, ka apskates brīdī redzamais patvaļīgi pievienotais kabelis izvadīts no dzīvokļa Nr.58. Apskates laikā izņemti kabeļu fragmenti nelikumīgā savienojuma vietā, nevis visā garumā līdz pieteicēja durvīm un tas arī nav bijis nepieciešams.

Pietiekami, ka kabeļa izvadīšanas fakts no dzīvokļa Nr.58 fiksēts apskates protokolā. [3.6] Protokols satur visas LAPK 248.pantā noteiktās sastāvdaļas. Patvaļīgais pieslēgums kabeļtelevīzijas tīklam eksistēja ilgstoši, tāpēc protokolā norādīts pieslēguma fakta konstatēšanas brīdis. [3.7] Pieteicējs neapstrīd faktu, ka G.T. neatrodas likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 5.punktā noteiktajā interešu konfliktā, tikai kritiski vērtē apstākli, ka pats pierādījumu vācējs arī piedalās pierādījumu novērtēšanā.

Atbildētājai nav šaubu par G.T. objektivitāti. Viņš pilda pienākumus amatu apvienošanas kārtībā ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses, novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus, kā arī rūpējas par to, lai pārkāpumos vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi sasniedzot LAPK 22.pantā noteikto soda mērķi. G.T. piedalījās un lēmumu pieņēma nevis vienpersoniski, bet koleģiālas institūcijas sastāvā, kura Lēmumu pieņēma balsojot.

[4] Pieteicējs papildus paskaidrojumā norāda, ka ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk – KNAB) attiecībā par pierādījumus savākušās pašvaldības policijas amatpersonas darbības tiesiskumu Alūksnes novada pašvaldības Administratīvajā komisijā tās priekšsēdētāja statusā. KNAB atbildē atsaucas uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktu un norāda, ka var uzskatīt, ka šajā gadījumā amatu savienošana radīs interešu konfliktu, jo amatpersona rīkosies personiskās interesēs, pieņemot lēmumu administratīvajā komisijā par lietu, kurā pati amatpersona ir vākusi pierādījumus, tādējādi piedaloties administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanā.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 10.februāra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [5.1] LAPK 149.1 panta otrajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu. Par šādu pārkāpumu minētās tiesību normas sankcijā paredzēts administratīvais sods - naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas. [5.2] Saskaņā ar LAPK 243.pantu šajā administratīvā pārkāpuma lietā kā pierādījumi izvērtējami: 2010.gada 2.marta administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CD 100438; G.A. 2010.gada 24.februāra iesniegums; Alūksnes novada pašvaldības 2010.gada 24.februāra izziņa Nr.166; 2010.gada 24.februāra apskates protokols; fototabula; lietiskie pierādījumi; liecinieka M.R. liecība; I.Z. 2010.gada 2.marta paskaidrojums; Iekšlietu ministrijas informācijas centra izdruka „Personas administratīvie pārkāpumi”; SIA „IZZI” 2010.gada 8.jūnija izziņa; G.T. 2010.gada 14.septembra iesniegums; Alūksnes novada Domes 2010.gada 17.septembra lēmums Nr.187. [5.3] SIA „IZZI” ekspluatācijas inženieris G.A. 2010.gada 24.februāra iesniegumā norādījis, ka 2010.gada 23.februārī ir saņēmis informāciju no SIA „IZZI” zvanu centra, ka /adrese/ iedzīvotāji ziņojuši par nelikumīgu kabeļtelevīzijas pieslēgumu 2.stāva sadalē. 2010.gada 24.februārī /adrese/ konstatējis, ka veikts atkārtots, nereģistrēts 58.dzīvokļa televīzijas kabeļa pieslēgums pie SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas tīkla. Par konstatēto G.A. paziņojis Alūksnes novada pašvaldības policijai, un pēc tam nelikumīgā pieslēguma vieta izkniebta un nodota kā pierādījums policijai. 2010.gada 24.februāra Apskates protokolā, kuru sastādījis

Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors G.T., piedaloties SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas ekspluatācijas inženierim Alūksnes filiālē G.A., veicot /adrese/, 2.kāpņu telpas 2.stāva sadales skapja apskati, kurā noskaidrots, ka minētajā sadales skapī atrodas elektrības sadale un vājstrāvas komunikāciju sadale dzīvokļiem Nr.56, 57, 59,60. Pie vājstrāvas sadales ietilpst „Lattelekom” sadales kārba, radiotranslācijas kabelis, kā arī SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas kabeļi. Maģistrālā stāvvada SIA „IZZI” kabelī ir izdurta cauri kabeļa ekrānam melnas krāsas kabeļa centrālā dzīsla, pievienojoties pie SIA „IZZI” kabeļa centrālās dzīslas, tādā veidā radot īssavienojumu signāla pievadkabelī, to bojājot un radot traucējumus kabeļtelevīzijas signāla uztveršanai dzīvokļos Nr.56, 57, 59,

60. Redzams, ka patvaļīgi pievienotais kabelis izvadīts no dzīvokļa Nr.58. Apskates laikā veikta fotografēšana. Fototabulā fiksēts patvaļīgi pievienotais kabelis dzīvojamās mājas /adrese/ 2.kāpņu telpas otrajā stāvā vājstrāvas komunikāciju sadales skapī dzīvokļiem Nr.58, 59 un 60. G.A. iesniegumā norādītā izkniebtā nelikumīgā pieslēguma vieta kā lietišķais pierādījums pievienots lietas materiāliem. Vizuāli novērtējot, secināms, ka tas atbilst lietas 27.lapā esošajos fotoattēlos redzamajam savienojumam (baltam kabelim pievienots melns kabelis, kas nostiprināts ar caurspīdīgu līmlentu).

SIA „IZZI” 2010.gada 8.jūnija izziņa satur apliecinājumu, ka SIA „IZZI” darbinieka G.A. darba pienākumos ietilpst SIA „IZZI” elektronisko sakaru tīkla tehniskā uzraudzība un klientu apkalpošana, tostarp elektronisko sakaru tīklu profilaktisko apkopju veikšana, tīkla regulēšana un bojājumu novēršana, nelikumīgu pieslēgumu SIA „IZZI” elektronisko sakaru tīklam uzraudzība un konstatēšana, dokumentu, kas saistīti ar nelikumīgu pieslēgumu pie SIA „IZZI” elektronisko sakaru tīkla sastādīšana, parakstīšana un dokumentu par šo faktu konstatēšanu iesniegšana tiesībsargājošām iestādēm.

Liecinieks M.R., kurš dzīvo /adrese/, 2010.gada 24.februārī sniegtajā liecībā norāda, ka 2010.gada janvārī dēļ traucējumiem kabeļtelevīzijas raidīšanā, kā rezultātā sabojājies televizors, liecinieks ziņojis SIA „IZZI”. Nākamajā dienā ieradies meistars, kurš konstatējis, ka no 58.dzīvokļa izvadītais kabelis pievienots kopējam televīzijas kabelim, caurdurot centrālo kabeli. 2010.gada 23.februāri liecinieks zvanījis atkārtoti uz SIA „IZZI”, jo bijuši tādi paši traucējumi, kā arī pirms tam atvēris sadales skapi un pārliecinājies par nelikumīgo pieslēgumu kabeļtelevīzijas tīklam no 58.dzīvokļa.

Nākamajā dienā SIA „IZZI” darbinieks atkal atvienojies nelikumīgo pieslēgumu. M.R. liecina, ka 2009.gadā pats atvienojis nelikumīgo pieslēgumu no 58.dzīvokļa, taču šī dzīvokļa iemītnieks atkārtoti pieslēdzies, neņemot vērā, ka kāds viņa pieslēgumu atvieno, tāpēc liecinieks ziņojis SIA „IZZI”, lai nelikumīgo pieslēgumu atvieno speciālists. Liecinieks liecina, ka 58. dzīvoklī dzīvo viņam nepazīstams vīrietis I.Z., kura uzvārdu zina no 1.stāvā esošā dzīvokļu īpašnieku uzvārdu saraksta, taču personīgi nekādu attiecību lieciniekam ar viņu neesot.

Ar minēto SIA „IZZI” izziņu tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka pieslēgumu SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas kabelim 2010.gada 24.februārī konstatējusi persona, kuras darba pienākumos ietilps SIA „IZZI” elektronisko sakaru tīkla uzraudzība, proti, SIA „IZZI” elektronisko sakaru tīklus pārzinoša un to uzraudzības veikšanai, tostarp, nelikumīgu pieslēgumu konstatēšanai kompetenta persona, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt minētās personas konstatēto faktu, kuru apstiprina lietā pievienotajā fototabulā redzamais un lietiskais pierādījums lietā.

Izvērtējot minētos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka 2010.gada 24.februārī /adrese/ 2.kāpnēs 2.stāvā vājstrāvas komunikāciju sadales skapī (dzīvokļiem Nr.58, 59 un 60) no 58. dzīvokļa ir izdarīta patvaļīga pieslēgšanās SIA „IZZI” kabeļtelevīzijas kabelim. [5.4] Ar Alūksnes novada pašvaldības 2010.gada 24.februāra izziņu Nr.166 atzīstams par pierādītu apstāklis, ka dzīvoklis Nr.58, kas atrodas /adrese/, ir pieteicēja deklarētā dzīvesvieta. 2010.gada 2.marta paskaidrojumā pieteicējs ir atzinis, ka ir minētā dzīvokļa Nr.58 īpašnieks un ka šajā īpašumā dzīvo viens pats, citas personas viņa īpašumā nedzīvo.

Ar minētajiem pierādījumiem tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka pieteicējs ir vienīgais dzīvokļa Nr.58, kas atrodas /adrese/, īpašnieks un vienīgais šī dzīvokļa lietotājs. Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir vienīgā persona, kura ir tiesīga slēgt civiltiesiskus darījumus par elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu konkrētajā dzīvoklī un kura ir vienīgais labuma guvējs no šādu pakalpojumu saņemšanas. Pieteikumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokola konstatējošā daļā nav norādīts, ka tieši pieteicējs ir konstatētā pārkāpuma izdarītājs.

Tiesa piekrīt pieteicēja norādītajam, ka pārkāpuma būtības daļā nav uzrādīts pārkāpuma izdarītājs. Taču tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir skaidri un nepārprotami norādīts konstatētā administratīvā pārkāpuma izdarītājs. Proti, saskaņā ar LAPK 248.pantu protokolā norāda ziņas par pārkāpēja personu. Protokolā ir uzrādīts pārkāpuma izdarītāja vārds, uzvārds, kā arī citas LAPK 248.panta otrajā daļā minētās ziņas par pārkāpēju. Līdz ar to tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. CD 100438 ir skaidri un nepārprotami norādīts pārkāpuma izdarītājs.

Kaut arī lietā nav tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pieteicējs vai kāda trešā persona pieteicēja uzdevumā ir veikusi kabeļa ierīkošanu no pieteicējam piederošā dzīvokļa Nr.58 un tā pievienošanu SIA „IZZI” kabeļtīklu sistēmai, ņemot vērā apstākli, ka pieteicējs ir šā dzīvokļa vienīgais īpašnieks, tostarp vienīgais faktiskais valdītājs un lietotājs, un līdz ar to arī vienīgais labuma guvējs no šāda kabeļa ierīkošanas, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā ar lietā esošajiem pierādījumiem ir atzīstama par pierādītu pieteicēja vaina konstatētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [5.5] Administratīvās komisijas sēdi ir vadījis un Lēmuma pieņemšanā ir piedalījies Administratīvās komisijas priekšsēdētājs G.T., kurš sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu un personīgi vācis pierādījumus lietā.

Minētā persona ir Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersona. Tiesa konstatē, ka LAPK ietvertās procesuālās tiesību normās nav noteikts aizliegums amatpersonai, kura konstatējusi administratīvo pārkāpumu, tostarp ieguvusi pierādījumus lietā, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu un citus pierādījumus, ja vien attiecīgā amatpersona ir pilnvarota pieņemt šādu lēmumu. Saskaņā ar LAPK 274.panta trešo daļu, ja LAPK vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

No minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs tieši ir paredzējis, ka administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt tā pati persona, kura ir tiesīga izskatīt attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu. Līdz ar to atzīstams, ka apstāklis, ka amatpersona ir piedalījusies pierādījumu vākšanā, tostarp sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, nav šķērslis šai amatpersonai izskatīt attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu un pieņemt lēmumu, ja vien tiesību normās attiecīgajai amatpersonai ir piešķirtas pilnvaras izskatīt attiecīgo administratīvo lietu.

Savukārt apstāklis, ka šajā administratīvā pārkāpuma lietā lēmuma pieņemšanā ir piedalījusies persona, kura ir Alūksnes novada pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētājs un vienlaicīgi ir Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersona, ir izvērtējams likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietvaros, proti, vai G.T. kā Alūksnes novada pašvaldības policijas amatpersona bija tiesīga vienlaicīgi ieņemt Alūksnes novada pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētāja amatu un līdz ar to vai minētā amatpersonai bija tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sesto daļu vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā un 2.1 daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

21) amatu arodbiedrībā;

3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

4) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. No lietas materiāliem konstatējams, ka G.T. ar 2009.gada 14.septembra iesniegumu ir vērsies pie Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieka, lūdzot atļauju savienot Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektora amatu ar Alūksnes novada pastāvīgās komisijas „Administratīvā komisija” locekļa amatu.

Ar Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieka lēmumu, kas noformēts rezolūcijas viedā uz minētā iesnieguma, G.T. ir piešķirta rakstveida atļauja minēto amatu savienošanai. Līdz ar to atzīstams, ka minētajai amatpersonai nebija tiesisku šķēršļu piedalīties pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā. [5.6] Apkopojot iepriekš konstatētos faktus un minētos apsvērumus, kā arī izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst, ka pieteicējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu saskaņā ar LAPK 149.1 panta otro daļu. [5.7] LAPK 149.1 panta otrās daļas sankcijā paredzēts administratīvais sods – naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Saskaņā ar LAPK 32.pantu iestādei, piemērojot LAPK 149.1panta otro daļu, ir piešķirta rīcības brīvība naudas soda apmēra noteikšanā. Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pieteicējs administratīvi sodīts ar naudas sodu Ls 50, kas ir minimālais tiesību normas sankcijā paredzētais minimālais sods. Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka pieteicējam par LAPK 149.1 panta otrajā daļā apredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērots pārkāpuma raksturam un apstākļiem, vainas pakāpei atbilstošs un samērīgs sods minētās tiesību normas sankcijas ietvaros saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 10.februāra spriedumu I.Z. iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti pieteikumā minētie argumenti, un papildus norādīts turpmāk minētais. [6.1] Tiesa nav pievērsusi pietiekošu uzmanību faktam, ka apskate veikta privātīpašumā – daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļā (kāpņu telpā) atrodošajos sadales skapjos bez kāda no īpašnieku pārstāvja vai apsaimniekotāja piedalīšanās. Nav ņemts vērā, ka sadales skapjus var atvērt tikai ar speciālu instrumentu palīdzību, kādu pieteicējam nav un nevar būt, jo viņš nodarbojas ar apģērbu mazumtirdzniecību.

[6.2] Tiesa nav pievērsusi uzmanību tam, ka M.R. ir veicis virkni darbību minētajā sadales skapī, t.i., it kā 58.dzīvokļa pieslēguma atvienošanu. [6.3] Ar lietā esošajiem pierādījumiem nav pierādīta pieteicēja vaina administratīvajā protokolā fiksētajā notikumā. Uz pieņēmumu pamata nevar tikt balstīta vainas pierādīšanas argumentācija. [6.4] Sprieduma motīvu daļā norādīts, ka G.T. nebija tiesisku šķēršļu piedalīties Lēmuma pieņemšanā. Tiesa nav pietiekoši izvērtējusi, ka G.T. nebija tikai Administratīvās komisijas loceklis, bet arī komisijas priekšsēdētājs. Tiesa nav pietiekoši izvērtējusi, ja G.T. varēja ieņemt amatu komisijas sastāvā, tad pie šādiem apstākļiem nav ievērots LAPK 237.pants. Apstākļi, kad pats pierādījumu savācējs pārbauda savāktos pierādījumus lietas izskatīšanā, atzīst tos par pietiekamiem, vada komisijas sēdi un lemj (balso) par soda uzlikšanu, neatbilst LAPK un Administratīvā procesa likumā noteiktajam mērķim un jēgai. Pamatojoties uz minēto, tiesas spriedums ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja apelācijas sūdzību un lūdza pieteikumu apmierināt. Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, atbildētāja pārstāvis pirms tiesas sēdes telefoniski sazinājās ar tiesneses palīdzi, informējot, ka uz tiesas sēdi neieradīsies un lūdzot izskatīt lietu bez viņa piedalīšanās. Apgabaltiesa atzina, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējusi lietas materiālus un tiesas sēdē noklausījusies pieteicēja paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

[10] Par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [10.1] Apgabaltiesa uzskata, ka lietā nav nozīmes pieteicēja norādītajam apstāklim, ka sadales skapju apskate veikta bez ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja piedalīšanās. No normatīvajiem aktiem neizriet, ka šāda apskate būtu veicama tikai minēto personu klātbūtnē. [10.2] Tā kā tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka pieslēgumu „IZZI” kabeļtīklu apraides sistēmai veica pieteicējs, tiesai nav jāvērtē pieteicēja arguments, ka viņam nav speciālu instrumentu, lai atvērtu sadales skapjus. [10.3] Ja pieteicējs uzskata, ka M.R. ir veicis nelikumīgas darbības, viņam ir tiesības lūgt pašvaldības policiju to pārbaudīt. M.R. darbību tiesiskums nav izvērtējams izskatāmās lietas ietvaros. [10.4] Tā kā lietā ir konstatēts, ka G.T. bija likumā noteiktā kārtībā saņēmis Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieka atļauju pašvaldības policijas inspektora un Administratīvās komisijas locekļa amatu apvienošanai, apgabaltiesa uzskata, ka, ieņemot šīs komisijas priekšsēdētāja amatu, viņam neradās interešu konflikts un viņš bija tiesīgs piedalīties Lēmuma pieņemšanā. Lietā nav konstatēts, ka G.T. būtu tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai pastāvētu citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

[11] Tā kā ne Administratīvā komisija, ne pirmās instances tiesa nav izlēmusi jautājumu par tālāko rīcību ar izņemtajiem kabeļu galiem, apgabaltiesa izlemj šo jautājumu un secina, ka saskaņā ar LAPK 274.1 panta pirmās daļas 3.punktu tie ir iznīcināmi. Tā kā pirmās instances tiesa šo jautājumu nav izlēmusi, secināms, ka pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt I.Z. pieteikumu par Alūksnes novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2010.gada 14.aprīļa lēmuma Nr.13D-2010/48 (2010.gada 2.marta administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CD 100438), bet I.Z. apelācijas sūdzību noraidīt. Iznīcināt ar 2010.gada 24.februāra apskates protokolu izņemtos kabeļu galus, kas pievienoti lietai. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona Tiesneši (paraksts) S.Liniņa (paraksts) V.Poķis NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2012.gada 18.jūnijā