Landlord terminates tenancy and wins eviction for three-month arrears without tenant's defense.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the landlord's request to terminate the residential lease, evict the tenant, and collect outstanding rent and fees. The tenant failed to appear at the hearing, and the court found sufficient evidence that rent remained unpaid for over three months despite prior warnings. Consequently, the court ruled in favor of the landlord, ordering eviction and payment of the debt plus interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 208.1 panta; Civilprocesa likuma 41. panta; LR likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta 1. daļa 1. punkts: A court may issue a default judgment when a defendant fails to appear or defend, and a landlord may terminate a lease and evict a tenant for non-payment exceeding three months without providing alternative accommodation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C40147714
Lietas arhīva Nr. C-0401-15/8
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesas tiesnesis I.Kligačs
ar sekretāri S.Višķeri, piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/ 2015.gada 12.janvārī izskatot atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Katrīnas
ielā 14 civillietu pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,
izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda par dzīvojamās telpas īri un obligāto maksājumu parāda piedziņu,-
k o ns t a t ē ja
Pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” (turpmāk tekstā – prasītāja) 2014.gada 31.oktobrī griezusies tiesā ar prasību pret
/pers. B/ (turpmāk tekstā -atbildētājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda par
dzīvojamās telpas īri un obligāto maksājumu parāda piedziņu. Vienlaikus lūgts noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6%
gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2008.gada 24.jūlijā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, atbildētājs aizņem dzīvojamo
t e l p u /adrese/. Līgums noslēgts līdz 2011.gada 20.jūnjam. Atbildētājs netraucēti lietojis dzīvojamo telpu, izmantojis
pamatpakalpojumus, arī pēc termiņa, bet savus pienākumus nepilda. Parāds par īri un obligātajiem maksājumiem (nekustamā
īpašuma nodokļa maksājums) no 2012.gada 1.augusta līdz 2014.gada 31.oktobrim ir 426.85 euro, kas ir vairāk kā par trīs
mēnešiem. Tā ka atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību, tad lūdz izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izlikt atbildētāju no
dzīvokļa un piedzīt no atbildētāja parādu 426.85 euro un tiesas izdevumus.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Nekādi lūgumi, iebildumi nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu,
156.panta pirmo daļu tiesa uzskata, ka lieta skatāma bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē. Sūtījumu neizsniegšana pats par sevi
neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz tiem pamatiem, kas norādīti prasības pieteikumā, parāds pēc prasības
iesniegšanas ir tikai pieaudzis, kas uz 2014.gada 31.decembri sastāda 460.76 euro. Pēc līgumā noteiktā termiņa pieņēmuši
maksājumus no atbildētāja, jo līgums nav pārtraukts. Lūdz pieteikumu apmierināt.
Tā kā nepastāv Civilprocesa likuma 208.1 panta 3.daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu un lietā
esošie materiāli ir pietiekami strīda izskatīšanai, tad tiesa atzīst, ka ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa
likuma 208.1panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav
sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus, prasītāja pārstāves paskaidrojumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota, pierādīta
un apmierināma.
No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 24.jūlijā starp pusēm noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums līdz 2011.gada
20.jūnijam (lietas 9.-11.lapa), kura 2.sadaļā noteikta maksāšanas kārtība.
Tā ka izīrētājs vairāk par 3 gadiem pēc termiņa iestāšanās nav prasījis dzīvojamās telpas atbrīvošanu un īrnieks to labprātīgi nav
atbrīvojis, tad tiesas skatījumā, puses īres līgumu ir pagarinājušas klusuciešot ar konkludentām darbībām.
Nodibināts, ka atbildētājs bija nodrošināts lietot dzīvojamo telpu, bet par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem- īres maksu un
obligātajiem maksājumiem nav maksājis.
No prasītāja piestādītā parāda aprēķina (lietas 15.lapa) redzams, ka parāds par laika periodu no 2012.gada 1.augusta līdz
2014.gada 31.oktobrim ir 426.85 euro. Savukārt pēc prasības iesniegšanas parāds tikai pieaudzis. Saskaņā ar Civillikuma
1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja piestādītā parāda aprēķinu. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka gan prasības pamats
daļā par parāda piedziņu, gan prasības summa ir pilnībā pierādīta.
Tiesa uzskata, ka ir pietiekams pamats atbildētāja izlikšanai no dzīvojamās telpas bez citas telpas ierādīšanas saskaņā ar LR
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,
izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās
telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka atbildētājs maksājumus nav izdarījis vairāk nekā trīs mēnešus, kā arī atbildētājs ir brīdināts par
īres maksas, obligāto maksājumu nenomaksāšanu likumā noteiktā kārtībā (lietas 16.lapa), bet parāds līdz prasības celšanai tiesā nav
nomaksāts. Tieši pretēji, tas ir pieaudzis, kas liecina par atbildētāja attieksmi pret savu pienākumu, kas izriet no dzīvojamās telpas
īres līguma, izpildi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Tiesa uzskata, ka izdevumi par valsts nodevas samaksu- 148.27 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi par tiesas pavēstu nosūtīšanu piedzenami 4.70 euro piedzenami no atbildētāja. Atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai
sprieduma izpildei (Civilprocesa likuma 204.1pants).
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 41., 97., 189.- 193.pantiem, 204.1, 208.1pantiem, Civillikuma
1587.,1683.pantiem, LR likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta 1.daļas 1.punktu, tiesa
no s pri e da
Prasības pieteikumu apmierināt.
Izbeigt 2008.gada 24.jūlija dzīvojamās telpas īres līgumu starp Ventspils pilsētas pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie
īpašumi” un /pers. B/ par dzīvojamo telpu /adrese/, izliekot /pers. B/ (personas kods /personas kods/) ar visām mantām no
dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/) par labu Ventspils pilsētas pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”
(adrese- Ventspils, Užavas iela 8, reģistrācijas Nr.41203001885) parādu par īri un obligātajiem maksājumiem par laika periodu no
2012.gada 1.augusta līdz 2014.gada 31.oktobrim – 426.85 euro, valsts nodevu- 148.27 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus par pavēstu, pieteikuma sūtīšanu 4.70 euro, pavisam kopā 579.82 euro (pieci simti septiņdesmit deviņi euro un 82 centi),
atzīstot pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” tiesības saņemt 6 % (seši procenti) gadā no parāda summas 426.85 euro
(četri simti divdesmit seši euro un 85 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procentu summa sasniedz
pamatparāda apmēru.
Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” kontā /numurs/, AS „Swedbank”.
Noteikt atbildētājam 10 (desmit) dienas termiņu labprātīgai sprieduma izpildei no sprieduma stāšanas spēkā dienas.
Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas 2015.gada 12.janvārī Kurzemes apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Ventspils tiesā.
Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Ventspils tiesai pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnesis I.Kligačs