Supreme Court dismisses appeal for retry due to factual rather than legal grounds in sentencing case.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Court of Appeal's sentencing decision. The defense argued the lower court misapplied sentencing guidelines regarding a settlement agreement, but the Supreme Court found the appeal focused on factual disagreements rather than legal errors. Consequently, the court declined to retry the case as cassation requires a challenge based on legal grounds.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Procedure Law Art. 569; Art. 573.1: Cassation proceedings require a challenge based on legal grounds; appeals based on factual disagreements do not meet the statutory requirements for initiating cassation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2024:0705.11352014221.8.L
Lieta Nr. 11352014221, SKK-322/2024
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2024. gada 5. jūlijā
Senāts šādā sastāvā: senatori Ivars Bičkovičs, Aija Branta, Anita Poļakova,
iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāves zvērinātas advokātes Andras Ločmeles kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada
15. janvāra spriedumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Aizstāve A. Ločmele kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam /pers. A/ noteikto sodu un lietu
atceltajā daļā nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Pamatojot lūgumu, aizstāve norādījusi, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 46. pantu, kā arī pieļāvusi
Kriminālprocesa likuma 15. panta, 511. panta un 512. panta otrās daļas pārkāpumus. Atzīstot, ka apsūdzētais /pers. A/ par Krimināllikuma 152. panta
otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu, tiesa nav ievērojusi Krimināllikuma 46. pantā noteiktos
sodu ietekmējošos apstākļus un nav pamatojusi, kāpēc apsūdzētajam nav piemērojams kāds no minētā panta sankcijā norādītajiem vieglāka soda
veidiem, ņemot vērā to, ka viņš ar cietušo ir noslēdzis izlīgumu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst
šā likuma 569., 571., 572. panta un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības
iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai
kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa, izvērtējot aizstāves A. Ločmeles apelācijas sūdzības argumentus par to, ka sakarā ar pirmās
instances tiesā noslēgto izlīgumu ar cietušo /pers. B/ kriminālprocess ir jāizbeidz, atbrīvojot apsūdzēto /pers. A/ no kriminālatbildības, ir pievienojusies
pirmās instances tiesas atzinumam, ka kriminālprocesa izbeigšanai, atbrīvojot apsūdzēto no kriminālatbildības saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
379. panta pirmās daļas 2. punktu, nav pamata.
Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi Krimināllikuma 46. pantā noteiktos sodu ietekmējošos apstākļus un
motivēti atzinusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti apsūdzētajam /pers. A/ par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu ir noteikusi sodu īslaicīgas brīvības
atņemšanas veidā.
Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, viena atbildību mīkstinoša un viena atbildību pastiprinoša
apstākļa esību, kā arī to, ka apsūdzētais ar cietušo ir noslēdzis izlīgumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka piespriestais sods – īslaicīga brīvības
atņemšana uz vienu mēnesi divdesmit dienām – sekmēs Krimināllikuma 35. pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanu un nav atzīstams par nesamērīgi
bargu.
Senāts atzīst, ka aizstāves A. Ločmeles kasācijas sūdzības argumenti pauž viņas neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas
instances tiesa, izvērtējot pierādījumus lietā saistībā ar sodu ietekmējošiem apstākļiem. Aizstāves kasācijas sūdzības argumenti faktiski ir vērsti uz to, lai
panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta
pirmo daļu.
Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
I. Bičkovičs A. Branta A. Poļakova