Legislator Case Law & Legislation
C68283822 / C-1961-22 ECLI:LV:RPT:2022:0823.C68283822.3.S AI generated

Court orders employer to pay unpaid wages, vacation compensation, and court costs to employee.

Case Number C68283822 / C-1961-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the employer to pay the employee 985.71 euros in unpaid wages and vacation compensation. The plaintiff successfully argued that the employer failed to settle all outstanding sums upon termination, leaving a verified debt. Consequently, the court ruled in favor of the employee, mandating payment of the principal debt, attorney fees, and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 42., 93., 97., 189. – 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti: The court must order payment of verified unpaid wages and vacation compensation when an employer fails to settle all due sums upon termination of the employment relationship.

Keywords

AI generated
unpaid wages vacation compensation employment termination court costs statutory interest simplified procedure labor dispute

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. – 193. panti
Civilprocesa likuma 195. pants
[11] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civillikuma 1763. pants
Darba likuma 114. pants
Darba likuma 128. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1961-22/96

ECLI:LV:RPT:2022:0823.C68283822.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 23.augustā

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Edgars Grīvnieks

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/vienkāršotās procedūras prasībā pret nosaukums A par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2022.gada 18.martā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī – prasītāja) prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā

pret nosaukums A (turpmāk arī – atbildētāja).

Prasības pieteikumā lūgts tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai darba samaksu 985,71 euro, atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos sešus procentus no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai ar lietas vešanu saistītos

izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:

[1.1] Starp prasītāju un atbildētāju 2017.gada 7.novembrī tika noslēgts darba līgums Nr.01/11/2017 (turpmāk arī – darba līgums). Atbilstoši

minētajam darba līgumam prasītāja tika pieņemta darbā pie atbildētājas par grāmatvedi. Darba līguma 4.2.apakšpunktā prasītājai noteikta darba alga 850

euro mēnesī neto (pēc nodokļu nomaksas).

[1.2] 2021.gada 28.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgta vienošanās Nr.1 (turpmāk arī – vienošanās), kurā puses vienojās izbeigt darba

attiecības pamatojoties Darba likuma 114.pantu (darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties). 2021.gada 31.maijs tika noteikts par prasītājas

pēdējo darba dienu.

[1.3] Atbilstoši Darba likuma 128.panta pirmajai daļai atbildētājai, atlaižot prasītāju no darba, atlaišanas dienā bija pienākums izmaksāt visas

prasītājai pienākošās summas, proti: prasītājas nesaņemto darba algu par 2021.gada aprīli un maiju, kopā 1700 euro, kompensāciju 2185,71 euro par

neizmantotām 54 atvaļinājuma dienām laikā no 2017.gada 7.novembra līdz 2019.gada 31.martam, un no 2020.gada 5.februārim līdz 2021.gada

31.maijam. Tādējādi kopā prasītājas atlaišanas dienā prasītājai bija jāsaņem 3885,71 euro.

[1.4] Prasības pieteikuma sagatavošanas dienā prasītāja ir saņēmusi no atbildētājas 2900 euro.

[1.5] 2022.gada 8.februārī prasītāja un atbildētāja, tās grāmatvedes personā, sastādīja un parakstīja aktu par savstarpējiem norēķiniem. No minētā

akta izriet, ka atbildētāja akta sastādīšanas datumā nav izmaksājusi prasītājai pienākošos darba samaksu un parāds ir 985,71 euro.

[1.6] Atbildētājas grāmatvede ir izsniegusi grāmatvedības uzskaitē esošo darbinieces (prasītājas) algas personīgo kontu. Saskaņā ar atbildētājas

sniegto paziņojumu par prasītājai aprēķināto darba samaksu ir redzams, ka atbildētāja ir pamatoti un precīzi norādījusi informāciju par prasītājai

aprēķināto un izmaksāto darba samaksu, no kā secināms, ka nodokļus, ar kādiem tiek aplikta darba samaksa, atbildētāja ir samaksājusi. Tādēļ ar tiesas

spriedumu ir piedzenama prasītājai paredzētā un nesamaksātā naudas summa, neiekļaujot tajā noteiktos nodokļu maksājumus.

[1.7] Neskatoties uz vairākkārtējiem prasītājas atgādinājumiem, atbildētāja nav pilnībā izmaksājusi prasītājai pienākošos darba algu.

[1.8] Prasība pamatota ar Darba likuma 39., 59.pantu., 128.panta pirmo daļu, 149.panta piekto daļu.

[2] 2022.gada 7.aprīlī atbildētājai uz juridisko adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 pantu nosūtīts vienkāršotās procedūras

prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētāja informēta par paskaidrojumu

neiesniegšanas sekām. Vienlaikus, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.

[3] 2022.gada 26.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst un vēlas, lai lieta tiktu

izskatīta tiesas sēdē, ar atbildētājas piedalīšanos. Atbildētājas iebildumu uz prasības pieteikumu pamatojums (argumenti, kāpēc atbildētāja neatzīst

prasību) tiesā saņemtajos atbildētājas rakstveida paskaidrojumos nav norādīti.

[4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā.

2022.gada 29.jūnijā lietas dalībniekiem nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2022.gada 23.augustā. Atbildētājai paziņojums

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosūtīts uz tās juridisko adresi, kā arī uz atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādīto adresi saziņai ar tiesu:

e-pasta adrese

Pušu papildus paskaidrojumi, procesuālie lūgumi vai noraidījums tiesnesim lietā nav saņemti.

[5] 2022. gada 1. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa.

Līdz ar to Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā uzsākto lietu turpina skatīt Rīgas pilsētas tiesa.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret nosaukums Apar naudas piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

[7] Civilprocesa likuma 250.26 panta ceturtā daļa noteic, ka (..) tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var

sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Ievērojot minēto, tiesa pēc savas iniciatīvas sastāda motivētu spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

[8] Tiesa atsaka atbildētājas lūgumam iztiesāt lietu tiesa sēdē turpmāko iemeslu dēļ:

[8.1] Prasītājas celtā prasība par darba samaksas 985,71 euro piedziņu pieder pie vienkāršotās procedūras kārtībā izskatāmām prasībām (jo

prasības priekšmets ir naudas piedziņa, bet prasības summa nepārsniedz 2500 euro (sk. Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu).

[8.2] Civilprocesa likuma 250.26 pirmā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir

saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas

iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

No minētās tiesību normas secināms, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesai jau sākotnēji likumā ir piešķirtas tiesības izvērtēt lietas izskatīšanas

nepieciešamību tiesas sēdē. Iemesls lietas nozīmēšanai izskatīšanai tiesas sēdē var būt puses pamatots lūgums, tas ir, argumentēts puses lūgums, kurā

norādītos apstākļus tiesa atzinusi par pietiekamu iemeslu lietas izskatīšanai tiesas sēdē.

Turpretī nav pietiekams iemesls lietas izskatīšanai tiesas sēdē puses nepamatots (neargumentēts) lūgums par tiesas sēdes rīkošanu vai arī tāds puses

lūgums, kurā tiesa nav konstatējusi objektīvus apstākļus, kas norāda uz nepieciešamību lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var atteikt puses nepamatotam

lūgumam par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, norādot to spriedumā (sk. Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmās daļas 3.teikumu).

[8.3] Tiesā saņemtajos atbildētājas rakstveida paskaidrojumos ir norādīts vien tas, ka atbildētāja celto prasību neatzīst un vēlas lietas izskatīšanu

tiesas sēdē ar atbildētājas piedalīšanos. Tomēr atbildētājas rakstveida paskaidrojumos nav norādīts atbildētājas iebildumu pret prasību pamatojums

(argumenti un apstākļi, kādēļ atbildētāja celto prasību uzskata par nepamatotu). Tāpat atbildētājas rakstveida paskaidrojumos nav norādīti arī iemesli,

kādēļ atbildētāja uzskata, ka lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanai ir nepieciešama tiesas sēdes rīkošana.

Kā iepriekš norādīts, tad vienkāršotās procedūras lietas izskatīšana tiesas sēdē ir iespējama pamatojoties uz puses pamatotu, tātad argumentētu,

lūgumu, no kura secināmi apstākļi un iemesli, ar kuriem puse pamato nepieciešamību izskatīt lietu tiesas sēdē. Nepieciešamība izskatīt lietu tiesas sēdē var

izrietēt arī no rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem un pieteiktiem procesuālajiem lūgumiem (piemēram, par liecinieku nopratināšanu utml.).

Tomēr puses subjektīvā vēlme pati par sevi nav pietiekams pamats tiesas sēdes rīkošanai.

Līdz ar to atbildētājas lūgums par tiesas sēdes rīkošanu, kas pamatots tikai ar atbildētājas subjektīvo vēlmi, bet vispār bez norādes uz argumentiem,

apstākļiem un pierādījumiem, kuru izvērtēšanai un pārbaudei lietā būtu nepieciešama tiesas sēdes rīkošana, nav pamatots iemesls tiesas sēdes rīkošanai.

[8.4] Atbildētājai visus iebildumus un argumentus pret prasības pieteikumu ir pienākums norādīt rakstveida paskaidrojumos uz prasības pieteikumu,

kas iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā. Savukārt tiesas sēde vienkāršotās procedūras lietā izmantojama kā papildus līdzeklis pušu procesuālo tiesību

ievērošanai, kas izmantojams, ja pušu procesuālās tiesības nav iespējams realizēt rakstveida procesā, iesniedzot rakstveida paskaidrojumus un rakstiskus

pierādījumus.

Šādos apstākļos, kad atbildētāja rakstveida paskaidrojumos nav norādījusi savu iebildumu uz prasības pieteikumu pamatojumu, objektīva

nepieciešamība tiesas sēdes rīkošanai, jo atbildētāja nav norādījusi lietā nozīmīgus apstākļus, kurus var konstatēt vai pārbaudīt tikai tiesas sēdē.

Savukārt no prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem, skaidri un saprotami izriet prasības priekšmets, pamats un būtība. Līdz ar to

tiesa nesaskata nepieciešamību tiesas sēdes rīkošanai.

[9] Prasību tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu turpmāko iemeslu dēļ:

[9.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 7.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts darba līgums Nr. DA-07/11/2017

(turpmāk arī – darba līgums, kopija atrodas lietas 9.-11.lapā). Atbilstoši minētajam darba līgumam prasītāja tika pieņemta darbā pie atbildētājas par

grāmatvedi (darba līguma 1.1.apakšpunkts). Prasītājai noteikta darba alga 850 euro (neto) mēnesī (darba līguma 4.2.apakšpunkts).

[9.2] Tāpat no lietas materiāliem konstatējams, ka 2021.gada 28.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgta vienošanās Nr.1 par darba

tiesisko attiecību izbeigšanu (turpmāk arī – vienošanās, tās kopija atrodas 12.lietas lapā).

No minētās vienošanās 1.punkta izriet, ka prasītāja un atbildētāja abpusēji vienojās izbeigt darba līgumu ar 2021.gada 31.maiju, saskaņā ar Darba

likuma 114.pantu, kas noteic, ka darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams

rakstveidā.

Savukārt vienošanās 4.punktā noteikts, ka atbildēta apņemas izmaksāt prasītājai atvaļinājuma kompensāciju par 54 darba dienām, tas ir, par laiku

no 2017.gada 7.novembra līdz 2019.gada 31.martam un par laiku no 2020.gada 5.februāra līdz 2021.gada 31.maijam.

[9.3] No Darba likuma normām izriet, ka atbildētājai, izbeidzot darba attiecības ar prasītāju, bija jāizmaksā visas prasītājai pienākošās naudas

summas, tas ir konkrētajā gadījumā darba samaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Minētais izriet no turpmākajām Darba likuma normām:

- Darba likuma 128.panta pirmajā daļā noteiktā, ka (..) atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba

devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā.

- Darba likuma 149.panta pirmajā daļā noteiktā, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds

atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir

vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

- Darba likuma 149.panta piektajā daļā noteiktā, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot

gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir

pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

[9.4] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai pienākošās summas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības veidoja prasītājas nesaņemtā darba alga

par 2021.gada aprīli un maiju, kopā 1700 euro un kompensācija 2185,71 euro par neizmantotām 54 atvaļinājuma dienām laikā no 2017.gada

7.novembra līdz 2019.gada 31.martam, un no 2020.gada 5.februārim līdz 2021.gada 31.maijam. Tādējādi kopā prasītājas atlaišanas dienā prasītājai bija

jāsaņem 3885,71 euro. Līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai prasītāja ir saņēmusi no atbildētājas 2900 euro. Tādējādi prasītājas nesaņemtā

summa ir darba samaksa 985,71 euro (3885,71 euro mīnus 2900 euro).

[9.5] Iepriekšminētie prasītājas aprēķini atbilst prasības pieteikumam pievienotajam 2022.gada 8.februāra aktam “Par savstarpējo norēķinu

salīdzināšanu” (kopija 13.lietas lapā). Minētais akts parakstīts starp prasītāju un atbildētāju, kuras vārdā parakstījās /pers. B/ kura aktā norādīta kā

atbildētājas grāmatvede.

Aktā konstatēts, ka prasītājai kā darbiniece kopā aprēķināta neizmaksātā summa 3885,71 euro (aprēķināta neizmaksātā darba alga 850 euro

(neto) par 2021.gada aprīli, bet par 2021.gada maiju prasītājai aprēķināta neizmaksātā darba alga plus atvaļinājuma kompensācija 3035,71 euro). Laika

posmā no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada 8.februārim atbildētāja veica prasītājai maksājumus par kopējo summu 2900 euro (2021.gada 26.augustā

850 euro, 2021.gada 27.augustā 200 euro, 2021.gada 15.septembrī 850 euro, 2021.gada 19.oktobrī 1000 euro).

Līdz ar to prasītājai nav izmaksāta darba alga un atvaļinājuma kompensācija par atlikušo summu 985,71 euro.

Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos minētā akta patiesums nav apstrīdēts, nav norādīts, ka aktu parakstījusī persona /pers. B/ nebija tiesīga

sastādīt dokumentus atbildētājas vārdā vai citi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt akta patiesumu.

Līdz ar to pastāv Civillikuma 1431.pantā noteiktie apstākļi, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo

personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts

attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Atbilstoši Civillikuma 1432.pantam, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām

sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Tiesa secina, ka 2022.gada 8.februāra akts “Par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu”, kura īstumu atbildētāja nav apstrīdējusi, atbilst prasības

summai un līdz ar to apstiprina prasības summas pamatotību.

[9.6] Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa secina, ka prasītāja ir pamatojusi un argumentējusi savu prasību ar ticamu lietas apstākļu izklāstu un tam atbilstošiem rakstveida

pierādījumiem. Turpretī atbildētājas iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norādīts vien tas, ka atbildētāja celto prasību neatzīst un vēlas lietas

izskatīšanu tiesas sēdē. Līdz ar to secināms, ka atbildētāja attiecībā uz celto prasību nav izteikusi nekādus argumentus, kurus būtu pamats vērtēt kā

prasības pieteikumā norādīto apstākļu vai tam pievienoto pierādījumu argumentētu apstrīdēšanu.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja, būdama informēta par tiesā celto prasību prasības pieteikumā norādītos apstākļus un prasības pieteikumam

pievienotos rakstveida pierādījumus, to ticamību un patiesumu, pēc būtības nav apstrīdējusi.

Atbildētājas vispārīgā norāde, ka prasība netiek atzīta nav pietiekama, lai radītu pamatotas šaubas par prasības pieteikumā norādīto apstākļu un

tam pievienoto dokumentu ticamību.

[9.7] Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumam pievienotos rakstveida pierādījumus: darba līgumu, vienošanos par darba

tiesisko attiecību izbeigšanu, 2022.gada 8.februāra aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, atbildētājas darbinieka – prasītājas – personīgā konta

pārskatu par darba algas aprēķinu, kurā norādīts prasītājas nostrādātais darba laiks, aprēķinātā darba samaksa, atvaļinājuma apmaksa, par prasītāju

aprēķinātie nodokļu maksājumi.

Līdz ar to tiesa, taisot spriedumu, ņem vērā no minētajiem dokumentiem izrietošo, ka prasītājai kā darbiniece, izbeidzot darba attiecības, bija

izmaksājama kopējā summa 3885,71 euro (neizmaksātā darba alga 850 euro (neto) par 2021.gada aprīli plus 3035,71 euro neizmaksātā darba

samaksa par 2021.gada maiju, kā arī atvaļinājuma kompensācija par neizmantotām 54 atvaļinājuma dienām laikā no 2017.gada 7.novembra

līdz 2019.gada 31.martam, un no 2020.gada 5.februārim līdz 2021.gada 31.maijam). Laika posmā no 2021.gada 1.jūnija līdz 2022.gada

8.februārim atbildētāja veica prasītājai maksājumus par kopējo summu 2900 euro (2021.gada 26.augustā 850 euro, 2021.gada 27.augustā 200 euro,

2021.gada 15.septembrī 850 euro, 2021.gada 19.oktobrī 1000 euro).

Līdz ar to prasītājai nav izmaksāta darba alga un atvaļinājuma kompensācija par atlikušo summu 985,71 euro.

[9.8] Atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi tiesai rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu, tiesai nav pamata secināt, ka atbildētāja saistību izpildei,

tostarp pēc prasības celšanas, ir veikusi maksājumus, kas nav ņemti vērā prasības pieteikumā.

2022.gada 8.februara aktā par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu puses ir konstatējušas prasītājai izmaksātās summas un parāda atlikumu, bet nav

norādīts, ka pilnībā segta neizmantotā atvaļinājuma kompensācija un visa atlikusī parāda summa ir prasītājas darba samaksa.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds 985,71 euro atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam (neizmaksātā darba algas

par 2021.gada aprīli un maiju, kā arī atvaļinājuma kompensācijas par neizmantotām 54 atvaļinājuma dienām laikā no 2017.gada 7.novembra līdz

2019.gada 31.martam, un no 2020.gada 5.februārim līdz 2021.gada 31.maijam daļa).

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam,

ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc

prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

No lietas materiāliem pievienotā advokāta rēķina secināms, ka prasītājai radušies izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai 70 euro par

prasības pieteikuma sagatavošanu (15.lietas lapa).

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no

prasījumu apmierinātās daļas.

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Tiesa secina, ka prasītājas advokāta izdevumi atbilst Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā un 44.panta ceturtajā

daļā noteiktajām likmēm.

Atbildētāja nav iebildusi pret prasītājas advokāta izdevumu apmēru. Tiesa advokāta izdevumus 70 euro par prasības pieteikuma sagatavošanu lietā

par darba samaksas piedziņu uzskata par pamatotiem un samērīgiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai pilnā to

apmērā, tas ir 70 euro.

[11] Civilprocesa likuma 195. pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru,

kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1763. panta pirmā daļa noteic, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbilstoši Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām likumiskie procenti, uz kuriem tiesības tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa

likuma 195. pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām

(sk. 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016).

Lietas dalībniekam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem

blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem (sk. 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces

lēmumu).

Līdz ar to prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumisko sešus procentus gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas par laiku no šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[12] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā, ka prasītāja, ceļot prasību, bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas

1.punkta pamata, no atbildētājas par labu valstij piedzenama valsts nodeva par prasības pieteikumu 147,86 euro (atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam, 15 % no prasības summas 985,71 euro).

Tāpat no atbildētājas par labu valstij uz Civilprocesa likuma 42.panta pamata piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2 euro (par prasības

pieteikuma kopijas nosūtīšanu atbildētājai).

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 93., 97., 189. – 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no nosaukums A, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, neizmaksāto darba algu un

atvaļinājuma kompensāciju kopsummā 985,71 euro un izdevumus zvērināta advokāta atlīdzības samaksai 70 euro, kopā piedzīt 1055,71 euro (viens

tūkstotis piecdesmit pieci euro un 71 cents). Par labu prasītājai piedzītās summas samaksa veicama prasības pieteikumā norādītajā kontā Nr.konta

numurs AS “nosaukums B”.

Atzīt /pers. A/ personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no nosaukums A, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, likumiskos sešus

procentus no kopējās piedzītās summas (sprieduma sastādīšanas dienā 1055,71 euro) par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas

apmēru.

Piedzīt no nosaukums A reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 147,86 euro (viens simts četrdesmit septiņi euro un

86 centi), kas iemaksājama – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, Saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods: TRELLV22, Iemaksas mērķis: Valsts nodeva tiesu iestādē – civillietā Nr.C68283822.

Piedzīt no nosaukums A reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2 euro (divi euro), kas

iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C68283822.

Noteikt nosaukums A, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas pilsētas tiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu samaksu valstij.

Spriedumu lietas dalībnieki, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var

pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Sprieduma sastādīšanas diena ir 2022.gada 23.augusts.

Tiesnesis /elektroniskais paraksts/ Edgars Grīvnieks