Court partially allowed debt collection for management fees and interest, rejecting late payment penalty due to calculation errors.

Lietas Nr. C20302213

Lietas arhīva Nr. C-0676-14/16

AIZMU GU R IS K S SPRIEDUMS

L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā

Liepājā, 2014.gada 3.februārī

Liepājas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

ar tiesas sēžu sekretāri Evitu Rukmani

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Dzīvokļu īpašnieku biedrība „Krūmu 34” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Izskatot lietu, tiesa

ko nsta tē ja

prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai apsaimniekošanas un komunālo

maksājumu parādu Ls 2886,31, līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 10.janvāra līdz 2013.gada 1.jūnijam Ls 1317,93,

nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 333,17, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus – izdevumus advokāta palīdzības samaksai Ls 30,25, izdevumus sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu Ls 11.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1428., 1432., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2006.gada 20.oktobra pirkuma līgumu Nr.24536, atbildētāja /pers. B/ ieguva

īpašuma tiesības uz dzīvojamo telpu Nr/adrese/, Liepājā. Līdz 2012.gada 10.janvārim atbildētāja ar prasītāju līgumu par dzīvojamās

ēkas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nebija noslēgusi. 2012.gada 10.janvārī /adrese/Liepājā dzīvokļu īpašnieki noslēdza

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar Dzīvokļu īpašnieku biedrību „Krūmu 34”. Minēto līgumu ir parakstījusi arī atbildētāja.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja laika periodā no 2011.gada 1.februāra līdz 2013.gada l.jūnijam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, kā arī par komunāliem pakalpojumiem veikusi tikai piecus maksājumus par kopējo summu Ls 474,74. Līdz ar to

atbildētāja neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā un Dzīvokļa īpašuma likumā minētās saistības, lai gan viņam bija

nodrošināta dzīvojamās mājas pārvaldīšana un apsaimniekošana un iespēja lietot komunālos pakalpojumus. 2011.gada aprīlī un

2011. gada 23. jūlijā atbildētāja tika brīdināta par parāda labprātīgu samaksu, bet līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā

atbildētāja parādu nav samaksājusi.

Saskaņā ar 2012.gada 10.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 7.9.punktu, īpašnieki vienojas, ka katrs konkrētais

īpašnieks, ja tas laikus neveic maksājumus par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem maksā pārvaldniekam līgumsodu 0,25% apmērā par katru nokavēto dienu no konkrētā īpašnieka

kopējās parāda summas. Ienākošie maksājumi vispirms tiek novirzīti līgumsoda dzēšanai, pēc tam parāda dzēšanai un visbeidzot

pašreizējo maksājumu apmaksai. Atbildētājai ir saistoši noslēgtā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma nosacījumi un viņas

pienākums ir maksāt līgumsodu. Prasītāja norāda, ka atbildētājas parāds sācis veidoties no 2011.gada 1.februārī, un uz 2013.gada l.

jūniju tas ir Ls 4204,24, tai skaitā līgumsods Ls 1317,93.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniegusi.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja tiesai neierašanās iemeslus. Atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots

Civilprocesa likuma 54. un 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētājas deklarēto

dzīvesvietu 2013.gada 1.augustā. Līdz ar to, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu ir prezumējams, ka atbildētājam par

tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots 2013.gada 8.augustā.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētāja

klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.

Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav paziņojusi

neierašanās iemeslus, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais

spriedums, jo nav konstatējami Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja daļā par parāda Ls 2886,31, līgumsoda par laika periodu no 2012.gada

10.janvāra līdz 2013.gada 1.jūnijam Ls 1317,93, nomaksāto tiesas izdevumu Ls 336,47 un ar lietas vešanu saistīto izdevumu –

izdevumu advokāta palīdzības samaksai Ls 30,25 piedziņu. Savukārt prasību daļā par ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistīto

izdevumu Ls 11 piedziņu, prasītāja pārstāve neuzturēja, šajā daļā no prasības atsakoties.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem, papildus paskaidrojot, ka

līdz 2012.gada 10.janvāra Līguma par dzīvojamās ēkas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noslēgšanai, par atbildētājas savlaicīgi

neveiktajiem apsaimniekošanas maksas un maksas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem maksājumiem prasītāja

aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus. Savukārt pēc 2012.gada 10.janvāra līguma noslēgšanas, prasītāja par maksājumu

savlaicīgu neveikšanu ir aprēķinājusi nolīgto līgumsodu 0,25% apmērā no neveikto maksājumu summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Ņemot vērā to, ka prasītāja no prasības pret atbildētāju daļā par ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistīto izdevumu Ls 11 piedziņu

ir atteikusies, tiesa atzīst, ka tiesvedība šajā prasības daļā ir izbeidzama.

Novērtējusi prasību, lietā esošos rakstveida pierādījumus, kā arī uzklausot pušu sniegtos paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku

kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt saskaņā ar šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Izraksts no Zemesgrāmatas nodalījuma (lietas 8.lapa) apliecina, ka atbildētājai 2006.gada 21.novembrī ir reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli, kas atrodas /adrese/Liepājā.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, [..]pašvaldības pienākums ir pārvaldīt

dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai[..].

Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Krūmu 34” statūti (lietas 17.-21.lapa), 2008.gada 18.decembra lēmums (lietas 61.lapa), 2009.gada

30.janvāra akts par nekustamā īpašuma /adrese/nodošanu un pārņemšanu (lietas 59.-60.lapa) apliecina, ka Liepājas pilsētas dome

Dzīvokļu īpašnieku biedrībai „Krūmu 34” ir nodevusi dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/Liepājā, pārvaldīšanas tiesības.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka dzīvojamās mājas, kas atrodas Liepājā/adrese/, pārvaldīšanu veic prasītāja.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (lietas 42.- 48.lapa) apliecina, ka 2012.gada 10.janvārī starp atbildētāju un prasītāju ir

noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, ar kuru prasītāja ir apņēmusies apsaimniekot dzīvojamās mājas Liepājā/adrese/

kopīpašuma daļu, savukārt atbildētāja ir apņēmusies segt ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves

atkritumu izvešana ir attiecināma uz obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 4.2.2., 4.2.4., 5.2.9., 7.4.punktu atbildētāja pienākums ir norēķināties ar prasītāju

par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, un veikt maksājumus par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu līdz katra mēneša

20.datumam (lietas 42.- 48. lapa).

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav veikusi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā noteiktās saistības,

lai gan viņam ir nodrošināta dzīvojamās mājas apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus.

Parāda aprēķins (lietas 9.-10.lapa) apliecina, ka atbildētāja laika posmā no 2011.gada 1.februāra līdz 2013.gada 1.jūnijam nav

veikusi apsaimniekošanas maksas un maksas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem apmaksu pilnā apmērā, pēdējais

maksājums ir veikts 2013.gada janvārī, kā rezultātā atbildētājas parāds prasītājai par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem ir Ls 2886,31.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai nepildītu pienācīgi. Civillikuma 1717.panta otrā daļa noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas

nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada

31.decembrim).

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 7.9.punktu (lietas 45.lapa) atbildētājai pielīgts pienākums par savlaicīgi neveikto

maksājumu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

atbildētāja par katru nokavēto dienu maksā līgumsodu 0,25% apmērā no kopējās parāda summas.

Parāda summas aprēķins (lietas 9.-10.lapa) un līgumsoda aprēķins(lietas 67.-68.lapa) apliecina, ka laika posmā no 2012.gada

10.janvāra līdz 2013.gada 1.jūnijam atbildētāja nav veikusi apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem

ikmēneša maksājumus 2012.gada 10.janvāra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā noteiktajos termiņos. Līdz ar to tiesa atzīst par

pareizu prasītājas norādīto līgumsoda aprēķinu par laika periodu no 2012.gada 10.janvāra līdz 2013.gada 1.jūnijam Ls 1317,93

apmērā.

Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1724.1 pantu, tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja

tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus (likuma

redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra).

Tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 1.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), gadījumos, kad tas ir noteikts pieaugošs, aprobežot ar 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra. Šādu likuma normu iestrāde norāda uz to, ka likumdevējs, kas ir atzīstams par sabiedrības vairākuma pārstāvi, ir

atzinis par taisnīgu līgumsodu, kas nepārsniedz 10 % no pamatparāda.

Bez tam, tiesa ņem vērā judikatūrā paustās atziņas, ka vērtējot līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, kā pamatkritērijs ir

vērtējams līgumā noteiktais līgumsoda apmērs, nevis prasītāja prasības pieteikumā norādītā aprēķinātā līgumsoda summa (Latvijas

Republikas Augstākas tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKC – 1900/2012).

Pamatojoties uz augstāk izklāstītajiem argumentiem un apsvērumiem, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs par savlaicīgi

neveiktajiem maksājumiem par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, ir samazināms līdz 0,15% apmēram par

katru nokavēto dienu.

Šādu līgumsoda apmēru tiesa atzīst par pamatotu pēc lietā esošajiem līgumiem, kas slēgti ar komunālo pakalpojumu

sniedzējiem, un proti – ar sadzīves atkritumu savācējiem, kurā līgumsods nav noteikts (lietas 21.-22.lapa), par ūdensapgādes un

kanalizācijas pakalpojumiem, kur līgumsods noteikts 0,1% apmērā (lietas 25.lapa), par elektroenerģijas piegādi, kur līgumsods

noteikts 0,15 % apmērā (lietas 28.lapa), par siltumenerģijas piegādi, kur līgumsods noteikts 0,1% apmērā (lietas 31.-36.lapa), kas

pēc tiesas ieskata norāda uz prasītājas iespējamo zaudējumu apmēru gadījumā, kad atbildētāja nepilda savas no Dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības. Bez tam, tiesa ņem vērā, ka apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz biedrība, kuras

pamatmērķis ir mājas apsaimniekošana, nevis peļņas gūšana.

Šādu līgumsoda apmēru, kas tādējādi ir 54,75% gadā no savlaicīgi neveiktā maksājuma, kā arī ņemot vērā atbildētājas jau

veiktos līgumsoda maksājumus, tiesa atzīst par taisnīgu un šāds līgumsoda apmērs pilda gan sodīšanas, gan zaudējumu

atlīdzināšanas funkciju. Līdz ar to, prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai

līgumsodu par atbildētājai noteikto maksājumu nokavējumu prasībā norādītajā laika periodā no 2012.gada 10.janvāra līdz 2013.gada

1.jūnijam Ls 790,76 apmērā (0,15x1317,93:0,25), kas pēc tiesas ieskata ir samērīgs ar neatmaksāto aizdevuma pamatsummu un

saistību neizpildes laiku. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu Ls 527,17 apmērā, noraidot.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav apstrīdējusi

prasītājas veiktos parāda summas aprēķinus un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi prasībā

norādītos maksājumus lielākā apmērā, nekā norāda prasītāja. Lietā arī nav strīda par to, ka atbildētājai ir bijusi nodrošināta iespēja

izmantot pamatpakalpojumus un prasītāja ir veikusi kopīpašuma apsaimniekošanu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā

norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājas parādu 3677,07 apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva – Ls 312,08 ((3677,07-

1500)x4%+225), ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi - Ls 3,30.

Savukārt saskaņā Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami prasītāja nesegtie tiesas izdevumi par tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu EUR 1,98 apmērā (1. lietas lapa).

Prasītāja pieteikusi lūgumu piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par lietas ietvaros sniegto zvērināta advokāta

palīdzību Ls 30,25 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,

ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc

prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos ierobežojumus advokāta sniegtās juridiskās palīdzības

atmaksai, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas pieteikto lūgumu par prasītājas veiktās advokāta apmaksas piedziņu

Ls 30,25 apmērā no atbildētājas.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā

norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantam, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja procentus– 6 % gadā no

piedzītās parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā

pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto

maiņas kursu. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu

konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no

konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta

kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu.

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padomes (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlija lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību

Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014.gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo "atliktās dalības" statusu lata kurss

attiecībā pret eiro – 0.702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro (Padomes noteiktais maiņas kurss).

Līdz ar to, nosakot piedzenamo naudas summu apmēru, ir veicams latu pārrēķins uz eiro, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas

kursu 0,702804, un dalot ar šo skaitli latos noteiktās piedzenamās summas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195., 204.1,208.2pantu tiesa

no sp ri e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku biedrība „Krūmu 34”, reģistrācijas Nr. 40008133956,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu EUR 4106,85 (četri tūkstoši viens simts un seši euro un 85 centi) (Ls 2886,31),

līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 10.janvāra līdz 2013.gada 1.jūnijam EUR 1125,15 ( viens tūkstotis viens simts divdesmit

pieci euro un 15 centi) (Ls 790,76), tiesas izdevumus EUR 448,75 (četri simti četrdesmit astoņi euro un 75 centi) (Ls 315,38), ar

lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 43,04 ( četrdesmit trīs euro un 4 centi) (Ls 30,25).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda EUR 750,09 (septiņi simti piecdesmit euro un 9 centi) (Ls 527,17) apmērā, piedziņu no

atbildētājas.

Noteikt Dzīvokļu īpašnieku biedrības „Krūmu 34”, reģistrācijas Nr. 40008133956, tiesības saņemt no /pers. B/, /personas kods/, par

laiku līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā

norādītie apstākļi, procentus – 6 % apmērā gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas – EUR 4106,85.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,98 (viens euro un 89 centi) (Ls

1,39), kas jāiemaksā kontā: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr./konta numurs/ maksājuma mērķi norādot: kods 21499 lieta

Nr.20301413.

Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Izbeigt tiesvedību Dzīvokļu īpašnieku biedrība „Krūmu 34”, reģistrācijas Nr. 40008133956, prasībā pret /pers. B/, /personas kods/, par

ar rakstveida pierādījumu iegūšanu saistīto izdevumu EUR 15,65 (Ls 11) piedziņu.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas

tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Jansone