Court dismissed appeal against fine for parking in prohibited zone, ruling statutory penalty mandatory.

NORAKSTS Lieta Nr.A420593211 (A00567-13/20)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 4.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Marina Romanova,

piedaloties sūdzības iesniedzējam – E.S. un Carnikavas pašvaldības pusē pieaicinātas iestādes

– Carnikavas novada pašvaldības policijas, pilnvarotajai pārstāvei S.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc E.S. sūdzības daļā par Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka 2011.gada 22.augusta lēmumu Nr.226.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 5.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta E.S. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība (lietas 3.lapa). Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 8.septembra lēmumu sūdzība daļā pieņemta un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.A420593211 par Carnikavas novada pašvaldības policijas (turpmāk – iestāde) priekšnieka 2011.gada 22.augusta lēmuma Nr.226 (turpmāk – lēmums) atcelšanu (lietas 2.lapa).

1.lappuse no 4 [2] No lietas materiāliem izriet, ka 2011.gada 6.augustā iestādes vecākais inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.190056029 (turpmāk – protokols), kurā konstatēja, ka transportlīdzeklis Audi, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis), ir novietots stāvēšanai Garciemā, pie nama Krasta ielā 2, 522.ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 136.3.punktu (lietas 18.lapa). Protokolā secināts, ka par pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 12.punktā, un transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā. Izskatot sūdzības iesniedzēja apstrīdēšanas iesniegumu, iestādes priekšnieks ar lēmumu protokolu atstāja negrozītu.

[3] Nepiekrītot lēmumam, sūdzības iesniedzējs to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, sūdzībā norādot, ka Garciemā var iebraukt arī nebraucot garām vietai, kur uzstādīta 522.ceļa zīme. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nevar izstaigāt visu Garciemu un pārliecināties par ceļa zīmēm, kuru darbības zonā tika novietots transportlīdzeklis. Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda, ka protokols sastādīts kļūdaini, proti, protokolā minēts, ka tas sastādīts mēnesī „AUGUSTA”, bet ir mēnesis „augusts” un transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai „Garciema, pie nama Krasta iela 2”, kas arī ir rakstīts gramatiski nepareizi.

[4] Iestāde tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā sūdzībā ietverto prasījumu neatzīst. Papildus paskaidrojumā iestāde norādīja šādus argumentus. [4.1] Iestādes darbinieks pareizi ir konstatējis sūdzības iesniedzēja izdarīto CSN

136.3. punkta pārkāpumu un piemērojis administratīvo sodu saskaņā ar LAPK piektās daļas 12.punktu. [4.2] Uz Krasta ielu Garciemā var piebraukt pa Mežciema un Ežu ielām. No sūdzības iesniedzēja shēmas secināms, ka sūdzības iesniedzējs Krasta ielā Garciemā, ir nokļuvis pa iebraukātu ceļu, kas ir privātpersonas īpašuma teritorija. Atbilstoši CSN 1.panta 3.punktam, tas nav ceļš. [4.3] Sūdzības iesniedzējam nevarēja rasties tiesiskā paļāvība, ka viņš nepārkāpj CSN prasības, jo iebraucot pa sūdzības iesniedzēja norādīto iebraukāto ceļu no šosejas P1 un izbraucot uz Mežciema ielu Garciemā, sūdzības iesniedzējs šķērsojis 920.ceļa apzīmējumu (balta nepārtraukta līnija), bet brauktuves posmā, kas apzīmēts ar minēto ceļa apzīmējumu, iebraukt ir aizliegts. [4.4] Iestāde uzskata, ka tā kā protokolā ir jānorāda apstākļi, kuriem ir nozīme pārkāpuma sastāva konstatēšanai, tad konkrētajā gadījumā norāde par automašīnas novietošanu ceļa zīmes Nr.522 darbības zonā precīzi un pietiekami atspoguļo pārkāpuma būtību. Protokolā ir fiksēti apstākļi, kas ir pietiekami, lai konstatētu administratīvo pārkāpumu. [4.5] Ja reiz CSN paredz, ka transportlīdzekļa stāvēšana var tikt ierobežota ar ceļa zīmēm, tad transportlīdzekļa vadītājam vajag un viņš var paredzēt, ka šāds aizliegums var

2.lappuse no 4 pastāvēt arī vietā, kur viņš novieto transportlīdzekli stāvēšanai. Tādēļ vadītājam ir jāveltī sevišķa rūpība, lai risks, ka transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai aizlieguma vietā, neīstenojas.

[5] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs uzturēja sūdzībā minētos argumentus. [6] Iestādes pārstāve tiesas sēdē sūdzībā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Uzklausot sūdzības iesniedzēju un pārbaudot lietas materiālus, tiesa secina, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma.

[8] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Izvērtējot lēmumu, tiesa atzīst, ka lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai.

[9] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, viņš nevarēja redzēt 522.ceļa zīmi, jo Garciemā viņš ir iebraucis, nebraucot garām vietai, kur tā uzstādīta, un viņam nav pienākums pārliecināties, vai tā vieta, kurā viņš ir novietojis stāvēšanai transportlīdzekli, atrodas 522.ceļa zīmes darbības zonā. Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim. Transportlīdzekļa vadītājam pirms transportlīdzekļa novietošanas stāvēšanai ir jāpārliecinās, vai viņš ir novietojis transportlīdzekli stāvēšanai vietā, kur tas ir atļauts. Ja par ceļa zīmju esamību nevar pārliecināties, transportlīdzeklim esot kustībā, tad pēc transportlīdzekļa apturēšanas transportlīdzekļa vadītājs var un viņam ir pienākums pārliecināties par konkrētās vietas ceļa satiksmes regulējumu.

[10] LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punkts noteic, ka par stāvēšanu uz visiem ceļiem, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Ar lēmumu sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods Ls 30 apmērā, tātad atbilstoši LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punktā noteiktajai sankcijai. LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tādējādi iestādei, konstatējot, ka sūdzības iesniedzējs izdarīja LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, vairs papildus nebija jāizdara nekādi citi lietderības apsvērumi, bet bija jāsoda sūdzības iesniedzējs ar naudas sodu Ls 30 apmērā, jo LAPK 149.10panta piektās daļas 12.punktā noteikta konkrēta sankcija, kas šajā gadījumā arī tika piemērota. 3.lappuse no 4 Ja LAPK noteic konstantu soda veidu un apmēru, iestādei, konstatējot administratīvo pārkāpumu, vairs nepastāv rīcības brīvība jautājumā par soda piemērošanu un piemērojamā soda apmēru, tātad soda apmēru neietekmē pārkāpuma raksturs un citi pārkāpēja vainu un atbildību raksturojošie lietas apstākļi, kas noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā.

[11] Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda, ka protokols sastādīts kļūdaini un nav saprotams datums un vieta, kur tika izdarīts inkriminējamais pārkāpums. Tiesas ieskatā norādītās kļūdas neietekmēja protokolā norādīto pēc būtības, kā arī neietekmēja lēmuma saturu.

[12] Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, tādējādi atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta sesto daļu un 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieka 2011.gada 22.augusta lēmumu Nr.226, bet E.S. sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova Rīgā 2013.gada 4.martā

4.lappuse no 4