Court dismisses appeal against energy pricing coefficient, upholding state's right to modify regulations for public interest.

Lietas arhīva Nr. A42-00735-18/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0223.A420264517.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 23.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc AS “Residence Energy” pieteikuma par Ekonomikas ministrijas 2017.gada

3.jūlija lēmuma Nr.1-6.1-180 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ekonomikas ministrija ar 2009.gada 5.jūnija lēmumu Nr.1-6.1-471 piešķīra pieteicējai AS “Residence Energy” tiesības pārdot koģenerācijas

elektrostacijā /adrese/ (turpmāk – koģenerācijas stacija) koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Ekonomikas ministrija ar 2010.gada 12.oktobra lēmumu Nr.1-6.1-473 nolēma piešķirt pieteicējai tiesības pārdot koģenerācijas stacijā

koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pēc koģenerācijas elektrostacijas jaudas palielināšanas.

[2] Ekonomikas ministrija 2017.gada 3.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.1-6.1-180 (turpmāk − Lēmums), nosakot, ka pieteicējas koģenerācijas stacijā

saražotās un obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas iepirkuma cenai ir piemērojams cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas

novēršanai (turpmāk – koeficients) 0,726. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Pieteicēja koģenerācijas stacijā Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pantā noteiktās tiesības sāka izmantot 2010.gada 25.februārī. Līdz ar to ir

iestājušies Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumu Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā” (turpmāk – Noteikumi Nr.221) 85.punktā minētie nosacījumi, lai pieteicējas koģenerācijas stacijai veiktu elektrostacijas

kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas visam atbalsta periodam un koeficienta aprēķināšanu.

[2.2] Lēmums par koeficienta piemērošanu ir obligātais administratīvais akts, tāpēc Ekonomikas ministrijai nav jāizdara lietderības apsvērumi.

Lēmuma izdošanas tiesiskais pamats ir noteikts Noteikumu Nr.221 56.2 punkts.

[2.3] Pieteicējas koģenerācijas stacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma ir

14,207 %.

[2.4] Atbalsta mehānisma izmaksas, kas rodas publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju no atbalstu saņemošajiem ražotājiem, sedz visi

Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģijas kopējā cenā maksājot obligātā iepirkuma

komponenti.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Stacijas biznesa plāns un naudas plūsmas tika prognozētas, balstoties stacijas darbības uzsākšanas laikā spēkā esošo normatīvo regulējumu,

proti, Noteikumiem Nr.221.

[3.2] Piemērojot koeficientu, esošā elektroenerģijas cena 109,76 euro par 1 MWhel tiek samazināta uz 79,68 euro par 1 Mwhel vai par 18 000

euro ieņēmumu mēnesī. Tas nozīmē, ka ar šādu naudas plūsmu nav iespējams segt ikmēneša maksājumus kredītiestādei.

[4] Ekonomikas ministrija lietā sniegusi rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu turpmāk

minēto apsvērumu dēļ.

[4.1] Pieteicējai, uzzinot par Noteikumos Nr.221 gaidāmajiem grozījumiem, bija pietiekams laika periods no grozījumu pieņemšanas 2016.gada

5.jūlijā līdz to spēkā stāšanās dienai 2017.gada 1.maijā, lai pārkārtotu savu saimniecisko darbību un to turpinātu pēc grozījumu spēkā stāšanās. Turklāt

ar grozījumiem Noteikumos Nr.221 Ministru kabinets ir izvēlējies saudzīgāko veidu kā ierobežot pieteicējas tiesības.

[4.2] Pieteicējai ir tiesības iesniegt zvērināta revidenta apstiprinātu elektrostacijas IRR visam atbalsta periodam aprēķinu, aizstājot līmeņatzīmju

vērtības ar faktiskajām un paredzamajām ieņēmumu un izdevumu vērtībām, un gadījumā, ja tas nepārsniegtu 9%, tad turpmāk pieteicējas saražotajai

elektroenerģijai, ko tā pārdod obligātā iepirkuma ietvaros, iepirkuma cena netiktu samazināta.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicēja šādu lūgumu tiesai nav

izteikusi, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] Ar Ekonomikas ministrijas 2009.gada 5.jūnija lēmumu Nr.1-6.1-471 “Par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” pieteicējai piešķirtas tiesības pārdot koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros.

Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 12.oktoba lēmumu Nr.1-6.1-473 “Par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” iepriekš minētais Lēmums atcelts un piešķirtas tiesības pārdot koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros pēc koģenerācijas stacijas jaudas palielināšanas.

Lēmumā konstatēts, ka pieteicējai tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros sāka izmantot 2010.gada 25.februārī.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.221 85.punktu ja elektroenerģijas ražotājs par koģenerācijas staciju ar jaudu, kas nepārsniedz 4 MW, izmanto tiesības,

kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pantu, vismaz piecus pilnus kalendāra gadus līdz šo noteikumu IV1 nodaļas spēkā stāšanās

dienai, Ekonomikas ministrija veic šo noteikumu IV1 nodaļā minētās darbības divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu IV1 nodaļas spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, secināms, ka Ekonomikas ministrija pamatoti konstatēja, ka attiecībā uz pieteicēju veicams Noteikumu

Nr.221 IV1nodaļā paredzētās darbības.

[8] 2017.gada 1.maijā stājās spēkā Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumi Nr.443 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta

noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā’”’ un Noteikumi Nr.221 tika

papildināti ar IV1nodaļu “Nosacījumi pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai”.

Lēmums pieņemts, pamatojoties arī uz Noteikumu Nr.221 56.1 un 56.2punktu, kas iekļauti iepriekš minētajā nodaļā.

Noteikumu Nr.221 56.1 punkts noteic, ja elektroenerģijas ražotājs par koģenerācijas staciju ar jaudu, kas nepārsniedz 4 MW, izmanto tiesības,

kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pantu, piecus pilnus kalendāra gadus, ieskaitot gadu, par kuru tiek iesniegts šo noteikumu

40.punktā minētais pārskats, un komersants nav iesniedzis šo noteikumu 56.3 punktā minēto aprēķinu, Ekonomikas ministrija divu mēnešu laikā pēc

minētā pārskata saņemšanas veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam saskaņā ar šo

noteikumu 8.pielikumu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.221 56. punktu, ja atbilstoši šo noteikumu 56.1, 56.4 vai 56.8 punktā minētajam aprēķinam elektrostacijas kopējo

kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam atbalsta periodam pārsniedz 9%, Ekonomikas ministrija veic aprēķinu par cenas diferencēšanas

koeficientu pārkompensācijas novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 56.18, 56.19 un 56.20 punktu un pieņem lēmumu, ar kuru nosaka šo noteikumu

53.punktā minētajās formulās izmantojamo cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai. Lēmumu paziņo komersantam, tirgotājam un

sistēmas operatoram.

Noteikumu Nr.221 56.16 punkts noteic, ka šo noteikumu 56.1 un 56.9 punktā minētās prasības nav attiecināmas uz tām koģenerācijas

elektrostacijām, kurām triju gadu laikā no datuma, kurā tās ir uzsākušas izmantot šo noteikumu 20.punktā minētās tiesības, saražotās siltumenerģijas tarifu

ir apstiprinājis regulators.

Pieteicējas saražotās enerģijas tarifu nav apstiprinājis regulators, tāpēc uz pieteicēju minētā tiesību norma nav attiecināma, bet piemērojams

Noteikumu 56.1punkts.

Pieteicēja pieteikumā nav norādījusi, kādas kļūdas Ekonomikas ministrija pieļāva minēto tiesību normu tulkojumā. Pieteikumā nav arī norādīts, kura

no tiesību normās minētajām tiesiskā sastāva pazīmēm konkrētajā gadījumā nav īstenojusies. Tiesa nesaskata iestādes kļūdas iestādes piemēroto tiesību

normu tiesiskā sastāva un faktisko apstākļu noskaidrošanā.

Lēmumā aprēķināts, ka pieteicējas iekšējās peļņas norma ir 14,20%. Pieteicēja nav apšaubījusi veikto aprēķinu un Lēmuma pieņemšanas brīdī nav

iesniegusi Noteikumu Nr.221. 56.3 punktā paredzēto zvērināta revidenta apstiprinātu aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo

peļņas normu visam atbalsta periodam un to pamatojošus dokumentus.

Tas nozīmē, ka pārkompensācijas koeficienta aprēķins tika veikts pamatoti.

[9] Pieņemot Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumus Nr.443 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221

“Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā””, likumdevējs ir vērtējis arī elektroenerģijas ražotāja

tiesisko paļāvību, anotācijā norādot, ka konkrētajā gadījumā ir samērojama elektroenerģijas ražotāju tiesiskā paļāvība uz tiesiskās situācijas nemainīgumu

un tiesībām no sava īpašuma gūt pēc iespējas lielāku peļņu ar sabiedrības labklājības interesēm. Normas leģitīmais mērķis, cita starpā, ir sabiedrības

labklājības veicināšana, kas izpaužas kā izmaksu par obligāto iepirkuma komponenti ierobežošana un valsts atbalsta līdzekļu efektīva izmantošana,

vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem priekšrocības, ko sniedz elektroenerģijas ražošana no AER un tās patērēšana. Tādējādi tiks samazināti valsts budžeta

izdevumi, novēršot pārkompensāciju un panākot efektīvu enerģētikas tirgus darbību. Ar iesniegtajiem grozījumiem tiek nodrošināts, ka elektroenerģijas

ražotāji gūst saprātīgu peļņu un atgūst investīcijas un vienlaikus tiek nodrošināta tautsaimniecības konkurētspēja un nepalielināta mājsaimniecību

enerģētisko nabadzība. Sabiedrības ieguvums no tā, ka elektroenerģijas ražotāji tiek motivēti uzlabot savas darbības efektivitāti un valsts budžeta līdzekļi

tiek izlietoti taupīgi, ir lielāks par atsevišķu elektroenerģijas ražotāju interesi uz peļņu. Tātad sabiedriskā interese uzturēt elektroenerģijas ražotāju

konkurenci ir principā prevalējoša pār enerģijas ražotāju interesi būt pasargātam no konkurences, t.i., gūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros un tiesības saņemt garantēto maksu un turklāt to darīt par cenu, kas pārsniedz tā brīža elektroenerģijas tirgus cenu, kā arī

veido būtisku komersantu pārsubsidāciju. Atbalsta saņēmējiem (komersantiem) jau sākotnēji bija jāsaprot, ka, pirmkārt, konkurences kropļojums nevar

būt laikā neierobežots vai pastāvēt nesamērīgi ilgi. Otrkārt, pat, ja kādu laiku pastāv publiska interese veicināt atjaunojamo resursu izmantošanu un

augstas efektivitātes koģenerācijas ieviešanu, tā prevalē pār publisko konkurences interesi un nebija iemesla prognozēt, ka šo publisko interešu samērs

un, tātad konkurenci deformējošais normatīvais regulējums nemainīsies. Treškārt, ka nesamērīga valsts atbalsta saņemšanas gadījumā var tikt pārkāpti

Eiropas Savienības normatīvie akti, kas ierobežo valsts atbalstu komersantiem (sk.

http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_07/EMAnot_290616_MK221.1080.docx).

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka atbilstoši tiesiskās paļāvības principam valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to

izdotajiem normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu. Savukārt indivīds atbilstoši

šim principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši var plānot savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī

norma piešķīrusi (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma lietā Nr.2001-12-01 secinājumu daļas 3.2.apakšpunktu un 2006.gada

8.novembra sprieduma lietā Nr.2006-04-01 21.punktu).

Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Tiesiskās paļāvības princips nav interpretējams tik

plaši, ka tas personu pasargātu no jebkuras vilšanās. Pretēja pieeja novestu pie valsts nespējas reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Vienlaikus

tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļaušanos uz spēkā esošo tiesisko

regulējumu un tām interesēm, kuru nodrošināšanai šis regulējums tiek mainīts (sk.Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā

Nr.2009-43-01 32.punktu).

Izvērtējot to, vai izskatāmajā gadījumā ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt komersantu (tostarp pieteicējas) tiesisko

paļāvību un nepieciešamību nodrošināt sabiedrības intereses, ir jāņem vērā tas, vai, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tika paredzēta saudzējoša

pāreja uz jauno tiesisko regulējumu.

Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt ir norādījusi, ka šāda saudzējoša pāreja var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai

kompensācijas paredzēšana. Turklāt sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskāruma novēršanai būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības

principu. Konstatējot būtiskus sabiedrības interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties. Tāpat Satversmes tiesa

ir norādījusi uz nepieciešamību pamatot, ka tiesiskās paļāvības aizskārums ir bijis nesamērīgs. Līdz ar to, vērtējot, vai saprātīgs līdzsvars ir ievērots,

savstarpēji jāsamēro divu pretēju interešu – personu tiesiskās paļāvības aizsardzības un nepieciešamības konkrēto regulējumu grozīt sabiedrības interesēs

– nozīmīgums. Saudzējošas pārejas noteikšana aplūkojama kā līdzeklis personu tiesībām radītā aizskāruma seku mazināšanai (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 25.punktu).

Kā minēts iepriekš, Ministru kabinets jau grozījumu anotācijā ir izvērtējis komersantu tiesisko paļāvību attiecībā pret sabiedrības interesēm un

atzinis, ka sabiedrības labklājības intereses ir svarīgākas par komersantu interesēm uz tiesiskās situācijas nemainīgumu un tiesībām no sava īpašuma gūt

pēc iespējas lielāku peļņu.

Pieteicēja nav norādījusi apsvērumus, kas atspēkotu likumdevēja jau anotācijā sniegto pamatojumu par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu,

pieņemot grozījumus Noteikumos Nr.221. Tiesa nesaskata tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu saistībā ar tiesikā regulējuma maiņu, jo personai nav

pamata paļauties, ka tiesiskais regulējums negrozītā veidā paliks spēkā neierobežotu laika periodu. Pie tam veiktie grozījumi neparedz tādas sekas, kas

radītu šķēršļus pieteicējai turpināt darbību, tieši pretēji, pieņemtie grozījumi paredz katrā gadījumā veikt individuālu aprēķinu, tādējādi sabalsējot

komersanta un valsts intereses.

[10] Saskaņā ar Noteikumu Nr.221. 56.3 punktu, ja komersants nepiekrīt ministrijas veiktā aprēķina par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu

iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam rezultātam vai pēc savas iniciatīvas, ja komersants izmanto šo noteikumu 56.1 punktā minētās tiesības

mazāk nekā piecus pilnus kalendāra gadus vai ir mainīta elektrostacijas elektriskā vai siltuma jauda, tas iesniedz ministrijā zvērināta revidenta apstiprinātu

aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam un to pamatojošus dokumentus.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja ir atbilstoši rīkojusies un 2017.gada 28.decembrī iesniegusi zvērināta revidenta veikto aprēķinu. Ar

Ekonomikas ministrijas 2018.gada 31.janvāra lēmumu Nr.2.8.1-9/2018/59 pieteicējas koģenerācijas stacijai noteikts cenu diferencēšanas koeficents

pārkompensācijas novēršanai s=0,838.

Tas nozīmē, ka pieteicēja pēc Lēmuma pieņemšanas ir izmantojusi tiesības iesniegt savu individuālo aprēķinu un pieteicējas izmaksas ir tikušas

individuāli novērtētas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt AS “Residence Energy” pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2017.gada 3.jūlija lēmuma Nr.1-6.1-180 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs