Court dismissed appeal against warning for building inspector's professional negligence causing building collapse.

Lietas Nr. A420096125

A42-00961-25/25

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0709.A420096125.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 9.jūlijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Markovs,

piedaloties pieteicējam /Persona A/, pieteicēja pārstāvim zvērinātam advokātam Artūram Spīgulim, kā arī

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem /Persona I/,

/Persona H/ un /Persona G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu,kas ierosināta pēc pieteicēja /Persona A/ pieteikuma

(reģ.Nr.42/SAN/24/159529) par Ekonomikas ministrijas 2024.gada 22.novembra lēmuma Nr.3.11-2/2024/406 “Par

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas lēmuma apstrīdēšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] No pieteikuma un tam pievienotajiem materiāliem izriet turpmāk minētais.

Pieteicējs ir sertificēts būvspeciālists (sertifikāta Nr.4-03690).

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 2022.gada 15.martā izsniedza būvatļauju

Nr.BIS-BV-4.1-2022-2122 (turpmāk – būvatļauja) būvobjektā “/Adrese A/, /Adrese B/, /Adrese C /, /Adrese D/,

Satekles biznesa centrs” (turpmāk – objekts). erosinātājs ir /Nosaukums D/, būvdarbu veicējs /Nosaukums J/ ar

atbildīgo būvdarbu vadītāju /Persona D/, būvuzraudzības veicējs /Nosaukums C/ ar /Persona C/ un pieteicēju kā

būvuzraugu, autoruzraudzības veicējs /Nosaukums J/ ar /Persona F/ kā būvprojekta būvkonstrukciju (BK) daļas

(turpmāk – BK daļa) autoruzraugu. >/Persona F/ kā būvprojekta būvkonstrukciju (BK) daļas (turpmāk – BK daļa)

autoruzraugu. ass="anon">/Persona F/ kā būvprojekta būvkonstrukciju (BK) daļas (turpmāk – BK daļa)

autoruzraugu. ts kontroles birojs (turpmāk – birojs) 2023.gada 30.martā veica objekta ārpuskārtas apsekošanu,

saistībā ar Ēkas “C” /Adrese A/ (turpmāk – C ēka) sabrukšanu objektā. Objektā apturēti būvdarbi, par ko tajā pašā

dienā tika veikts ieraksts būvdarbu žurnālā.C, Rīgā" data-tag-name="Address" class="anon">/Adrese A/ (turpmāk

– C ēka) sabrukšanu objektā. Objektā apturēti būvdarbi, par ko tajā pašā dienā tika veikts ieraksts būvdarbu

žurnālā.

Birojs sagatavoja 2023.gada 31.marta atzinumu par būves pārbaudi Nr.BIS-BV-19.9-2023-1836 (turpmāk –

atzinums par būves pārbaudi) objektāBūvniecības informācijas sistēmas(turpmāk – BIS) būvniecības lietā Nr.BIS-

BL-491172-46459 (turpmāk – BIS lieta). Savukārt 2023.gada 5.aprīlī birojs nosūtīja institūcijai vēstuli Nr.3-

2.1/2023/994-nd “Par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem” (turpmāk – biroja vēstule).

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences

novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.169) 50.2.apakšpunktu,

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija (turpmāk – sertifikācijas

institūcija) pieņēma 2024.gada 31.maija lēmumu Nr. BIS-BS-2.15-2024-23 “Lēmums par brīdinājuma izteikšanu

darbības sfērā lietā Nr.15/23” (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējam izteikts brīdinājums.

Pieteicējs nepiekrita izteiktajam brīdinājumam un apstrīdēja sākotnējo lēmumu. Ar Ekonomikas ministrijas

(turpmāk – ministrija) 2024.gada 22.novembra lēmumu Nr.3.11-2/2024/406 “Par Latvijas Būvinženieru savienības

Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas lēmuma apstrīdēšanu” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[1.1] Nav saskatāmi acīmredzami tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principa pārkāpumi sertifikācijas

institūcijas rīcībā attiecībā uz sākotnējā lēmuma pieņemšanu saprātīgā termiņā. Tā kā administratīvais process tika

uzsākts pēc sertifikācijas institūcijas iniciatīvas pēc atzinuma par būves pārbaudi un informācijas saņemšanas no

biroja, tad uz konkrēto lietu nav attiecināmi Administratīvā procesa likuma 64.panta nosacījumi par administratīvā

akta izdošanas termiņu un tā pagarināšanu.

[1.2] Uzklausīšanai nav obligāti jānotiek mutvārdu procesā. Pieteicēja uzklausīšana veikta, izvērtējot viņa

rakstveida paskaidrojumos norādīto informāciju un sniegto viedokli.

[1.3] Pieteicējs kā būvspeciālists nav veicis Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500

“Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 125.2.1 un 125.5.apakšpunktā paredzētos

būvuzrauga pienākumus nepieļaut atkāpes no būvniecības ieceres dokumentācijas, kā arī pārbaudīt būvdarbu

secības atbilstību būvprojektam (t.sk. darbu organizēšanas projektam (turpmāk arī – DOP) un darbu veikšanas

projektam (turpmāk arī – DVP). Attiecīgi pieteicējs kā būvuzraugs nenodrošināja Vispārīgo būvnoteikumu

117.punktā paredzēto būvuzraudzības mērķi nepieļaut atkāpes no būvprojekta un DVP, kā arī būvniecību

reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus.

[1.4] Konstatējama C ēkas pamatu atsegšana un atrakšana pilnā apjomā, pārseguma demontāža,

tehnoloģiskās ailes (atvēruma) izbūve, gruntsūdens līmeņa pazemināšana, kā arī blakus esošo pāļu darbu

turpināšana bez pārliecības par C ēkas pamatu faktiskā stāvokļa atbilstību būvprojektā pieņemtajam un pamatu

pastiprināšanas risinājumam, neizvērtējot riskus, kā arī darbu izpildi neatspoguļojot un nesaskaņojot DVP. Minētais

būtiski ietekmēja C ēkas nesošās konstrukcijas un grunts nestspēju, jo pārmērīga grunts atrakšana pilnā apjomā un

vibrācijas pāļu urbšanas laikā var būtiski ietekmēt ēkas nesošās konstrukcijas.

[1.5] Pirms C ēkas pagrabstāva pārsegumu demontāžas darbu uzsākšanas pieteicējs varēja secināt, ka būs

nepieciešamas izmaiņas C ēkas pamatu plātnes risinājumā. Tomēr, kā norādīts atzinumā par būves pārbaudi, C ēkas

nesošajā sienā tika paplašināta esošā aile, taču BIS nav pievienotas šādas būvprojekta izmaiņas. Tādēļ atbilstoši

Vispārīgo būvnoteikumu 68.1punktam būvdarbi bija jāpārtrauc vismaz līdz attiecīgo būvprojekta izmaiņu

saskaņošanai un apstiprināšanai BIS.

[1.6] Pieteicējs neapturēja būvdarbus un neveica pasākumus bīstamības mazināšanai. Gluži pretēji, DOP un

DVP neatbilstošie būvdarbi turpināti.

[1.7] Pieteicējs Būvuzraudzības plānā norādīts kā /Nosaukums C/ valdes loceklis un būvuzraudzības grupas

vadītājs, savukārt Būvuzraudzības plānā nav norādīta pienākumu sadale vai aizvietošanas kārtība starp atbildīgo

būvuzraugu un būvuzraugu. Tāpat pieteicējs norādīts kā adresāts e-pasta sarakstē attiecībā uz M2 plaisas progresu

C ēkā, pāļu darbu secības izmaiņām un pagaidu ailes izbūvi. Minētais apstiprina pieteicēja informētību par

plānotajām izmaiņām un uzliek par pienākumu aktīvi iesaistīties būvniecības procesā, jo pieteicējs kā /Nosaukums

C/ valdes loceklis un pieredzējis būvuzraugs ir līdzatbildīgs par objektā pieņemto lēmumu un procesu atbilstību

normatīvajiem aktiem.

Tomēr laika posmā līdz 2023.gada 30.martam būvdarbu žurnālā nav konstatēti būvuzraugu ieraksti par

būvdarbu neatbilstību būvprojekta un normatīvo aktu prasībām.

[1.8] Pieteicējs varēja pamanīt, kādā apjomā faktiski ir atrakti C ēkas pamati, kas, pretēji BK daļas

norādījumiem, nav atrakti lokāli. Proti, viņam bija jāpamana, ka C ēkas pamati atrakti pilnā pagraba platībā,

neizpildot BK daļas lapas “C ēkas pamatu plātnes zem esošajām sienām plāns” (SBC_BK_BP_111-020)

norādījumus par pamatu posmu izbūves secību.

Tomēr, kā izriet no /Nosaukums E/ ekspertīzē konstatētā, pieteicējs pamatnes demontāžu (grunts norakšanu

līdz pamatu pēdai) nav identificējis kā C ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti apdraudošu faktoru, kā arī uz to

nevērsa pārējo būvniecības dalībnieku uzmanību.

[1.9] Pieteicēja kā būvspeciālista rīcība neatbilst labai profesionālai praksei un nav uzskatāma par

būvuzrauga kompetencēm, prasmēm un zināšanām atbilstošu rīcību.

[2] Pieteicējs nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam un iesniedza tiesā pieteikumu par tā atcelšanu. Pieteikums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Sākotnējais lēmums pieņemts vairāk kā gadu pēc administratīvā procesa uzsākšanas, iestādei

nepamatoti vilcinoties. Savukārt ministrija pārsūdzēto lēmumu pieņēma četrus mēnešus pēc apstrīdēšanas

iesnieguma saņemšanas.

[2.2] Tāpat tika pārkāpts uzklausīšanas pienākums. Pieteicējs sniedza paskaidrojumus par atzinumu par

būves pārbaudi, nevis par apstākļiem, kādēļ attiecībā uz pieteicēju nebūtu izdodams nelabvēlīgs administratīvais

akts.

[2.3] Pieteicējs nav saskaņojis nevienu DVP, tādēļ ir nepamatoti pārmetumi par to, ka pieteicējs pirms DVP

saskaņošanas nav pārbaudījis tā kvalitāti un ietverto risinājumu detalizācijas atbilstību būvprojekta un tajā iekļautās

DOP sadaļas prasībām.

[2.4] DVP detalizācijas pakāpi nosaka DVP izstrādātājs, nevis būvuzraugs. Turklāt vispārīgajā DVP ir

noteikts, ka pirms konkrētu darbu veikšanas tiek iesniegts konkrēto darbu DVP. Pamatu atrakšanas DVP netika

iesniegts, attiecīgi pieteicējs bija tiesīgs paļauties, ka šādi darbi netiek un netiks veikti.

[2.5] Pieteicējs aizvietoja atbildīgo būvuzraugu viņa prombūtnes laikā. Līdz ar to pieteicējs neveica aktīvu

būvuzraudzību un nevar būt atbildīgs par Vispārīgo būvnoteikumu 125.2.1, 125.4. un 125.5.apakšpunktā paredzēto

pienākumu nepildīšanu. Vērā ņemams, ka neviens normatīvais akts neparedz būvuzraudzības plānā sadalīt

pienākumus.

[2.6] Darbu izpildes secības izmaiņas telefoniski tika saskaņotas ar būvprojekta būvkonstrukciju daļas

autoruzraugu /Persona F/. Apsekojot objektu, /Persona F/ neizteica iebildumus par atkāpēm no darbu secības.

Izveidojot tehnoloģisku atvērumu C ēkas sienā, situācijā, kad šāds atvērums neietekmēja C ēkas nesošo

konstrukciju, atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 60. un 67.1 punktam nav saskatāma nepieciešamība veikt

būvprojekta izmaiņu atkārtotu ekspertīzi.

[2.7] Veicot gruntsūdens līmeņa monitoringu, tika konstatēts gruntsūdeņu dabiskais līmenis, kas nokrities

krietni zem minimāli noteiktā. Tika uzstādītas un ieregulētas gruntsūdens pazemināšanas iekārtas. Nevienā no

ekspertīžu atzinumiem nav norādīts, ka gruntsūdens pazemināšanas darbi bija iemesls, kādēļ sabruka C ēka.

[2.8] Būvniecības dalībniekiem (būvuzraugiem, tajā skaitā pieteicējam un autoruzraugam) nebija zināms par

pamatu atrakšanas apjomiem un metodēm. Pat esot uz vietas objektā, varēja to neredzēt. Tā kā pagrabs bija bīstamā

zona, kurā ir ļoti maz vietas un notiek augstas intensitātes demontāžas un būvgružu izvākšanas darbi, katrā objekta

apmeklējuma reizē iet iekšā pagrabā bija bīstami. Turklāt likums pieteicējam neuzliek pienākumu pastāvīgi

atrasties būvlaukumā.

[3] Tiesā saņemtajos rakstveida paskaidrojumos ministrija pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidro turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicējam nelabvēlīgas normatīvo aktu izmaiņas kavējuma periodā nav konstatējamas. Iestādes

lēmuma pieņemšanas termiņa kavējums neietekmēja tā rezultātu pēc būtības un tas nevar būt pamats lēmuma

atcelšanai.

[3.2] C ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti ietekmējošās atkāpes darbu sagatavošanas posmos un darba

metodēs pirms darbu veikšanas netika ietvertas DVP un netika savlaicīgi atspoguļotas BIS.

[3.3] No /Nosaukums J/ būvdarbu vadītāja /Persona E/ 2023.gada 20.marta e-pasta un tam pievienotajiem

fotoattēliem redzams, ka pagraba pārsegums demontēts, pamati no ēkas iekšpuses atrakti līdz atzīmei +1.290 m

LAS. Arī D.Šapas 2023.gada 23.marta e-pastam pievienota fotofiksācija ar vizuāli konstatējamu C ēkas pamatu

bīstamo stāvokli. Attiecīgi pieteicējam bija zināms par pamatu atrakšanu un demontāžas darbu veikšanu, kā arī

pamatu atrakšanas apjomiem un metodēm.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā

norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja turpmāk minēto. Ministrija nav pareizi novērtējusi pieteicēja lomu

būvuzraudzības veikšanā objektā. Pieteicējs nebija atbildīgais būvuzraugs un neveica nekādas darbības objektā.

Tas, ka pieteicējs bija viens no vairākiem e-pastu saņēmējiem, kuros sniegta informācija par objektu, nav pamats

aktīvi iesaistīties būvniecības procesā. Pieteicējs nav atbildīgs par citu būvspeciālistu darbību – atbildīgā būvdarbu

vadītāja un autoruzrauga. Pieteicēja rīcībā nebija informācijas par pamatu atrakšanu to faktiskajā apmērā, tāpēc

viņš to nevarēja novērst.

Ministrijas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, kā arī

paskaidrojumā tiesai norādītiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam pamatoti izteikts brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumu.

Pārsūdzētajā lēmumā iestāde norāda, ka pieteicējs nav veicis darbības, lai nepieļautu atkāpes no būvniecības

ieceres dokumentācijas, kā arī nav pārbaudījis būvdarbu secības atbilstību būvprojektam, nav veicis ierakstus

būvdarbu žurnālā.

Līdz ar to, vērtējot, vai iestādei bija pamats izteikt pieteicējam brīdinājumu, tiesa izvērtēs, vai ir

konstatējami pārsūdzētajā lēmumā norādītie pārkāpumi.

[6] Vispārīgo būvnoteikumu 2.13.apakšpunkts noteic, ka būvuzraudzība ir profesionāla un neatkarīga

būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību.

Minēto noteikumu 117.punkts noteic, ka būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja

tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut: 1) būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no

būvprojekta; 2) būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus; 3) atkāpes no būvprojektā un darbu

veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām.

No minētajām normām secināms, ka būvuzrauga pienākumi ietver nodrošināt normatīvo aktu prasībām,

būvprojektam, darbu veikšanas projektam un citai būvniecības dokumentācijai atbilstošu būvdarbu veikšanu.

Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un visu būvdarbu posmu kontroli.

[7] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicējs nav izpildījis būvuzrauga pienākumus nepieļaut atkāpes no

būvniecības ieceres dokumentācijas, kā arī pārbaudīt būvdarbu secības atbilstību būvprojektam un DVP. Pieteicējs

gan pieteikumā, gan arī jau apstrīdēšanas iesniegumā norāda, ka nepiekrīt iestādes viedoklim, norādot, ka nav

saskaņojis nevienu darbu veikšanas projektu.

[7.1] Objekta 2023.gada 6.februāra būvuzraudzības plāna (turpmāk – būvuzraudzības plāns) 5.punktā

noteikts, ka būvdarbi jāveic saskaņā ar būvprojekta dokumentāciju, tai skaitā darbu organizēšanas projektu un

darbu veikšanas projektu, ko saskaņo ar būvuzraugu(lietas 1.sējuma 194. – 199.lapa).

Darbu veikšanai objektā izstrādāti četri darbu veikšanas projekti: 1) /Nosaukums K/ 2023.gada 9.marta

darbu veikšanas projekts “Demontāža, atbalstsienas izbūve un zemes darbi” (turpmāk – Demontāžas DVP) (Tiesu

informācijas sistēmā (turpmāk – TIS) datne 08_sia-demontaza-dvp); 2) /Nosaukums J/ 2023.gada 10.martā

izstrādātais DVP “Būvlaukuma organizēšana un sagatavošanas darbi” (turpmāk – Būvlaukuma DVP) (lietas

1.sējuma 109. – 117.lapa); 3) /Nosaukums I/ 2023.gada 24.martā izstrādātais DVP “Pāļu izbūve” (turpmāk – Pāļu

darbu DVP) (lietas 1.sējuma 118. – 129.lapa); 4) /Nosaukums H/ 2023.gada 24.martā izstrādātais DVP

“Gruntsūdens līmeņa pazemināšana” (turpmāk – Gruntsūdens DVP) (lietas 1.sējuma 103. – 107.lapa).

Vispārīgo būvnoteikumu 125.2.1 un 125.5.apakšpunkts noteic, ka būvuzraugam ir pienākums nepieļaut

atkāpes no būvniecības ieceres dokumentācijas un pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību

būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba aizsardzību, vides aizsardzību un ugunsdrošību

reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Tātad būvuzrauga pienākums ir nodrošināt, ka būvdarbi tiek veikti atbilstoši minētajiem darbu veikšanas

projektiem.

[7.2] /Nosaukums E/ 2023.gada 17.augusta atzinumā secināts, ka nav izstrādātās “C” ēkas pamatu un

pamatnes darba projekts un ka darba rasējumi C ēkas pamatu pastiprināšanai nav tikuši sagatavoti, ekspertēti un

savlaicīgi iesniegti būvuzņēmējam 1C, Rīgā" data-tag-name="Address" class="anon">/Adrese A/, būvniecības

procesa atbilstība normatīvajiem aktiem un labās prakses nosacījumiem un iespējamo ēkas sagrūšanas iemeslu

izvērtējums).jiem aktiem un labās prakses nosacījumiem un iespējamo ēkas sagrūšanas iemeslu izvērtējums).

Tāpat arī /Nosaukums G/ 2023.gada 28.augusta a DVP, ne arī citi DVP, neparedz pamatu atrakšanu, taču

reāli pamati atrakti ~ līdz būvprojekta lapā SBC_BK_BP_114-070 norādītajām atzīmei +1,29 LAS. Atzinumā arī

konstatēts, ka pagraba grīdas atrakšana saistīta ar pamatu pastiprināšanas risinājumu, bet šādi būvdarbi nav norādīti

BK daļā un tiem nav ticis izstrādāts DVPiprināšanas risinājumu, bet šādi būvdarbi nav norādīti BK daļā un tiem

nav ticis izstrādāts DVP(TIS datne 11_CMB_Pielikums Nr.1. Būvprojekta procesa atbilstības normatīvajam

regulējumam izvērtējums).

No minētā secināms, ka objektā faktiski veikti darbi, kuri nav paredzēti būvniecības dokumentācijā.

[7.3] Būvlaukuma DVP 6.punktā “Darba veidu metodoloģija un darbu secība” paredzēts, ka būvdarbi jāveic

saskaņā ar būvdarbu grafiku.

Pieteicējs un būvuzraugs /Persona C/ 2023.gada 13.aprīļa paskaidrojumā norādījuši, ka būvuzņēmēja DVP

tika izskatīti no būvuzrauga puses, sniegti komentāri un piezīmes. DVP ievietoti BIS. Būvuzraugs saskaņojis DVP

ar piezīmi, ka DVP pievienoto darbu veikšanas grafiku nepieciešams koriģēt un atjaunotais laika grafiks obligāti

jāpievieno kā pielikums(TIS datne 02_/Persona A/_paskaidrojumi_08.05.2023.).

No lietā esošā un BIS pieejamā Būvlaukuma DVP redzams, ka tam nav pievienots atjaunots būvdarbu

grafiks.

/Nosaukums F/ 2023.gada 7.augusta sagatavotā izpētes atzinuma Nr.3-4.5.4/821306 3.2.4.apakšpunktā

secināts, ka Būvlaukuma DVP izstrādāts nepietiekamā detalizācijā (lietas 1.sējuma 139. – 152.lapa). Savukārt gala

secinājumos norādīts, ka būvdarbu gaitā tika pielietotas ēkas tehniskajam stāvoklim neatbilstošas rakšanas

būvdarbu metodes, apjomi un secība. Būvprojektā tika paredzēts pamatu plātnes izbūvi veikt pa posmiem. Faktiski

grunts ap pamatiem tika atrakta nevis pa posmiem, bet visā ēkas pagraba platībā un daļēji no ārpuses, pārsniedzot

pieļaujamo dziļumu un, tādējādi veicinot pamatnes nestspējas zudumu.

Savukārt no /Nosaukums E/ 2023.gada 17.augusta atzinuma 2.pielikuma secināms, ka darbu veikšanas

projekta apstiprināšanas process noritējis paralēli faktiskajiem būvdarbiem bā iesaistītajām pusēm un monitoringa

dat). Dokumentētā informācijas apmaiņa starp būvniecībā iesaistītajām pusēm un monitoringa dat).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk –

Ēku būvnoteikumi) 113.punktu būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju,

tai skaitā būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

No minētajiem pierādījumiem secināms, ka darbu veikšana objektā nav notikusi atbilstoši būvprojektam, kā

arī darbu veikšanas projektam pievienojamais darbu grafiks nav ticis atjaunots.

[7.4] Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs ir ticis informēts par darbu veikšanu, kuri rada

bīstamību. /Persona C/ 2023.gada 20.marta e-pastā tai skaitā pieteicējam nosūtījis informāciju, ka rdalīšanās.

Nepieciešams veikt sēšanās un nosvēršanās mērījumus (TIS datne P_1a_Plaisas_apsekojums_pie_ailes (1))ms

veikt sēšanās un nosvēršanās mērījumus (TIS datne P_1a_Plaisas_apsekojums_pie_ailes (1)).

Savukārt būvdarbu vadītājs /Persona D/ 2023.gada 23.marta e-pastā, kas ticis adresēts arī pieteicējam,

norādījis, kaesošā pamata dziļums +1.200m LAS, un paši pamati ir ļoti irdeni; Lai iebetonētu kādu no

divmetrīgajiem posmiem, nepieciešams atrakt būvbedri uz augstuma atzīmes +0,790m LAS un uz katru no posma

pusēm papildus metru platumā, lai varētu izbūvēt pastiprinājumu, kas ir bīstami (TIS datne

P_1b_Pamatu_risinajums). Sniegtā informācija papildināta ar fotoattēliem.

No minētā secināms, ka pieteicējam tika nosūtīta informācija par iespējamo bīstamību, bet ne no lietas

materiāliem, ne no tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem neizriet, ka pieteicējs, uz to reaģējot, būtu veicis kādas

aktīvas darbības, kas vērstas uz būvuzrauga pienākumu veikšanu. Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka viņam

nekādas darbības nebija jāveic, jo pieteicējs bija iekļauts būvuzraudzības grupas sastāvā un kā pats skaidroja tiesas

sēdē, veica būvuzraudzības grupas administratīvo vadību.

[7.5] Būvprojekta būvkonstrukciju daļā “Vispārīgie rādītāji” noteikts, ka pirms gruntsūdens līmeņa

pazemināšanas uzsākšanas būvbedrē, veikt kontrolatsūknēšanu, lai noteiktu iespējamo ietekmi ārpus būvlaukuma

teritorijas, nepieļaujot gruntsūdens līmeņa pazemināšanu ārpus būvbedres vairāk par 10 cm diennaktī. Gruntsūdens

līmeņa pazemināšana ārpus būvbedres robežām nav pieļaujama vairāk kā dabīgās gruntsūdens līmeņa svārstības,

t.i., līdz atzīmei 0,90 m LAS (lietas 1.sējuma 192.lapa).

Darbu veikšanas projektā “Gruntsūdens pazemināšanas sistēmas izbūves darbi” 5.sadaļā “Gruntsūdens

līmeņa monitorings” noteikts, ka gruntsūdens monitoringa mērķis ir kontrolēt un reaģēt uz pārlieku strauju

gruntsūdens atsūknēšanu, kas var ietekmēt apkārtējo māju pamatu stabilitāti – “mājas var sākt sēsties”.

Gruntsūdens līmeņa svārstības tiek salīdzinātas ar iepriekšējo dienu un tām nevajadzētu pārsniegt 0,1 m amplitūdu

uz šo periodu, kā arī nav pieļaujams ka gruntsūdens līmenis C ēkai tiek pazemināts zemāk kā +0.5m LAS un

pārējām ēkām +0.9 m LAS (lietas 1.sējuma 103.- 108.lapa).

No gruntsūdens monitoringa datiem redzams, ka gruntsūdens līmenis no 2023.gada 14. līdz 21.martam

kontrolspicē Nr.2 bija robežās no -0,48 līdz +0,46 m LAS. 2023.gada 23.martā konstatēta atzīme +0,35 m LAS, bet

2023.gada 30.martā +0,05 m LAS(lietas 2.sējuma 27.lapa).

No minētā secināms, ka veicot gruntsūdens līmeņa pazemināšanas darbus, netika ievēroti būvprojekta un

darbu veikšanas projekta noteikumi.

Pieteicējs pieteikumā norāda, ka gruntsūdeņi pazeminājušies dabīgā ceļā, no lietas materiāliem un pieteicēja

paskaidrojumiem nav redzamas darbības, kuras pieteicējs vai kāds cits no būvuzraudzības grupas būtu veicis, lai

pārbaudītu vai šīs izmaiņas ietekmē objekta drošību.

[7.6] Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka objektā būvdarbu veikšana notikusi neatbilstoši būvniecības

dokumentācijai. Pieteicējs nav veicis Vispārīgo būvnoteikumu 125.2.1 un 125.5.apakšpunktā paredzētos

būvuzrauga pienākumus nepieļaut atkāpes no būvniecības ieceres dokumentācijas, kā arī pārbaudīt būvdarbu

secības atbilstību būvprojektam.

[8] Pieteicējs norāda, ka nav atbildīgs par būvuzraudzības veikšanu, jo nav bijis noteikts kā atbildīgais

būvuzraugs.

BIS pie 2023.gada 9.februāra būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes iesnieguma pievienots 2023.gada

6.februāra līgums, kas noslēgts starp /Nosaukums D/ un /Nosaukums C/. Minētā līguma 1.1.apakšpunkts noteic, ka

līguma priekšmets ir visu nepieciešamo darbu, kas nepieciešami projekta būvuzraudzībai, kā arī garantijas laikā

konstatēto defektu novēršanas būvuzraudzība(BIS datne agr/Tīmekļvietne C/ ).

Tātad ar minēto līgumu /Nosaukums C/ apņēmās veikt objekta būvuzraudzību.

Ar /Nosaukums C/ 2023.gada 8.februāra rīkojumu “Par darbinieku norīkošanu objektā” /Persona C/

norīkots par atbildīgo būvdarbu būvuzraugu, ēku būvdarbu būvuzraugu, savukārt pieteicējs norīkots par ēku

būvdarbu būvuzraugu ar tiesībām aizvietot atbildīgo būvdarbu būvuzraugu viņa prombūtnes laikā(lietas 1.sējuma

232.lapa).

Būvuzraudzības plāna titullapā kā būvuzraudzības grupas vadītājs norādīts pieteicējs (lietas 1.sējuma 194. –

200.lapa). Būvuzraudzības plāna 4.nodaļas “Būvniecībā iesaistīto sadarbības shēma” shēmā kā atbildīgais

būvdarbu būvuzraugs ir norādīts /Nosaukums C/ vadītājs, kas ir pieteicējs.

Būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes iesniegumā BIS-BL-491172-46459 gan pieteicējs, gan /Persona

C/ norādīti kā būvuzraugi(/Tīmekļvietne B/).

Būvatļaujas pielikumā Nr.2 norādīts, ka būvuzraudzību veic /Nosaukums C/ un /Persona C/(/Tīmekļvietne

A/).

Vispārīgo būvnoteikumu 121.punkts noteica, ka būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja

būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks

būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu (redakcijā, kas bija spēkā būvuzraudzības līguma noslēgšanas

brīdī).

No minētajām normām secināms, ka juridiskajai personai ir pienākums noteikt konkrētās fiziskās personas,

kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norādīt atbildīgo būvuzraugu.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējs nav ticis nozīmēts par atbildīgo būvdarbu būvuzraugu, bet par ēku

būvdarbu būvuzraugu ar tiesībām aizvietot atbildīgo būvdarbu būvuzraugu. Tas, ka pieteicējs negadījuma laikā

nepildīja atbildīgā būvdarbu būvuzrauga pienākumus, nenozīmē, ka pieteicējs neveica ēku būvuzrauga pienākumus.

Tas, ka pieteicējs bija iekļauts būvuzraudzības grupas sastāvā, nozīmē, ka viņš pildīja būvuzrauga pienākumus savā

atbildības jomā. Pie tam, pieteicējs pats atzīst

[9] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka sākotnējais lēmums pieņemts vienu gadu vienu mēnesi un 20 dienas

pēc administratīvā procesa uzsākšanas. Pieteicējs norāda, ka viņam jau bija radusies tiesiskā paļāvība, ka

neiestāsies nelabvēlīgas sekas.

[9.1] Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa noteic – ja administratīvā lieta ierosināta uz

iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma

saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta

izdošanai.

Minētā norma pēc būtības ir attiecināma uz situācijām, kad persona vēršas iestādē ar lūgumu izdot konkrēta

satura administratīvo aktu.

Konkrētajā gadījumā šāda situācija nepastāv. Kā izriet no lietas materiāliem, sertifikācijas institūcija

2023.gada 19.aprīļa vēstulē pieteicējam sniegusi informāciju, ka 2023.gada 11.aprīlī uzsākts administratīvais

process, pamatojoties uz biroja sniegto informāciju(lietas 2.sējuma 25.lapa).

No minētā secināms, ka administratīvais process uzsākts nevis pēc konkrēta iesnieguma saņemšanas par

administratīvā akta izdošanu, bet gan pēc iestādes iniciatīvas, izvērtējot saņemto informāciju. Līdz ar to nav

konstatējams pamats Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmās daļas piemērošanai attiecībā pret pieteicēju.

[9.2] Noteikumi Nr.169 vai citas tiesību normas neparedz konkrētu termiņu, kādā pieņemams pārsūdzētais

lēmums.

To apstiprina arī Senāta prakse. Senāts norāda, ka noteikumos Nr.169 nav noteikts pārbaudes veikšanas un

lēmuma pieņemšanas termiņš. Vienlaikus Senāts atzinis, ka iestādei bija jāievēro labas pārvaldības princips, kas

ietver arī taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā (Senāta 2024.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-

109/2024,ECLI:LV:AT:2024:0403.A420131020.11.S, 17.punkts).

Apstākļos, kad likumā nav norādīti konkrēti termiņi kādu darbību veikšanai, iestādei ir īpaši jāpievērš

uzmanība labas pārvaldības principam kā tiesiskā valstī pastāvošai vadlīnijai valsts pārvaldes iestādes tiesiskajās

attiecībās ar privātpersonu. Citiem vārdiem, tas, ka nav konkrētas termiņu noteicošas normas, nozīmē to, ka jāvadās

pēc vispārīgā principa – taisnīga procedūra saprātīgā laikā (Senāta 2008.gada 6.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-

505/2008).

Labas pārvaldības princips ietverts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā, proti, tas paredz,

ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un

sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir

panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Izskatāmajā gadījumā tiesa secina, ka nav pārkāpts labas pārvaldības princips. Lai gan lietas izskatīšana

sertifikācijas institūcijā nav bijusi ātra, sākotnējā lēmuma pieņemšanas termiņš nav tāds, lai to atzītu par

nesamērīgu un atzītu, ka iestājies noilgums. Tiesa ņem vērā, ka izskatīšanas gaitā sertifikācijas institūcija ieguvusi

papildu pierādījumus (ekspertīžu atzinumus), kā arī sākotnējais lēmums pieņemts koleģiāli sūdzību izskatīšanas

komisijas sēdē (lietas 1.sējuma 54. – 100.lapa), kas nozīmē, ka katram no komisijas locekļiem bija jāiepazīstas ar

lietas materiāliem un jāizsaka attieksme par iespējamo pārkāpumu.

Tāpat tiesa secina, ka nav pamats konstatēt tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo nav konstatējams

neviens iestādes izteikums vai rīcība, kas liecinātu, ka administratīvais process izbeigts vai ka tas varētu noslēgties

ar pieteicējam labvēlīgu risinājumu.

[10] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka ministrija ir pieļāvusi apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa

nokavējumu.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs apstrīdēšanas iesniegumu iesniedzis 2024.gada 2.jūlijā(lietas

1.sējuma 24. – 30.lapa). Ministrija 2024.gada 6.augustā un 2024.gada 7.oktobrī pieņēmusi lēmumus par

iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu(lietas 1.sējuma 40. – 43.lapa). Ar pēdējo lēmumu iesnieguma

izskatīšanas termiņš pagarināts līdz 2024.gada 4.novembrim, bet pārsūdzētais lēmums izdots 2024.gada

22.novembrī, tātad nokavējot noteikto termiņu.

Lēmuma pieņemšanas termiņa kavējuma gadījumā likumdevējs nav aizliedzis iestādei izdot administratīvo

aktu. Vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis

pārkāpums varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Ja pārkāpums varēja to ietekmēt, tas uzskatāms par būtisku

(Senāta 2005.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKA-59/2005 14.punkts). Apstāklis, ka iestāde nepamatoti ir

kavējusies ar lēmuma pieņemšanu, var tikt vērtēts vienīgi no aspekta, vai tādējādi pieteicējam ir pieņemts

nelabvēlīgāks lēmums, kāds tas varētu būt, pieņemot to noteiktā termiņā (Senāta 2010.gada 14.oktobra sprieduma

lietā SKA-403/2010 10.punkts). Galīgā administratīvā akta izdošanas termiņa kavējums ietekmē vienīgi

pārsūdzēšanas kārtību. Proti, gadījumā, ja augstāka iestāde galīgo administratīvo aktu likumā noteiktajā termiņā

nepieņem, persona var, nesagaidot galīgo administratīvo aktu, pārsūdzēt tiesā sākotnējo administratīvo aktu. Tomēr

personai nav liegtas tiesības, kā tas ir arī šajā gadījumā, pārsūdzēt tiesā galīgo administratīvo aktu, pat ja tas

pieņemts ar termiņa nokavējumu. Lietā nav konstatējami apstākļi, ka apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa

nokavējuma dēļ būtu ticis pieņemts pieteicējam nelabvēlīgāks lēmums vai kā citādi ietekmēts pārsūdzētā lēmuma

saturs. Tāpēc pieļautais procesuālais pārkāpums nav atzīstams par būtisku.

[11] Pieteicējs norāda, ka noticis uzklausīšanas principa pārkāpums.

Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa paredz, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu,

kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā lietā.

Saskaņā ar judikatūru administratīvā akta adresāta uzklausīšanas pienākuma jēga ir noskaidrot personas

viedokli un argumentus un pieņemt pēc iespējas pareizāku lēmumu (Senāta 2021.gada 26.marta lēmuma lietā

Nr.SKA-864/2021,ECLI:LV:AT:2021:0326.A420280719.10.L, 6.punkts).

[11.1] No lietas materiāliem redzams, ka sertifikācijas institūcija pieteicējam lūgusi sniegt viedokli ar

2023.gada 19.aprīļa vēstuli(lietas 2.sējuma 25.lapa). Vēstulē norādīts, ka atbilstoši noteikumu Nr.169 47.punktam,

ja saņemta sūdzība vai informācija par iespējamiem šo noteikumu 50., 51. un 57.2.apakšpunktā minētajiem

būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kompetences pārbaudes iestāde izvērtē pārkāpuma būtību un

var pieņemt šo noteikumu 48.1., 48.2., 48.4. vai 48.5. apakšpunktā minēto lēmumu. Pamatojoties uz iepriekš

minēto, lūgts sniegt paskaidrojumu par atzinumā par būves pārbaudi minētajiem apstākļiem, kā arī sniegt viedokli

par radušos situāciju objektā saistībā ar iespējamiem ēkas sabrukšanas iemesliem.

Pieteicējs 2023.gada 5.maijā sertifikācijas institūcijai sniedzis paskaidrojumu(TIS datne 02_/Persona

A/_paskaidrojumi_08.05.2023).Paskaidrojumā pieteicējs norādījis, ka par būves pārbaudi atbildīgais būvuzraugs

/Persona C/ un būvuzraudzības veicējs /Nosaukums C/ jau ir snieguši informāciju. Tāpat pieteicējs vērsis

uzmanību, ka ēkas sabrukšanas cēloņi nav zināmi un attiecīgi nav zināms, vai un kuri būvspeciālisti ir pieļāvuši

kļūdas, kuru rezultātā ir sabrukusi ēka. Uzsvērts arī, ka ēkas sabrukšanas cēloņi var būt vairāku apstākļu kopums,

tai skaitā tādi apstākļi, par kuriem būvuzraugs neatbild.

[11.2] Pieteicējs uzskata, ka sniedzis paskaidrojumu tikai par atzinumā par būves pārbaudi konstatētajiem

apstākļiem. Minētajam nevar piekrist, jo kā redzams no sertifikācijas institūcijas vēstules, tajā ietverta atsauce uz

normām, kuras paredz sankciju piemērošanu būvspeciālistam. Tas nozīmē, ka pieteicējam vajadzēja apzināties, ka

paskaidrojums tiek sniegts lietā, kurā tiek izvērtēta pieteicēja atbildība.

[11.3] Pieteicējs norāda, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz pierādījumiem, par kuriem

nebija iespēja izteikties, proti, ekspertīžu atzinumiem, kuri sagatavoti pēc 2023.gada 5.maija paskaidrojuma

sniegšanas.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka uzklausīšanas pienākuma neizpildīšana ietekmē administratīvā akta

atcelšanu tiktāl, ciktāl uzklausīšanas pienākuma neievērošana ir ietekmējusi administratīvā akta saturu, tas ir, ja

uzklausīšanas gadījumā varētu būt izdots satura ziņā citāds administratīvais akts (sk. Administratīvā procesa likuma

komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. /Persona B/ zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu

nama aģentūra, 2013,592.lpp.).

Uzklausīšanas pienākuma neizpildīšanas sekas ir administratīvā akta apstrīdamība. Tā ietekmē

administratīvā akta atcelšanu tikai tiktāl, ciktāl uzklausīšanas pienākuma neievērošana ir ietekmējusi administratīvā

akta saturu, t.i., vai uzklausīšana varēja novest pie satura ziņā citāda administratīvā akta izdošanas (Senāta

2021.gada 28.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-635/2021,ECLI:LV:AT:2021:0128.A420266019.8.L, 7.punkts).

Tiesa konstatē, ka sertifikācijas institūcija, pieņemot sākotnējo administratīvo aktu, nav uzklausījusi

pieteicēju pēc tam, kad lietā tika saņemti visi pierādījumi, uz kuriem tā atsaucas. Tomēr, kā izriet no lietas

materiāliem, pieteicējs savus argumentus ir izteicis apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 1.sējuma 24. – 30.lapa), tādēļ

ministrijai, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, bija zināmi pieteicēja argumenti. Tomēr to izvērtēšana nav novedusi pie

cita lietas iznākuma. Tas nozīmē, ka pieteicēja neuzklausīšana pēc visu pierādījumu saņemšanas, nav ietekmējusi

administratīvā akta saturu un, veicot pieteicēja uzklausīšanu, iestāde nebūtu varējusi pieņemt citu, pieteicējam

labvēlīgāku lēmumu.

[11.4] Pieteikumā noradīts, ka arī ministrija nelaboja sertifikācijas institūcijas kļūdu un neuzklausīja

pieteicēju.

Pieteicējs savus argumentus ir izteicis apstrīdēšanas iesniegumā. Papildu pieteicēja uzklausīšana varētu būt

lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu.

Novērtējot lietas apstākļus, tiesa nekonstatē nepieciešamību apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas gaitā uzklausīt

pieteicēju, jo lietas materiāli sniedz pietiekamu priekšstatu par lietā risināmo jautājumu un apstrīdēšanas

iesniegumā ir norādīti pieteicēja argumenti.

[11.5] Apkopojot minēto, nav konstatējams uzklausīšanas principa pārkāpums, kurš varētu būt ietekmējis

lietas iznākumu.

[12] Būvniecības likuma 13.panta 9.1daļa noteic, ka kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses

uzraudzības ietvaros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā plānveidīgi, pamatojoties uz risku analīzi un saņemtajām

ziņām par iespējamiem pārkāpumiem būvspeciālista patstāvīgajā praksē, izvērtē būvspeciālista sniegto

pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī pārbauda būvspeciālista patstāvīgās prakses un

profesionālās pilnveides pasākumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar noteikumu Nr.169 47.punktu kompetences pārbaudes iestāde izvērtē pārkāpuma būtību un var

pieņemt šo noteikumu 48.1., 48.2., 48.4. vai 48.5.apakšpunktā minēto lēmumu.

Noteikumu Nr.169 48.punkts paredz, ka kompetences pārbaudes iestāde, veicot būvspeciālista patstāvīgās

prakses uzraudzību, šo noteikumu noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu: 1) par brīdinājuma izteikšanu; 2) par

arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikātā norādītās darbības sfēras apturēšanu uz laiku; 3) par arhitekta

prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikātā norādītās darbības sfēras atjaunošanu; 4) par arhitekta prakses

sertifikāta vai būvprakses sertifikātā norādītās darbības sfēras anulēšanu; 5) noteikt būvspeciālistam pienākumu

sešu mēnešu laikā nokārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai.

Tādējādi kompetences pārbaudes iestādei ir tiesības pieņemt noteikumu Nr.169 48.punktā minētos lēmumus

par turpmāk norādītajiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem.

Saskaņā ar noteikumu Nr.169 50.1. un 50.2.apakšpunktu kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību

vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības vai

profesionālās ētikas pārkāpumiem, pieņem lēmumu par brīdinājuma izteikšanu: 1) par pārkāpumu, kas saistīts ar

kompetences pārbaudes iestādes apstiprinātā profesionālās ētikas kodeksa neievērošanu vai apzināti nepatiesu ziņu

sniegšanu, kas nav radījusi sekas vai nav ietekmējusi kompetentās institūcijas rīcību vai lēmuma pieņemšanu; 2)

par labai profesionālai praksei, kā arī kompetencēm, prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību.

[13] Pieteicēja rīcībā saistībā ar būvuzraudzības veikšanu objektā konstatējams noteikumu Nr.169

50.2.apakšpunktā paredzētais pārkāpums, proti, pieteicējs pieļāvis labai profesionālai praksei, kā arī kompetencēm,

prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir konstatējami priekšnoteikumi profesionālās atbildības sankciju

piemērošanai pieteicējam, jo pienācīga būvuzraudzības neveikšana uzskatāma par tādu profesionālās darbības

pārkāpumu, kas var radīt būtiskas sekas.

Šādā gadījumā pieteicēja tiesību aizskārums ir attaisnojams un ir samērīgs. Tiesas ieskatā, nav konstatējami

arī apstākļi, kas liecinātu, ka par konkrētajiem pārkāpumiem piemērotais sods būtu nesamērīgs vai patvaļīgi

izvēlēts. Pārsūdzētajā lēmumā ir ietverti iestādes apsvērumi un norādīti to motīvi, ir izskaidrots, kāpēc pieteicēja

rīcība uzskatāma par pārkāpumu un kāpēc tiek piemērots šāds sods.

[14] Apkopojot minēto, secināms ka pieteicējam saskaņā ar noteikumu Nr.169 50.2.apakšpunktu pamatoti

izteikts brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem, nepildot būvuzrauga pienākumus. Tātad pārsūdzētais

lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums – noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu (reģ.Nr.42/SAN/24/159529) par Ekonomikas ministrijas 2024.gada

22.novembra lēmuma Nr.3.11-2/2024/406 “Par Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu

sertifikācijas institūcijas lēmuma apstrīdēšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis Māris Markovs